PATIESI!

Latvijas aptiekās jau vairāk nekā gadu kā bezrecepšu medikaments ir pieejams mūžīgās jaunības eliksīrs, tomēr neviens to nepērk, jo neiedomājas pavaicāt. ▼

Attēlā: vienmēr pievērsiet uzmanību tam, vai iegādājaties oriģinālu

Ceļu policijas reida laikā aizturēts pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Auseklis Rietums (41), kurš brauca ar automašīnu «Peugeot 608» — modeli, kas vēl nemaz nav laists pārdošanā. Pārbaudē atklājās, ka Rietums automašīnas beta versiju ir lejupielādējis internetā un piereģistrējis ar pirātisku numuru.

Saņēmuši tiesneša atļauju, tiesībsargi pārmeklēja Rietuma dzīvesvietu, kur atrada pirātiskās versijas vēl vairākām automašīnām: trešās paaudzes «VW Scirocco», «Лада Калина» ar hibrīda dzinēju, kā arī īpaši Anglijas karalienei izgatavoto «Bentley State Limousine».

Rietumam konfiscēts nelikumīgi uzstādīts trīsdimensiju printeris, ar kuru viņš pavairoja lejupielādētās automašīnas un tuvējā mežiņā pārdeva tās par cenām, kas ir desmitiem reižu zemākas nekā legālajām kopijām. ▼

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka (JL) kategoriskajiem iebildumiem pret reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga (TP) nostāju nepiešķirt Rīgai ne santīmu no Latvijai papildus pieejamā pusmiljarda eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, Štokenbergs mainījis savu viedokli un piekritis vienu santīmu tomēr iedot. ▼

Attēlā: viņi zina laimīgas līdzāspastāvēšanas noslēpumu. Un tu?

Meklējot cēloņus sabiedrības vienaldzībai pret nesenajiem ksenofobijas un homofobijas uzliesmojumiem, valdība nonākusi pie secinājuma, ka tā saucamā «klusējošā vairākuma» pārstāvji par tādiem kļūst jau bērnībā. Lai gan skolās tiek pieliktas maksimālas pūles, lai atradinātu bērnus no vienaldzīgas malā stāvēšanas gadījumos, kad tiek pārkāptas kāda mazākuma tiesības, diemžēl nav iespējams izsekot, kas ar bērniem notiek ģimenēs vai uz ielas.

Tāpēc ar Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu nākamajā mācību gadā ikvienā mācību iestādē, kurā mācās vairāk par simt skolēniem, vienam skolotājam nāksies aktīvi pārstāvēt kādu seksuālo minoritāti. Savukārt mācību iestādēs, kur mācās vairāk nekā trīssimt skolēnu, būs obligāti jāuzņem arī kāds citas rases pārstāvis.

Šie pasākumi ļaus jau laikus pamanīt atsevišķu bērnu izrādīto ksenofobiju un homofobiju. Kad problēma būs diagnosticēta, mācībspēki mudinās pārējos bērnus organizēti vērsties pret pārkāpējiem ar sabiedrībā vispārpieņemto negatīvas attieksmes paušanas līdzekļu palīdzību — izstumšanu, pazemošanu un dažādām sīkām riebeklībām. ▼

Meitenes robežkontroles punktā aizturējušas kādu 1979. gadā dzimušu Latvijas nepilsoni, kurš piesaistījis viņu uzmanību ar neadekvātu uzvedību, informēja Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Dace Ūdre. ▼

Lai gan šogad par 14% palielinājies realizētā alkohola apjoms, satraukumam nav pamata, jo, iespējams, ļoti daudzi iedzīvotāji alkoholu izmanto nevis dzeršanai, bet gan kādiem citiem mērķiem. ▼

Attēlā: pirms četrdesmit gadiem

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gunārs Kurža (48), kas jau ilgāku laiku, tuvojoties gadu mijai, mēdz atskatīties uz aizvadīto gadu un izsvērt, kas bijis labs, un kas, kā viņš pats mēdz teikt, «uzlabojams», secinājis, ka «nākamais, 2007. gads būs vēl lielākā dirsā nekā šitais».

«Nebija jau nekāds spīdošais arī šis,» norādījis Kurža, taču ir pārliecināts, ka optimismam, domājot par nākotni, nav ne mazākā pamata. Iespējams, beidzot būs pienācis brīdis, kad vajadzēs «stingrāk savilkt jostu», «kārt zobus vadzī» vai pat «aizstaigāt pa skuju taku».

Tāpat kā citus gadus, arī šogad Kurža izveidojis savu ienākumu deklarāciju. Dokuments sagatavots atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta prasībām. Jāpiebilst, ka Kurža neietilpst nevienā personu kategorijā, kam gada nogalē būtu obligāti jāaizpilda ienākumu deklarācija. Viņš jau vairākus gadus strādā par iesaldēta būvobjekta apsargu ar vidējo mēnešalgu, kas nepārsniedz 100 latus («uz papīra»). «Es to daru tāpat vien, sava prieka pēc, un lai paraudzītos uz sevi no malas, tā teikt, perspektīvā,» pastāstīja Kurža.

Saskaņā ar Kuržas ienākumu deklarāciju, viņa ienākumi šogad bijuši 1243 lati un 98 santīmi pirms nodokļu nomaksas. Nekādu uzkrājumu Kuržam nav, visu šo summu viņš gada laikā iztērējis sadzīves tēriņiem. Kuržas parādsaistības deklarācijas aizpildīšanas brīdī bija 11 latu un 25 santīmu parāds par viņa īrētajā un neprivatizētajā dzīvoklī patērēto elektroenerģiju un ievērojami lielāks — 79 latu parāds par nu jau atslēgtajiem tālruņa pakalpojumiem. Ar Kuržas vārdu reģistrēts motocikls «Pannonia» (nav braukšanas kārtībā) un šī paša motocikla blakusvāģis (kas vienīgais no motocikla esot saglabājies).

Kuržas 2006. gada deklarācija īpaši neatšķiras no deklarācijām, kuras viņš aizpildīja pērn un aizpērn. «It kā jau nekas nemainās,» sacīja Kurža, tomēr sajūta esot tāda, ka kaut kas īsti nav kārtībā: «Man liekas, būs sūdi. Lielāki vēl nekā piektajā gadā. Vai sestajā». ▼

Francijas parlaments pieņēmis aizliegumu valstī nēsāt apģērbu, jo tas parasti izteikti norāda uz valkātāja piederību kādai no dažādajām valstī sastopamajām kultūrām vai reliģijām, tāpēc dziļi aizvaino visu pārējo kultūru un reliģiju pārstāvjus. ▼

Šodien Saeima ārprāta sēdē galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu un to pavadošos grozījumus 26 likumos. ▼

Attēlā: svētkiem viss sagatavots

Tuvojoties gadumijai, latvieši aizvien ar prieku piekopj senos Ziemassvētku rituālus: nažu mešanu cūkā, skriešanu ar kvēlojošu kadiķkoka ogli biksēs, lēkšanu ar aizsietām acīm no staļļa jumta, tautasdziesmu dziedāšanu ar vircas mucā iemērktu galvu, kā arī dažādu dzīvnieku balsu atdarināšanu ar bezdieniem. Īpaši jāizceļ svina ēšanas tradīcija, kas latviešu valodai devusi vārdu «svinēšana».

Šīs tūkstošiem gadu senās tradīcijas pēc kristietības ieviešanas Latvijā ir tikušas dēvētas par barbariskām un pagāniskām, dažādos veidos apkarotas un noliegtas. Tomēr, kā atzīst etnogrāfi, mūsdienās šajās vienkāršajās un dabiskajās izpriecās ir grūti saskatīt kaut ko nosodāmu. Tāpēc, atgriežoties no Ziemassvētku dievkalpojuma, mēģināsim trāpīt ar nazi cūkai acī, apskriesim pāris riņķus apkārt kvartālam, priecīgi kliedzot un izbaudot īpašo, neatkārtojamo sajūtu, ko sniedz degoša ogle apakšbiksēs, kā arī saēdīsimies zirņus un mēģināsim ar apakšgalu izpūst lakstīgalas treļļus vai maut kā govs.

Nekautrēsimies no savām latviskajām paražām, jo tās ir unikāla daļa no Eiropas un pasaules kultūras bagātības. Priecīgus svētkus! ▼

Par spīti starptautiskajam spiedienam, Irāna negatavojas atkāpties no sava plāna uzsākt urīna bagātināšanas programmu. ▼

Attēlā: Rīgas ietve tuvplānā

Lielākie Latvijas asfaltbetona ražošanas uzņēmumi nonākuši uz krīzes sliekšņa, jo otrreizējai pārstrādei izmantotais no ielām noņemtais asfalta segums izrādījies pārstrādei nederīgs, turklāt jau neglābjami sabojājis vairākas asfaltbetona ražošanas iekārtas.

«Agrāk šādas problēmas nebija, var teikt, ka ar to šogad saskaramies pirmoreiz,» pastāstīja ceļu būves uzņēmuma «Binders» pārstāve Lolita Portko. «Vainīgas ir uz ietvēm un ielām nomestās košļājamās gumijas. Tās ielīp asfalta segumā, sētnieka slota tās neņem, un tā nu gumijas tur paliek. Kad mūsu mašīnas asfaltbetona segumu noņem un tas tiek atvests uz pārstrādi, sākas problēmas.»

Ar košļājamo gumiju izraisītām problēmām saskāries arī ceļu būves uzņēmuma «ACB» pārstāvji. «Mašīnas pieķep ar tām gumijām un lūzt, mēs pat apsveram domu par asfaltbetona ražošanas pārtraukšanu,» atzīst «ACB Betons» direktors Aivars Geistards. «Domāju, būtu jāveido kāda reklāmas kampaņa, kas tomēr pievērstu šai problēmai sabiedrības uzmanību. Varbūt var piesaistīt ES līdzekļus. Lai cilvēks padomā, pirms tā pa roku galam nomest zemē to gumiju. Jo kādam tas var izmaksāt miljonus.» ▼

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) padomniekiem izdevies laikus novērst diplomātisko skandālu, čukstus informējot uztraukto valdības vadītāju, ka Burkina Faso vēstnieks nevis spļaudās un gatavojas apvemt paklāju, bet gan runā savā dzimtajā valodā. ▼

Attēlā: Kaļužnijs nez kāpēc atkal pārprasts

Kā PATIESI! uzzināja Krievijas vēstniecībā, Viktora Kaļužnija vārdi par to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebrauks uz Latviju Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, tiek nepareizi interpretēti.

Patiesībā šie vārdi jāsaprot tā, ka Vladimirs Putins Latvijā ieradīsies tai pat mirklī, kad beigsies Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūra, un kļūs par nākamo Latvijas prezidentu, skaidroja vēstniecības darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Plāns, ko izstrādājuši Kremļa polittehnologi, paredz negaidītu Putina atkāpšanos no Krievijas prezidenta amata pirms termiņa. Šādos apstākļos Krievijas iedzīvotāji, vēloties pēc iespējas ātrāk atgriezties pie stabilitātes un prognozējamības, daudz pārliecinošāk nobalsotu par Putina nosauktā «mantinieka» kandidatūru. Savukārt Putins prezidentūru ES un NATO valstī Latvijā izmantotu kā nākamo pakāpienu savā jau sen nospraustajā ceļā uz ASV prezidenta amatu, kur ar Krievijas atbalstu viņš varētu iegūt varu pār visu pasauli. Atbildot uz PATIESI! jautājumu, kā Putins plāno apiet Latvijas likumos noteiktos ierobežojumus un iegūt vajadzīgās balsis Saeimā, vēstniecības darbinieks pavēstīja, ka «pie tā jau tiek strādāts» un «tur nekādas problēmas neradīsies». ▼

ASV masu medijos turpinās diskusijas par pagājušo ceturtdien notikušo tiesas prāvu «Robinsons pret Robinsonu», kurā Kentuki štata iedzīvotājs Stīvens Robinsons iesūdzēja pats sevi tiesā par sabiedriskā miera traucēšanu pēc pusnakts un kā kompensāciju no sevis saņēma 120 000 ASV dolāru. Pats Robinsons atsakās komentēt Kentuki štata tiesas lēmumu un pieļauj iespēju pārsūdzēt to augstākas instances tiesā. ▼