Kategorijas «Zinātne» arhīvs
Attēlā: brīvprātīgais gatavs kārtējam izmēģinājumam
Latvijas zinātnieki atklājuši pārsteidzošu metodi, kā bez ķirurģiskas iejaukšanās un bez jebkādu preparātu lietošanas ievērojami palielināt dzimumlocekļa izmēru. Pieaugums ir atkarīgs no pacienta individuālajām īpatnībām. Dažos gadījumos dzimumlocekļa apjoms var palielināties līdz pat desmit reizēm, bet jūtams pieaugums ir garantēts jebkurā gadījumā. Līdz ar apjoma palielināšanos uzlabojas arī audu struktūra: dzimumloceklis kļūst ievērojami stingrāks.
Jaunā metode, kuras pamatā ir manuālā terapija, tikusi atklāta pilnīgi nejauši, vairākiem zinātniekiem kopīgi braucot liftā. «Neko tādu savā mūžā nebiju redzējusi,» atzīst jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Sintija Poga (27), kurai pieder atklājējas lauri. «Es tikai viegli pieskāros, un… tas bija kā brīnums!»
«Mūsdienās, kad cilvēki katru dienu savā e-pastā saņem dažnedažādu šarlatānu piedāvājumus šādas manipulācijas veikšanai, pilnīgi dabiskas un, cik pagaidām var spriest, arī nekaitīgas metodes atrašana ir neticama veiksme. Mēs varēsim palīdzēt tik daudziem cilvēkiem, kas maza dzimumlocekļa dēļ cieš no psiholoģiska rakstura problēmām!» piebilst viņas kolēģe Iveta Zīdberga (30).
Jaunatklāto metodi zinātnieces ir sekmīgi pārbaudījušas ar visiem vīriešu kārtas kolēģiem. Pagaidām gan vēl nav iespējams iegūto efektu saglabāt uz visiem laikiem, taču entuziasma pilnās pētnieces ir pārliecinātas, ka šīs grūtības jau drīzumā tiks pārvarētas. ▼
2007. gada 18. decembris • Kategorija: Sekss, Zinātne • 55 komentāri
Attēlā: iedzīvotājs kāpura stadijā
Latvijas zinātnieku veiktā pētījumā atklāts, ka vairākums mūsu valsts iedzīvotāju ir tā saucamie «mēnešnieki», kas nodzīvo no algas līdz algai un tad mirst, dodot vietu jaunajai paaudzei, kas spējīga izdzīvot līdz nākamā mēneša sākumam.
Tomēr nosaukums «mēnešnieki» vismaz daļēji ir maldinošs: lai gan dažu paveidu īpatņi dzīvo tikai vienu mēnesi, vai gadījumos, ja algu maksā biežāk, vēl īsāku laiku sprīdi, tomēr lielākie un spēcīgākie iedzīvotāji piedzīvo pat vairākas algas, taču arī tad tikai dzer, bet neko neēd, jo to mutes orgāni ir sarukuši. ▼
2007. gada 10. decembris • Kategorija: Sabiedrība, Zinātne • 5 komentāri
Attēlā: pārvarot aizspriedumus
Latvijas zinātnieki pēc ilgstošiem pētījumiem apgāzuši maldīgo pieņēmumu, ka alus ir kaitīgs veselībai, jo satur alkoholu. Patiesībā šis senais un plaši pieejamais dzēriens veicina alkohola intoksikācijas samazināšanos organismā, atjauno veselību, uzlabo darbaspējas un ilgākā perspektīvā daudzkārt palielina lietotāja cerības uz ilgāku mūžu.
Lai izbaudītu visas šī dzēriena jaunatklātās pozitīvās īpašības, nepieciešams tikai aizvietot ikdienā līdz šim izdzerto degvīna tilpumu ar tādu pašu tilpumu alus. ▼
2007. gada 20. novembris • Kategorija: Veselība, Zinātne • 4 komentāri
Latvijas zinātnieki pirmie pasaulē ir radījuši jaunas cilvēkveidīgas būtnes — androīdus, turklāt ir tos sekmīgi izmēģinājuši darbībā. Vairāki desmiti androīdu jau kopš 1998. gada aizvieto cilvēkus Tautas partijas vadošajos amatos. Galvenā pazīme, pēc kuras viņus iespējams atšķirt no parastiem cilvēkiem, ir uzticība Andrim Šķēlem. ▼
2007. gada 9. novembris • Kategorija: Sabiedrība, Zinātne • 10 komentāri
Attēlā: strīda upuris
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tuvāko pāris nedēļu laikā ir iespēja nakts debesīs novērot Holmsa komētu. Sākotnēji komētas pilnais nosaukums bija Holmsa-Vatsona komēta, jo ievērojamais detektīvs 1892. gada 7. novembrī atklāja to kopīgi ar savu draugu doktoru Vatsonu.
Šī komēta ir interesanta ar to, ka tai nav astes, tāpēc, pavirši apskatot debesīs, vairāk atgādina zvaigzni. Tas izskaidrojams ar strīdiem par patiesā komētas atklājēja godu, kuru rezultātā komēta tika sadalīta: Holmss paturēja pašu komētu, bet Vatsons savā īpašumā ieguva asti. Arī šoreiz Holmss izrādījās gudrāks par Vatsonu, jo asti veido gāze un putekļi, kas izplūst no komētas, tāpēc aste, palikusi viena pati, drīz vien izgaisa. ▼
2007. gada 2. novembris • Kategorija: Daba, Zinātne • 27 komentāri
Attēlā: gan garšīgi, gan lietderīgi (reklāmas foto)
Pretēji līdzšinējiem uzskatiem, puņķu ēšana nav uzskatāma par nehigiēnisku neaudzinātības pazīmi. Patiesībā cilvēks tādējādi uzņem daudz noderīgu uzturvielu, paziņojis Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dainis Guntis.
Puņķu sastāvā atrodamas visas svarīgākās aminoskābes, kā arī imūnistēmu nostiprinošas antivielas un pat vairāki vitamīni. Visas šīs vielas ir izšķīdinātas gremošanas sistēmai viegli uzsūcamā koloidālā šķidrumā.
«Ar katru reizi, kad izšņaucam degunu, mēs savam ķermenim nolaupām vislabāko. Diemžēl tā dēvētās audzināšanas iespaidā cilvēks no dabiskā puņķu rīšanas ieraduma gadu gaitā atradinās. Faktiski mēs šādi mānām paši sevi,» rezumē pētnieks. «Ir taisnība, ka ar bērna muti runā patiesība. Precīzāk sakot — ar bērna muti ēd patiesību.»
Dainis Guntis pie šī atklājuma nonācis eksperimentu ceļā. Sekojot daudzu izcilu dabas pētnieku pēdās, viņš pašaizliedzīgi eksperimentējis pats ar savu organismu. Daiņa Gunta māmuļa Daina Bauska telefonsarunā ar PATIESI! atzina, ka mazais Guntis jau kopš mazotnes bijis liels puņķu ēdājs. «Faktiski mums kabatlakats nebija vajadzīgs,» smēja vēl arvien mundrā sirmgalve. ▼
2007. gada 30. oktobris • Kategorija: Veselība, Zinātne • 12 komentāri
Attēlā: zināšanu aisberga redzamā daļa
«Nebūtu sācies aukstais laiks, nekas tamlīdzīgs nebūtu atgadījies,» par paveikto pastāstīja ZA vadošais pētnieks Bruno Kusts. «Taču biju spiests uzvilkt biezo starpsezonas mēteli, un tas, kā zināms, nedaudz traucē kustību koordinācijai.»
Zinātņu akadēmijā telpu remonta laikā gaitenī no kabinetiem bija iznesta visa iekārta, tajā skaitā līdzšinējo pētījumu rezultāti. Tieši nepiemērotais apģērbs, kā vēsta aculiecinieki, varēja būt galvenais iemesls, kāpēc otrdienas pēcpusdienā Bruno Kusts gaitenī aizķēra grēdā sakrautos pētījumu rezultātus un vairāku desmitu gadu garumā tapusī teorija tika neatgriezeniski sagrauta.
«Protams, tagad mums jau zināma pieredze ir,» ar bažām spriež Kusts, «tomēr jaunas teorijas izstrāde varētu prasīt mēnešus, ja ne pat gadus.» ▼
2007. gada 24. oktobris • Kategorija: Zinātne • Pievienot komentāru
Attēlā: seno ēģiptiešu priekšstats par jauno projektu
Britu zinātnieki jaunā un daudzsološā zinātņu doktora Pola Saundtreka vadībā beidzot atrisinājuši Ēģiptes piramīdu celtniecības noslēpumu. Izrādās, ka tas slēpjas dziļajās atšķirībās starp tā laika ekonomiku un situāciju mūsdienu darba tirgū.
«Noslēpums ir tāds, ka nekāda noslēpuma pašā celtniecības metodikā nav! Viņi vienkārši nesa klinšu bluķus un lika vienu uz otra,» savā rakstā žurnālā «Nature» atklāj Saundtreks. «Īstais noslēpums ir darba ražīgumā — Gizas piramīdas ir visās nozīmēs neapgāžams pierādījums tam, cik neticami efektīvs un kārtīgs, salīdzinot ar tagadējo nīkulīgo «40 stundu darba nedēļas/algas pielikumu/sociālo garantiju» strādāšanu, bijis vergu darbs.» ▼
2007. gada 7. septembris • Kategorija: Ekonomika, Zinātne • 11 komentāri
Attēlā: eksperimenti ar dzīvniekiem bija sekmīgi
Latviešu zinātnieki izstrādājuši revolucionāru iekārtu, kas spēj atrisināt samilzušo problēmu ar autovadītājiem, kam alkohola saturs asinīs pārsniedz 0,49 promiles. Portatīvā aproce, kas pievienota vēnai, vienlaikus kalpo kā alkohola līmeņa analizators un dozators.
Ierīce automātiski uztur asinīs alkohola līmeni, kas nepārsniedz 0,49 promiles un nekad nenokrīt zemāk par 0,48 promilēm. Ar spirta daudzumu, kas atrodas atkārtoti uzpildāmajā aproces nodalījumā, jāpietiek daudziem desmitiem kilometru ceļa, aprēķinājuši zinātnieki. ▼
2007. gada 4. septembris • Kategorija: Sabiedrība, Veselība, Zinātne • 2 komentāri
Attēlā: Baltais pērtiķis aculiecinieka zīmējumā
Britu zinātnieku ekspedīcija ievērojamā profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā Latvijā atradusi neapgāžamus pierādījumus tā dēvētā Baltā pērtiķa eksistencei.
Kā vēsta vietējo iedzīvotāju leģendas, Gulbenes apkaimē pilnmēness naktīs varot pamanīt kādu šausmīgu, pērtiķim līdzīgu būtni, kas lielāko daļu laika pārvietojas uz pakaļkājām, tikai retumi atbalstoties pret zemi ar rokām. Ejot tā pie sevis ņurd. Radījums ir bezspalvains, tāpēc tumsā tā āda izskatās gaiša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ tas nosaukts par Balto pērtiķi. Vietās, kur pabijis Baltais pērtiķis, vēl ilgi var sajust īpatnēju smaržu.
Lai gan šo mistisko būtni ir redzējuši daudzi, tas vienmēr noticis tumsā, turklāt, pamanot novērotājus, pērtiķis pārsteidzoši veikli noslēpjas mežā, tāpēc līdz pat šim brīdim nebija neviena tā fotouzņēmuma. Ir izdevies atrast tikai milzīgu, kailu pēdu nospiedumus vietējo upīšu krasta dubļos.
Britu zinātnieki, izmantojot nakts redzamības iekārtas, izsekoja Balto pērtiķi, nofilmēja tā uzvedību dabiskajā vidē un, iešaujot miega zāles, pat paņēma tā matu un ādas paraugus. Kā liecina pirmie DNS izpētes rezultāti, Baltais pērtiķis ir tuvs cilvēka radinieks, kas no mūsu evolūcijas koka nošķīries aptuveni pirms trīsdesmit gadiem.
Kopš tā laika Baltais pērtiķis bieži naktīs kails klīst pa piepilsētas mežiem. Savukārt diennakts gaišajā laikā viņš strādā Gulbenes alus darītavā par grāmatvedi. ▼
2007. gada 30. augusts • Kategorija: Zinātne • 4 komentāri
Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē atklājusi Džosera piramīdā vēl vienu jaunu ieeju. Sīkāk par savu atklājumu zinātnieki pastāstīs, tiklīdz viņiem izdosies atrast izeju no piramīdas. ▼
2007. gada 22. augusts • Kategorija: Zinātne • 5 komentāri
Attēlā: pirms izrakumu uzsākšanas nekas neliecināja par gaidāmajiem atklājumiem
Latvijas Universitātes Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras darbinieki profesora un habilitētā vēstures doktora Andreja Vaska vadībā, veicot izrakumus Meža prospekta apkārtnē, atraduši vērienīgus apbedījumus, kas datēti ar XXI gadsimta sākumu. Masveida kapulauks, kurā, visticamāk, guldīti kādas epidēmijas vai kara upuri, ir saglabājies gandrīz ideālā stāvoklī, ļaujot uzzināt daudz jauna par tā laika cilvēku dzīvi un tradīcijām.
Starp apbedītajiem ir visdažādāko sabiedrības slāņu un tautību pārstāvji. Blakus viens otram guldīti gan augstmaņi, gan kalpi. Lieliski saglabājušies ne tikai zārki, bet bieži vien arī apģērbs un apavi.
«Tas ir viens no ievērojamākajiem šī gada arheoloģiskajiem atradumiem Eiropā vai pat visā pasaulē, it īpaši tādēļ, ka šoreiz mums ir uzsmaidījusi neticama veiksme: daudzām kapavietām blakus ir arī akmenī kalti pieminekļi ar mirušo vārdiem un dzīves gadiem. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga vēstures liecība,» atzīst Vasks, kurš pēdējo nedēļu laikā praktiski nepamet izrakumu vietu, cenšoties paveikt pēc iespējas vairāk, pirms iestājusies ziema.
Šobrīd atraktas jau vairāku simtu cilvēku mirstīgās atliekas, kas tiks ķīmiski apstrādātas, lai aizsargātu pret iespējamo bojāšanos, un kopā ar atrastajiem priekšmetiem izstādītas muzeja ēkā, ko nākamajā gadā plānots uzcelt blakus kapulaukam. ▼
2007. gada 21. augusts • Kategorija: Zinātne • 14 komentāri
Krievu pētnieki noskaidrojuši, ka Ziemeļamerika ir dabisks Krievijas arktiskā šelfa turpinājums.
(No anekdot.ru.) ▼
2007. gada 10. augusts • Kategorija: Ārzemēs, Zinātne • 4 komentāri
Attēlā: vai slinks pavārs?
Pilsētas lauku teritorijas matemātiķi beidzot atrisinājuši gadu tūkstošiem seno noslēpumu: kas ir čakls cilvēks?
Saskaņā ar tekstu, kas redzams plakātā pie veikala «K–Rauta» Ulmaņa gatvē, «sliņķis ir čakls cilvēks ar nepareiziem instrumentiem». Apzīmējot sliņķi ar S, čaklu cilvēku ar Č un nepareizus instrumentus ar N, mēs iegūstam vienādojumu S=Č+N.
No šī vienādojuma izriet, ka čakls cilvēks ir sliņķis bez nepareiziem instrumentiem. Bet nepareizus instrumentus var iegūt, no sliņķa atņemot čaklu cilvēku. ▼
2007. gada 24. jūlijs • Kategorija: Ekonomika, Zinātne • 22 komentāri
Attēlā: ieteicamais telpas noformējums
Lai gan jau izsenis zināms, ka līdzsvaroti cilvēki dzīvo ilgāk nekā tie, kas mūžam par visu uztraucas, līdz šim nebija izdevies atklāt šīs sakarības iemeslu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Defekācijas bioķīmijas laboratorijas (DBL) pētniekiem izdevies atrisināt šo mīklu. Kā atklājies trīs gadu desmitus ilgušos pētījumos, veicot defekācijas aktu nevērīgi un steigā, resnajā zarnā rodas mikrotraumas, pa kurām fekālijās esošās nelabās vielas atkal nonāk asinīs un agri vai vēlu izraisa nāvi.
«Es ieteiktu tualetes apmeklējumam sagatavoties kārtīgi. Darbā atliciniet tam vismaz desmit minūtes un paņemiet līdzi kādu nomierinošu lasāmvielu. Savukārt mājas tualeti aprīkojiet ar stereosistēmu un klasiskās mūzikas ierakstiem. Pie sienām piekariet dabas skatus un dzīvnieku mazuļu attēlus. Nekādā gadījumā nespiediet ar spēku! Elpojiet mierīgi, ļaujiet izdalīšanās procesam rāmi ritēt savu gaitu, un dzīvosiet ilgi un laimīgi,» rekomendē DBL vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Zintis Krīklis. ▼
2007. gada 23. jūlijs • Kategorija: Sadzīve, Zinātne • 3 komentāri
