PATIESI!

Pilsētas lauku teritorijā pastrādāts kārtējais baisais noziegums. Nespēdams izturēt ilgo gaidīšanu dzīvajā rindā «Hansabankas» norēķinu grupā, atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Rūdolfs Kaņepe (71) ar vairākiem trāpīgiem šāvieniem rindu nogalinājis. ▼

Attēlā: ekonomiste

ASV analītiķi ceturtdien nākuši klajā ar paziņojumu, ka ASV finanšu problēmās, kuras it kā bija izraisījuši augsta riska hipotekārie kredīti, patiesībā vainojama Latvijas ekonomikas pārkaršana un nekontrolētā inflācija.

«Tas ir tā dēvētais tauriņa efekts,» norādījis analītiķu firmas «Down, Load & Sons» vecākais analītiķis Bendžamins Daunlouds, jaunākais. «Tā tikai šķiet, ka katras valsts ekonomika ir izolēts un ar pārējām valstīm nesaistīts process. Mūsdienu pasaule ir maza. Kādam atliek vien piemest pēdējo salmiņu, un tā sniega pika sāk velties. Vadzis lūst, kad ir pilns.»

Latvijas ekonomisti kategoriski noliedz ASV izskanējušās apsūdzības. «Ja vien te nav izpaudušās kanādiešu diriģenta Ivara Tauriņa saites ar Latviju, kam gan personīgi es neticu,» pieļauj «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris. ▼

Attēlā: Viņš ir mūsu vidū

Gadskārtējo Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku laikā Aglonā katoļu baznīcas galva Latvijā arhibīskaps Jānis Pujats nācis klajā ar iniciatīvu ieviest likuma normu, kas paredzētu obligātu kristiešiem piederošo automašīnu marķēšanu ar atšķirības zīmi. Arhibīskapa ierosinājumu jau ar atzinību novērtējuši arī citu kristīgo konfesiju pārstāvji.

«Mums apkārtējiem jādod skaidrs signāls,» norādīja Pujats. «Domāju, ka šādas zīmes varētu ievērojami uzlabot ceļu satiksmes drošību, un cilvēki tik daudz vairs netaisītu avārijas un nesistos nost.»

Pēc Pujata domām zīme varētu būt automašīnas priekšā un aizmugurē piestiprināta uzlīme ar skaidri salasāmu tekstu: «Mašīnā Dievs!» ▼

Attēlā: draugi

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Zigismunds Krosbergs (37) beidzot piepildījis savu seno sapni: viņa mīlulis vilks Šterks pēc vairāk nekā septiņus gadus ilgušiem intensīviem treniņiem ir apguvis pamatsoļus vairākām dejām, to vidū sambai, valsim un tango.

Ideja iemācīt vilkam dejot Krosbergam dzima pirms 16 gadiem, skatoties slaveno Kevina Kostnera filmu «Dejas ar vilkiem» jeb, precīzāk, «Tas, kurš dejo ar vilkiem». Tomēr tikai 1999. gadā viņam beidzot izdevās tikt pašam pie sava vilcēna, ko pazīstams mednieks atveda Krosbergam pēc tam, kad medībās bija nošauta vilcene.

«Es kļuvu viņam par māti,» sarunā ar PATIESI! dabas nodaļas korespondentu Krosbergs atsauca atmiņā aizkustinošo tikšanos ar savu tagadējo uzticamo draugu, «citādi jau viņš nebūtu izvilcis…»

Tagad Šterka augums skaustā ir viens metrs, un svars 70 kilogrami. Par spīti savam raženajam augumam, viņš prot ne vien staigāt, bet pat lekt uz vienas pakaļkājas. Ar ritma izjūtu viņam arī neesot nekādu problēmu. Vienīgi vijoļu tembru Šterks nespējot paciest un, to dzirdot, sāk gaudot.

«Mūsu nākamā pietura — šovs «Dejo ar zvaigzni»!» viltīgi smaida lepnais talantīgā dzīvnieka saimnieks. Uz atvadām korespondentam par godu abi, skanot «Latvijas Radio 2», vēl uzgrieza nebēdnīgu valsi metāla nožogojumā, no kura plēsoņa vairs netiek izlaists kopš gadījuma, kad tikai laimīgas nejaušības dēļ viņam neizdevās saplosīt vairākus Krosberga ciemiņus, starp kuriem bija arī divi mazi bērni. ▼

Saskaņā ar jaunākajiem socioloģiskajiem datiem, 90% Latvijas vīriešu sevi uzskata par kretīniem, bet 90% sieviešu — par stulbenēm. Aptauja veikta, vairākās cilvēkiem pārpilnās ielās skaļi iekliedzoties vai nu «Eu, kretīn!», vai arī «Tu, stulbene!» Uz šādu uzrunu reaģējuši vidēji 9 no 10 aptaujātajiem. ▼

Ziemupē izskalotās zobenzivs atlējums būs apskatāms Dabas muzejā. Diemžēl pašu zivi muzeja apmeklētājiem apskatīt nebūs iespējams, jo tā, nonākusi krastā, bez steigas atlēja un atgriezās atpakaļ jūrā. ▼

Attēlā: parastā jeb «sudraba» rasa

Pierīgas dzīvojamo namu ciemats ar romantisko nosaukumu «Zelta rasa» uzņēmis pirmos iemītniekus — urīnterapijas piekritējus un cilvēkus, kas iecienījuši visai neparasto seksuālo praksi, proti, tiešu kontaktu ar partnera urīnu, tā dēvēto «zelta rasu» jeb «zelta lietu», ziņo projekta attīstītāji. Interese par projektu bijusi tik liela, ka pieprasījums ievērojami pārsniedzis piedāvājumu.

Projekta izstrādes gaidā attīstītāji iepazinuši arī vairāku citu sociālo grupu vēlmes un jau tuvākajā laikā Rīgas pievārtē varētu tikt piedāvāti mājokļi ciematos «Bargā kundze», «Brūnais caurumiņš», «Fistings», savukārt vairāku lielveikalu «Rimi» tuvumā tiks izveidoti ciemati «Rimings». ▼

Attēlā: cīsiņi

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Kaspars Šmauris (41) šodien ar milzu sajūsmu apsveicis trīs citplanētiešus, kas milzīgam cīsiņam līdzīgā lidaparātā nolaidušies viņa sakņu dārzā. Šis notikums beidzot pielicis punktu vairākus gadu desmitus ilgušajai gaidīšanai.

«Tas bija neticams atvieglojums. Ārsti jau sen teica, ka man ir nosliece uz garīga rakstura traucējumiem, bet tāda nepārprotama vājprāta kā nebija, tā nebija. Katru dienu es simtiem reižu pārbaudīju visu, ko redzu vai dzirdu, un vienmēr tas viss izrādījās reāli. Varat iedomāties, cik mokoša bija tāda gaidīšana. Tagad, kad viss ir atrisinājies, es varu uzelpot un sākt dzīvot savam priekam,» PATIESI! korepondentam pavēstīja Šmauris, kurš jau bija paguvis kosmiskajiem viesiem pasniegt tēju, un tagad kopā ar viņiem sēdēja pie dārza galda un spēlēja domino. ▼

Augusts jau pusē, bet tu joprojām neesi izvēlējies, kur mācīties? Esi apmulsis plašo izglītības iespēju priekšā? Jūties apmaldījies un lieks? Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola piedāvā tev kļūt par karjeras konsultantu! ▼

Attēlā: Nercs (vidū) kādu laiku pirms nāves uzņemtā ģimenes fotogrāfijā

Pagājušā nedēļa pilsētas lauku teritorijas ciematā, kas tautā pazīstams ar nosaukumu Komplekss, jau atkal aizritējusi zem sēru zīmes. Kaulainā prasījusi vēl viena dzimušā dzīvību. Pa skuju taku aizgājis Kompleksa ilggadīgs iedzīvotājs, pensionēts agronoms Kārlis Nercs (87).

«Man vienkārši trūkst vārdu,» nespējot valdīt asaras, pēkšņo Nerca nāvi komentēja nelaiķa bijusī kolēģe «pa sovhoza līniju» un kaimiņiene Žaklīna Ņegoduiko (92). «Ja šī lieta netiks atrisināta, drošs vairs nevarēs justies neviens. Uz ko gan skatās policija, kur gan šādos brīžos, kad visvairāk vajadzīgs, ir iekšlietu ministrs? Kurš būs nākamais?» retoriski vaicā sirmgalve.

Gada laikā šī ir jau astotā dzimušā nāve Kompleksā vien, taču skaitļi ir nežēlīgi un statistika runā pati par sevi: dzimušo nāves gadījumu skaits visā Latvijā ik gadus svārstās ap trīsarpus tūkstošiem, kas kopumā nozīmē gandrīz 100% mirstību dzimušo vidū.

Skarbs savos vārdos ir arī pagasta padomes priekšsēdētājs Voldemārs Dolbe (53): «Par šo problēmu ir runāts jau gadiem, taču reāli darbi neseko. Lai šai nāves pļaujai pieliktu punktu, būtu jābeidz lāpīties pa labi, pa kreisi, un jāpieiet problēmai kompleksi. Bez valdības iejaukšanās neiztikt. Esošais finansējums ir vienkārši nožēlojams. Es nezinu, varbūt jādomā par Eiropas struktūrfondu piesaisti, vai vēl kaut ko, bet tam vienreiz jādara gals — dzimušo mirstībai jāpieliek milzīgs un trekns punkts!» ▼

Attēlā: pretīgi skatīties

Ievērojot lielas sabiedrības daļas intereses un pētījumus, kuros noskaidrots, ka karstā laikā bikšu garums cilvēka termoregulāciju neietekmē, nolemts ieviest aizliegumu Rīgas pilsētas ielās personām parādīties šortos.

«Šis amorālais ģērbšanās stils ir pazaudējis savu pēdējo viltus attaisnojumu,» ar nepārprotamu stingrības noti balsī norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC), mācītājs un apakšveļas tirgotājs. «Mēs nespējam izkontrolēt, vai zem īsbiksēm ir pavilktas arī apakšbikses, bet jānovērš risks, ka tikumīgie sabiedrības pārstāvji, kāpjot pa kāpnēm zem kāda apšaubāmas garderobes īpašnieka, būs spiesti aplūkot vaļīgajās bikšu starās brīvi karājošos dzimumorgānus.»

Iecerēts, ka šortu valkāšana tiks pielīdzināta alkoholisko dzērienu lietošanai sabiedriskās vietās. ▼

Krievu pētnieki noskaidrojuši, ka Ziemeļamerika ir dabisks Krievijas arktiskā šelfa turpinājums.

(No anekdot.ru.) ▼

Attēlā: cita lieta

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Alvils Skudra (25) šodien paziņojis saviem tuviniekiem, ka viena no viņa lietām ir nonākusi visciešākajā orgānu uzmanības lokā. Minētā lieta, ko Skudra raksturoja kā «to mazo Budas figūriņu, ko man Iveta atveda no Indijas», orgānos esot nonākusi situācijā, kuru sīkāk aprakstīt viņš atteicās. Maz ticams, ka orgāni no lietas atbrīvosies ātrāk nekā rītdien. ▼

Attēlā: Latvijai jāizmanto viss tās rīcībā esošo līdzekļu arsenāls

Uz Īriju aizbraukušos Latvijas iedzīvotājus vajag atgriezt, šodien tiešraides intervijā «Radio Baltkom 93.9» Rīgā un «Eho Moskvi» Maskavā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Latvijas iedzīvotāju došanos strādāt uz Īriju galvenokārt veicinājusi nesodāmības sajūta, tāpēc jau pēc pirmajiem gadījumiem, kad latvieši Īrijā tiks atrasti atgriezti, aizbraukt gribētāju skaitam ievērojami jāsarūk.

«Šis ir tikai viens piemērs tam, kā mana ārsta pieredze var palīdzēt visai valstij,» piebilda Zatlers, kurš ir viens no zinošākajiem atgriezējiem Latvijā. ▼

Attēlā: bīstamo kopiju izcelsmes vieta ir trešās pasaules valstis

Pilsētas lauku teritorijas kokzāģētavas grāmatvedībā negaidīti atklāts jauns drauds datoriem: visdažādāko failu un programmatūras kopijas, kas spējīgas pašas sevi pavairot. Tā kā neviens neatzina, ka būtu noglabājis grāmatvedības failu serverī vairākus simtus filmu, tūkstošus mūzikas ierakstu un virkni ar nelicencētām datorprogrammām, no kurām vērtīgākā ir datu bāze vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā, atlika secināt, ka šie dati sevi iekopējuši paši. Lai izvairītos no bīstamās slimības izplatīšanās, visu informāciju uzņēmuma datoros nācās izdzēst un cietos diskus vairākkārt formatizēt.

Kā atzīst datoreksperti, šāda notikumu attīstība ir loģiska. Datorvīrusu paveidu skaitam pasaulē sniedzoties jau simtos tūkstošu, agrāk vai vēlāk bija jānotiek mutācijai, kad P2P tīklos atrodamie faili pārņem no vīrusiem to koda daļu, kas nosaka spēju vairoties.

Speciālisti iesaka uzņēmumu IT speciālistiem nekavējoties rūpīgi pārbaudīt visu darba datoru cietos diskus. Tiklīdz tiks atrasts kāds nelicencēts mūzikas vai video fails, par kuru lietotājs apgalvos, ka nezina, kā šis fails datorā nokļuvis, būs skaidrs, ka esat kļuvuši par paškopējošo kopiju epidēmijas nākamo upuri. ▼