PATIESI!

Noslēgusies starptautiskā mīmu meklēšanas operācija

Attēlā: II Pasaules kara laika mīms

Noslēgusies mīmu meklēšanas operācija Baltijas jūrā, kurā piedalījās kuģi no Beļģijas, Francijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas. Operācijas mērķis bija atrast un izglābt mīmus, kas vējainā laikā varētu būt iepūsti jūrā no krastā uzbūvētajām pantomīmas izrāžu skatuvēm vai nokrituši no mīmu kuģiem.

Neviens skaidri nezina, cik daudz mīmu vēl varētu būt Baltijas jūrā. Tomēr, tā kā nav gūti pierādījumi, ka jūrā mīmu vairs nav, meklēšana drošības apsvērumu dēļ tiek turpināta, jo mīma sadursmei ar kuģi var būt traģiskas sekas.

Mīmu meklēšanas operācija Latvijā notiek jau piekto reizi, taču pirmo reizi šāda starptautiska jūras spēku sadarbība aizsākās 1996. gadā. Diemžēl arī šoreiz neviens mīms netika atrasts. ▼

Īsumā

Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) ir apsolījis atrast Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata kandidātu, kas būtu nevis ieliktnītis, bet gan cilvēks. «Mēs jau esam izvērtējuši gan Bellas, gan Olveiza, gan Libreses kandidatūras. Neviena no tām nebija piemērota!» paziņoja Godmanis. ▼

Īsumā

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakardien redzēts pālī. Ventspils ostas darbinieks Oskars Zuika, atgriezdamies mājās pēc vakara maiņas, piestātnes pālī saskatījis Valdim Zatleram līdzīgus vaibstus. ▼

Neuzmanīgi rīkojoties ar alus zīmoliem, izraisa sprādzienu

Attēlā: 1945. gadā ASV veiktais «Coca-Cola» un «Pepsi-Cola» sajaukšanas mēģinājums

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Gotlībs Šmitiņš (26) vakar vakarā, neapdomīgi jaucot kopā dažādu ražotāju alu, izraisīja sprādzienu, kurā tika sagrauta puse mājas. Dažāda rakstura traumas guva vismaz trīs cilvēki, kas hospitalizēti.

Šmitiņš, neparedzēdams savas rīcības sekas, glāzē, kura bija līdz trešdaļai pilna ar «Aldara Luxus» alu, ielēja «Cēsu Premium». Zīmolu nesaderības dēļ šķidrumā sākās reakcija, kuras gaitā «Aldara Luxus» molekulas centās iznīcināt «Cēsu Premium» molekulas, un otrādi. Šķidrums acumirklī uzkarsa līdz iztvaikošanas temperatūrai, bet tvaiks izplešoties radīja sprādziena triecienvilni.

PATIESI! aptaujātie eksperti lēš, ka saasināta konkurences cīņa kādā noteiktā tirgus segmentā nevar neatstāt zināmu iespaidu arī uz saražoto produkciju. Gadījumā, ja cilvēki vēlas jaukt kopā dzērienus, kas pieder pie dažādiem zīmoliem, būtu vēlams pārliecināties, ka tie pieder vienam ražotājam. Piemēram, jaucot kopā «Lāčplēša» un «Līvu» alu, no nelaimes būtu izdevies izvairīties. ▼

Īsumā

Mediji ziņo, ka divdesmit septiņi Saldus pamatskolas skolotāji, kas 1. septembrī, Zinību dienā, saindējās ar mājās ceptu svētku kūku, tagad zina, ko ēduši. ▼

Īsumā

Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar atkal baudījis kādu stiprāku malku. Spēcīgā vēja un salīdzinoši vēsā laika dēļ jaunajā rezidencē ir daudz mājīgāk, ja kamīnā deg dažas pamatīgas bērza malkas pagales. ▼

Īsumā

SKDS šā gada augustā veiktās aptaujas dati liecina, ka kopumā 35% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievija ir uzskatāma par draudu Latvijas neatkarībai. Latviski runājošo vidū tam piekrīt 49%, bet krieviski runājošo vidū tā uzskata 14%, pie sevis nodomājot, ka Krievijai jau sen bija laiks kaut ko darīt. ▼

Gustavo «gāž no kājām» arī ASV

Attēlā: no «Cosmos» redzes viedokļa

Talantīgais mūziķis Gustavs Butelis kārtējo reizi sagādājis Latvijas faniem patīkamu pārsteigumu. Kā norādīja muzikologs amatieris Lauris Veldre, Gustavo jau Ventspilī un Balvos apliecināja, ka ir spējīgs uz jaudīgu sniegumu, bet neviens nenojauta, ka viņa efektīgā viesošanās Mežaparka lielajā estrādē būs tikai sākums uzvaras gājienam, ko ar dziļu ieinteresētību vēros simti miljonu acu skatu visā pasaulē.

Pēc triumfālās viesošanās Haiti, Jamaikā un Kubā, kas tika salīdzināta ar «orkānu», reperis Gustavo burtiski gāž no kājām arī ASV klausītājus. Vēl ne reizi nav pieredzēts, ka par godu kādam ciemiņam veseli 2 miljoni cilvēku būtu gatavi pamest savas mājas.

Tas nav vienīgais rekords, ko uzstādījis Gustavo. Viņš ir pirmais Latvijas mūziķis, kas spējis iekarot tālos Karību jūras krastus un ASV dienvidus. Naudas izteiksmē šī viesošanās varētu izrādīties pat 8 miljardus dolāru vērta. ▼

Risinās tūristu izdzīvošanas problēmu

Attēlā: daudziem tā ir vienīgā iespēja

Pirmdien agri no rīta uz Vāciju atpakaļ nogādāta kārtējā vācu tūristu grupa, kas bez pienācīgas sagatavošanās un priekšzināšanām bija ieradusies Latvijā un kļuvusi par savas lētticības upuri. Kaut gan grupā pārsvarā bija vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī sievietes un bērni, neviens no vāciešiem nav nopietni cietis un pēc pirmās palīdzības saņemšanas ceļam bijuši gatavi visi. Paredzams, ka dzimtenē viņus tomēr gaida vēl ilgs atlabšanas laiks, kas galvenokārt saistīts ar Latvijā gūto iespaidu izraisītajām psiholoģiskajām traumām.

Kā pastāstīja VUGD ārvalstu tūristu glābšanas nodaļas vadītāja Sigita Krimilde, līdzīgās nepatikšanās ik mēnesi nonāk 6–10 ārvalstu tūristu grupas, taču visbiežākie upuri ir iebraucēji no Vācijas.

«Pieraduši pie Vācijas dzīves apstākļiem un turienes cenām, cilvēki pie mums atbrauc un iedomājas, ka šeit viss būs tieši tāpat,» situāciju raksturo Krimilde. «Vispirms jau viņi pārdzīvo šoku, saskārušies ar Latvijā valdošo dzīves dārdzību, taču kādu laiku — atkarībā no katra rocības — vēl spēj izdzīvot. Taču drīz vien viņu finansu resursi izsīkst un viņi te paliek kā no laivas izmesti.»

«Viss sākās ar restorāna apmeklējumu,» pirms aizlidošanas uz Vāciju savos iespaidos dalījās Ginters Fafe (59). «Kad ieraudzījām cenas, domājām, ka esam nonākuši ļoti īpašā un dārgā restorānā, taču jau nākamajā reizē sapratām, ka tādas cenas ir gandrīz visur. Savukārt veikalā produktu un dzērienu cenas daudz neatpaliek no cenām mūsu restorānos. Paldies Dievam, kādu laiku mums vēl varēja palīdzēt dēls, kas palika Vācijā, taču drīz arī viņa iespējām pienāca gals, un mēs ar kundzi palikām uz sēkļa.»

Ņemot vērā šīs problēmas izplatību, drīzumā VUGD sadarbībā ar Veselības aizsardzības ministriju plāno sākt reklāmas kampaņu, kas valsts iedzīvotājus aicinās ziedot pārtikas produktus un apģērbu Latvijā nonākušiem tūristiem. «Tā tomēr ir valsts goda lieta. Par viesiem ir jārūpējas, jo ir kauns, ka daži no iebraucējiem savā izmisumā nonāk tik tālu, ka savas dabiskās vajadzības ir spiesti kārtot pašā pilsētas centrā zem klajas debess,» norādīja Sigita Krimilde. ▼