Attēlā: patiesībā viņš ir tāds pats kā ikviens no mums
Aizvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem pilsētas ielās, kad Latvijas iedzīvotāju gods un cieņa tiek aizskarti. Un nevis kādu nodarījumu vai pārkāpumu dēļ — nē! Vienkārši ārējo atšķirību dēļ. Ādas krāsas, acu platuma un lūpu kaktiņu formas dēļ.
PATIESI! korespondents viesojās Latvijas Dažādu Ādas Krāsu Īpašnieku Biedrībā (LDAKIB), lai uzzinātu viņu viedokli un izprastu ar notiekošo saistītās vētrainās emocijas. Iespaidos dalījās Jonass Žirgs (29), dzimis un audzis sarkandaugavietis.
«Kad es eju pa ielu, uz mani bieži atskatās. Smejas un dažreiz rāda ar pirkstiem. Reiz kāds puika pat meta ar sūkājamo konfekti. Un viss manas ādas krāsas dēļ! Mana iekšēja pasaule viņus neinteresē. Pēc notikušā es vairs nespēju smaidīt,» skuma jaunais vīrietis.
Mums atliek tikai vaicāt: kad beigsies šī ksenofobija mūsu sabiedrībā? Kad latviešu tauta beidzot kļūs kulturālāka un primitīvi neatgrūdīs jebko neierastu? ▼
2007. gada 8. janvāris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
