Arhīvs: 2006. gada novembris

Latvija zaudē līderpozīcijas

Korupcijā grimstošā Latvija atdod savas pēdējās līderpozīcijas Eiropas Savienībā citām jaunajām dalībvalstīm. Dinamiskā Ungārijas ekonomika oktobrī ir saniegusi 6,3% inflācijas līmeni, apsteidzot Latviju, kurā inflācija bija tikai 5,6%. Savukārt stabilā un prognozējamā Polija ir panākusi un apdzinusi Latviju, kļūstot par nabadzīgāko valsti Eiropas Savienībā, rēķinot pēc kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. ▼

Īsumā

Šodien Saeimas deputāti 3. lasījumā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izveidot darba grupu, kas būtu atbildīga par darba grupas izveidošanu. ▼

Īsumā

«Ak, Jēziņ! Miroņi dzīvos pie vārda nelaiž!» nejauši izdzirdot, kā radio viena pēc otras izskan Džona Lenona, Fredija Merkūrija un Džima Morisona dziedātas dziesmas, situāciju trāpīgi raksturoja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Marija Kvēle (113). ▼

Ščerbatihs izdemolē darbavietu

240.jpg

Attēlā: trīskārtējais Eiropas čempions treniņā mācās lēnām un uzmanīgi pacelt mazliet mazāku svaru nekā ierasts

Lai gan, uzzinot, ka svarcēlājs Viktors Ščerbatihs ir ievēlēts Saeimā, ne viens vien pauda bažas, vai raženajam deputātam parastais krēsls nebūs par mazu, tomēr realitāte ir izrādījusies vēl skarbāka.

Ir salūzuši jau trīs krēsli un deputāts krītot ir izsitis pamatīgu bedri parketā, tāpēc V. Ščerbatiha deputāta darbavietā jau tagad nepieciešams kapitālais remonts.

Balsošanas iekārta ir jāmaina pēc katra balsojuma, jo spēkavīrs spiež pogu tik stipri, ka tā iziet cauri visai iekārtai, nereti radot īssavienojumu visā elektroniskās balsošanas sistēmā.

V. Ščerbatiham paredzētās izskatāmo dokumentu paketes tiek noliktas uz galda, un lapas pāršķir blakussēdētāji. Šāda piesardzība tiek ievērota, kopš deputāts, neuzmanīgi paņemot mapi ar 200 lapām, to netīšām pārplēsa uz pusēm.

Pēc katra V. Ščerbatiha paraksta uz galda paliek aptuveni centimetru dziļš paraksta nospiedums, bet tērauda pildspalva iegūst jaunu formu, kas atbilst stiprinieka satvērienam.

Ja vistuvākajā laikā neizdosies izveidot darbavietu, kas spēj izturēt īsteni vīrišķīgu apiešanos, V. Ščerbatiham nāksies pamest politiku. ▼

Īsumā

Lai gan pagājuši gandrīz divi gadi kopš bijušā Saeimas deputāta Gundara Valdmaņa (64…) nāves, viņš joprojām nespēj noticēt, ka ir miris, ziņo mediji. ▼

Darba devēji cieš no diskriminācijas

239.jpg

Attēlā: uzņēmuma direktores nepatīkamā ikdiena

Kāda liela pilsētas lauku teritorijas uzņēmuma vadītājs piekrita anonīmi pastāstīt PATIESI! par diskrimināciju, kas valda viņa darbavietā.

Diskriminācija uzņēmumā sākas, vēl pirms darba ņēmējs ir pieņemts darbā. Sastopot uz interviju atnākušo potenciālo darbinieku, darba devējs nekavējoties tiek diskriminēts par viņa attieksmi pret sievietēm, veciem cilvēkiem, invalīdiem, citu tautību un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem.

«Katrs mans vārds, katrs skatiens tiek fiksēti, lai kalpotu par pierādījumu manai aizspriedumainajai attieksmei. Bet es bieži vien vēl pat nezinu, pie kāda eksotiska mazākuma šis cilvēks pieder! Piemēram, es pasniedzu krēslu sievietei un seko sūdzība par to, ka es esmu mēģinājis pieskarties. Vai par to, ka uzskatu sievietes par zemākiem radījumiem, kas nespēj pat krēslu paņemt. Ja nepasniedzu, izrādu vīriešu šovinismam raksturīgo augstprātību. Ja nesmaidu pietiekoši daudz, ieraugot pavecāku cilvēku, tieku apsūdzēts pretīguma paušanā. Ja smaidu pārāk daudz — es apņirdzu. Ja pretendents testos parādījis sliktus rezultātus, kā likts tiks iesniegta sūdzība, ka man ir aizpriedumaina attieksme pret invalīdiem. Man vienkārši nav iespējas nepieņemt darbā pašu pirmo cilvēku, kas pie mums atnācis!» nervozi klāstīja uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmums šīs diskriminācijas dēļ nonācis uz bankrota sliekšņa. Par spīti tam, ka finanšu rādītāji nekompetento darbinieku dēļ ir katastrofāli, katru piektdienas vakaru darbavietā tiek rīkotas trokšņainas geju ballītes.

Diemžēl darba devēji pie mums joprojām ir tik lielā mērā iebiedēti, ka atsakās aizsargāt savas tiesības un izvirzīt jebkādas pretenzijas pret darba ņēmēju patvaļu.

«Baidos iegūt skandālista un nepatīkama cilvēka slavu. Tad manā uzņēmumā vispār neviens vairs nevēlēsies strādāt,» savas rīcības iemeslus skaidroja cietušais. ▼

Īsumā

Sievietei līdzīgs zirgs netīšām uzvarējis pilsētas lauku teritorijas skaistumkonkursā. ▼

Īsumā

Zirgam līdzīga sieviete netīšām uzvarējusi pilsētas lauku teritorijas zirgu skriešanās sacīkstēs. ▼

Īsumā

Lielbritānijas vēstniecība pēc gadījuma ar britu, kurš tika aizturēts par dabisko vajadzību apmierināšanu pie Brīvības pieminekļa, aicinājusi britu tūristus turpmāk pie Brīvības pieminekļa apmierināt tikai pretdabiskās vajadzības. ▼

Palestīnā atkal strīdi par varu

238.jpg

Attēlā: zem brīvajām Palestīnas debesīm

Lai gan Palestīnas pašpārvaldi starptautiskā finansiālā atbalsta trūkuma apstākļos pamazām pārņem nabadzība, starp kustībām «Fatah» un «Hamas» joprojām turpinās strīdi par varu.

«Varš noteikti ir cēlmetāls, par ko liecina gan vara monētas, kas atrastas gadu tūkstošiem senos izrakumos, gan vara atrašanās bronzas sastāvā. Zīmīgā zaļā patina, kas klāj senos vara izstrādājumus, ne vien iespaidīgi izskatās, bet arī liek atcerēties par mūsu diženo vēsturi. Tāpēc būtu milzīga kļūda vieglprātīgi izturēties pret palestīniešu iespēju iegūt varu šajā teritorijā, un vēl lielāka aplamība — ņemt un savstarpējos strīdos varu pazaudēt,» apgalvo «Fatah» līderis, Palestīnas prezidents Mahmūds Abāss.

Viņam kategoriski iebilst «Hamas» pārstāvis, Palestīnas pašpārvaldes premjerministrs Ismaīls Hanija: «Lai gan mēs nekādā ziņā nepalaidīsim garām izdevību iegūt varu visur, kur vien radīsies iespēja, tas nav mūsu darbības galvenais mērķis. Pirms nav iznīcināta Izraēla, mēs nevaram būt droši, ka ebreji neatgriežas un atkal neatņem mums varu — metālu, kam ir lieliska vadītspēja. Metālu, kas Mendeļejeva periodiskajā tabulā ieņem 29. vietu. Metālu, kura molmasa ir veseli 63,55 grami!»

Palestīnieši abu līderu paziņojumus uztvēra ar sajūsmu. ▼

Īsumā

Kā liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, šogad ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka dzīvē laikam jau viss notiek pats no sevis. Stabils ir to respondentu skaits, kas atbildēja «Nezinu», savukārt vienaldzīgo procents ir būtiski samazinājies. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Mārtiņš Kaunavs vakar sasita Hana dinastijas porcelāna vāzi, apčurāja samta dīvānu no «Minotti» jaunākās kolekcijas, grābstījās gar kādas sabiedrībā pazīstamas sievietes krūtīm un uzlēja piena maisījumu XVIII gadsimta bībelei, taču šie huligāniskie izlēcieni atkal palika nesodīti. ▼

Veidos skulptūru «Čurājošais brits»

237.jpg

Attēlā: Rīga mēģinās pārspēt Briseli

Rīgas Domes kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle nākusi klajā ar ieceri kanālmalā netālu no Brīvības pieminekļa izveidot skulptūru «Čurājošais brits». Skulptūra iemūžinātu brīdi naktī no piektdienas uz sestdienu, kad kāds 30 gadus vecs Lielbritānijas pilsonis kārtoja savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa.

«Tas ir vēsturisks mirklis, kas brīnišķā kārtā sakrīt ar britu karalienes neseno vizīti Latvijā,» pavēstīja Čivle. Lai gan pirmā doma bijusi vienkārši papildināt tuvumā esošo, karalienes svinīgi atklāto brita Džordža Armitsteda skulptūru ar elegantu strūklakas elementu, departamenta sēdē nolemts veidot atsevišķu monumentu, kas varētu kļūt par centru skulpturālai grupai, jo, pieaugot Rīgas kā ceļojuma galamērķa popularitātei pasaulē, britu piemēram pie Brīvības pieminekļa neizbēgami sekos zviedri, somi, vācieši un citi.

«Kā tūrisma atrakcijai šādam «Čurājošo eiropiešu» ansamblim pasaulē nebūtu analogu,» ir pārliecināta departamenta vadītāja.

Kā jau ziņots, policija britu aizturēja un nogādāja atskurbtuvē. Šodien viņš jūtas daudz labāk un ir gatavs pozēt Latvijas tēlniekiem. ▼

Īsumā

Sestdien Vecrīgā aplaupītajā bankā uzbrucējs, kurš bija bruņojies ar nazi, kopumā nolaupīja 2 latus un 78 santīmus — visu naudu, kas uzbrukuma brīdī atradās bankā. ▼

Īsumā

Literatūrkritiķis Haralds Jaunspējnieks (28) latviešu autora Zinta Zeltiņa (59) iepriekšējo romānu «Gadsimtu duna», kuru pirms diviem gadiem nosauca par vissliktāko, kas jebkad tapis latviešu valodā, savā pēdējā recenzijā tomēr atzinis par desmitkārt labāku nekā Z. Zeltiņa jauno garadarbu «Senais bruģis». ▼