PATIESI!

Nav rasti pierādījumi Džordža Buša eksistencei

Attēlā: kadrs no video

Jau ziņots, ka pētnieki, kas skeptiski izturas pret bigfūta — Ziemeļamerikas sniega cilvēka eksistenci apstiprinošajiem videomateriāliem, ir izveidojuši video, kas attāli līdzinās kadriem, kuros redzams bigfūts. Tādējādi viņi uzskatāmi parāda, ka šādus pierādījumus bijis iespējams viltot. Līdzīgu metodi izmantojuši arī Mičiganas Tehnoloģijas institūta studenti, kam izdevies pierādīt, ka kriptozoologu publikācijas, kurās it kā pierādīta mīklainā radījumā — pašreizējā ASV prezidenta Džordža Buša, jaunākā eksistence, varētu būt safabricētas, izmantojot augstu attīstītās mūsdienu digitālā video un skaņas apstrādes iespējas.

Studentu radītajā video redzama Džordžam Bušam līdzīga persona, kas stāv tribīnē pie Baltā nama un saka nesaprotamas frāzes, piemēram, «Man bieži vaicā, vai Amerikai ir svarīgi, ka cilvēki mirst no malārijas tādās vietās kā Gana? Es atbildu, ka tas ir svarīgi. Tas ir svarīgi no morāles viedokļa, un tas ir mūsu nacionālajās interesēs.» Neatkarīgi eksperti jau ir apliecinājuši, ka nespēj atšķirt šī digitāli izveidotā Džordžu Buša izskatu, izturēšanos un viņa vārdu saturu no tā Džordža Buša, kas ik dienas redzams televīzijā. ▼

Īsumā

Ievērojamus panākumus ministra Mareka Segliņa (TP) vadībā sasniegusi Iekšlietu ministrija: pēdējo mēnešu laikā vairākas reizes samazinājies slēpju un ragaviņu zādzību skaits. ▼

Geji varētu izjaukt draudzības dienas

Attēlā: nekas nav mūžīgs

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Krišs Kuprums (35) paudis bažas saistībā ar draudzības dienu norisi Rīgā no 30. maija līdz 1. jūnijam. Viņaprāt, sarežģījumus varētu radīt seksuālo minoritāšu un to atbalstītāju apņemšanās šajā laikā rīkot savu gājienu.

«Domāju, ka tie ir vieni no skaistākajiem svētkiem gadā, tāpat kā draudzība ir viena no skaistākajām lietām dzīvē. Es ar draugiem tiekos regulāri un, jāsaka, tie ir brīži, kad jūtu, ka dzīvoju patiešām pilnvērtīgu dzīvi,» atzina Kuprums.

Diemžēl geju gājiena dēļ Kupruma un viņa draugu tikšanās Rīgā varētu tikt saprasta nepareizi. «Mēs vēl neesam izlēmuši, ko darīt, taču ticam, ka atradīsim risinājumu, kā izglābt mūsu svētkus,» cerību nezaudē Kuprums. «Jo īsta draudzība spēj darīt brīnumus.» ▼

Īsumā

Kinoteātrī «Forum Cinemas» kopš 23. maija iespējams noskatīties jauno Stīvena Spīlberga filmu «Indianas Džonsa dienasgrāmata». Filma ļauj uz populārās grāmatu un filmu varones Bridžitas Džonsas problēmām — lieko svaru, vecumu un vientulību — paraudzīties vīrieša acīm. ▼

Īsumā

Latvijas valsts meži par Ls 1,17 miljoniem iegādājušies 119 jaunas automašīnas par kopējo summu 1 176 725 lati. Kā informēja mežu komunikācijas daļas vadītāja, Anniņmuižas parkā augošā apse Smuidra Šalkone, automašīnas paredzētas Centrālkurzemes priedēm, Zemgales bērziem un Ziemeļvidzemes eglēm, kas savos mežos ieņem īpaši atbildīgus amatus un varētu regulāri doties darba darīšanās uz kaimiņu mežiem un pat galvaspilsētu Rīgu, ja vien tiktu atrisināta sarežģītā problēma ar zemē dziļi ieaugušajām saknēm. ▼

Rosinās ieviest vienotu sistēmu dabisko vajadzību apzīmēšanai

Attēlā: nepārprotams apzīmējums

Vadošie valodas speciālisti Latvijā nākuši klajā ar iniciatīvu ieviest vienotu frazeoloģiju sabiedrībai būtiskajā, bet līdz šim pašplūsmā atstātajā jomā, kas saistīta ar dabisko vajadzību kārtošanu. «Ja viens saka, ka «aizies nokārtoties», bet otrs nesaprot, ka runa ir par «vietu, kur pat ķeizars kājām iet», var rasties ievērojamas komunikācijas problēmas, kas negatīvi ietekmē jau tā ne pārāk spīdošo sociālekonomisko situāciju valstī,» norādījis valodnieks Gaidis Smēde. «Nemaz nerunājot par grūtībām, kādas spiesti pārciest ārzemju investori, kas cenšas apgūt latviešu valodu.»

Pilnībā būtu jāatsakās no viegli pārprotamām vai divdomīgām formām, piemēram, teiciena «iziet», kas saprotams vienīgi noteiktā situācijā. Nevajadzētu aizrauties arī ar formām, kas nav nostiprinājušās plašās tautas masās un saprotamas vienīgi noslēgtā sabiedrības daļā, kā, piemēram, izteiciens «iet pie leišu rakstniekiem» vai Saeimas namā iesakņojies apzīmējums «apspriesties frakcijā».

Vienotas sistēmas ieviešana ļautu skaidri nošķirt teicienus, kas apzīmē vitāli svarīgās vajadzības, no visiem pārējiem, tādējādi novēršot nevajadzīgus pārpratumus, ikdienā sastopoties ar tādām frāzēm kā «parādīt garu degunu», «laist pa kreisi», «saņemt sevi rokās» vai «dzīt velnu». ▼

Īsumā

Kopš lielveikala «Maxima» K. Ulmaņa gatvē 88a virtuves telpās uzstādītas tiešraides kameras, kas ieslēgtas katru dienu no pl. 8.00 līdz 18.30, salātu mazgāšana tiek uzsākta tikai pulksten 18.35. ▼

Taps urlu kultūras centrs

Lai mazinātu urlofobiju (normālās sabiedrības bailes no urlām), kā arī, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrības daļu ar savdabīgo urlu kultūru, urlas ir nolēmuši izveidot savu kultūras centru.

Vēl nav zināma precīza topošā kultūras centra atrašanās vieta (purčiks, zoļiks vai maskačka). Tomēr ir zināma šī centra koncepcija: tas būs liels pritons, kurā laipni tiks uzņemts ikviens, kurš vismaz ārēji atgādina urlu, prot pateikt dažas urlām raksturīgas frāzes (Ei, pidar! Dai sigaretu! un tml.), ir paņēmis līdzi «Optima līnija» alu, trīsgraudu vodku vai kaut ko tamlīdzīgu.

Tiem interesentiem, kuri vēlēsies iepazīt nacionālās urlu tradīcijas, būs dažādas iespējas, piemēram, aktīvākie varēs ar bariņu īstu urlu doties sirojumos pa ielām, lai streļītu cīgas, apspļaudītu ielu ar savām krēpām, apmētātu ar akmeņiem klaiņojošos dzīvniekus un varbūt pat mēģinātu kādam sīkajam vai sirmgalvim atņemt naudu. Tie, kurus interesē mierīgākas aktivitātes, var pamēģināt urlu meditāciju, t. i., lai nonāktu transcendentālajā stāvoklī, ir jādzer daudz un dikti un, ja ir pieejamas, jālieto arī visvisādas tabletes, pulverīši u. c. draņķi. Šo meditāciju ir izdomājis dižais, viedais Urlū ar kļičku Buba.

Kultūras centrā vismaz reizi nedēļā tiks rīkotas arī diskotēkas ar tradicionālo urlu tuctuc gruzonu. Topošie urlas, kam vairāk pie sirds ir mode, varēs aplūkot un iegādāties tradicionālos urlu tautastērpus — ABIBAS trenuškas ar trim svītrām, NICE botas un PUVA džemperis.

Kā izdevās noskaidrot urlu ziņu aģentūrā BRATAN INFO, jau tagad ir izsludināts atklātais konkurss par kultūras centra atrašanās vietu. «Visu kultūras centra tapšanas procesu vada un uzrauga gopņiku aģentūra «Jaunie trīs Bratani», tiek strādāts arī pie finansējuma piesaistīšanas jautājuma,» tā viens no gopņikiem, Saņa.

(Iesūtīja Raimis/info.) ▼

Īsumā

Serbijas un Krievijas uzvaru iedvesmotas, iesniegumus dalībai Eiropas raidorganizāciju savienībā (EBU) un pieteikumus nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursam iesniegušas arī Irānas, Venecuēlas un Zimbabves sabiedriskās televīzijas. ▼

Eksperts: dārglietu zādzības nav nekas neparasts

Attēlā: dārglietas, kas nozagtas jau Senajā Ēģiptē

Kā norāda speciālisti, nav bijis grūti paredzēt pēdējo dienu šokējošos notikumus, kad tika aplaupīti vairāki juvelierizstrādājumu veikali. «Zagt lētas lietas kļūst arvien neizdevīgāk,» negaidītās zādzības skaidro Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis. «Pārfrāzējot pazīstamo teicienu, var teikt, ka lētu lietu zaglis zags divreiz.»

Izrādās, ka vērtīgas dārglietas to nelielā izmēra dēļ iespējams noslēpt, transportēt un pārdot melnajā tirgū par ievērojamu daļu no to tirgus cenas. Šī iemesla dēļ dārglietas kļūst par zagļu iekāres objektu daudz biežāk nekā lielas kravas lētu pārtikas produktu ar īsu realizācijas termiņu, ķīmiskie atkritumi, akmeņaina augsne vai augstvērtīga literatūra.

Būtiska loma ir arī dārglietu izskatam. «Zagļi kļūst aizvien gudrāki. Attiecīgi pieaug arī viņu prasības pret zogamās preces estētisko kvalitāti,» noziedzīgajā pasaulē valdošās tendences atmasko Ķuzis. Visu šo faktoru kopums vedinot domāt, ka zagļi arī turpmāk meklēšot iespējas, kā nozagt kādam dārglietas. ▼

Īsumā

Francijas kūrortpilsētā Kannās svētdien noslēdzās ikgadējais kinofestivāls, kura galveno balvu saņēma Krievijas pārstāvja Dimas Bilana izpildītā dziesma «Believe». ▼

Latvijā būs arī zelta zirgs

Aģentūras «Jaunie trīs brāļuki» brāļi Bierns, Lipsts un Antiņš ir nonākuši konfliktā. Tam par iemeslu ir Antiņa vēlme izsludināt atklātu konkursu par īsta zelta zirga iegādi.

Antiņš: «Šis zelta zirgs tiks izmantots reprezentatīviem nolūkiem. Mums Latvijai stikla kalns jau būs, bet kāda jēga no tā, ja mums nav džeka ar zelta zirgu? Esmu jau apspriedis šo projektu ar kultūrisma ministri Delēnu Hemakovu.»

Kā izdevās noskaidrot no kultūrisma ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas, tad šis projekts drīz tiks bīdīts uz Saeimu. Ja Saeima šo projektu apstiprinās, līdzekļi zelta zirga iegādei tiks atvēlēti no nākamā gada sociālā budžeta.

Tomēr aģentūras pārējie divi brāļi ir pret šādu projektu. Bierns: «Tas sīkais nekad nav bijis īsti normāls. Vēl nesen viņš ieteica, ka vajadzētu mūsu aģentūrai padomāt par sasaldētas Saulcerītes un septiņu kraukļu iegādi stikla kalna vajadzībām, bet tagad viņš grib uz latviešu nodokļu maksātāju naudas rēķina iegādāties sev īstu zelta zirgu!»

Lipsts: «Kaut arī Antiņu atbalsta pati Delēna Hemakova, mēs ar Biernu nevaram pieļaut šāda projekta īstenošanu. Jau stikla kalna projekts ir ļoti dārgs, bet es pat neņemos spriest, cik izmaksātu īsts zelta zirgs.»

(Iesūtīja Raimis/info.) ▼

Īsumā

Kā informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš, 24. maijā ap plkst. 18.00 Līvu laukumā policijas darbinieki par huligānismu aizturēja un ievietoja īslaicīgās aizturēšanas nodaļā 1976. gadā dzimušu Lielbritānijas pilsoni ar biksēs sabāztu žaketi. ▼

Īsumā

Elektriskās strāvas piegādes traucējumus šorīt vairākos Rīgas rajonos izraisījis vai nu kaut kas, vai arī kāds. Kā pastāstīja ilggadējā Teikas iedzīvotāja Milda Jansone (68), jau no paša rīta gaisā bijis jūtams «kaut kas tāds». Arī viņas kaimiņi zināja stāstīt, ka «tur kaut kas bija». Linards Krūze (37) ierastajā laikā bija izvedis pastaigāties suni un tieši saprātīgais dzīvnieks vērsis saimnieka uzmanību uz savādajām norisēm. «Vai tur kāds ir? es prasīju,» šā rīta notikumus atceras Linards. «Taču man neviens neatbildēja. Tomēr gan es, gan suns to juta.» ▼

Lielveikaliem «Maxima» būs vēl viena reklāmas seja

Lai palielinātu apgrozījumu un piesaistītu jaunus pircējus, lielveikalu tīkla «Maxima» mārketinga nodaļa nolēmusi radīt jaunu preču līniju ar zīmolu «Urla Maxim», nomainīt saukli, kā arī paralēli Centim Ūbelem ieviest vēl vienu reklāmas seju — urlu Maksimu.

«Maxima» mārketinga nodaļas pārstāvis informēja: «Līdz šim mēs diemžēl esam par maz pievērsuši uzmanību tādai pircēju grupai kā urlas. Protams, viņi pie mums iepērkas un ir iecienījuši pārsvarā preces ar «Optima līnija» zīmolu, kas pārstāv dažādas — gan pārtikas, gan nepārtikas preces, kurām ir ievērojami zemāka cena nekā citām ekvivalentām precēm. Tomēr mūsu jaunā stratēģija būs īpaši izstrādāta urlu piesaistīšanai. Būtībā jau mēs jaunu produktu līniju neradām, vienkārši pieprasītākajām precēm urlu vidū, kā saulespuķu sēklām, šķiltavām, alum, voblām, un tā tālāk radīsim jaunu zīmolu, lai palielinātu pārdošanas apjomu.»

Drīzumā tiks veidota arī reklāmas kampaņa, kuras sauklis būs «Maxima — ejam tusēt pie Maksima». Pašreizējais «Maxima» galvenais efektologs Centis Ūbele par šo projektu izsakās atzinīgi: «Būs jautri — urlas Maksima ideja tiešām reāli palīdzēs celt efektivitāti «Maximā». Pēc maniem aprēķiniem tas palīdzēs celt apgrozījumu no 12,8 līdz pat 33,4 procentiem atkarībā no veikala atrašanās vietas, gadalaika, vēja virziena, inflācijas tempa, IKP pieauguma tempa, alkohola līmeņa asinīs, RICI indeksa, migrācijas saldo, Planka konstantes un daudziem citiem faktoriem.»

(Iesūtīja Raimis/info.) ▼