Kā ziņo pagaidām anonīms avots Jūrmalas pilsētas domē, rīkstnieki zem Dzintariem ir atraduši pasaulē lielākās dzintara iegulas. Iegulu izstrādāšanai ir pieteicies investors, kas gatavs atpirkt visus nekustamos īpašumus Dzintaros. Viņa vārds nav Dzintars. ▼
2017. gada 10. februāris • Kategorija: Daba, Ekonomika, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Lai mājdzīvnieku ganāmpulkus nosargātu pret vilkiem, viena no iespējām ir izmantot lamas, portālam PATIESI! atzina pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Osvalds Glūda (58). «Vilkiem ļoti nepatīk lamas, īpaši krievu valodā. Parasti pietiek ar dažiem stiprākiem vārdiem, lai vilki pazustu uz neatgriešanos,» skaidroja Glūda. ▼
2013. gada 27. oktobris • Kategorija: Daba, Ekonomika • Pievienot komentāru
ASV Kalifornijas dienvidu piekrastē nezināmu iemeslu dēļ krastā izskaloti simtiem novārgušu jūras laivu mazuļu. Lai gan visi zina, kā izskatās pieaugušas jūras laivas un to vraki, šīs sugas mazuļi līdz šim nebija novēroti. Zinātnieki cer, ka neparastā dabas parādība beidzot ļaus uzzināt vairāk par šo noslēpumaino peldlīdzekļu ieradumiem. ▼
2013. gada 18. marts • Kategorija: Ārzemēs, Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: kuprvaļi savā dabīgajā vidē ir ļoti draudzīgi dzīvnieki
Netālu no Spānijas krasta Atlantijas okeānā nogrimis kuprvalis, pēc atgriešanās no ceļojuma ziņo pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Dzintars Pukers (26). Kā stāsta Pukers, viņš kopā ar trim citiem tūristiem vizinājās laivā. Pavisam negaidīti viņi netālu ūdenī pamanīja milzu vali.
Neesot bijis saprotams, kā varenais zīdītājs nokļuvis ūdenī tik tālu no krasta. No visa spēka kustinot asti, tas pūlējās noturēties virs ūdens, lai aizpeldētu līdz kilometru attālajai pludmalei, taču tam nebija lemts notikt.
Pēc pāris minūšu cīņas kuprvalis esot izlaidis pēdējo elpas vilcienu, kas pacēlies kā garaiņu un ūdens strūkla, un tad uz visiem laikiem pazudis zem bangojošās stihijas virsmas. Okeāna dziļums šajā vietā sasniedz daudzus simtus metru, tāpēc vaļa mirstīgās atliekas būs gandrīz neiespējami atrast un apbedīt, uzskata Pukers.
«Mēs skatījāmies, bet ne ar ko nespējām palīdzēt. Tas bija aizgrābjošs skats, ko pavadīja ļoti traģiskas izjūtas. Domāju, ka vaļa nogrimšanā vainojama cilvēku nekontrolētā iejaukšanās dabas smalkajā līdzsvarā,» viņš uzsvēra.
Kupravaļi vidēji izaug līdz 14 metru garumam un sver līdz 30 tonnām. Parasti tie uzturas okeāna krastu tuvumā, taču šajā gadalaikā dodas arī iekšā ūdenī. Pēdējos gados vaļu masveida mešanās ūdenī tiek novērota aizvien biežāk. ▼
2012. gada 6. novembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Pazīstamais Latvijas putnu pētnieks Kaspars Funts šosezon savos tīklos noķēris un apgredzenojis jau simto pasažieru lidmašīnu. Par laimīgo reisu kļuvis lidsabiedrības «Finnair» lidojums numur AY1742 no Hanjas (Krēta, Grieķija) uz Helsinkiem. Lidaparāts notverts aptuveni 12 000 m augstumā. ▼
2012. gada 6. oktobris • Kategorija: Daba • 1 komentārs
Attēlā: ekspertīze
Pilsētas lauku teritorijas mazdārziņā uzieti iepriekš neapzināti naftas krājumi, kas liks pārskatīt līdzšinējās aplēses par mūsu valstī pieejamo energoresursu apjomu. Nafta atrodas ļoti tuvu zemes virspusei, tāpēc tās ieguve būs tehniski vienkārša un lēta. Nebūs nepieciešams pat urbums — pietiks ar šļūteni, lēš naftas atradējs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Kalnāgrūdējs (44).
Atradums veikts, līdzinot kurmju rakumus. «Iedūru lāpstu zemē, un kaut kas noskanēja, tā kā bums, tā kā džinks. Pacēlu velēnu, bet tur mucas mala!», ar PATIESI! korespondentu iespaidos dalījās Kalnāgrūdējs. Kā viņš lēš, jēlnaftu pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem noslēpis iepriekšējais mazdārziņa īpašnieks, nu jau mirušais Aleksejs Drovonosovs. Iespējams, viņš naftu ieguvis savā darba vietā — dzelzceļa stacijā. Laikam nezinot, ko ar šo neapstrādāto dabas resursu iesākt, dzelzceļnieks to kopā ar visu mucu apracis priekšdienām.
Faktu, ka mucā atrodama tieši jēlnafta, apstiprinājis eksperts — Kalnāgrūdēja kaimiņš Zigis, kurš naftu bija redzējis jau kaut kad agrāk. Mucā esošais naftas daudzums vēl nav precīzi zināms. «Kādi daži spaiņi gan jau būs,» prognozē Kalnāgrūdējs. Viņš nezina, kā tieši izmantos atradumu, bet pieļauj iespēju atstāt naftu mucā un gaidīt, kad tās cena pieaugs vēl vairāk. ▼
2012. gada 9. janvāris • Kategorija: Daba, Ekonomika, Tehnoloģija, Zinātne • 4 komentāri
Attēlā: kadrs no drošības kameru videoieraksta
Bankas «Citadele» filiāles aplaupīšanā šī gada 16. decembrī, spriežot pēc videomateriāliem, pirmoreiz Latvijas kriminālajā vēsturē izmantoti dresēti pērtiķi — visticamāk, orangutani vai šimpanzes. Dzīvniekus esot nodevusi cilvēkiem netipiskā poza, garās rokas un savādā sejas izteiksme, atzinuši speciālisti. ▼
2010. gada 22. decembris • Kategorija: Daba, Kriminālziņas • 1 komentārs
Attēlā: kur Saules stari neiespīd
Spītējot skarbajiem laika apstākļiem, Latvijas zinātnieki šorīt nolaidās vienā no noslēpumainākajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem mūsu valstī — Rīgas centrālās stacijas tunelī. Ārkārtīgi slideno iežu dēļ nolaišanās notikusi drošajā sasaistē, ik pēc pusmetra dzenot tuneļa klinšu sienās stiprinājumus. Lai sasniegtu tuneļa dziļāko vietu, pieredzējušajiem klinšu kāpējiem, kas gāja ekspedīcijas priekšgalā, bija nepieciešamas tikai divas stundas.
Starp zinātniekiem bija gan speleologi, gan biologi. Un viņiem nenācās vilties. Tuneļa dzīlēs atklātas vairākas noslēpumainas dzīvības formas, kas, spriežot pēc visa, nekad nav redzējušas dienas gaismu. Biologu paņemtie audu paraugi ļaus noskaidrot, vai dzīvnieki ir radniecīgi kādai no jau zināmajām sugām. Savukārt speleologi atklājuši vairākas līdz šim nezināmas ieejas tunelī.
Lai neizjauktu trauslo ekosistēmu un pasargātu unikālo biotopu no tūristu iebrukuma, jau vistuvākajā laikā tiks lemts par aizsargājamās teritorijas statusa piešķiršanu tunelim. ▼
2010. gada 30. novembris • Kategorija: Daba, Zinātne • 2 komentāri
Attēlā: sargāšanas aprīkojums
Sākoties lašveidīgo zivju nārsta laikam, to sargāšanai nepieciešama visas sabiedrības ieinteresētība un iesaiste. Kā katru gadu, arī šoruden vērojama brīvprātīgo zivju sargu interese par ūdeņu bagātības saglabāšanu. Lai labāk varētu nosargāt nārstojošos lašus un taimiņus, sargi tos izcels no ūdens un novietos drošās glabātavās — pagrabos un ledusskapjos.
«Ūdenī jau neko nevar nosargāt, pavicina ar asti un prom. Ej nu sazini, kādas nelaimes ar viņu pēc tam notiks,» PATIESI! korespondentam pastāstīja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, bijušais LVRTC darbinieks, kurš palūdza savu vārdu neatklāt, jo baidās, ka viņam atriebsies cilvēki, kas nenovērtē zivju izcilās īpašības. ▼
2010. gada 13. oktobris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Gaiļezera slimnīcas pacients, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ventis Šķūte (26) šovakar, vēloties dot savu ieguldījumu Pasaules dabas fonda rīkotajā akcijā «Zemes stunda», pulksten 20.31 ielavījās reanimācijas nodaļā, meistarīgi atvienoja no tīkla visas dzīvības uzturēšanas iekārtas un aizejot izslēdza arī gaismu. ▼
2010. gada 27. marts • Kategorija: Daba, Kriminālziņas • 3 komentāri
Pilsētas lauku teritorijas vārna Daina Jakuboviča vakar aizlaidusies no vīra Jurģa. Šāda rīcība varētu būt izskaidrojama ar nesen notikušo ģimenes strīdu, kura laikā Imants ieknābis Dainai acī, ziņo PATIESI! korespondents bērzu birzī. ▼
2009. gada 20. septembris • Kategorija: Daba, Sadzīve • 3 komentāri
Septembra otrajā pusē Latvijā varētu ierasties kārtējais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) mesija, vakar žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL). ▼
2009. gada 20. augusts • Kategorija: Daba, Ekonomika, Mūsu cilvēks, Reliģija, Sabiedrība, Sekss • 3 komentāri
Attēlā: neuzmanības traģiskās sekas
Latvijas mežos un pļavās turpinās mērču aktivitātes sezona. No mūsu valstī sastopamajiem mērču veidiem šogad cilvēkiem visbiežāk problēmas radījuši «Spilvas» saldie kečupi plastmasas pudelēs. Šādi negadījumi visbiežāk notiek pikniku laikā, ziņo PVD.
Speciālisti atgādina: ja uz sava ķermeņa atrodat mērci, nekādā gadījumā nemēģiniet to noņemt pašu spēkiem. Dodieties uz tuvāko veļas mazgātavu, kur profesionāļi palīdzēs atbrīvoties no mērces un tās atstātā traipa.
Ja runājam par tautā izplatīto uzskatu, ka mērces iedarbību var neitralizēt ar alkohola palīdzību, speciālisti uzsver, ka pagaidām nav pierādījumu, kas apliecinātu pretējo, tāpēc varat dzert, cik vien vēlaties. ▼
2009. gada 23. jūlijs • Kategorija: Daba • 3 komentāri
Attēlā: labie laiki
Lai izpildītu Ministru kabineta uzdevumu, kas paredz 15% samazinājumu no pieejamiem resursiem un izdevumiem, sākot no trešdienas, tiks samazināts izraisīto meža ugunsgrēku skaits. Visi Latvijas kūlas dedzinātāju un piromānu valsts aģentūras (LKDPVA) darbinieki vienlaikus dosies bezalgas atvaļinājumā. Par šo lēmumu LKDPVA oficiālā vēstulē informēja vides un iekšlietu ministrus.
Spert šādu soli aģentūras vadību pamudināja īpaši ugunsbīstamā un ugunsgrēku izraisīšanai labvēlīgā situācija, kuras dēļ mēneša limiti degšķidruma un sērkociņu iegādei, kā arī transporta izmaksām jau ir sekmīgi iztērēti. «Protams, žēl, ka atvaļinājums ir bezalgas, bet tāda nu ir šībrīža situācija,» PATIESI! korespondentam pavēstīja aģentūras direktora vietnieks sakariem ar jaunajiem medijiem Volfs Gājējlicis.
«Priecē tikai tuvojošās garās brīvdienas, kuru laikā darbinieki varēs apciemot savus radus vistālākajos Latvijas nostūros, un joprojām sausais laiks. Mēs savā starpā esam vienojušies, ka mēģināsim pastrādāt pēc pašu iniciatīvas. Tas, ka daudzi nezina par mums, un dažs labs varbūt neuzskata mūsu darbu par to visnepieciešamāko, neatbrīvo mūs no pienākuma, ko esam uzņēmušies,» viņš papildināja. ▼
2009. gada 28. aprīlis • Kategorija: Daba, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: līdzīgs gadījums ASV
PATIESI! redakcija saņēmusi satraucošus signālus no iecienītākajām pīļu barošanas vietām Rīgā: gan ūdenī, gan krastmalā novērojamas daļēji vai pilnībā sairušas pīles. Pirmā sairusī pīle pamanīta marta beigās, un šobrīd sairšanas gadījumu skaits pārsniedz jau desmit.
Aptaujātie eksperti norādīja, ka vispirms sairst vecākās pīles. Tas liek domāt par ilgstoša procesa noslēgumu. Galvenais «aizdomās turamais» ir ķīmiskais irdinātājs, kas ceptuvēs tiek pievienots maizei, no kā pamatā pārtiek Rīgā mītošās pīles. Irdinātājam iedarbojoties, maize kļūst mīkstāka un apjomīgāka. Vielai uzkrājoties pīļu organismā, sāk sairt arī muskuļaudi un āda.
Eksperti uzsver, ka bažām par cilvēku veselību nav pamata, jo cilvēki ir daudz lielāki nekā pīles. ▼
2009. gada 13. aprīlis • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
| M | T | W | T | F | S | S |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | ||||
| 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
| 18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
| 25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | |