PATIESI!

Latvijas karavīru rotācija Irākā tomēr turpināsies

Attēlā: katrs otrais kareivis ierindā rotē

Jau ziņots, ka 27. decembrī Irākā nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā bojā gāja divi NBS karavīri, bet ievainojumus guva vēl trīs Latvijas karavīri. Karavīri, veicot patrulēšanas uzdevumu, brauca automašīnā «Hummer», kas cieta nemiernieku uzstādīta paštaisīta spridzekļa sprādzienā. Kā noskaidrots izmeklēšanā, tas noticis tūlīt pēc tam, kad tika pieņemts kļūdainais lēmums par Latvijas karavīru rotācijas pārtraukšanu.

Latvijas karavīri bija vienīgie sabiedroto valstu bruņoto spēku pārstāvji, kas bija apguvuši sarežģīto rotēšanas mākslu. Latvijas speciālistu vadībā rotēšanas mākslu apgūst arī citu NATO dalībvalstu kareivji.

Kā atzīst militārās tehnikas eksperti, rotējošs karavīrs ir krietni vien bīstamāks par parasto, turklāt salīdzinoši retāk kļūst par ienaidnieka trāpījumu mērķi.

«Rotējošais kareivis griežas uzreiz trīs asīs, tāpēc vienlīdz bīstams gan pretinieka dzīvajam spēkam, gan kaujas tehnikai, turklāt paliek praktiski neredzams gan vizuāli, gan pretinieka radaros,» PATIESI! pastāstīja rotācijas instruktors pulkvežleitnants Dzintars Grieze. «Kareivis rotē pēc tā sauktā 3D principa. Viens D iet pa vertikāli, otrs pa horizontāli, bet trešais D ir, tā teikt, dziļumā. Amerikāņi kaut ko tādu bija redzējuši tikai ķīniešu kaujas filmās,» ūsās gardi smej pieredzējušais pulkvežleitnants, tomēr tūdaļ pat kļūst nopietns un piebilst, ka tagad, pēc divu Latvijas karavīru bojāejas, arī amerikāņi pārliecinājušies par rotācijas noderīgumu. «Griežas tagad visi kā vilciņi!» ▼

Rīgas ielās plaukst un zeļ ksenofobija

Attēlā: patiesībā viņš ir tāds pats kā ikviens no mums

Aizvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem pilsētas ielās, kad Latvijas iedzīvotāju gods un cieņa tiek aizskarti. Un nevis kādu nodarījumu vai pārkāpumu dēļ — nē! Vienkārši ārējo atšķirību dēļ. Ādas krāsas, acu platuma un lūpu kaktiņu formas dēļ.

PATIESI! korespondents viesojās Latvijas Dažādu Ādas Krāsu Īpašnieku Biedrībā (LDAKIB), lai uzzinātu viņu viedokli un izprastu ar notiekošo saistītās vētrainās emocijas. Iespaidos dalījās Jonass Žirgs (29), dzimis un audzis sarkandaugavietis.

«Kad es eju pa ielu, uz mani bieži atskatās. Smejas un dažreiz rāda ar pirkstiem. Reiz kāds puika pat meta ar sūkājamo konfekti. Un viss manas ādas krāsas dēļ! Mana iekšēja pasaule viņus neinteresē. Pēc notikušā es vairs nespēju smaidīt,» skuma jaunais vīrietis.

Mums atliek tikai vaicāt: kad beigsies šī ksenofobija mūsu sabiedrībā? Kad latviešu tauta beidzot kļūs kulturālāka un primitīvi neatgrūdīs jebko neierastu? ▼

Īsumā

2007. gada pirmajā pusē 33 Latvijas vēstniecības ārzemēs, kurās tiek izsniegtas Latvijas vīzas, aprīkos ar jaunām dokumentu viltošanas iekārtām, kas izgatavotas Daugavpils uzņēmumā SIA «TSF D». ▼

Īsumā

Lai kontrolētu bīstamo slimību izplatību valstī, Veselības ministrija ar 1. februāri ieviesīs slimību izraisītāju — baktēriju un vīrusu stingro uzskaiti, katram eksemplāram piešķirot unikālu identifikācijas kodu. ▼

Sākusies jauna sociālās reklāmas kampaņa

Attēlā: ko mums vaicā lielās, dzidrās bērna acis?

Sākoties jaunai sabiedrības informēšanas kampaņai, Rīgas ielās parādījušies reklāmas plakāti, kas nosoda cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem. Plakātos redzama stūrī ierāvusies, raudoša meitenīte.

Reklāmas veidotāji ir aģentūra «Džulbarss», kas valsts konkuros uzvar ne pirmo reizi, tāpēc tai sociālās reklāmas žanrs nav svešs. Kā PATIESI! pastāstīja reklāmas aģentūras radošais direktors Stīvs Žermēns Grāvītis, sabiedrību informējošo kampaņu veidošana ir sarežģīts uzdevums, kas prasa pieredzi un meistarību.

«Šitādus sīkos bildējam ne pirmo reizi. Tādi kā dzīvsudrabs, nofotografēt neiespējami. Skuķēns muļķojās un vispār neklausījās, ko viņai saka. Nočakarējāmies pusi dienas, kamēr sapratām, ka jēgas nekādas. Nācās šai iekraut pāris reizes pa muti un pateikt, ka dzīvu viņu neviens vairs neredzēs. Uzreiz tādas asaras sāka gāzties, ka fotogrāfs pacēla abus īkšķus. Bildes sanāca prīmā. Modeļus ņemam no bērnunamiem, tur visiem tāpat vienalga,» ar pieredzēto dalījās S. Ž. Grāvītis.

«Es saprotu, ka ne viss mūsu darbā ir ideāli. Bet galvenais, lai izdodas sabiedrībā iekustināt neviltotu sašutumu par varmācību ģimenē,» viņš atzina. ▼

Īsumā

Sniega segas un ledus trūkuma dēļ daudziem cilvēkiem Jaungada svinību laikā nepaslīdēja kāja, tādēļ viņi šonedēļ spējuši atgriezties darbā. ▼

Remontēs ceļu uz baznīcu

Attēlā: ko sēroji, tu, kundziņi?

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) šodien sasauktajā preses konferencē paziņojis, ka nākamā gada budžetā līdzekļi ceļu remontam dievnamu tuvumā tiks palielināti vairākas reizes.

«Uz krodziņu līdzens ceļš, uz baznīcu grumbuļains,» bija sašutis enerģiskais politiķis. Par situācijas nopietnību A. Šlesers pārliecinājās, kad pēc neskaitāmu dievnamu apmeklēšanas Ziemassvētkos nejauši nokļuva uz līdzenas, visām mūsdienu prasībām atbilstošas, ar ES struktūrfondu palīdzību rekonstruētas šosejas, kas veda kādas sabiedriskās ēdināšanas iestādes virzienā. «Pats par savu naudu dzēru, pats skrēj’ savu kumeliņ’,» savu braucienu attaisnoja ministrs.

Konferences noslēgumā A. Šlesers novēlēja visiem klātesošajiem priecīgus svētkus un neaizmirsa pieminēt arī opozīcijā esošo partiju lomu valsts nākotnes veidošanā. «Eima bišu klausīties Ziemassvētku vakarā. Ja bitītes daiļi dzieda, tad būs silta vasariņa,» savu principiālo nostāju pauda Jaunās partijas līderis. ▼

Sāk glābt valsti

Attēlā: ģenerālis A. Pencis

Klusās svētku dienas ir vispiemērotākais laiks, lai sāktu un veiksmīgi īstenotu valsts apvērsumu, savā nule kā izplatītajā paziņojumā presei norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs, ģenerālis Ainars Pencis. Tāpēc dienests beidzot ir atmetis liekulīgo piebildi par ugunsdzēsību, tagad saucas Valsts glābšanas dienests (VGD) un ir ķēries pie sava tiešā uzdevuma — Latvijas valsts glābšanas no oligarhiem, korumpantiem, kūlas dedzinātājiem, neapdomīgiem Ziemassvētku svecīšu lietotājiem un tamlīdzīgi.

Paziņojumā teikts: «Mūsu pacietības mērs ir pilns. Brīdī, kas jūs visi lasīsiet šo te, valsts glābēju vienības jau būs ieņēmušas Saeimu, Ministru kabinetu, televīziju studijas, radiostacijas un interneta portālus. Jebkāda pretošanās tiks apspiesta bez liekas varmācības, bet stingri un nesaudzīgi. Sākot ar šo mirkli, par valsts pagaidu galvu kļūstu es, ģenerālis Ainars Pencis. Kategoriski lūdzu visiem palikt savās mājās, nespēlēties ar uguni, izslēgt elektriskos sildītājus un nomainīt novecojušo elektroinstalāciju.» ▼

Īsumā

Ņemot vērā divu Latvijas karavīru bojāeju Irākā, Aizsardzības ministrija sākusi izstrādāt likumprojektu, kas paredz turpmāk mūsu karavīrus sūtīt tikai uz valstīm, kas nav bīstamas. ▼

Atliek 2007. gada ieviešanu

Attēlā: Vecgada naktī tiks apstādināti visi pulksteņi

Eiropas Komisija paziņojusi, ka Latvija nav gatava 2007. gada ieviešanai iepriekš paredzētajā termiņā — 2007. gada 1. janvārī. Pēc EK domām, mēs neesam izpildījuši t. s. Grinvičas kritērijus: radiostacijas neatskaņo precīzā laika signālus, pulksteņi sabiedriskajās vietās nedarbojas, un kalendāru izgatavošana daudzo vārdadienu dēļ ir apgrūtināta.

Zīmīgi, ka šīs pašas problēmas mūs vajāja arī iepriekš, tomēr Latvijai tika atļauts ieviest 2006. gadu apmaiņā pret solījumu uzlabot situāciju. Taču valsts iestādes, uzņēmumi un arī atsevišķi iedzīvotāji vietējā laika trūkuma dēļ nespēja pilnībā apgūt piešķirtos Eiropas kalendāros resursus. Gada sākumā situāciju vēl dramatiskāku padarīja neskaitāmās pārrakstīšanās kļūdas, datējot dokumentus ar nepareizo, iepriekšējo gadskaitli.

Kā atzīst eksperti, Latvijā kopumā attieksme pret Jaunā gada pienākšanu esot ārkārtīgi vieglprātīga: vairums iedzīvotāju uzskatot, ka viņiem nekas nav jādara, jo Jaunais gads pienāks pats no sevis. Tāpēc Eiropas Komisijas lēmums būs kā šoka terapija — sāpīga, bet nepieciešama.

Lai gan valdība šo jautājumu atrisināšanai ir izveidojusi īpašu darba grupu, tas noticis ar pamatīgu nokavēšanos, tāpēc sagaidāms, ka mēs 2007. gadam varēsim pievienoties ne ātrāk kā 2008. gada pavasarī. ▼

Rīgā ieviesīs skaidrojošus uzrakstus

Attēlā: līdzīgas izmaiņas jau ieviestas citur Eiropā

Kā jau ziņots, ar nākamā gada 1. janvāri 21. maršruta trolejbuss iegūs jaunu numuru — 25.

Maršruta numuru mainīs, jo trolejbusa maršruts vienā posmā pārklājas ar 21. autobusa maršrutu. Tā kā pēc virsbūves un krāsas transportlīdzekļi ir līdzīgi, vecāka gadagājuma cilvēki bieži tos sajauc. Taču, kā norāda SIA «Rīgas satiksme» preses sekretārs Oskars Fīrmanis, ar numura nomaiņu nepietiks. Pastāv bažas, ka vecākā gadagājuma cilvēki tagad apmulsīs vēl vairāk, jo, ieraduši braukt ar 21. maršruta trolejbusu, gaidīs to pieturā bezgalīgi. Tāpēc uz trolejbusu priekšgaliem būs uzraksts «25, bijušais 21».

Diemžēl tā ir tikai aisberga virsotne. Lai novērstu trolejbusu un autobusu līdzīgā krāsojuma problēmu visā pilsētā, kā arī neizbēgamos pārpratumus, kad vecākā gadagājuma cilvēki mēģinās ar 25. maršruta trolejbusu nokļūt Mārupē, jo noturēs to par 25. maršruta autobusu, uz trolejbusu priekšgaliem turpmāk būs uzraksts «Trolejbuss», bet uz autobusu priekšgaliem «Autobuss». Ar līdzīgiem skaidrojošajiem uzrakstiem tiks aprīkotas arī sabiedriskā transporta pieturvietas, ietves, brauktuves, gājēji, automašīnas, stabi un koki.

Pēc Fīrmaņa domām, būs nepieciešams zināms laiks, iespējams, pat vairāki gadi, pirms vecākā gadagājuma cilvēki beidzot apjēgs, kas tās par izmaiņām visapkārt, un sapratīs, ka šīs izmaiņas ir ieviestas ar nodomu viņiem palīdzēt. Šajā laika posmā haoss esot neizbēgams. Toties pēc tam vecākā gadagājuma cilvēku dzīve kļūšot ievērojami vieglāka. ▼

Īsumā

Latvijas aptiekās jau vairāk nekā gadu kā bezrecepšu medikaments ir pieejams mūžīgās jaunības eliksīrs, tomēr neviens to nepērk, jo neiedomājas pavaicāt. ▼

Mācīs neiecietīgi izturēties pret neiecietību

Attēlā: viņi zina laimīgas līdzāspastāvēšanas noslēpumu. Un tu?

Meklējot cēloņus sabiedrības vienaldzībai pret nesenajiem ksenofobijas un homofobijas uzliesmojumiem, valdība nonākusi pie secinājuma, ka tā saucamā «klusējošā vairākuma» pārstāvji par tādiem kļūst jau bērnībā. Lai gan skolās tiek pieliktas maksimālas pūles, lai atradinātu bērnus no vienaldzīgas malā stāvēšanas gadījumos, kad tiek pārkāptas kāda mazākuma tiesības, diemžēl nav iespējams izsekot, kas ar bērniem notiek ģimenēs vai uz ielas.

Tāpēc ar Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu nākamajā mācību gadā ikvienā mācību iestādē, kurā mācās vairāk par simt skolēniem, vienam skolotājam nāksies aktīvi pārstāvēt kādu seksuālo minoritāti. Savukārt mācību iestādēs, kur mācās vairāk nekā trīssimt skolēnu, būs obligāti jāuzņem arī kāds citas rases pārstāvis.

Šie pasākumi ļaus jau laikus pamanīt atsevišķu bērnu izrādīto ksenofobiju un homofobiju. Kad problēma būs diagnosticēta, mācībspēki mudinās pārējos bērnus organizēti vērsties pret pārkāpējiem ar sabiedrībā vispārpieņemto negatīvas attieksmes paušanas līdzekļu palīdzību — izstumšanu, pazemošanu un dažādām sīkām riebeklībām. ▼

Īsumā

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka (JL) kategoriskajiem iebildumiem pret reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) nostāju nepiešķirt Rīgai ne santīmu no Latvijai papildus pieejamā pusmiljarda eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, Štokenbergs mainījis savu viedokli un piekritis vienu santīmu tomēr iedot. ▼

Eksperts: nākamais gads būs pilnīgā dirsā

Attēlā: pirms četrdesmit gadiem

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gunārs Kurža (48), kas jau ilgāku laiku, tuvojoties gadu mijai, mēdz atskatīties uz aizvadīto gadu un izsvērt, kas bijis labs, un kas, kā viņš pats mēdz teikt, «uzlabojams», secinājis, ka «nākamais, 2007. gads būs vēl lielākā dirsā nekā šitais».

«Nebija jau nekāds spīdošais arī šis,» norādījis Kurža, taču ir pārliecināts, ka optimismam, domājot par nākotni, nav ne mazākā pamata. Iespējams, beidzot būs pienācis brīdis, kad vajadzēs «stingrāk savilkt jostu», «kārt zobus vadzī» vai pat «aizstaigāt pa skuju taku».

Tāpat kā citus gadus, arī šogad Kurža izveidojis savu ienākumu deklarāciju. Dokuments sagatavots atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta prasībām. Jāpiebilst, ka Kurža neietilpst nevienā personu kategorijā, kam gada nogalē būtu obligāti jāaizpilda ienākumu deklarācija. Viņš jau vairākus gadus strādā par iesaldēta būvobjekta apsargu ar vidējo mēnešalgu, kas nepārsniedz 100 latus («uz papīra»). «Es to daru tāpat vien, sava prieka pēc, un lai paraudzītos uz sevi no malas, tā teikt, perspektīvā,» pastāstīja Kurža.

Saskaņā ar Kuržas ienākumu deklarāciju, viņa ienākumi šogad bijuši 1243 lati un 98 santīmi pirms nodokļu nomaksas. Nekādu uzkrājumu Kuržam nav, visu šo summu viņš gada laikā iztērējis sadzīves tēriņiem. Kuržas parādsaistības deklarācijas aizpildīšanas brīdī bija 11 latu un 25 santīmu parāds par viņa īrētajā un neprivatizētajā dzīvoklī patērēto elektroenerģiju un ievērojami lielāks — 79 latu parāds par nu jau atslēgtajiem tālruņa pakalpojumiem. Ar Kuržas vārdu reģistrēts motocikls «Pannonia» (nav braukšanas kārtībā) un šī paša motocikla blakusvāģis (kas vienīgais no motocikla esot saglabājies).

Kuržas 2006. gada deklarācija īpaši neatšķiras no deklarācijām, kuras viņš aizpildīja pērn un aizpērn. «It kā jau nekas nemainās,» sacīja Kurža, tomēr sajūta esot tāda, ka kaut kas īsti nav kārtībā: «Man liekas, būs sūdi. Lielāki vēl nekā piektajā gadā. Vai sestajā». ▼