PATIESI!

Samazinās algu fontu

Attēlā: fonts

Sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ Latvijas pašvaldībās tiks samazināts algu fonts. Kopumā samazinājums algu sarakstā būs par 1 punktu, bet Rīgas mēram un vicemēriem pat par 2 punktiem, un tagad būs tikai 8 punktus liels. Krasais samazinājums nepieciešams, lai ierobežotu pašvaldību tēriņus par kancelejas precēm.

Nesamērīgi lielais fonts, kas dažiem pašvaldību ierēdņiem iepriekšējos gados sasniedza pat 14 punktus, bija cēlonis tam, ka algu saraksta izdrukām bija nepieciešams iepirkt lielāku daudzumu papīra, printeru tintes, mapju un plauktu. Nav izslēgts, ka tieši lielais fonts bija tas mazais cinītis, kas apgāza valsts ekonomikas vezumu. ▼

Īsumā

Saskaņā ar oficiālu informāciju Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis no «Parex bankas» ir izslēgti pilnībā. Izslēgtos baņķierus līdz turpmāku lēmumu pieņemšanai novietos noliktavā. Iespējams, viņus sadalīs rezerves daļās, kas tiks izmantotas jau krietni nolietotā Ivara Godmaņa regulārajās tehniskajās apkopēs. ▼

Mediji ceļ paniku par banku sektora nākotni

Attēlā: Putina

Kā šodien ziņo visi Latvijas mediji, izņemot PATIESI!, Latvijā putina un turpinās putināt vēl kādu laiku. Sniegtā informācija ir nepilnīga, taču visi pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji, kas prot lasīt starp rindām, ir izdarījuši skaidrus secinājumus. Valstī sākusies visaptveroša panika: sabiedriskais transports kursē neregulāri un autovadītāji cenšas izraisīt ceļu satiksmes negadījumus.

Rinalds Krauķis (29), iespējams, būdams skaidrā, norādīja, ka «ar «Parex» izputināšanu tā lieta jau nu nebeigsies». «Putēs i bankas, i valdība, i mēs paši,» viņam pievienojās Veltīte Zaidere (60). Tikai Leonīds Kuzmins (51) pauda pārliecību, ka Latvijā nekāda Putina nav, un tuvākajā laikā nebūs, jo «mūsu valdība nav cienīga viņam pat kājas nobučot».

Drošības policija jau atklājusi, no kurienes sākušas izplatīties nepatiesās baumas, un veikusi vērienīgus arestus Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas aģentūrā. ▼

Īsumā

Saskaņā ar neoficiālu informāciju premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) ir sākuši darbu pie pozitīvās baumas, kurai būtu jākompensē negatīvo baumu ietekme un jūtami jāuzlabo ekonomiskā situācija valstī. ▼

Īsumā

Pieņemot lēmumu par «Parex bankas» nacionalizāciju, valdība beidzot iedegusi zaļo gaismu visaptverošai panikai banku sektorā. Ar pamudinājumiem krist panikā sestdienas vakarā klajā nācis gan valdības vadītājs Ivars Godmanis, gan finanšu ministrs Atis Slakteris. PATIESI! aptaujātie eksperti atzinīgi novērtējuši valdības rīcību. ▼

Darbojas Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes uzņēmums

Attēlā: valdes sēdēs neiztiek bez asumiem

Pilsētas lauku teritorijas zemnieku saimniecībā «Zurnas» sekmīgi darbojas Latvijā pirmais savvaļas dzīvnieku gaļas pārstrādes cehs. Tajā dažādus gaļas izstrādājumus izgatavo saimniecības briežu dārzā pēdējos gados izaugušie dzīvnieki. Saņēmuši labu izglītību, brieži pirms gada nolēma padzīt cilvēkus, dibināt kooperatīvu un uzsākt paši savu biznesu: pārstrādāt gaļu. Izveicīgie briežu māšu nagi katru dienu izgatavo vairākus simtus kilogramu visdažādākās formas un garšas cīsiņu, desu un kūpinājumu.

«Izvēle nebija īpaši liela: vai nu mēs paši, vai arī mūs,» spriež vecākā briežu māte Elīna Radzēviča, kura bauda visas kopienas uzticību un ir ievēlēta par kooperatīva valdes priekšsēdētāju. Pateicoties viņas apsviedīgumam, rūpals turpina strauji attīstīties. Lielu atspaidu darba plūsmas organizēšanā sniedz šovasar ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidotā kautuve, kurā briežu buļļi ar saviem uzasinātajiem ragiem ekoloģiski tīrā veidā nodur atvestos dzīvniekus.

No darba brīvajā laikā visi četrdesmit astoņi brieži nododas savam sirds aicinājumam: ciltsdarbam. Auru laiks šoruden bijis īpaši kaislīgs: smagus ievainojumus guva vairāki buļļi. Ja nebūtu kautuves, kurā buļļiem ir iespēja izlādēt savu agresiju, darbs cehā būtu apstājies pavisam.

Neraugoties uz šo aizķeršanos, brieži krīzes laikā saglabā pārsteidzošu optimismu. Problēmas vietā viņi izvēlas saskatīt iespēju: zemniekiem izkaujot piena lopus, krītas gaļas iepirkuma cena. Ceha produkcija ir vēl jo konkurētspējīgāka tādēļ, ka tajā strādājošiem netiek maksāta alga.

Pat gadījumā, ja piegādes pēkšņi apstātos, darbs turpinātos, jo brieži varētu pārstrādāt vājākos un slinkākos dzīvniekus no pašu vidus. «Savā ziņā arī tā ir daļa no ciltsdarba,» skaidro Radzēviča. «Darvinu visi esam lasījuši. Bet ne jau viņš izdomāja šādus spēles noteikumus. To izdarīja pati daba.» ▼

Kaimiņienes glābšanai piešķir 20 latu

Attēlā: neizskaidrojamu iemeslu dēļ nekustamā īpašuma vērtība turpina samazināties

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Krišs Kuprums (35) otrdien vienojās ar sievu Elvīru par 20 latu vērtu savas kaimiņienes Marijas Kvēles (114) glābšanas plānu. Šim mērķim Elvīra ir rezervējusi vēl 5 latus, kas Kvēlei tiks izsniegti galējas nepieciešamības gadījumā.

Kvēles ekonomikas atbalsta plāns ir lielākā lokālā finanšu glābšanas pakete šajā finanšu krīzē un pirmā palīdzības programma kādam pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājam. Kuprumu ģimene pavēstīja, ka tā darījumu apstiprinās paātrinātā kārtībā novembra sākumā, tūlīt pēc algas.

Piešķirtais finansējums ir vairāk nekā desmit reizes lielāks par Kvēles definēto iztikas līdzekļu minimumu vienai dienai un vairāk nekā divas reizes lielāks par soli, kas noteikts aizdevumu apmēram pašu Kuprumu starpā.

Finanšu krīze smagi skārusi Kvēles ekonomiku, jo viņas monetārā sistēma ir ļoti atkarīga no ārvalstu finansējuma, kas laiku pa laikam tiek saņemts no brāļadēla Anglijā, taču brāļadēls ir pārstājis ieguldīt naudu šajā investīciju projektā, kura segums ir desmitiem gadu velti lolotā cerība saņemt Kvēles māju mantojumā, jo ir nomiris. ▼

Blogu lasītāji krīzes dēļ taupa klikšķus

Attēlā: tipisks gads

Taupības pasākumi un ekonomikas palēnināšanās skārusi arī Latvijas blogus. Neraugoties uz faktu, ka tikai retais blogotājs par savu darbu saņem naudu, un arī tad summas ir nelielas, populārākajos blogos pēdējo mēnešu laikā strauji samazinājies jaunu ierakstu skaits.

Ja agrāk jaunumi parādījās pat divreiz dienā, tad šobrīd par pieņemamu kļuvusi svaigu materiālu ievietošana tikai 2-3 reizes nedēļā vai vēl retāk. Pilsētas lauku teritorijas blogotājs Dāvids Zilcbergs (19) šo tendenci skaidro ar inflāciju. Tās iespaidā strauji esot pieaugusi jaunu domu cena, tāpēc blogotāji vairs nevar tās atļauties. Saskaņā ar citu skaidrojumu blogotāju vilšanos izraisījis straujais apmeklētāju skaita sarukums, kas tiek uztverts kā blogu veidošanā ieguldīto pūļu nenovērtēšana.

Par spīti tam, ka blogu lasīšana ir bez maksas, dažos no ievērojamākajiem Latvijas blogiem apmeklētāju un komentāru skaits gada laikā sarucis gandrīz divkārt, bet citi ar pūlēm notur iepriekšējo apmeklētības līmeni. No vienas puses tas skaidrojams ar aizvien retākiem jauniem ierakstiem, bet nav izslēgts, ka blogu lasītāji krīzes dēļ biežāk nekā agrāk izvēlas ietaupīt, pie saviem datoriem sēžot ar aizvērtām acīm un bez kustībām.

Pagaidām nav izdevies noskaidrot, kur un kādā formā blogu lietotāji uzglabā neiztērētos klikšķus, taustiņu kombinācijas un acu skatienus, un kādā veidā viņi šos uzkrājumus varētu izmantot nākotnē. ▼

Īsumā

Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas lēmumu nākamajā gadā Baltijas jūrā tiks noteiktas jaunas siļķu kvotas. Turpmāk katra menca drīkstēs apēst ne vairāk par vienu siļķi dienā. ▼

Uzņēmums palielina apgrozījumu 3 reizes, salīdzinot ar patvaļīgi izvēlētu skaitli

Attēlā: bagāta raža

Pilsētas lauku teritorijas dārzniecības apgrozījums šogad būs vismaz 3 reizes lielāks nekā kaut kāds skaitlis no 2007. gada pārskata, pavēstījusi uzņēmuma vadītāja Vaida Lejstraupe. Saskaņā ar viņas teikto, virkne uzņēmējdarbības parametru jau šī gada pirmajos 6 mēnešos ir krietni apsteiguši kopējo mēnešu daudzumu pagājušajā gada kalendārā. Šogad izaudzēto ķimeņu sēklu skaits, salīdzinot ar tomātu skaitu 2007. gada ražā, pieaudzis pat 5 reizes.

Vienlaikus Lejstraupe pavēstīja, ka dārzniecība diemžēl ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Starp maksātnespējas iemesliem viņa minēja energoresursu un darbaspēka izmaksu pieaugumu, pieprasījuma mazināšanos, kredītu likmju kāpumu, valdības atbalsta trūkumu, konkurences saasināšanos un demogrāfisko situāciju. Lejstraupe kategoriski noraidīja vietējos medijos izskanējušos apmelojumus, ka uzņēmuma problēmās būtu vainojama tā vadības nekompetence. ▼

Īsumā

Veiksmīgi turpinot Eiropas Savienības finansēto sabiedrības integrācijas programmu, vairākos pilsētas lauku teritorijas uzņēmumos darbā pieņemtas personas ar īpašām vajadzībām. Informācijas tehnoloģiju uzņēmums «Saturns-Pluss», kas ir viens no lielākajiem interneta un satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem pilsētas lauku teritorijā, jau saņēmis virkni sūdzību par darbiniekiem, kas esot idioti kopš dzimšanas. Savukārt autoservisā «Asais pagrieziens» darbā pieņemts metinātājs, kam rokas aug no pakaļas, ziņo klienti. ▼

Sajūtot krīzes tuvumu, apēd ietaupījumus

Attēlā: uz krīzēm cilvēki visā pasaulē reaģē līdzīgi

Pilsētas lauku teritorijas «Swedbank» filiāles darbinieki ziņo, ka pirmdienas rītā, neilgi pēc filiāles atvēršanas bankā ieradies vietējais iedzīvotājs Linards Zemītis (39), no saviem un sava uzņēmuma — galdniecības ceha «Judīte-21» kontiem izņēmis visus līdzekļus skaidrā naudā, un turpat bankas filiāles telpās sācis ietaupījumus ēst.

«Viņš mūs pārsteidza nesagatavotus, jo sāka ēst, neatejot no kases,» pastāstīja bankas darbiniece Ilona. Pirms iejaucās bankas apsardzes darbinieki, Zemītis jau bija paguvis vai nu apēst, vai arī ievērojami sabojāt lielu daļu savu uzkrājumu. ▼

Īsumā

Piepildījušās satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) prognozes, ka Baltijā garākais skrejceļš piesaistīs Rīgai jaunus avioreisus. Garā skrejceļa pievilinātas, Rīgas lidostā nolaidušās arī lidmašīnas, kuru reisa galamērķis ir bijušas pavisam citas pilsētas. ▼

Uzlauzti «SEB bankas» klienti Latvijā

Attēlā: depozīts

Uzdarbojoties krāpniekiem, kas nelikumīgi ieguvuši maksājumu karšu datus, cietuši 40 klienti, otrdien pavēstījusi «SEB banka». Patlaban banka nodevusi tās rīcībā esošo informāciju tiesībsargājošajām institūcijām, kas savukārt mēģinās noskaidrot un notvert vainīgos.

Visskaļāk izskanējušais klienta uzlaušanas gadījums noticis jau šī gada maijā. Šobrīd noskaidrots, ka noziegums izdarīts ar noasinātas maksājumu kartes palīdzību, izmantojot nelikumīgi iegūtus datus par personas dzīvesvietu, kas apvienojumā ar publiskajās datu bāzēs pieejamo informāciju par dzīvībai svarīgo orgānu atrašanās vietām izrādījušies pietiekami, lai klients tiktu uzlauzts pilnībā. ▼

Atklāti patiesie motīvi prāvām pret «airBaltic» un Latvijas valsti

Attēlā: mazliet ūdens, mazgāšanas līdzekļa un majonēzes, un salāti kā svaigi

Jau ziņots, ka Viļņas apgabaltiesa ir apmierinājusi Lietuvas aviokompānijas «flyLAL» prasību un arestējusi «airBaltic» un Rīgas lidostas īpašumu. Ar prasību pret Latvijas valsti Starptautiskajā šķīrējtiesā vērsusies arī «E-energija», viens no īpašniekiem uzņēmumam «Latgales Enerģija».

Kā ziņo Lietuvas prese, šo tiesas procesu patiesais iemesls ir vēlme atriebties Latvijai par nevēlēšanos pirkt un ēst lielveikalu ķēdē «Maxima» mazgātos salātus. Kā zināms, salātu mazgāšana Lietuvā tiek uzskatīta par nacionālo tradīciju. Nicīga attieksme pret to ir pielīdzināma visas tautas apvainošanai.

Par katru Latvijas medijos parādījušos publikāciju, kurā salātu mazgāšana ir izsmieta vai parādīta kā kaut kas atbaidošs, pret Latviju tiks ierosināta kāda jauna tiesas prāva, apsolījis Lietuvas premjerministrs Ģedimins Ķirķils. ▼