Arhīvs: 2007. gada augusts

Īsumā

Krievu pētnieki ar mazu zemūdeni sasnieguši jūras dibenu zem Ziemeļpola un atstājuši tur nepieklājīgu uzrakstu, atsaucoties uz Krievijas presi, ziņo ārvalstu mediji. ▼

Vectēvs nepārprotami gatavojas apprecēt mazdēlu

490.jpg

Attēlā: izbaudot kopā pavadītos mirkļus

PATIESI! tenku nodaļas korespondents ir atklājis, ka pilsētas lauku teritorijas vectēvs Andis Plūškoks (69) ir nodibinājis dziļas attiecības ar mazdēlu Linardu Kviesi (5). Viņi aizvien biežāk ir redzami kopā, turklāt viss liecina, ka abus saista kas vairāk nekā vienkārša draudzība: būdami kopā, abi spēlējas ar Linarda mantiņām un smejas. Bērnu popgrupas koncerta apmeklējuma laikā Linards atļāvās, visiem redzot, sēdēt Andim klēpī. PATIESI! korespondents fiksēja arī mirkli, kad atvadoties Linards vectēvam dāvāja skūpstu.

Par nolūku nopietnību liecina fakts, ka abi nesen tikuši redzēti netālu no dzimtsarakstu biroja, turklāt Andim rokā bijusi mape ar dokumentiem. Andis sarunā ar korespondentu netieši apliecināja, ka mātes piekrišana jau ir saņemta. Vēl vairāk — viņa pati esot bijusi šo attiecību iniciatore.

Pēc tam, kad Linarda māte šogad atrada labu darbu, viņai bija nepieciešams kāds, kas varētu dēlu pieskatīt. Pilsētas lauku teritorijas bērnudārzā vietu nebija, tāpēc viņa nolēma lūgt sava netālu dzīvojošā tēva palīdzību. Bagātais atraitnis ar prieku piekrita, jo, būdams pensionārs, šādi varēja lietderīgi aizpildīt savu brīvo laiku. Tobrīd viņš vēl nenojauta, ka ļoti spēcīgi iemīlēs Linardu, un ka abu kopā pavadītais laiks izrādīsies tik patīkams.

Uz PATIESI! korespondenta jautājumu, vai viņu nemulsinot abu vecuma starpība vai tas, ka Linards arī ir vīriešu dzimuma pārstāvis, Andis atklāti atbildēja: «Protams, neesmu nekāds jauneklis, bet kopā ar Linardiņu es jūtos daudz jaunāks. Dažkārt pat pavisam aizmirstu par gadu nastu, tāpat kā mēdzu aizmirst arī daudzas citas lietas. Un, ja prasāt, kā ir būt kopā ar puiku, tad tomēr mūs saista daudz vairāk līdzīgu lietu nekā tad, ja viņš būtu meitene. Man pašam dēla nav, laikam tāpēc esmu tā pieķēries Lincītim…»

Turpināsim sekot notikumu attīstībai. ▼

Nākamās lūgšanu brokastis notiks Makdonaldā

489.jpg

Attēlā: Cālīša burgers

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pirmdien izteica aicinājumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram ieviest Latvijā jaunu tradīciju — Nacionālās lūgšanu brokastis.

Valsts prezidenta preses dienestā informē, ka Nacionālās lūgšanu brokastis pastāvot daudzās valstīs, bet ASV šo pasākumu vadot prezidents.

Iepriekš Lūgšanu brokastis Latvijā notika šī gada 28. februārī viesnīcas «Hotel de Rome» restorāna «Otto Švarcs» telpās ar skaisto skatu uz Brīvības pieminekli. Uz arhibīskapa Jāņa Vanaga ielūgumu bija atsaukušies 80 baznīcas, valdības un biznesa vadītāji, lai kopīgi aizlūgtu par mūsu tautu. Piedalījās pārstāvji no visām kristīgām konfesijām Latvijā, kā arī bijušais valsts prezidents Guntis Ulmanis, valdības pārstāvji un Saeimas deputāti.

Nākamās Lūgšanu brokastis jau ar Valsts prezidenta Valda Zatlera līdzdalību varētu notikt turpat netālu esošajā restorānā «McDonald’s», norādījis arhibīskaps Vanags. «Ir svarīgi, lai brokastīs varētu piedalīties visdažādāko sabiedrības slāņu cilvēki un neviens nejustos atstāts novārtā. Turklāt skats pa logu tur ir tikpat skaists kā no restorāna «Otto Švarcs» logiem.» ▼

Nesekmīgi cenšas savaldzināt bijušo klases biedreni

488.jpg

Attēlā: ne urla

Rīgas pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gunārs Meirovics (21) otrdien pēcpusdienā mēģinājis savaldzināt bijušo klases biedreni Aelitu Čaksti (22), tomēr viņa mēģinājumi izrādījušies neveiksmīgi un satikšanās izvērtusies par kaunpilnu sagrāvi, vēsta aculiecinieki.

«Mēs satikāmies uz Vanšu tilta, precīzāk sakot — 7. trolejbusā,» PATIESI! pastāstīja Meirovics. «Pirmajā brīdī Aeilitu nepazinu, domāju, ka aktrise kaut kāda, bet tad man pielēca — tā taču mūsu Aeilita! Gāju klāt un sāku runāties, nu, tur čau, Aeilita, un tā tālāk, bet jau tad man likās, ka kaut kas īsti nav kārtībā,» tagad uz situāciju jau ar vēsu prātu spēj paraudzīties Gunārs.

«Vaicāju, kur viņa strādā, kā iet, bet saruna īsti nevedās. Viņa tikai atbildēja ar «jā» vai «nē». Tad nolēmu, ka situāciju jāmēģina kaut kā atsvaidzināt ar trāpīgu joku, taču nekas jēdzīgs prātā neienāca,» atzīst cietušais. «Tad nu teicu, ka man krīt nost bikses. Un tā bija vistīrākā patiesība.»

Diemžēl Aelita nesmējās. Meitene, kā ziņo aculiecinieki, visu laiku raudzījusies pa logu un puisim nav veltījusi ne mazāko uzmanību.

«Tad pēkšņi atcerējos ārkārtīgi smieklīgu anekdoti un sapratu, ka esmu glābts,» atmiņu pavedienu tālāk šķetina Gunārs. «Es viņai prasu — vai zini, kas ir urla ar koka kāju? Un viņa saka — nē. Un es uzreiz — sūds uz kociņa!»

Ja kāds no PATIESI! lasītājiem ir bijis liecinieks turpmākajiem notikumiem, lūdzam rakstīt vai atstāt komentāru. ▼