PATIESI!

Eksperti: ekonomikas krīze ir jāpārdzīvo

Attēlā: turīgākie Latvijas iedzīvotāji var doties pārdzīvot krīzi uz īpaši aukstiem un neviesmīlīgiem kaktiem ārzemēs

Pēdējā laikā ir izskanējuši ārkārtīgi dažādi viedokļi par ekonomikas krīzes cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem, tomēr visi politiķi un eksperti ir vienisprātis: krīze ir jāpārdzīvo. Kā tieši, domas atkal dalās.

Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) izturēšanās var spriest, ka pārdzīvojumus vislabāk izrādīt, saraucot pieri un runājot nolemtības pilnā balsī. Pareizo nolemtības pakāpi iespējams sasniegt, izmantojot elementāru palīglīdzekli: runājot jāiedomājas, ka esat atnācis pie neglābjami slimas sievietes, un jums jāpaziņo vēsts, ka viņas vīrs un vecāki nupat kā ir gājuši bojā autokatastrofā, mazgadīgā meitiņa pazudusi bez vēsts, māja nodegusi kopā ar visiem pārējiem radiniekiem, bet kontā uzkrājies vairāku desmitu tūkstošu latu liels parāds, ko banka prasa atmaksāt nekavējoties.

Ārkārtīgi svarīga pārdzīvošanas sastāvdaļa ir nopūtas. Jo ilgākas, skaļākas un niansēm bagātākas, jo labāk. Tās ļauj vienlaikus parādīt paša emocionālo stāvokli un paust arī nožēlu par sarunu biedru nespēju saprast elementāras patiesības.

Starp sociālekonomisko procesu vērotāja, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Gunāra Kuržas (49) ieteikumumiem pārdzīvošanai ir dzeršana, nepārtraukta gaušanās, neauglīgi vainīgā meklējumi, sēdēšana un skatīšanas vienā punktā dienām ilgi, par pēdējiem līdzekļiem sarīkota grandioza balle, lai aizmirstos, mēģinājumi ar alumīnija dakšiņu pārdurt ādu sev uz rokas, vai Latvijas Radio 2 klausīšanās. Savukārt jebkāda produktīva rīcība pašos pamatos apdraud pārdzīvošanu.

Kopumā Kuržas skatījums uz nākotni ir optimistisks. Nevienam no cilvēkiem, ar ko viņam gadījies satikties un parunāt, nekādām problēmām ar pārdzīvošanu nevajadzētu rasties. Acīmredzot lielu atbalstu pārdzīvošanai dodot iemaņas, kas jau kopš bērnības apgūtas ģimenē un skolas solā, lēš eksperts. ▼

Apsver iespēju vērsties pret «Swedbank»

Attēlā: «Swedbank» logo un Latvijas Universitātes ģerbonis

Kopš šodienas «Hansabankas» nosaukums Latvijā ir «Swedbank». Attiecīgi mainīts arī bankas logo: tagad tajā uz apļa fona ir redzams ozols. Diemžēl Latvijā šis simbols jau tiek plaši izmantots, kam visuzskatāmākais piemērs ir Latvijas Universitātes ģerbonis. Kā vēsta neoficiāli informācija, jau sāktas konsultācijas ar juristiem par iespēju vērsties pret «Swedbank», kura savu logo Latvijā ir reģistrējusi daudz vēlāk par universitāti.

Par iespējamajām sankcijām domā arī Latvijas Banka, jo «Swedbank» logotipā saskata līdzību ar ozolu, kas attēlots uz piecu latu banknotes. «Ozols un nauda, tā ir kombinācija, kas šobrīd reģistrēta kā Latvijas valūtas vizuālā tēla sastāvdaļa. Ir skumji, ka zviedru banka piesavinās citas valsts finanšu sistēmas atribūtus, maldinoši norādot uz savu īpašo lomu starp Latvijas bankām,» norādīja informēts avots Latvijas Bankā. ▼

Īsumā

Rīgā atklāta kāda noliktava, kurā netiek viltoti pārtikas produktu derīguma termiņi. PATIESI! korespondents kādā pārtikas noliktavā ar slēpto kameru filmējis darbinieku, bet tā arī nav fiksējis, ka darbinieks ar acetonu notīrītu oriģinālā derīguma termiņa uzdruku un uzlīmētu citu. Derīguma termiņi nav uzlaboti brokastu pārslām. Nav izslēgts, ka termiņi nav uzlaboti arī sulai, limonādēm, kafijai, tējai, makaroniem un eļļai. ▼

Īsumā

PATIESI! Zviedrijas korespondents ziņo, ka ticis atcelts lēmums par Latvijas «Hansabankas» nosaukuma maiņu uz «Swedbank», jo pārbaudē, kas tika veikta pēc akcionāru pieprasījuma, atklājies, ka «Swedbank» valdē divi no septiņiem direktoriem sklerozes dēļ nav sapratuši, par ko ir runa, trīs bijuši vecuma izraisītā komas stāvoklī, bet vēl viens nomiris no smadzeņu insulta tūlīt pēc sapulces sākuma. ▼

Īsumā

Ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu un domājot par ceļotāju labsajūtu, AS «Tallink Latvija» turpmāk līnijā Rīga–Stokholma prāmja «Vana Tallinn» vietā izmantos daudz lielāku un modernāku prāmi — «Riga Black Balsam». ▼

Noteiks apliekamo maksimumu

Attēlā: ideja par minimumu, maksimumu un to, kas pa vidu, tālredzīgi iezīmēta jau VID logotipā

Jau ziņots, ka ministrijām un citām ieinteresētajām institūcijām vērtēšanai nodots ierosinājums no nākamā gada neapliekamo minimumu palielināt līdz 90 latiem. Vienlaikus tiek apsvērta arī apliekamā maksimuma noteikšana. Neskaidrība šajā jautājumā līdz šim ir bijusi šķērslis efektīvai nodokļu iekasēšanai, jo gan nodokļu maksātāji, gan VID ierēdņi apliekamo maksimumu ir noteikuši, vadoties no subjektīviem apsvērumiem un politiskās konjunktūras.

Par neoficiālo jeb psiholoģisko robežu, no kuras nodokļus var sākt nemaksāt vai maksāt mazāk, tiek uzskatīta viena miljona latu liela peļņa. Rūpniecībai, ar augstu pievienoto vērtību apveltītu pakalpojumiem un citās labāk sakārtotās un valsts attīstībai svarīgās nozarēs apliekamais maksimums ir bijis daudz augstāks nekā, piemēram, nekustamo īpašumu spekulācijas darījumiem, kur apliekamais maksimums bieži vien noslīdējis līdz pat nullei.

Jaunais ierosinājums beidzot noteiks skaidru robežu, no kuras ienākuma nodoklis vairs nav jāmaksā, tā vietā izmantojot ārzonu uzņēmumu, VID labvēlības un likumdošanas «caurumu» sniegtās priekšrocības. Tāpat paredzams, ka uzņēmēju tiesības tiks līdzsvarotas, nodokļu nemaksāšanu pie noteikta ekonomiskās varas sliekšņa padarot par obligātu. Vienlaikus VID pavērsies iespēja ar vēl lielāku bardzību vērsties pret visiem, kuri nav samaksājuši nodokļus no ienākumiem, kas mazāki par apliekamo maksimumu. ▼

Īsumā

Amerikas ierakstu industrijas asociācija (RIAA) šodien kopsapulcē pieņēmusi vēsturisku lēmumu, kas varētu pilnībā sagraut mūzikas ierakstu pirātiskās izplatīšanas tīklu darbību. Nolemts turpmāk izdot tikai ierakstus, kurus neviens nevēlēsies pavairot. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas pienotava, papildinot savu sortimentu, kurā galveno vietu ieņem piens un piena pulveris, un vēloties atvieglot saviem klientiem piena pulvera izmantošanu, kopš šodienas pircējiem sāk piedāvāt pilnīgi jaunu produktu: piena pulveri, kas jau izšķīdināts ūdenī un ir gatavs lietošanai. Tas pēc garšas gandrīz nav atšķirams no piena, tikai mūsdienīgā ražošanas procesa dēļ maksā aptuveni divas reizes vairāk. ▼

Īsumā

Dabas spēku pārzinātājs, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Laimonis Golcs (88), pateicoties savām ekstrasensa spējām, ir sajutis autobusu biļešu cenu pieaugumu. «Tas bija kā zibens spēriens,» ar piedzīvoto dalījās starpnieks starp mūsu pasauli un augstāko būtņu apdzīvoto sfēru pēc tam, kad bija samaksājis četrus latus iepriekš pierasto divarpus vietā. ▼

Izvietos neredzamās reklāmas

Attēlā: kārtējā bīstamā reklāma

Rīgas dome izstrādājusi novatorisku plānu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai pilsētā. Kā norāda eksperti, vides reklāmas, kas labi redzamas no brauktuves, novērš autovadītāju uzmanību, tādējādi palielinot negadījuma iespēju.

Līdz šim izskanējušie priekšlikumi pārvietot reklāmas stendus tālāk no ceļa ir sastapušies ar reklāmas industrijas un reklāmdevēju pretestību, turklāt reklāmas tik un tā būtu redzamas, tātad traucētu satiksmei. Savukārt, pārvietojot reklāmas tik tālu, ka tās vairs nav redzamas, būs grūti atrast reklāmdevējus.

Jaunais priekšlikums piedāvā šo problēmu atrisināt radikāli — izvietot stendus pie pašas brauktuves, bet ar vienu nosacījumu: reklāmām jābūt neredzamām. Paredzams, ka izdevīgās atrašanās vietas dēļ reklāmas laukums uz jaunajiem stendiem būs īpaši pieprasīts. ▼

Īsumā

Ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) rīkojumu uzdots nojaukt Doma baznīcu, jo ēkas celtniecība XIII gadsimtā notikusi neatbilstoši Latvijas republikā spēkā esošajiem normatīviem, turklāt bez apstiprināta būvprojekta un būvatļaujas. Nojauktās baznīcas vietā tiks iestādīti ozoli, kas nelikumīgi tika nocirsti celtniecības gaitā. ▼

Īsumā

Kā novērojis PATIESI! korespondents, interneta portāls «Avto.ru», atšķirībā no Dziesmu svētku «lieldraugiem» LMT, «Aldara» un «Krājbankas», ir izvēlējies netradicionālu pieeju. Reklāmas, kurās atkārtoti tika izkliegta portāla adrese, koncertos tika skandētas kopkora izpildījumā. ▼

Starptautiskā festivālā laurus plūc Latvijas pārstāvji

Attēlā: apbalvošanas ceremonija

Starptautiskā reklāmas festivāla «Nihil novi» galveno balvu, kā arī visas zelta, sudraba un bronzas godalgas Jāņu dienas vakarā saņēmuši Latvijas pārstāvji, teikts festivāla organizatoru izplatītajā paziņojumā presei. Ar tik labiem panākumiem Latvijas reklāmisti var lepoties pirmoreiz.

Stingra starptautiska žūrija, kuru vadīja pilsētas lauku teritorijas pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja sieva, pēc tautības baltkrieviete, sadalīja 36 balvas 12 kategorijās un piešķīra arī «Grand Prix». Kopumā vērtējumam tika iesniegti vienpadsmit darbi, kas aizvadītā gada laikā bija publicēti pilsētas lauku teritorijas laikrakstā «Druvas taka». Iespējams, baidoties no spēcīgās konkurences, neviena ārzemēs tapusi reklāma konkursam tā arī netika pieteikta.

Lielākā daļa no darbiem saņēma par «Jāņiem» dēvētās godalgas uzreiz vairākās kategorijās. «Grand Prix» ieguvušais preses makets «Cūka skurstenī» (reklāmas autors: Gotlībs Šmitiņš, reklāmdevējs: pilsētas lauku teritorijas kūpinājumu cehs)  kategorijās «Reklāma preses izdevumos», «Reklāma reģionālajos medijos» un «Reklāma laikrakstos» saņēma gan zelta, gan sudraba, gan bronzas «Jāņus».

Festivāls tiek organizēts pilsētas lauku teritorijas pašvaldības aktu zālē jau pirmo gadu, un arī šogad tas tieši konkurē ar reklāmas festivālu «Cannes Lions», kas katru gadu ap šo pašu laiku norisinās Francijas kūrortpilsētā Kannās tikai 55. reizi. ▼

Īsumā

Latvijas Banka pozitīvi vērtē faktu, ka valstij ir izdevies samazināt tekošā konta negatīvo saldo, tomēr norāda, ka, patiesībā to vajadzētu saukt nevis par negatīvo saldo, bet gan par rūgto. ▼

Īsumā

Izmantojot jauniegūto pieredzi, veikalu tīkls «Maxima» savās kulinārijas nodaļās blakus gatavajiem siltajiem ēdieniem un salātiem sācis piedāvāt pilnīgi jaunu un, kā gaidāms, mikrobiologu aprindās pieprasītu produktu līniju «Entero», kas turpat uz vietas tiek fasēta ērtos līdzņemamos trauciņos. Līnijas ietvaros tiek piedāvāta vērā ņemama izvēle: streptokoka, šigellas, patogēnās zarnu nūjiņas, salmonellas, jersīnijas, kā arī listērijas tīrkultūras. ▼