Arhīvs: 2007. gada August

Īsumā

Kalvītis trešdien intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» atzinis, ka žurnālista Lato Lapsas prezentētajā grāmatā «Tiesāšanās kā ķēķis» publicētās advokātu un tiesnešu sarunas ir senā vēsture, tomēr «ja apstiprinās, ka pa telefonu diktēti tiesas spriedumi — tas ir kliedzoši». Laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam, kad tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas, sakaru kvalitāte vēl neesot bijusi laba kā šobrīd, tāpēc runājot bieži esot bijis nepieciešams ievērojami pacelt balsi. ▼

Rūpējas par maznodrošināto veselību

511.jpg

Attēlā: inde

Labi zināms, ka, lietojot uzturā pārmērīgi daudz miltu izstrādājumus, piemēram, baltmaizi un makaronus, ir viegli iegūt lieko svaru, vienlaikus ciešot no vitamīnu un aminoskābju trūkuma uzturā. Savukārt liekais svars neizbēgami rada veselības problēmas un samazina mūža ilgumu. Tāpēc, domājot par sabiedrības trūcīgākās daļas veselību ilgtermiņā, Labklājības ministrija paredzējusi būtiski uzlabot viņu ēdienkarti.

Par spīti labības rekordražai Latvijā, graudu cena ar valdības ziņu ievērojami pieaugs, tāpēc maizes cena tuvākajos mēnešos varētu celties pat par 30%. Maznodrošinātie vairs nevarēs atļauties pirkt tik daudz neveselīgās baltmaizes kā agrāk, un viņu dzīves kvalitāte uzlabosies. Paralēli tam tiks rīkota arī informatīvā kampaņa «Ej bekot!», kas aicinās cilvēkus rudenī sēņot, ogot, vākt zāļu tējas un ķert peles. Sagādājot šo ārkārtīgi veselīgo dabas produktu krājumus ziemas periodam, maznodrošinātie būs apgādāti ar vērtīgām uzturvielām pilnīgi bez maksas. ▼

Atrok XXI gadsimta kapulauku

510.jpg

Attēlā: pirms izrakumu uzsākšanas nekas neliecināja par gaidāmajiem atklājumiem

Latvijas Universitātes Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedras darbinieki profesora un habilitētā vēstures doktora Andreja Vaska vadībā, veicot izrakumus Meža prospekta apkārtnē, atraduši vērienīgus apbedījumus, kas datēti ar XXI gadsimta sākumu. Masveida kapulauks, kurā, visticamāk, guldīti kādas epidēmijas vai kara upuri, ir saglabājies gandrīz ideālā stāvoklī, ļaujot uzzināt daudz jauna par tā laika cilvēku dzīvi un tradīcijām.

Starp apbedītajiem ir visdažādāko sabiedrības slāņu un tautību pārstāvji. Blakus viens otram guldīti gan augstmaņi, gan kalpi. Lieliski saglabājušies ne tikai zārki, bet bieži vien arī apģērbs un apavi.

«Tas ir viens no ievērojamākajiem šī gada arheoloģiskajiem atradumiem Eiropā vai pat visā pasaulē, it īpaši tādēļ, ka šoreiz mums ir uzsmaidījusi neticama veiksme: daudzām kapavietām blakus ir arī akmenī kalti pieminekļi ar mirušo vārdiem un dzīves gadiem. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga vēstures liecība,» atzīst Vasks, kurš pēdējo nedēļu laikā praktiski nepamet izrakumu vietu, cenšoties paveikt pēc iespējas vairāk, pirms iestājusies ziema.

Šobrīd atraktas jau vairāku simtu cilvēku mirstīgās atliekas, kas tiks ķīmiski apstrādātas, lai aizsargātu pret iespējamo bojāšanos, un kopā ar atrastajiem priekšmetiem izstādītas muzeja ēkā, ko nākamajā gadā plānots uzcelt blakus kapulaukam. ▼

Īsumā

Pētnieki no Starptautiskā Šveices Nikotīna institūta noskaidrojuši, ka viena, divas cigaretes dienā nenodara nekādu ļaunumu personām, kas smēķēšanu atmetušas vai vēl nemaz nav uzsākušas. ▼

Policistus satrauc kolēģu nāve

509.jpg

Attēlā: līdzīgi gadījumi bijuši arī agrāk

Valsts ceļu policijā strādājošos nopietni satraukusi informācija par kādu automašīnu, kas sistemātiski mēdz neievērot ceļu satiksmes noteikumus un vismaz divkārši pārsniegt ātrumu pat apdzīvotās vietās.

Saskaņā ar vairāku aculiecinieku teikto, pārgalvīgais braucējs mēdz ievērot ceļu policijas darbinieku norādījumus un parasti apstājas pēc pirmā policijas aicinājuma. Tomēr, kad ceļu policijas darbinieks pienāk pie apturētā auto, tā vadītājs neuzskata par vajadzīgu atvērt automašīnas logu. Jāpiebilst, ka logu stikli ir tonēti, turklāt ir tik tumši, ka tonējums vairākkārt pārsniedz pieļaujamo. Pēc uzstājīgiem ceļu policista lūgumiem logs tomēr tiek pavērts, taču pavisam mazā spraudziņā, un pa to tiek izstumta naudaszīme — piecdesmit, dažkārt pat simt latu.

«Vairāki godīgi policisti šādam klajam kukuļdošanas mēģinājumam nav piekrituši,» pastāstīja policists, kas vēlējās palikt anonīms. «Viņi atteicās no naudas un pieprasīja vadītājam izkāpt no automašīnas. Taču tas nekad nav noticis. Ja policists neņem naudu, parasti atveras logs un viņu vienkārši ierauj iekšā. Tur nevar paspēt noreaģēt, tas ir zibenīgi, ļoti ātri! Kaut kas tāds agrāk redzēts tikai filmās.» Gandrīz tikpat ātri nelaimīgais tiek izmests atpakaļ uz ielas, taču nu jau miris un «pilnīgi samalts», kā pastāstīja policists, kas šādi bija zaudējis savu pārinieku.

Kaut gan oficiālas informācijas par šiem gadījumiem nav, policisti par to esot labi informēti. «Neviens jau nav tāds muļķis, ka gribēs riskēt. Mājās ir sieva, bērni, tas tomēr nav joks. Velns viņu zina, kas tur tai mašīnā ir iekšā,» noteica policists.

Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa atbilde uz lūgumu komentēt šo informāciju bija īsa un kodolīga: «Par šiem gadījumiem esmu informēts. Notiek izmeklēšana. Kas tur tajā mašīnā ir — es zinu, taču labāk neteikšu».

Līdz izmeklēšanas beigām visiem ceļu policistiem drošības vārdā esot dots neoficiāls rīkojums visos aizdomīgajos gadījumos uzreiz ņemt naudu. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijā pastrādāts kārtējais baisais noziegums. Nespēdams izturēt ilgo gaidīšanu dzīvajā rindā «Hansabankas» norēķinu grupā, atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Rūdolfs Kaņepe (71) ar vairākiem trāpīgiem šāvieniem rindu nogalinājis. ▼

ASV finanšu krīzē vainojama inflācija Latvijā

508.jpg

Attēlā: ekonomiste

ASV analītiķi ceturtdien nākuši klajā ar paziņojumu, ka ASV finanšu problēmās, kuras it kā bija izraisījuši augsta riska hipotekārie kredīti, patiesībā vainojama Latvijas ekonomikas pārkaršana un nekontrolētā inflācija.

«Tas ir tā dēvētais tauriņa efekts,» norādījis analītiķu firmas «Down, Load & Sons» vecākais analītiķis Bendžamins Daunlouds, jaunākais. «Tā tikai šķiet, ka katras valsts ekonomika ir izolēts un ar pārējām valstīm nesaistīts process. Mūsdienu pasaule ir maza. Kādam atliek vien piemest pēdējo salmiņu, un tā sniega pika sāk velties. Vadzis lūst, kad ir pilns.»

Latvijas ekonomisti kategoriski noliedz ASV izskanējušās apsūdzības. «Ja vien te nav izpaudušās kanādiešu diriģenta Ivara Tauriņa saites ar Latviju, kam gan personīgi es neticu,» pieļauj «Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris. ▼

Konfesiju līderi ierosina kristiešu automašīnu marķēšanu

507.jpg

Attēlā: Viņš ir mūsu vidū

Gadskārtējo Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku laikā Aglonā katoļu baznīcas galva Latvijā arhibīskaps Jānis Pujats nācis klajā ar iniciatīvu ieviest likuma normu, kas paredzētu obligātu kristiešiem piederošo automašīnu marķēšanu ar atšķirības zīmi. Arhibīskapa ierosinājumu jau ar atzinību novērtējuši arī citu kristīgo konfesiju pārstāvji.

«Mums apkārtējiem jādod skaidrs signāls,» norādīja Pujats. «Domāju, ka šādas zīmes varētu ievērojami uzlabot ceļu satiksmes drošību, un cilvēki tik daudz vairs netaisītu avārijas un nesistos nost.»

Pēc Pujata domām zīme varētu būt automašīnas priekšā un aizmugurē piestiprināta uzlīme ar skaidri salasāmu tekstu: «Mašīnā Dievs!» ▼

Vilks apguvis dejas mākslu

506.jpg

Attēlā: draugi

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Zigismunds Krosbergs (37) beidzot piepildījis savu seno sapni: viņa mīlulis vilks Šterks pēc vairāk nekā septiņus gadus ilgušiem intensīviem treniņiem ir apguvis pamatsoļus vairākām dejām, to vidū sambai, valsim un tango.

Ideja iemācīt vilkam dejot Krosbergam dzima pirms 16 gadiem, skatoties slaveno Kevina Kostnera filmu «Dejas ar vilkiem» jeb, precīzāk, «Tas, kurš dejo ar vilkiem». Tomēr tikai 1999. gadā viņam beidzot izdevās tikt pašam pie sava vilcēna, ko pazīstams mednieks atveda Krosbergam pēc tam, kad medībās bija nošauta vilcene.

«Es kļuvu viņam par māti,» sarunā ar PATIESI! dabas nodaļas korespondentu Krosbergs atsauca atmiņā aizkustinošo tikšanos ar savu tagadējo uzticamo draugu, «citādi jau viņš nebūtu izvilcis…»

Tagad Šterka augums skaustā ir viens metrs, un svars 70 kilogrami. Par spīti savam raženajam augumam, viņš prot ne vien staigāt, bet pat lekt uz vienas pakaļkājas. Ar ritma izjūtu viņam arī neesot nekādu problēmu. Vienīgi vijoļu tembru Šterks nespējot paciest un, to dzirdot, sāk gaudot.

«Mūsu nākamā pietura — šovs «Dejo ar zvaigzni»!» viltīgi smaida lepnais talantīgā dzīvnieka saimnieks. Uz atvadām korespondentam par godu abi, skanot «Latvijas Radio 2», vēl uzgrieza nebēdnīgu valsi metāla nožogojumā, no kura plēsoņa vairs netiek izlaists kopš gadījuma, kad tikai laimīgas nejaušības dēļ viņam neizdevās saplosīt vairākus Krosberga ciemiņus, starp kuriem bija arī divi mazi bērni. ▼

Īsumā

Saskaņā ar jaunākajiem socioloģiskajiem datiem, 90% Latvijas vīriešu sevi uzskata par kretīniem, bet 90% sieviešu — par stulbenēm. Aptauja veikta, vairākās cilvēkiem pārpilnās ielās skaļi iekliedzoties vai nu «Eu, kretīn!», vai arī «Tu, stulbene!» Uz šādu uzrunu reaģējuši vidēji 9 no 10 aptaujātajiem. ▼

Īsumā

Ziemupē izskalotās zobenzivs atlējums būs apskatāms Dabas muzejā. Diemžēl pašu zivi muzeja apmeklētājiem apskatīt nebūs iespējams, jo tā, nonākusi krastā, bez steigas atlēja un atgriezās atpakaļ jūrā. ▼

«Zelta rasa» uzņem pirmos iemītniekus

505.jpg

Attēlā: parastā jeb «sudraba» rasa

Pierīgas dzīvojamo namu ciemats ar romantisko nosaukumu «Zelta rasa» uzņēmis pirmos iemītniekus — urīnterapijas piekritējus un cilvēkus, kas iecienījuši visai neparasto seksuālo praksi, proti, tiešu kontaktu ar partnera urīnu, tā dēvēto «zelta rasu» jeb «zelta lietu», ziņo projekta attīstītāji. Interese par projektu bijusi tik liela, ka pieprasījums ievērojami pārsniedzis piedāvājumu.

Projekta izstrādes gaidā attīstītāji iepazinuši arī vairāku citu sociālo grupu vēlmes un jau tuvākajā laikā Rīgas pievārtē varētu tikt piedāvāti mājokļi ciematos «Bargā kundze», «Brūnais caurumiņš», «Fistings», savukārt vairāku lielveikalu «Rimi» tuvumā tiks izveidoti ciemati «Rimings». ▼

Ar gavilēm sagaida citplanētiešus

504.jpg

Attēlā: cīsiņi

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Kaspars Šmauris (41) šodien ar milzu sajūsmu apsveicis trīs citplanētiešus, kas milzīgam cīsiņam līdzīgā lidaparātā nolaidušies viņa sakņu dārzā. Šis notikums beidzot pielicis punktu vairākus gadu desmitus ilgušajai gaidīšanai.

«Tas bija neticams atvieglojums. Ārsti jau sen teica, ka man ir nosliece uz garīga rakstura traucējumiem, bet tāda nepārprotama vājprāta kā nebija, tā nebija. Katru dienu es simtiem reižu pārbaudīju visu, ko redzu vai dzirdu, un vienmēr tas viss izrādījās reāli. Varat iedomāties, cik mokoša bija tāda gaidīšana. Tagad, kad viss ir atrisinājies, es varu uzelpot un sākt dzīvot savam priekam,» PATIESI! korepondentam pavēstīja Šmauris, kurš jau bija paguvis kosmiskajiem viesiem pasniegt tēju, un tagad kopā ar viņiem sēdēja pie dārza galda un spēlēja domino. ▼

Īsumā

Augusts jau pusē, bet tu joprojām neesi izvēlējies, kur mācīties? Esi apmulsis plašo izglītības iespēju priekšā? Jūties apmaldījies un lieks? Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola piedāvā tev kļūt par karjeras konsultantu! ▼

Miris kārtējais dzimušais

502.jpg

Attēlā: Nercs (vidū) kādu laiku pirms nāves uzņemtā ģimenes fotogrāfijā

Pagājušā nedēļa pilsētas lauku teritorijas ciematā, kas tautā pazīstams ar nosaukumu Komplekss, jau atkal aizritējusi zem sēru zīmes. Kaulainā prasījusi vēl viena dzimušā dzīvību. Pa skuju taku aizgājis Kompleksa ilggadīgs iedzīvotājs, pensionēts agronoms Kārlis Nercs (87).

«Man vienkārši trūkst vārdu,» nespējot valdīt asaras, pēkšņo Nerca nāvi komentēja nelaiķa bijusī kolēģe «pa sovhoza līniju» un kaimiņiene Žaklīna Ņegoduiko (92). «Ja šī lieta netiks atrisināta, drošs vairs nevarēs justies neviens. Uz ko gan skatās policija, kur gan šādos brīžos, kad visvairāk vajadzīgs, ir iekšlietu ministrs? Kurš būs nākamais?» retoriski vaicā sirmgalve.

Gada laikā šī ir jau astotā dzimušā nāve Kompleksā vien, taču skaitļi ir nežēlīgi un statistika runā pati par sevi: dzimušo nāves gadījumu skaits visā Latvijā ik gadus svārstās ap trīsarpus tūkstošiem, kas kopumā nozīmē gandrīz 100% mirstību dzimušo vidū.

Skarbs savos vārdos ir arī pagasta padomes priekšsēdētājs Voldemārs Dolbe (53): «Par šo problēmu ir runāts jau gadiem, taču reāli darbi neseko. Lai šai nāves pļaujai pieliktu punktu, būtu jābeidz lāpīties pa labi, pa kreisi, un jāpieiet problēmai kompleksi. Bez valdības iejaukšanās neiztikt. Esošais finansējums ir vienkārši nožēlojams. Es nezinu, varbūt jādomā par Eiropas struktūrfondu piesaisti, vai vēl kaut ko, bet tam vienreiz jādara gals — dzimušo mirstībai jāpieliek milzīgs un trekns punkts!» ▼