Arhīvs: 2008. gada janvāris

Īsumā

Rīgas dome nākusi klajā ar inovatīvu ieceri, kā atrisināt problēmu ar vecākiem, kas dienām ilgi stāv rindās, lai pieteiktu savus bērnus elitāro mācību iestāžu 1. klasē. Paredzēts, ka mācības šajās skolās sāksies uzreiz no 2. klases. ▼

Sagatavots rīcības plāns dzīvnieku pasargāšanai no zoofiliem

635.jpg

Attēlā: rūgtas pieredzes mācīts, viņš vairs neuzticas cilvēkiem

Lai pasargātu Latvijas savvaļas dzīvniekus no zoofiliem, Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija kopīgi sagatavojuši plānu, norāda laikraksts «Meža avīze».

Plāns paredz, ka pagastiem, kuros uzturas dzīvnieki, būs obligāti jāpieprasa informācija no Sodu reģistra par visiem mežsargiem, kas piesakās darbā. Tāpat iecerēts apmācīt mežsargus, kā pareizi jāstāsta meža dzīvniekiem par drošību un sevis pasargāšanu.

Plāna ietvaros iecerēts uzlabot arī kontroli pār potenciāli bīstamajām personām. Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) iecerēts testēt elektroniskās aproces, kas ļautu laikus pamanīt, ka noziedznieks atkal ir ielavījies mežā. ▼

Latviešu bārmenis uzvarējis starptautiskā konkursā

634.jpg

Attēlā: noslēpumaina caurule, kas atrakta kādā Krāslavas rajona grants karjerā

Pilsētas lauku teritorijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma «Papēdis» bārmenis Olafs Plauksme (26) negaidīti kļuvis par starptautiskā kokteiļu konkursa «Blue Laguna Stream» uzvarētāju. Konkurss ik gadus tradicionāli norisinās Filipīnās, Koko Loko salā netālu no Puerto Princesas.

Par jaunā profesionāļa veiksmes atslēgu kļuvis… bezalkoholiskais alus! Plauksmes kroņa numurs — kokteilis «Apdolbus», kurā ir divas daļas Krievijā ražotā bezalkoholiskā alus «Baltika Nr. 0», viena daļa ledus un viena daļa neskaidras izcelsmes spirta, ieguva žūrijas nedalītas simpātijas.

Uzvara nenāca viegli, jo Plauksme daudz nervu enerģijas atstāja lidostās, caur kurām veda viņa ceļš uz konkursu. «Nu nav viegli iestāstīt nesaprotamā angļu valodā runājošam muitniekam, ka es dodos uz bārmeņu konkursu, un šīs bundžas un plastmasas pudeles man nepieciešamas kā kokteiļa sastāvdaļas…» Plauksme aprakstīja šķēršļus, ar kuriem nākas sastapties Latvijas jaunajiem talantiem, apceļojot pasauli.

Pēc uzvarētāja domām, visu izšķīra ne tik daudz viņa meistarība kā kokteiļa receptes drosmīgā koncepcija. «Nekas tāds viņiem nebūtu pat prātā ienācis,» smaidīja nu jau viens no slavenākajiem Latvijas bārmeņiem, kuru PATIESI! korespondents šodien sagaidīja Rīgas lidostā. Ar īpašu sirsnību Plauksmi sveica brauciena ģenerālsponsors — uzņēmuma «Latspirtkontra» valdes priekšsēdētājs Valērijs Podgraņičnijs. ▼

Krievi ir igauņi

Gaidāms, ka jau vistuvākajā laikā Ziemeļkrievijas iedzīvotāji pārstās stāstīt anekdotes par igauņiem, jo Krievijas un Igaunijas zinātnieku kopīgajā pētījumā atklāts, ka Ziemeļkrievijas iedzīvotāji ģenētiski arī ir somugri.

(No Apollo.) ▼

Īsumā

Publikācijas biznesa presē apstiprinājušas pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Uģa Purgaiļa (48) aizdomas, ka Latvijā tiek ievesta pelēkā gaļa. «Citas krāsas gaļu es vietējā veikalā nemaz neesmu redzējis,» atzīst Purgailis. ▼

Latvijas karavīriem Afganistānā izsniegs ieročus

633.jpg
Attēlā: 5,56 milimetru karabīne

Kā ziņo mediji, Latvijas pārstāvjiem Afganistānā turpmāk var nākties iesaistīties kaujas operācijās, tāpēc jau vistuvākajā laikā viņiem tiks izsniegti ieroči. Līdz šim mūsu armijas kontingents nodarbojās ar militārās bāzes apsardzi, patrulēšanu un bumbu neitralizēšanu. Lai neapdraudētu cilvēku dzīvības, visi šie uzdevumi tika veikti bez šaujamieroču palīdzības.

Apsargājot bāzi un patrulējot, mūsu karavīri izmantoja kā savu fizisko spēku un veiklību, tā arī dažādus garenus priekšmetus, ar kuriem iespējams sist, piemēram, izjauktus bāzes ēdnīcas krēslus. Lai nevilšus kādu neievainotu un nenonāktu uz apsūdzēto sola, karavīri krēslu kājas bija aptinuši ar lupatām. Savukārt bumbu neitralizēšanā tika izmantoti instrumenti no līdzi paņemtajiem manikīra un pedikīra komplektiem.

Ņemot vērā, ka daļa karavīru ilgu laiku nav piedalījušies kaujās, bet daudzi kaujā dosies pirmoreiz, pie ieročiem viņi tiks pieradināti pamazām. Pirmajās kaujas darbības dienās ieročus ļaus tikai mazliet paturēt rokās. Pēc tam šis laiks tiks pamazām pagarināts, kamēr sasniegs stundu dienā.

Kā atzina Latvijas armijas komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs, viņš ar patīkamu satraukumu gaida mirkli, kad karavīriem beidzot būs iespēja attaisnot sava amata nosaukumu. «Vairums vietējo iedzīvotāju no mums vairs nemaz nebaidās un pat uzskata par saviem draugiem,» viņš konstatēja skumjo faktu.

Iespējams, ar ieroču izskatu pilnībā pietiks, lai iebiedētu pretiniekus un piespiestu viņus padoties. Tomēr gadījumā, ja šis plāns neizdosies, mūsu puišiem ierobežotā skaitā tiks izsniegtas arī patronas. ▼

Īsumā

Saskaņā ar apkopotajiem Veselības ministrijas datiem, pagājušā gada decembrī saaukstēšanās komplikācijas to smēķētāju vidū, kas spiesti jebkuros laika apstākļos doties smēķēt ārā, bijušas biežāks nāves cēlonis nekā tabakas dūmu izraisītās slimības. ▼

Salaspils reaktora veterānam izaugusi trešā kāja

631.jpg

Attēlā: roze

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājam Aloīzam Šēnštamam (70), kurš divdesmit gadus nostrādājis Salaspils atomreaktorā par apkopēju, bet nu jau kādu laiku ir pensijā, negaidīti sākusi augt trešā kāja.

Notikums sakritis ar Šēnštama nokļūšanu slimnīcā saistībā ar rozi, kas pamatīgi ielaista kreisajā kājā un draud pāriet gangrēnā. Slimības dēļ kāju, visticamāk, nāksies amputēt, tāpēc trešās kājas augšana ir nākusi kā negaidīta dāvana.

Šēnštams jau kādu laiku juta niezi muguras lejasdaļā, taču jaunais loceklis izšķīlās tikai slimnīcas mierā un klusumā, un nu jau ir sasniedzis aptuveni pusmetra garumu. Iespējams, zināmus sarežģījumus radīs fakts, ka jaunā kāja arī ir labā, taču Šēnštams nākotnē raugās optimistiski. ▼

Īsumā

Krievijas pareizticīgo baznīca iecerējusi pārbūvēt visas baznīcas, kuru kupoli ir sīpola formā, jo šogad beidzas reklāmas līgums, kas 1008. gadā uz tūkstoš gadiem tika noslēgts ar sīpolu audzētājiem. Pagaidām netiek atklāts, vai noslēgts kāds jauns līgums. ▼

Ar grūtībām apsūdz diskriminācijā

Latvijas runas traucējībnieku biedrība «Nesaki neko!» šodien vērsusies tiesā pret visu aptauju veidotājiem, kuri iekļāvuši savās aptaujās atbilžu variantu «grūti pateikt». Viņuprāt, tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem, kuru runas defekts neļauj skaidri izrunāt atbildi, tāpēc vienmēr nākas izvēlēties tieši šo variantu.

«Neīstenojas tādējādi, ka sava nemaz mums sapratne viedokļa ir, verbālo saikni tam jēgu mēs priekšzīmīgi izrunāt turam grūti,» savas bēdas stāsta biedrības priekšsēdētājs Zagraheribs Sibgatuļins–Kotlibulatovs, kuram jau kopš bērnības ir problēmas ar sava un apkārtējo vārdu izrunāšanu.

Šāds diskriminācijas veids līdz šim nav ticis apskatīts nevienā tiesā. Ja tiesa atzīs aptauju veidotājus par vainīgiem, tad viņi tiks sodīti ar naudas sodu no viena līdz diviem latiem. Iespējams, ka publicitāte ap šādu tiesas procesu arī piespiedīs socioloģisko pētījumu firmas atzīt visu līdz šim veikto diskriminējošo aptauju kļūdainību, jo, kā lēš paši traucējībnieki, viņu kopējais skaits Latvijā varētu būt ap miljonu.

(Iesūtīja udajs_16.) ▼

«Domenikss»: Mētele apmetusi kažoku

«Mercedes Benz» automašīnu tirgotājs SIA «Domenikss» uzskata, ka šī uzņēmuma bijusī sekretāre Inita Mētele, stājoties darbā konkurējošajā uzņēmumā «Auto Rīga», ir apmetusi kažoku uz otru pusi, tāpēc tiesas ceļā pieprasa Mētelei atmaksāt summu, kas atbilst kažoka vērtībai — 1146 latus.

(No DELFI.) ▼

Apgūst jaunas brīvā laika pavadīšanas iespējas

630.jpg

Attēlā: neatņemama jautras izklaides sastāvdaļa

Pilsētas lauku teritorijā šodien paredzēta jaunas sabiedriskās organizācijas par vardarbību ģimenē «Situ Rutu» dibināšanas sapulce. Organizācija apvienos visus, kas vardarbību ģimenē uzskata ne vien par nepieciešamību, bet pat zināmā mērā par mākslu, ar PATIESI! korespondentu pārdomās dalījās iniciatīvas grupas pārstāvis Marģeris Salms (29).

Pēc viņa vārdiem, nepaklausīgu vai kašķīgu sievu sišana ir viena no tradīcijām, kas veido latviešu tautas neatkārtojamo mentalitāti. «Kāds mums ir pamats domāt, ka esam gudrāki par mūsu senčiem un varam revidēt viņu ierašas? Paskatieties, kas pēdējā gadsimta laikā ir izdarīts ar kādreiz tik skaisto un zaļojošo Latviju? Ne jau gudrība to izdarījusi,» Salma balsī ieskanējās bargas notis.

Starp dibināšanas sapulces uzdevumiem ir vienota vardarbības kodeksa izveidošana. «Mēs kategoriski esam pret neprofesionālu sišanu sišanas pēc. Sist ir jāmāk. Neviens kārtīgs vīrs nekropļos savu sievu vai bērnu. Pašam vien būs uz tiem zilumiem pēc tam jāskatās,» kodeksa nepieciešamību pamatoja Salms.

Lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, viņa dzīvesbiedrene Anete Salma (31) vēlas aktīvi iesaistīties «Situ Rutu» darbībā, turklāt tāda nav vienīgā. Vairāk nekā puse organizācijas biedru būs vīri ar sievām un arī bērniem. «Vismaz kaut kāda sabiedriskā dzīve,» Salma paskaidroja. «Ja reiz mēs visi izturamies cietsirdīgi cits pret citu, tad kāpēc lai šīs intereses nekļūtu par tādu kā saliedējošu sabiedrisku faktoru?» Turklāt «Situ Rutu» ietvaros tās dalībnieces varēs ne tikai kopīgi pavadīt brīvo laiku, kas savādāk tiktu izniekots, piedaloties fiziskā vardarbībā savu māju četrās sienās, bet arī sistemātiski apmainīties ar pieredzi, lai attīstītu gadu tūkstošiem seno psiholoģiskā terora zinātni. ▼

Īsumā

Kā liecina neoficiāli avoti, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LC/LPP) pavēlējis Latvijas Pasta preses pakalpojumu dienesta direktoram Adrianam Jurcikam, Latgales reģiona pārvaldniecei Dainai Ozolai un informācijas sistēmu direktoram Normundam Ābelnīcai izdarīt harikiri. ▼

Īsumā

Jaunākajā sabiedriskās domas aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret atstarotāju lietošanu, atklājies, ka 73% Latvijas iedzīvotāju atstarotājus nelieto tāpēc, ka tic baumām, saskaņā ar kurām atstarotāju noslēpumainā gaisma rodas kādas radioaktīvas sastāvdaļas ietekmē. ▼

Dibinās Kurvīša balvu mākslā

629.jpg

Attēlā: veids, kā uzlabot situāciju

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs informē Latvijas sabiedrību par jaunu balvu vizuālajā mākslā — Kurvīša balvu. Tās piešķiršanas mērķis ir regulāri vērtēt aktuālos notikumus mākslā un pievērst plašu uzmanību drausmīgākajiem darbiem Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, tādējādi veicinot Latvijas māksliniekos vēlēšanos strādāt mazliet radošāk.

Plānots, ka jaundibināmā balva turpmāk tiks pasniegta reizi divos gados un to saņems viens mākslinieks vai mākslinieku grupa, kura būs ieguvusi viszemāko žūrijas vērtējumu. Uzvarētājiem televīzijas kameru priekšā tiks pasniegts kurvīša formā veidots apbalvojums, uz kura būs iegravēts draudzīgs ieteikums turpmāk vizuālās mākslas jomā vairs nedarboties. ▼