PATIESI!

Īsumā

Pieaugošo cenu degviela dēļ aizvien biežāk tiek zagta gan no degvielas uzpildes stacijām, gan no bākām. Aizvadītajā nedēļas nogalē apzagtas Ovīšu, Užavas un Ģipkas bākas. ▼

Pamperi varētu izglābt Nīderlandi

Attēlā: pirms lēmuma pieņemšanas tika veikts nopietns zinātniskās izpētes darbs

Akciju tirgus eksperti prognozē, ka šodien pieņemtais Nīderlandes valdības plāns, kas paredz jaunus pasākumus cīņai ar nākotnē gaidāmo jūru un okeānu līmeņa celšanos, veicinās strauju kompānijas «Procter & Gamble» akciju vērtības celšanos.

Tektonisko plātņu kustības dēļ Nīderlandes teritorija katru gadu iegrimst par 1–2 mm. Kopā ar iespējamo ūdens līmeņa celšanos tas rada aizvien lielākus draudus šai valstij. 27% Nīderlandes teritorijas jau atrodas zemāk par jūras līmeni un tiek aizsargāti ar pasaulē lielākās dambju un polderu sistēmas palīdzību. Valdības plāns paredz jaunu dambju celtniecību, kā celtniecības materiālu izmantojot… jūras ūdeni!

Jau vistuvākajā laikā Nīderlande sāks vairumā iepirkt «Procter & Gamble» ražotās bērnu autiņbiksītes «Pampers», kuru sastāvā esošie kristāli, kā esam redzējuši reklāmās, spēj absorbēt līdz pat 800 reizēm vairāk ūdens, nekā paši sver. Savukārt autiņbiksīšu ārējais slānis neļauj šķidrumam atkal izkļūt ārā. Izrādās, ka šāds risinājums ir ideāli piemērots, lai glābtu no bīstamā mitruma ne vien mazuļu dibenus, bet arī veselu valsti.

Pamperi tiks izvietoti īpašās zonās gar esošajiem dambjiem. Ja ūdens sāks tecēt pāri dambjiem, pamperi to uzsūks un piebriedīs, izveidojot vēl vienu dambi. Jo vairāk būs ūdens, jo augstāk pacelsies dambis. Jau aprēķināts, ka jaunās sistēmas izveidošanai turpmāko gadu laikā būs nepieciešama aptuveni puse no šobrīd pasaulē saražotajiem pamperiem, tomēr šāds risinājums izmaksās vairākas reizes lētāk nekā dambju celtniecība, izmantojot grunti un betonu. ▼

Latvijas produktiem fantastiski panākumi ārzemēs

Attēlā: «Kārums» arī Āfrikā ir kārums

Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) veikusi apjomīgu pētījumu, kura nolūks bija novērtēt mūsu valstī ražoto pārtikas produktu noieta iespējas pagaidām neapgūtajos tirgos. Vienlaikus tika pētīta gan produktu garša, gan to reklāma, turklāt tika veikta arī cenu aptauja.

Pētījums tika veikts bada skartajos Etiopijas, Angolas un Mauritānijas reģionos, kas milzīgā pārtikas produktu pieprasījuma dēļ tika novērtēti kā visperspektīvākie. Rezultāti parādīja, ka pilnīgi visi Latvijas produkti degustāciju laikā saņēma visaugstāko atzīmi. 100% respondentu neatkarīgi no vecuma un dzimuma atzina, ka būtu gatavi ēst vēl un vēl.

Mazliet sliktāki rezultāti bija testētajām reklāmas koncepcijām, kas pētījuma vajadzībām bija pārtulkotas vietējās valodās. Izrādījās, ka lielākā daļa aptaujāto neprot lasīt un tādēļ nesaprot uz planšetēm rakstīto. Toties nedalītu sajūsmu izpelnījās visi vizuālie materiāli, kuros bija attēlots ēdiens vai ēšanas process.

Kā parādīja cenu aptauja, runas par Āfrikas iedzīvotāju zemo pirktspēju ir tikai mīts. «Mēs uzskatāmi rādījām respondentiem aizvien augstāku un augstāku cenu — dolārs, desmit dolāri, simt dolāri, vesela paciņa dolāru… Reakcija pat uz visaugstāko cenu bija absolūti pozitīva, tas bija vienbalsīgs «jā, mums to vajag»,» iespaidos dalījās LPUF atbildīgais sekretājs Ilgvars Skuja.

Vienīgā darvas karote pārtikas eksportētāju medus mucā ir nestabilā ekonomiskā un politiskā situācija minētajās valstīs, kas spiež izvirzīt stingrākus nosacījumus. «Pētījums parādīja, ka sadarbības potenciāls ir neaptverams, tomēr tā nav labdarība, tāpēc mēs pieprasām priekšapmaksu pilnā apmērā,» paskaidroja Skuja. Priekšlikumi jau ir izsūtīti, tāpēc pavisam drīz Latvijas pārtikas ražotāju kontos sāks ieplūst maksājumi no Melnā Kontinenta. ▼

Īsumā

Latvijas valsts meži par Ls 1,17 miljoniem iegādājušies 119 jaunas automašīnas par kopējo summu 1 176 725 lati. Kā informēja mežu komunikācijas daļas vadītāja, Anniņmuižas parkā augošā apse Smuidra Šalkone, automašīnas paredzētas Centrālkurzemes priedēm, Zemgales bērziem un Ziemeļvidzemes eglēm, kas savos mežos ieņem īpaši atbildīgus amatus un varētu regulāri doties darba darīšanās uz kaimiņu mežiem un pat galvaspilsētu Rīgu, ja vien tiktu atrisināta sarežģītā problēma ar zemē dziļi ieaugušajām saknēm. ▼

Īsumā

Par spīti mežonīgajām svārstībām pasaules fondu, akciju un valūtas tirgos, zelta cena apbrīnojamā kārtā nemainās. Vienu Trojas unci zelta arī šodien iespējams iegādāties, samaksājot par to 31,1034768 gramus zelta. ▼

Bezdarbniekus varētu nodarbināt pret pašu gribu

Attēlā: foto no Labklājības ministrijas darbinieku pieredzes apmaiņas brauciena

Labklājības ministrijā maijā sāks vērtēt ieceri par bezdarbnieku piespiedu nodarbināšanu. Speciālisti lēš, ka tas ļaus izveidot daudz jaunu darba vietu, jo ar bezdarbnieku nodarbināšanu varēs nodarboties katrs piektais līdz septītais bezdarbnieks.

«Nestrādāju jau trīs gadus. Pirms nepilna gada mēģināju atrast darbu, izgāju motivācijas programmu, taču neizturēju,» stāsta kāda rīdziniece, 29 gadu vecā Liene (vārds mainīts). Viņa pieļauj, ka piespiedu nodarbināšana, lai arī no bezdarbnieku puses izsauktu dusmas un pretošanos, varētu būtu efektīva. Līdzīgi domā arī piecdesmitgadīgais Gunārs, kurš jau pāris dienu iziet apmācību programmu Rīgas nodarbinātības centrā (RNC) un pats cer atbrīvoties no bezdarbnieka likteņa. Tā kā viņš centrā ir vienīgais no četru draugu bariņa, Gunārs atzīst — ja būtu piespiedu nodarbināšana, tad arī pārējie te atrastos un būtu mazāka varbūtība, ka pēc terapijas viņš atkal atsāks bezdarbnieka gaitas.

Ņemot vērā, ka bezdarbnieki lēmumus par stāšanos darbā pieņem lēni, Saeimas nodarbinātības apakškomisija pieprasījusi Labklājības ministrijai izvērtēt bezdarbnieku piespiedu nodarbināšanas plusus un mīnusus. Ministrijā drīzumā tiks izveidota speciāla darba grupa, kas nodarbosies ar šo jautājumu pētīšanu. Tikmēr speciālisti atzīst, ka vislielāko pozitīvo efektu tas atstātu uz jauniešiem, jo tie ar katru paaudzi kļūst aizvien slinkāki un bezkaunīgāki. ▼

Domājot par sabiedrības mazāk aizsargātās daļas ērtībām

Pieaugot konkurencei lielveikalu segmentā, tirdzniecības centrs «Spice» ir spēris lielu soli pretī kādam nelielam, bet nozīmīgam tualešu apmeklētāju segmentam — narkomāniem. Arī iepriekš «Spice» rūpējās par narkomānu ērtībām, kabīnēs atstājot parasto apgaismojumu un neuzstādot apgaismes ķermeņus, kas traucē saskatīt vēnas.

Šobrīd labierīcības ir aprīkotas arī ar Austrijas firmas «Hagleitner» īpaši izstrādāto tualetes papīra turētāju. Padziļinājums turētāja augšpusē atrisina sāpīgo problēmu, kad devas gatavošanas procesā bieži vien nav, kur nolikt šļirci, un nākas to likt zemē vai balansēt uz ceļgala. «Tagad «Spice» ir mana izvēle numur viens,» jaunievedumu atzinīgi novērtēja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Normunds B. (25), narkomāns kopš 7 gadu vecuma. ▼

Īsumā

Kā PATIESI! uzzinājis no drošiem avotiem valdībā, tik daudz apspriestais inflācijas apkarošanas slepenais plāns patiesībā ir apzināta krīzes izraisīšana nekustamo īpašumu tirgū. Paredzams, ka nekustamo īpašumu vērtības dramatiskais kritums šī gada otrajā pusē beidzot līdzsvaros pārtikas un enerģijas cenu aizvien straujāko pieaugumu, un kopējā inflācija sāks samazināties. ▼

Cilvēka fileja iekaro tirgu

Attēlā: laba kvalitāte, pieņemama cena

Ja pirms gada zinātājs cilvēka fileju Centrāltirgus gaļas paviljonā varēja atrast labi ja reizi nedēļā pie konkrēta pārdevēja, turklāt tā no letes pazuda nepilnas stundas laikā, tad šobrīd šo uzturvielām vērtīgo produktu līdzās cūkas un liellopa filejai jau piedāvā vairāki gaļas pārdevēji, turklāt fileja pieejama katru dienu.

«Daudziem tas ir liels brīnums, ka labus un garšīgus produktus mums var dot ne tikai lauku sēta, bet arī pilsētas pagalms!» palielījās Centrāltirgus gaļas paviljona pārdevēja Ludmila Nazarenko (47), kas pati cilvēka fileju savā stendā piedāvā jau ilgāk par pusgadu. «Iesākumā gan bija grūti. Kā jau ar katru jaunu produktu, saskārāmies ar piesardzību. Cilvēki tikai skatījās un uzdeva visādus jautājumus, bet tad pamēģināja vienu reizi, otru un, kā saka, iegaršojās.»

Viens no pirmajiem cilvēka filejas piedāvātājiem Juris Koška (51) atceras, ka pirmsākumos nav iztikts arī bez kurioziem. «Pirmajās reizēs izliku vitrīnā, bet cilvēki nepērk, sit viņus kauču vai nost! Tad izdomāju viltību — saliku cilvēka fileju kopā ar cūkas fileju. Pircēji nāca, pirka, un tikai nākamajā reizē, kad atgriezās un prasīja to labo cūkas fileju, es viņiem teicu — nu nebija tā nekāda cūka!» ūsās gardi smej pārdevējs.

Cilvēka filejas piegādātāji gan pauduši bažas, ka līdz ar pieprasījuma pieaugumu varētu sākties ievērojami lētākas cilvēka filejas ieplūdināšana Latvijas tirgū no Lietuvas. ▼

No šodienas elektroenerģijas tarifi palielināsies par 37,6%

Attēlā: bezmaksas elektroenerģija

Šodien stājas spēkā jaunie AS «Latvenergo» elektroenerģijas tarifi, kas paredz elektrības cenu pieaugumu par vidēji 37,6%. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šā gada 20. februārī apstiprināja jaunos tarifus.

Laikā, kad strauji augušas dažādu pakalpojumu un preču cenas, elektroenerģijas tarifi gala lietotājiem pēdējoreiz tika mainīti 2006. gada 22. novembrī, un tie stājās spēkā pagājušā gada 1. janvārī, nepieciešamību celt maksu par elektrību pamatoja uzņēmums. Nepieciešamību celt tarifus diktējot importētās elektroenerģijas cenu kāpums un obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksu pieaugums, ko nosakot gāzes cenas pieaugums.

Elektroenerģijas tarifi iedzīvotājiem palielināsies no esošā 5,1 santīma par kilovatstundu līdz 7,1 santīmam par kilovatstundu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, jeb par 39,2%.

Energokompānijas AS «Latvenergo» peļņa 2007. gadā bija 8,1 miljons latu, kas ir par 66% mazāk nekā 2006. gadā, liecina uzņēmuma neauditētie dati, aģentūru LETA informēja «Latvenergo» Komunikācijas un mārketinga departamenta Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis. Pēc neauditētiem finanšu rezultātiem, «Latvenergo» koncerna neto apgrozījums pērn bija 360,6 miljoni latu, kas ir par 23% vairāk nekā 2006. gadā.

SPRK priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva pastāstīja, ka lēmums paaugstināt elektroenerģijas tarifus par 37,6% esot pilnībā pamatots, jo ievērojami pieaugušas importētās elektroenerģijas un gāzes cenas, kā arī palielinājušās izmaksas par administratīvajiem izdevumiem.

SPRK priekšsēdētāja norādīja, ka tarifu pieaugums inflāciju palielinās par nepilnu procentu.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē 100 kilovatstundas elektroenerģijas, maksa par elektrību pieaugs no 5,1 lata mēnesī līdz 7,1 latam mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām, kuras izmanto vairāk elektroierīču, piemēram boileru ūdens uzsildīšanai, elektrisko plīti u.c. ierīces un kurām elektroenerģijas patēriņš mēnesī sasniedz, piemēram, 400 kilovatstundas, maksa par elektroenerģiju mēnesī būs 28,4 lati. Tas ir par astoņiem latiem vairāk nekā pašlaik.

(No LETA.) ▼

Ieinteresējas par nejebīta iegulām

Attēlā: tikpat labi attēlā varētu vispār nekā nebūt

Ārvalstu investoriem negaidīti radusies interese par Kurzemes piekrastē atrodamajām bagātīgajām nejebīta iegulām. Atradni varētu sākt izmantot jau šogad, liecina Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši PATIESI! rīcībā.

Lai gan nejebīts visu laiku atradies acu priekšā, un uz tā asajām šķautnēm skarbie kurzemnieki gadu tūkstošiem ir plēsuši savus apavus un kājas, dodoties zvejot vai peldēties, tas viņus ne mazākajā mērā neuztrauca, tāpēc līdz pat 2007. gadam, kad kāds Pāvilostas iedzīvotājs beidzot pievērsa uzmanību šiem akmeņiem, jo vēlējās ar tiem nostiprināt krastu pie savas mājas, neviens pat nenojauta, ka vērtīgais minerāls burtiski mētājas zem kājām.

Izmantot unikālo atradni pieteikusies tikai viena kompānija, kas gan likusi noprast, ka šī iespēja viņiem neko daudz nenozīmē. Gan Vides ministrijai, gan dabas aizstāvju organizācijām ir pilnīgi vienalga, ka pludmalē tiks uzsākta nejebīta rūpnieciska ieguve. No atradnes varētu iegūt vismaz 10 000 tonnas nejebīta gadā, ja vien izdosies tam atrast kādu pircēju. ▼

Atrasts cietušais digitālās televīzijas lietā

Attēlā: ciešanas

Tā dēvētajā «digitālgeitas» lietā panākts būtisks progress. Līdz šim process, kurā uz apsūdzēto sola nonākusi virkne prominentu personu, bija atdūries šķietamā strupceļā, jo juridiski šajā lietā pēc Digitālā televīzijas un radio centra likvidēšanas vairs nebija cietušā.

Šodien cietušais beidzot atrasts. Tas ir pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Jēkabs Šmitiņš (52). Viņš prokuratūrā pieteicies, jo vairs nav spējis izturēt netaisnību. «To tikai dzird: nav cietušā, nav cietušā. Sirds sāp, to dzirdot. Bet kā ar mani, strādīgu un godīgu Latvijas iedzīvotāju, kas cieš trūkumu, morāli cieš no oligarhu cinisma, bet visvairāk cieš no daudzveidīgām nelabām slimībām?» rakstīts iesniegumā.

Prokuratūras pārstāvis, kurš atteicās sniegt oficiālu paziņojumu, sarunā atzina, ka tas nav gluži tas cietušais, ko viņi vēlētos redzēt tiesā, tomēr pagaidām esot jāpriecājas par tādu, kāds ir. «A ko darīt?» viņš uzdeva retorisku jautājumu, «A ko darīt, a?» ▼

Viltos viltotās preces

Attēlā: viltotu «Ferrari» ir viegli atšķirt

Pazīstamu zīmolu preču pakaļdarinājumi, kuru kvalitāte ir patērētājiem pieņemama, bet cena desmitiem un pat simtiem reižu zemāka nekā oriģināliem, nodara simtos miljonu mērāmus zaudējumus modes, kosmētikas, sadzīves elektronikas, pulksteņu ražošanas un daudzām citām industrijām.

Tāpēc oriģinālo preču ražotāji starptautiskā konferencē ir nolēmuši turpmāk cīnīties pret viltotājiem, izmantojot viņu pašu ieročus. Sākot no šī gada, ražotāji regulāri veiks pētījumus, lai noskaidrotu, kuras viltotās preces konkrētā reģionā ir vispieprasītākās. Tad apakšuzņēmēji tām izgatavos nekvalitatīvas un lētas kopijas, kuras ieplūdinās tajos pašos izplatīšanas kanālos, iznīcinot viltošanas biznesa ekonomisko pamatu.

«Lai viņi redz, kā tas ir,» ar ļaunu prieku šo lēmumu PATIESI! korepondentam telefonintervijā komentēja kāda slavena modes nama pārstāvis, kurš noraidīja konferences aizkulisēs izskanējušās bažas, ka viltojumu viltojumus pietiekoši lēti varēs izgatavot tikai tie rūpniecības uzņēmumi, kas šobrīd paši ražo viltojumus. «Jūs nezināt, cik mēs šobrīd saviem ražotājiem maksājam pat par oriģināliem,» viņš deva mājienu. ▼

Eksperti: arī Šlesers nosmērējies ar pastu

Attēlā: prieki beigušies

Pēdējā laika nebūšanās ar pastu vainojams arī Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), uzskata PATIESI! aptaujātie eksperti. Tieši Šlesers bija tas,  kurš pirms dažiem gadiem bieži bija redzams pastā, līdz ar galvu iegrimstot risināmajos jautājumos. Arī vēlākajos gados, kad Šleresa plosīšanās pa pastu notika retāk, pastā joprojām bija jūtams Šlesera pirksts.

Viņa plaši popularizētā un ambiciozā vīzija bija padarīt pastu konkurētspējīgu un peļņu nesošu. Šobrīd, kad praktiski visas ar pastu veiktās darbības ir izgāzušās, un pastu pametusi līdzšinējā vadība, Šlesers steigšus mēģina no sevis notīrīt pēdējos pastas plankumus, lai izvairītos no jautājumiem par savu būtisko lomu šīs kādreiz tik baltās un pēc piparmētrām jauki smaržojošās masas novešanā līdz nekontrolējamu rūpniecisko atkritumu stāvoklim. ▼

Uzsāks pārrunas ar brīvmūrniekiem par LNB celtniecību

Attēlā: zināšanas ir spēks

Valdība otrdien nolēma, ka valsts aģentūra «Jaunie trīs brāļi» uzsāks sarunas ar brīvmūrniekiem par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Ivars Godmanis (LPP/LC) pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja — ja būvniecību atliktu vai izsludinātu jaunu konkursu, tad rastos zaudējumi, kuri pēc Kultūras ministrijas aplēsēm sasniegtu aptuveni 400 000 latu. Turklāt jau patlaban visu tehnisko darbu un būvniecības priekšdarbu veikšanai ir iztērēti aptuveni 15 miljoni latu.

Lai uzsāktu sarunas ar brīvmūrniekiem, bija nepieciešams Iepirkumu uzraudzības biroja apstiprinājums, ka sarunu procesa uzsākšana nebūs pretrunā ar likumu. Brīvmūrnieku iesaistīšana varētu beidzot atrisināt visas līdz šim radušās problēmas, atzina kultūras ministre Helēna Demakova (TP). ▼