Autora arhīvs

Īsumā

Šodien, piektdienā, 13. datumā, jau otro reizi šī gada laikā visā pasaulē tiek atzīmēta Sistēmas administratora diena, ko pavada tradicionālās svinības — visu datu rezerves kopiju nejauša izdzēšana apvienojumā ar nesekmīgu servera programmatūras uzlabošanas mēģinājumu. ▼

Eksperts: vēlēšanas varētu būt viltotas

205.jpg

Attēlā: urnas, iespējams, nav īstas

Politoloģijas eksperts Visvaldis Drukša četras dienas pēc Saeimas vēlēšanām nācis klajā ar paziņojumu, ka, iespējams, notikusi līdz šim vērienīgākā vēlēšanu un vēlēšanu rezultātu viltošana Latvijas vēsturē.

«Tas, ko mēs šeit redzam, nav vienkārša rezultātu falsificēšana, bet gan neticami vērienīga sazvērestība, kuras mērķis ir bijis nodrošināt labvēlīgu vēlēšanu iznākumu līdz šim pie varas esošajām oligarhu partijām,» paziņojis Drukša.

«Lai nodrošinātu sev labvēlīgu vēlēšanu iznākumu, tā saucamās varas partijas vēl nepieredzētā cinismā vazājušas aiz deguna visus vēlētājus. Teju visās Latvijas pilsētās un pagastos tika ierīkoti viltus vēlēšanu iecirkņi ar viltus darbiniekiem un urnām, pie kurām sestdien tad arī devās vēlētāji,» savu sašutumu neslēpj Drukša.

Tai pašā laikā īstie vēlēšanu iecirkņi visu dienu stāvējuši tukši un pamesti. Vairums Latvijas iedzīvotāju pat «nav zinājuši, kur tie atrodas».

Visvalža Drukšas māte Leonarda Drukša (65) bijusi vēlēšanu komisijā pilsētas lauku teritorijā, un viņas iecirknī pa visu dienu esot iegriezušies «labi ja trīs» vecāka gadagājuma vēlētāji. No pavisam desmit pilsētas lauku teritorijas saimniecībām šobrīd apdzīvotas ir tikai trīs, turklāt vienā dzīvo pati Leonarda Drukša, taču Visvaldis Drukša noliedz, ka, iespējams, vairāk vēlētāju attiecīgajā apgabalā nav bijis. «Tas ir tikai piemērs,» atgādina vecās Drukšas dēls, piebilstot, ka runa ir par kopējo tendenci.

Visvaldis vēl apsverot tālāko rīcību. ▼

Īsumā

Drošības dienesta darbinieki beidzot atrisinājuši noslēpumu, kādēļ interneta portāla «Delfi» lasītāju komentāri ir tik nesakarīgi: atklājies, ka tās ir šifrētas ziņas, ar kurām apmainās teroristi no Līvu republikāņu armijas. ▼

Īsumā

Vakar vakarā, kad KNAB darbinieki lielveikalā «Nelda» par kukuļņemšanu aizturēja kādu amatpersonu, aizturētais vispirms mēģināja kukuli neuzkrītoši nolikt plauktā, bet kad tas neizdevās, taisnojās, ka «tā jau tikai maizīte…» ▼

Lācis atpūšas pirms izšķirošā peldējuma

204.jpg

Attēlā: dzīvnieks pozē PATIESI! korespondentam

Kā intervijā PATIESI! pastāstīja t. s. Roņu salas lācis, kurš šobrīd jau ir aizpeldējis līdz Kurzemes krastam un atjauno spēkus Dundagas apkaimē, līdzšinējie peldējumi ir bijuši tikai treniņš pašam galvenajam pārbaudījumam — posmam no Ventspils līdz Visbijai.

Limbažu pagastā dzimušais un augušais lācis savu jaunību ir pavadījis netālu no kādas lauku sētas, kurā mitinājušies grupas «Jumprava» daiļrades cienītāji. Praktiski katru dienu viss tuvējais mežs ir dārdējis dziesmas «Peldētājs» skaņās.

«Kā redzat, ciešā saskare ar cilvēkiem ir ļāvusi man iemācīties diezgan ciešami sazināties latviski. Starp citu, Igaunijā es piedzīvoju smagu lingvistisku vilšanos, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ pametu salu. Reizē ar latviešu valodas zināšanām manī deg vēlēšanās īstenot šo cēlo sapni — peldējumu pāri visai Baltijas jūrai!» ar lepnumu pavēstīja muskuļotais dzīvnieks. Tāpēc pagājušajā ziemā lācis ir uzdrošinājies pa ledu doties atklātā jūrā, lai pārbaudītu savas spējas.

Ņemot vērā ziemas tuvumu, lācis ir gatavs rīkoties pēc viena no diviem aprobētajiem scenārijiem: vai nu visas Baltijas jūras aizsalšanas gadījumā šoziem doties uz Gotlandi pa ledu un vajadzības gadījumā peldus pārvarēt tikai nelielus ceļa posmus, vai arī sagaidīt nākošo vasaru, lai peldētu pa siltu ūdeni. ▼

Īsumā

Tehnisku iemeslu dēļ atcelta šodien paredzētā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzstāšanas Rogovku ciemā, jo vietējā būvfirma ir izrakusi pārāk dziļu orķestra bedri. ▼

Īsumā

Veselības ministrija aicina būt uzmanīgiem, iegādājoties lielveikalos «Rimi» un «Maxima» nopērkamo, tik ļoti populāro Ķīnā ražoto alkoholu, kurā iemērktas čūskas, jo nesen Ķīnā fiksēts gadījums, ka čūska, kas veselu gadu pavadījusi spirtā, ir izdzīvojusi un sakodusi pudeles atvērēju — kādu zemnieku no Hubejas provinces. ▼

Mirkli pirms asinspirts…

Liepājnieks Jānis Nīmanis (60), kurš nebija strādājis piecus gadus, un viņa brālis Kārlis (51), kuram pastāvīga darba nebija septiņus gadus, otrdien kopā ar vēl septiņiem ilgstošajiem un pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem saņēma motorzāģa operatora apliecības.
(No laikraksta «Diena».) ▼

Mesija: «Mana nākamā nāve būs patiešām grandioza»

203.jpg

Attēlā: kultūrcitāts vai plaģiāts?

Mesija, jeb otrreiz atnākušais Jēzus Kristus, kurš piedzimis 2000. gada Ziemassvētkos, sarunā ar PATIESI! korespondentu pastāstīja, ka Viņa nākamā nāve būs kaut kas vēl nebijis: «Neslēpšu, ka Mana iepriekšējā nāve uzskatāma par izcilu dramaturģisku veiksmi, kas iedvesmojusi miljardus Manas mākslas cienītāju. Taču mūsdienās sišana krustā ir neglābjami novecojis māksliniecisks risinājums, ko atļaujas izmantot ikviens, kura budžets ir pietiekošs šāda tāda krusta izgatavošanai un sekojošo medicīnisko izdevumu apmaksai. Tāpēc Manai nākamajai beneficei esmu iecerējis tādas mocības, līdz kurām pat Holivudas šausmu filmu industrija, attīstoties līdzšinējā tempā, varētu nonākt ne ātrāk kā pēc vairākiem desmitiem gadu. Nenoliegšu, ka uz jauniem izaicinājumiem Mani lielā mērā ir pamudinājis seriāls «Dienvidparks» un žurnālā «Rīgas Laiks» lasāmās trāpīgās un spilgtās publikācijas.»

Lai gan nekādas sīkākas detaļas Viņš neatklāja, tomēr deva mājienu, ka iespaida sabiezināšanai gatavojas mirt nekristīts. «Iedomājieties tikai, pats Kristus riskē ar savu nemirstīgo dvēseli… Tas būs reāli ekstrēms izgājiens!» pastāstīja talantīgais sagatavošanās klases audzēknis, kurš steigšus atvadījās, jo atskanēja zvans, kas vēstīja par nodarbību sākumu. ▼

Īsumā

Divi pagaidām vēl nenoskaidroti ļaundari, bruņojušies ar lāpstām, šovakar mēģinājuši nozagt spaini melnzemes no Zemessardzes 17. bataljona kazarmu teritorijas, bet, pateicoties dežūrējošo zemessargu operatīvajai rīcībai, uzbrucēji iztraucēti un zeme nosargāta. ▼

Īsumā

E. Repše (JL) atzinies, ka pats izdomājis leģendu, ka ir marsietis: «Toreiz man šī ideja šķita labs ironisks PR gājiens pret maniem aprunātājiem, bet izrādījās, ka pārsteidzoši daudzi bija gatavi šo absurdo apgalvojumu uztvert kā baltu patiesību.» ▼

Īsumā

Latvijas zinātnieki izstrādājuši jaunu metodi, kā atrisināt jenotsuņu problēmu Latvijas mežos: katrs noķertais jenotsuns tiek sadalīts, rezultātā iegūstot jenotu un suni. ▼

Cīnīsies pret pārāk mazu budžeta deficītu

Saskaņā ar portālā «Delfi» publicēto informāciju, valdība šodien nolēmusi, ka budžeta deficīta līmenis nedrīkst nepārsniegt 1,5% no iekšzemes kopprodukta. ▼

Sadistiski nogalināts Kalvītis

201.jpg

Attēlā: Konstantīns Miezis atteicās komentēt notikušo

Kā PATIESI! uzzināja policijā, noziegums noticis vakar vakarā īsu brīdi pēc LNT ziņām. Saskaņā ar pagaidu informāciju, slepkavības motīvi ir politiski, jo slepkava, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Konstantīns Miezis (53), būdams partijas «Visu Latvijai!» kvēls atbalstītājs, Tautas partijas darbību bieži dēvējis par «nepiedodamu noziegumu pret latviešu tautu».

Akvelīna Mieze (44) PATIESI! korespondentam pavēstīja, ka viņas vīrs, noskatījies LNT ziņas, kurās tika pavēstīts par balsu skaitīšanas pabeigšanu un Tautas partijas pārliecinošo uzvaru vēlēšanās, esot paķēris pirmo nazi, kas gadījās pa rokai, un, nikni šņācot, meties ārā pa durvīm.

«Mani pārņēma nelabas priekšnojautas, bet bija bail stāties viņam ceļā,» viņa caur asarām stāstīja. «Līdz tiem galējiem rezultātiem Kostiņš vēl cerēja, ka dažos vēlēšanu iecirkņos «Visu Latvijai!» tomēr būs savākuši pietiekoši daudz balsu, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Dienas gaitā cerības pamazām zuda un Kostiņš kļuva aizvien jocīgāks. Ziņas vienkārši pielika visam punktu. Tikai pēc tam, kad izdzirdēju pirmos kviecienus, sapratu, kas viņam prātā. Es domāju, ka Kalvītis saldā miegā čučēja savā aizgaldā, kad Kostiņš uzklupa viņam un sāka durt. Tas bija šausmīgs jandāliņš, un nebrīnos, ka kaimiņi izsauca policiju. Bet palīdzība atbrauca par vēlu, jo Kalvītis vairs nekustējās. Bija tik jauks veprēns, cienīgs un ēdelīgs, tāpēc arī nosaucām viņu tādā vārdā. Tas viss ir tik šausmīgi… Kāda tagad būs karbonāde? Vienos caurumos!»

Pret K. Miezi ierosināta krimināllieta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. ▼

Īsumā

Latvijas universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes pasniedzēji šovakar pl. 23 pie Raiņa pieminekļa Esplanādē izglītojošā nolūkā sadedzinās raganu — kādu nepatīkama izskata sievieti, kas mēdz vazāties šurpu turpu pa Merķeļa ielu. ▼