PATIESI!

Laikraksta «Diena» redakcijā šodien aizturēts kārtējais dienaszaglis. Noziedznieks, izmantojot apjukumu pēc Sarmītes Ēlertes aiziešanas no galvenās redaktores amata, mēģināja pa dienesta izeju iznest divsimt «Dienas» eksemplārus. ▼

Kā izdevās noskaidrot urlu ziņu aģentūrā «Bratan info», arī urlas — tāpat kā geji un lesbietes — drīzumā domā organizēt praidu. Praida norises vieta būs Maskavas iela. Praids notiks kā ielu karnevāls, kura laikā urlas centīsies visvisādi zīmēties un pievērst sev uzmanību. Šis praids, līdzīgi kā urlu kultūras centra projekts, būs vērsts uz urlofobijas (bailes no urlām) mazināšanu sabiedrībā, kā arī uz urlu integrācijas veicināšanu.

Urļiks Saņa, viens no urlu praida organizētājiem, informēja vienīgo žurnālistu, kam nebija bail atsaukties uz «Bratan info» ielūgumu apmeklēt preses konferenci: «Mēs vēlamies, lai mūs saprot, lai mūs pieņem tāpat kā citas minoritātes. Ar šo pasākumu mēs vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību savam dzīvesveidam, saviem ideāliem un savai dzīves uztverei. Sabiedrībā valda dažādi stereotipi par mums: mēs esot sabiedrības padibenes, mazizglītoti huligāniski alkoholiķi utt. Tomēr mūsu aģentūras «Jaunie trīs bratani» veiktais socioloģiskais pētījums parāda, ka vidējais statistiskais Latvijas urla vidēji vienu mēnesi jeb 160 darba stundas gadā arī strādā. Apmēram trešdaļa ir ieguvuši pamata izglītību. Arī nekādi lielie alkoholiķi mēs neesam, jo vidējais statistiskais urla gadā izdzer tikai par 12 litriem absolūtā alkohola vairāk nekā parastais latvietis. Arī nekādi huligāni mēs neesam, jo savā mentalitātē esam gļēvulīgi un bailīgi, un, ja nu kādreiz totālā dzērumā mēs desmit purni atskaldām kādu vārgu un slimu cilvēku, tad tie ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, nevis likumsakarība.»

Diemžēl Rīgas dome kārtējo reizi neko nedara, lai nodrošinātu drošību praida laikā.

(Iesūtīja Raimis/info.) ▼

Neticamu drošsirdību nodemonstrējis pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājas Doloresas Kalnalejas (19) mīlulis — čihuahua šķirnes klēpja sunītis Filiberto Rei Del La Luna. Par spīti saviem miniatūrajiem izmēriem, viņš vienas minūtes laikā, aizstāvot savu saimnieci pret iespējamajām briesmām, līdz asinīm sakodis piecpadsmit pensijas vecuma cilvēkus, kas gaidīja rindā pilsētas lauku teritorijas poliklīnikas gaitenī. ▼

Gatavojoties īpaši grūtajiem izdzīvošanas apstākļiem, kas mūsu valstī var iestāties globālās sasilšanas un sekojošā cilvilizācijas sabrukuma dēļ, premjers Aigars Kalvītis (TP) un Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) 2007. gada 4. decembrī ir parakstījuši Valsts aģentūras «Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs» nolikumu, kas stājies spēkā 2008. gada 1. janvārī.

Jaunā iestāde izstrādā aizvien efektīvākas metodes, kā šo vienkāršo, bet pārbaudīto ieroci izmantot medībām un pašaizsardzībai. Aģentūra, kurā, saskaņā ar nepārbaudītu informāciju, strādā 16 darbinieki, cenšas neafišēt mūsu valsts drošībai nozīmīgo darbību, lai nepievērstu sev ārvalstu izlūkdienestu lieku uzmanību. ▼

Nebeidzamajā diskusijā starp parasto un elektrisko skrūvgriežu lietotājiem noticis negaidīts pavērsiens: pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gotlībs Šmitiņš (26) nācis klajā ar paziņojumu, ka spēj jebkuru skrūvi ieskrūvēt vai izskrūvēt ar rādītājpirksta nagu. ▼

Attēlā: cietušie no katastrofas vietas tiek aizvesti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības vilcienu

Pārpildītā vilciena un sliktā stāvoklī esošo sliežu dēļ Indijā notikusi kārtējā dzelzceļa katastrofa, kas satriekusi vairākus simtus cilvēku un dažas govis, kas notikuma brīdī arī atradās vilcienā.

«Es jūtos satriekts par notikušo,» stāsta Anurags Dikšits, kurš avārijas brīdī atradās uz pirmā vagona jumta kopā ar vēl trim simtiem līdzbraucēju. «Vagons vienkārši ņēma un iegrima zemē. Pārējie vagoni triecās tam virsū. Labi, ka es biju vagona sākumā un paguvu nolēkt zemē. Tagad man ir satriektas abas kājas.»

Kirana Mazumdara jūtas īpaši satriekta, jo kopā ar divsimt citiem cilvēkiem brauca, pieķērusies trešā vagona logiem no ārpuses, un avārijas brīdī vagons uzkrita viņai virsū. Viņai ir satriekts viss, ko vien var satriekt, tāpēc mums pagaidām neizdevās uzzināt viņas viedokli par notikušo.

Tomēr ne visi cietušie ir satriekti. Gluži pretēju skatījumu uz katastrofu sniedz Mukešs Ambani, kurš negadījuma brīdī bija iespiests starp divām govīm un aptuveni piecsimt pasažieriem ceturtajā vagonā. «Ja godīgi, es pat nepamanīju, ka notikusi avārija,» viņš atzina. «Kad mani izvilka no vagona, es biju ļoti izbrīnīts, ieraugot visapkārt atlūzas. Parasti mani šādā veidā izvelk no vagona, kad vilciens nonācis gala stacijā.»

Dzelzceļa kompānija noliedz baumas, ka katastrofas cēlonis varētu būt pārpildītā vilciena lielais svars, un notikušajā vaino celtniekus, kas uzbūvējuši pārāk neizturīgas sliedes. ▼

Attēlā: pagātne visās šī vārda nozīmēs

Pat piektklasniekam ir zināms, ka Latvijā ražo pasaulē visgaršīgākās šprotes, viskvalitatīvākos mikrofonus un sniedz vispieejamākos seksa pakalpojumus. Tagad šīm mūsu valsts vizītkartēm var pievienoties vēl viens sasniegums — pilnīgi jauna trīsdimensiju attēlu veidošanas tehnoloģija, kuras nosaukums ir HREN.

PATIESI! izbraukuma korespondente vērsās ar jautājumiem pie HREN konsorcija valdes priekšsēdētāja Mairoņa Zilgaļa (17), kurš ir pilsētas lauku teritorijā jau septiņus gadus topošā lokālā kabeļtelevīzijas tīkla izveidošanas iniciatīvas grupas vadītājs.

«Es nebūšu oriģināla, bet pats pirmais jautājums būs: ko nozīmē HREN?»

«Grūti būt oriģinālam, atbildot uz šādu jautājumu, ha-ha, bet es pamēģināšu. Tas nav tas, ko jūs varbūt nodomājāt, tā ir abreviatūra pilnajam nosaukumam angļu valodā, «Hyper Real Effects — Now!», kas izrādījās pārāk garš, lai to uzdrukātu uz vizītkartēm, ko veicināšanas akcijas laikā visiem bez maksas piedāvāja pilsētas lauku teritorijas fotosalons.»

«Vai jūs, lūdzu, varētu īsumā aprakstīt jauno tehnoloģiju?»

«Protams! Visiem ir labi zināmas 2D un 3D tehnoloģijas, kas veido attēlu, modelējot priekšmetus, vidi, dzīvas būtnes, pat visu pasauli ar datora palīdzību. Taču līdz pat šim brīdim ir lietas, ko šīs tehnoloģijas nespēj atainot pilnībā. Te nav runa tikai par attēlu, te jāņem vērā arī skaņa, smarža, ķermeniskās sajūtas… Pirms gada, mokoties ar problēmu, ka lielai daļai no mūsu topošā kabeļtelevīzijas tīkla abonentiem televizori joprojām rāda tikai vecajā SECAM standartā, tātad tikai melnbalti, plus vēl tas, ka daudzi būtu ar mieru maksāt šo to, bet nespēj «pacelt» kabeļa ievilkšanu, mēs atgriezāmies pie problēmas saknes. Kas ir televīzija? Novecojusi 2D tehnoloģija ar smieklīgi zemu izšķirtspēju un vāju 3D imitāciju dažās filmās vai raidījumu galviņās. Un sapratām, ka labāk ieguldīt nākotnes tehnoloģijā, nevis dzīties pakaļ pagātnes rēgiem.»

«Kāda tad ir jūsu tehnoloģijas būtība?»

«Tikai pacietību! Tad mēs veicām pirmos eksperimentus. Parādījām cilvēkiem kadrus no pilnībā 3D modelētās filmas «Final Fantasy» un likām salīdzināt ar dzīviem celtniekiem, kas flīzēja mūsu ofisa tualeti. Un zināt ko? Visi atzina, ka celtnieki izskatās reālāk! Tā filma izmaksāja simtiem miljonu un tapa daudzus gadus, bet mēs varējām šos efektus pārspēt praktiski bez kapitālieguldījumiem un pāris sekundēs!»

«Tad jau Holivuda, Bolivuda un pārējie būs gatavi jūs nogalināt vai maksāt miljonus, ne tā?»

«Iespējams, bet pagaidām mēs turpinām izmēģinājumus. Ar pāris darbiniekiem apstaigājam pilsētas lauku teritoriju un rādām HREN gan vizuāli, gan ar vārdiem, gan iespaidojot fiziski. Un cilvēki ir ar mieru maksāt! Mēs neprasām daudz — patiesībā naudu, kas ir salīdzināma ar saldējuma cenu. Bet, tā kā strādājam ar simtiem cilvēku un regulāri, darbs sāk atmaksāties. Protams, vēl joprojām ir jomas, kurās tradicionālā trīsdimensiju datorgrafika ir pārāka, taču domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, pirms mūsu HREN sasniegs tādu pašu cenas attiecību pret rezultātu, arī strādājot ar miljonu auditorijām.»

«Atliek tikai novēlēt jums veiksmi un neatlaidību, nesot mūsu mazās valsts vārdu pasaulē!»

«Paldies!» ▼

Par neveiksmi vakarnakt izvērtusies pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Gunāra Vidzema (15) vēžošana ar krītiņu. «Lai ko es mēģināju, viss gāja galīgi šķērsām,» šorīt draugam pa telefonu sūdzējās Vidzems. «Tāfeles krītiņi izšķīda gandrīz momentā. Pasteļkrītiņi kaut cik turējās, bet par tiem vēži neizrādīja nekādu interesi.» ▼

Attēlā: «Kārums» arī Āfrikā ir kārums

Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) veikusi apjomīgu pētījumu, kura nolūks bija novērtēt mūsu valstī ražoto pārtikas produktu noieta iespējas pagaidām neapgūtajos tirgos. Vienlaikus tika pētīta gan produktu garša, gan to reklāma, turklāt tika veikta arī cenu aptauja.

Pētījums tika veikts bada skartajos Etiopijas, Angolas un Mauritānijas reģionos, kas milzīgā pārtikas produktu pieprasījuma dēļ tika novērtēti kā visperspektīvākie. Rezultāti parādīja, ka pilnīgi visi Latvijas produkti degustāciju laikā saņēma visaugstāko atzīmi. 100% respondentu neatkarīgi no vecuma un dzimuma atzina, ka būtu gatavi ēst vēl un vēl.

Mazliet sliktāki rezultāti bija testētajām reklāmas koncepcijām, kas pētījuma vajadzībām bija pārtulkotas vietējās valodās. Izrādījās, ka lielākā daļa aptaujāto neprot lasīt un tādēļ nesaprot uz planšetēm rakstīto. Toties nedalītu sajūsmu izpelnījās visi vizuālie materiāli, kuros bija attēlots ēdiens vai ēšanas process.

Kā parādīja cenu aptauja, runas par Āfrikas iedzīvotāju zemo pirktspēju ir tikai mīts. «Mēs uzskatāmi rādījām respondentiem aizvien augstāku un augstāku cenu — dolārs, desmit dolāri, simt dolāri, vesela paciņa dolāru… Reakcija pat uz visaugstāko cenu bija absolūti pozitīva, tas bija vienbalsīgs «jā, mums to vajag»,» iespaidos dalījās LPUF atbildīgais sekretājs Ilgvars Skuja.

Vienīgā darvas karote pārtikas eksportētāju medus mucā ir nestabilā ekonomiskā un politiskā situācija minētajās valstīs, kas spiež izvirzīt stingrākus nosacījumus. «Pētījums parādīja, ka sadarbības potenciāls ir neaptverams, tomēr tā nav labdarība, tāpēc mēs pieprasām priekšapmaksu pilnā apmērā,» paskaidroja Skuja. Priekšlikumi jau ir izsūtīti, tāpēc pavisam drīz Latvijas pārtikas ražotāju kontos sāks ieplūst maksājumi no Melnā Kontinenta. ▼

Lai vēl vairāk izlīdzinātu F1 komandu tehniskās iespējas, palielinātu pilotu meistarības nozīmi, kā arī pietuvinātu trasē notiekošo reālajām tendencēm autoindustrijā, FIA gatavojas no 2011. gada sacīkstēs ieviest ātruma ierobežojumu 90 km/h un visas distances veikšanai atvēlēt 20 litrus degvielas. ▼

Attēlā: kadrs no video

Jau ziņots, ka pētnieki, kas skeptiski izturas pret bigfūta — Ziemeļamerikas sniega cilvēka eksistenci apstiprinošajiem videomateriāliem, ir izveidojuši video, kas attāli līdzinās kadriem, kuros redzams bigfūts. Tādējādi viņi uzskatāmi parāda, ka šādus pierādījumus bijis iespējams viltot. Līdzīgu metodi izmantojuši arī Mičiganas Tehnoloģijas institūta studenti, kam izdevies pierādīt, ka kriptozoologu publikācijas, kurās it kā pierādīta mīklainā radījumā — pašreizējā ASV prezidenta Džordža Buša, jaunākā eksistence, varētu būt safabricētas, izmantojot augstu attīstītās mūsdienu digitālā video un skaņas apstrādes iespējas.

Studentu radītajā video redzama Džordžam Bušam līdzīga persona, kas stāv tribīnē pie Baltā nama un saka nesaprotamas frāzes, piemēram, «Man bieži vaicā, vai Amerikai ir svarīgi, ka cilvēki mirst no malārijas tādās vietās kā Gana? Es atbildu, ka tas ir svarīgi. Tas ir svarīgi no morāles viedokļa, un tas ir mūsu nacionālajās interesēs.» Neatkarīgi eksperti jau ir apliecinājuši, ka nespēj atšķirt šī digitāli izveidotā Džordžu Buša izskatu, izturēšanos un viņa vārdu saturu no tā Džordža Buša, kas ik dienas redzams televīzijā. ▼

Ievērojamus panākumus ministra Mareka Segliņa (TP) vadībā sasniegusi Iekšlietu ministrija: pēdējo mēnešu laikā vairākas reizes samazinājies slēpju un ragaviņu zādzību skaits. ▼

Attēlā: nekas nav mūžīgs

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Krišs Kuprums (35) paudis bažas saistībā ar draudzības dienu norisi Rīgā no 30. maija līdz 1. jūnijam. Viņaprāt, sarežģījumus varētu radīt seksuālo minoritāšu un to atbalstītāju apņemšanās šajā laikā rīkot savu gājienu.

«Domāju, ka tie ir vieni no skaistākajiem svētkiem gadā, tāpat kā draudzība ir viena no skaistākajām lietām dzīvē. Es ar draugiem tiekos regulāri un, jāsaka, tie ir brīži, kad jūtu, ka dzīvoju patiešām pilnvērtīgu dzīvi,» atzina Kuprums.

Diemžēl geju gājiena dēļ Kupruma un viņa draugu tikšanās Rīgā varētu tikt saprasta nepareizi. «Mēs vēl neesam izlēmuši, ko darīt, taču ticam, ka atradīsim risinājumu, kā izglābt mūsu svētkus,» cerību nezaudē Kuprums. «Jo īsta draudzība spēj darīt brīnumus.» ▼

Kinoteātrī «Forum Cinemas» kopš 23. maija iespējams noskatīties jauno Stīvena Spīlberga filmu «Indianas Džonsa dienasgrāmata». Filma ļauj uz populārās grāmatu un filmu varones Bridžitas Džonsas problēmām — lieko svaru, vecumu un vientulību — paraudzīties vīrieša acīm. ▼

Latvijas valsts meži par Ls 1,17 miljoniem iegādājušies 119 jaunas automašīnas par kopējo summu 1 176 725 lati. Kā informēja mežu komunikācijas daļas vadītāja, Anniņmuižas parkā augošā apse Smuidra Šalkone, automašīnas paredzētas Centrālkurzemes priedēm, Zemgales bērziem un Ziemeļvidzemes eglēm, kas savos mežos ieņem īpaši atbildīgus amatus un varētu regulāri doties darba darīšanās uz kaimiņu mežiem un pat galvaspilsētu Rīgu, ja vien tiktu atrisināta sarežģītā problēma ar zemē dziļi ieaugušajām saknēm. ▼