Kategorijas «Ekonomika» arhīvs
Attēlā: parastā jeb «sudraba» rasa
Pierīgas dzīvojamo namu ciemats ar romantisko nosaukumu «Zelta rasa» uzņēmis pirmos iemītniekus — urīnterapijas piekritējus un cilvēkus, kas iecienījuši visai neparasto seksuālo praksi, proti, tiešu kontaktu ar partnera urīnu, tā dēvēto «zelta rasu» jeb «zelta lietu», ziņo projekta attīstītāji. Interese par projektu bijusi tik liela, ka pieprasījums ievērojami pārsniedzis piedāvājumu.
Projekta izstrādes gaidā attīstītāji iepazinuši arī vairāku citu sociālo grupu vēlmes un jau tuvākajā laikā Rīgas pievārtē varētu tikt piedāvāti mājokļi ciematos «Bargā kundze», «Brūnais caurumiņš», «Fistings», savukārt vairāku lielveikalu «Rimi» tuvumā tiks izveidoti ciemati «Rimings». ▼
2007. gada 15. augusts • Kategorija: Ekonomika, Sabiedrība • 2 komentāri
«Latvijas Pasta» vadība un arodbiedrības pārstāvji, pirmdien tiekoties, nonākuši pie secinājuma, ka ar pastnieku algu paaugstināšanu ies plāni. Par plāniem līdz 13. augustam sola parūpēties uzņēmuma vadība. ▼
2007. gada 30. jūlijs • Kategorija: Ekonomika, Sabiedrība • 1 komentārs
Attēlā: vai slinks pavārs?
Pilsētas lauku teritorijas matemātiķi beidzot atrisinājuši gadu tūkstošiem seno noslēpumu: kas ir čakls cilvēks?
Saskaņā ar tekstu, kas redzams plakātā pie veikala «K–Rauta» Ulmaņa gatvē, «sliņķis ir čakls cilvēks ar nepareiziem instrumentiem». Apzīmējot sliņķi ar S, čaklu cilvēku ar Č un nepareizus instrumentus ar N, mēs iegūstam vienādojumu S=Č+N.
No šī vienādojuma izriet, ka čakls cilvēks ir sliņķis bez nepareiziem instrumentiem. Bet nepareizus instrumentus var iegūt, no sliņķa atņemot čaklu cilvēku. ▼
2007. gada 24. jūlijs • Kategorija: Ekonomika, Zinātne • 22 komentāri
Attēlā: pēc ugunsgrēku dzēšanas pāri palikušais ūdens
Eiropas izcilākā tūristu galamērķa EDEN (no paradīzes dārza Ēdenes vārda) nosaukumu Latvijā 2007. gadā ir ieguvis projekts «Liesmojošais vulkāns — Kuldīga». Kuldīga ieguvusi tiesības izmantot EDEN zīmolu tūristu galamērķa popularizēšanā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, pateicoties izcilajām iespējām nokļūt paradīzē, netīšām ieklīstot kādā no aizdedzinātajiem šķūnīšiem.
EDEN projektu konkursa finālam bez Kuldīgas tika izvirzīti vēl septiņi tūristu galamērķi — lēkšana no Gaujas tilta Siguldā, «Dikļos uz durkļiem», Engures pagasta akači, ērču safari Tērvetes dabas parkā, Mārcienas pagasta zaļo mušmiru taka, «Pa karatē pasniedzēja pēdām Tukumā» un «Dizentērijas amēbas Lielupes augštecē».
Projekta gaitā ekspertu komisija izvērtēja visus projektu pieteikumus, iepazinās ar reālo situāciju tūrisma vietās, aptaujājot gan pašvaldību pārstāvjus, gan noskaidrojot tūrisma uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju viedokļus par tūristu iespēju šajās vietās beidzot ņemt galu. Konkursa mērķis ir veicināt tūristu galamērķu lauku teritorijās pazīstamību un atgādināt, ka ikvienam tūristam kāds no ceļamērķiem var izrādīties pēdējais. ▼
2007. gada 18. jūlijs • Kategorija: Daba, Ekonomika, Izklaide • 1 komentārs
Attēlā: Maxima
Saņemtas satraucošas vēstis: pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Aina Skrimsle (50) vairāk nekā trīs gadus nostrādājusi lielveikalā «Maxima» bez darba līguma un nesaņemot nekādu atalgojumu.
Krāpšana atklājās, veikala vadītājam veicot pārbaudi pēc tam, kad viņš ievēroja vārdu «Zenta Mauriņa», kas rakstīts uz Skrimsles pārdevējas nozīmes, un atcerējās, ka šāda sieviete aizgājusi no darba jau 2004. gada martā. «Tolaik mainījās liela daļa cilvēku, ieskaitot veikala vadību. Jaunie nezināja, kā izskatās īstā Zenta Mauriņa, bet pārējie vienkārši nodomāja, ka viņas ir vārdamāsas. Zenta Mauriņa jau tāds izplatīts vārds,» teica apmulsušais veikala vadītājs.
Visu šo laiku viltvārde bija nākusi uz darbu un godprātīgi strādājusi pie kases. «Man visu mūžu ir gribējies būt pārdevējai, tāpēc, kad pie veikala atradu pamestu maisiņu ar pārdevējas formas tērpu un nozīmi, sapratu, ka iespēja ir debesu sūtīta. Tualetē pārģērbos un vienkārši sāku strādāt,» savā paskaidrojumā raksta Skrimsle. Lai gan viņa nesaņēma algu, nekustamo īpašumu bizness, ar ko sieviete nodarbojās ārpus darba laika, ļāva viņai pilnībā finansēt savu vaļasprieku.
Kā atklājies pārbaudēs, kas pēc šī gadījuma veiktas visā «Maxima» veikalu tīklā, Skrimsle nebūt nav vienīgā, kas izliekas par pārdevēju. Izrādījies, ka apmēram trešā daļa pārdevēju patiesībā ir nepiederošas personas. ▼
2007. gada 11. jūlijs • Kategorija: Ekonomika, Sadzīve • 2 komentāri
Sākot no pirmdienas, masu medijos parādīsies pirmās reklāmas, kas būs daļa no Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) jaunās kampaņas. Reklāmu mērķis būs pārliecināt klientus, ka nosacījumu rūpīga izlasīšana pirms līguma parakstīšanas ir laika šķiešana, kas liek klientam izskatīties vecmodīgi un muļķīgi. ▼
2007. gada 8. jūlijs • Kategorija: Ekonomika • 4 komentāri
Attēlā: izejvielu ieguve notiek lielos apjomos
Pie skaistumkopšanas debesīm parādījusies jauna zvaigzne — «Getliņu skaistuma izstrādājumi» jeb, eksporta variantā, «Gattling Beauty Products». Nāves jūras dubļu un Baldones dūņu kosmētikas jaunais konkurents sevī apvieno labāko no mikrobioloģiskajiem šūnu augšanu veicinošajiem preparātiem, mīkstinošajiem etilēna polimēriem un urīnsāļiem ar antioksidējošu iedarbību.
Ideja par skaistumkopšanas līdzekļu ražošanu radusies, ieinteresējoties par pārsteidzošo faktu, ka Getliņu izgāztuves apkārtnē dzīvojošie bezpajumtnieki, kas regulāri apmeklē atkritumu kaudzes un bieži vien tajās arī guļ, izceļas ar neatkārtojamu sejas krāsu un īpašu ādas faktūru, kāda nav sastopama pārējo Latvijas iedzīvotāju vidū.
«Pasaulē neviens vairs nebrīnās par aizvien dīvainākām un pretīgākām skaistumkopšanas produktu izejvielām,» skaidro jaunā uzņēmuma produktu izstrādas daļas vadītāja Žanete Skorodvinska. «Laiks arī Latvijai būt drosmīgai un atrast unikālas receptes, jo tikai tā var iekarot savu vietu šajā piesātinātajā tirgū.»
Kā paredz speciālisti, vispieprasītākais no Getliņu skaistumkopšanas produktiem būs maska no samaltu atkritumu masas. «Citu sejas masku ražotāji sola pamanāmas pārmaiņas nedēļas vai dažu dienu laikā. Mums ir izdevies panākt daudz iespaidīgāku efektu! Ja būsiet uzklājusi mūsu masku uz sejas, pārmaiņas būs tūlītējas. Ne tikai kolēģi vai draugi, pat pašas ģimene jūs vairs nepazīs!» PATIESI! korespondentei sola Skorodvinska. ▼
2007. gada 13. jūnijs • Kategorija: Ekonomika • 1 komentārs
Attēlā: rezultāts debatēm par prezidenta amata kandidātiem
Jēkaba ielā 11, Saeimas ēkā darbu uzsācis pērļu ieguves uzņēmums «Latpērle». Saskaņā ar līgumu starp uzņēmumu un Saeimas kanceleju, «Latpērle» ir ieguvusi tiesības savākt, apstrādāt un pārdot pērles, ko bārsta deputāti. Par šo iespēju uzņēmums maksās kancelejai pusi no peļņas.
Kā pastāstīja «Latpērles» direktore Marianna Mazāzivs, agrāk pērles Latvijā ieguva no gliemenēm, tā saucamajām upespērlenēm. Intensīvas pērļu ieguves rezultātā upespērlenes tika gandrīz iznīcinātas. Tāpēc jo iepriecinošāka ir iespēja atgriezt Latvijas vārdu starp pasaules pērļu lielvalstīm, turklāt nozares potenciāls ir gandrīz neizsmeļams. «Lai mēs veiksmīgi darbotos, pietiktu pat ar vienu pašu Dobeli. Viņam nu tādas pērles nāk laukā!» paskaidroja Mazāzivs. ▼
2007. gada 8. jūnijs • Kategorija: Ekonomika • 2 komentāri
Attēlā: kārtīgs piensaimnieks
AS «Valmieras piens» (VP) savā īpašumā ieguvusi bijušajam Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem līdzīga persona. VP sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Peļņika informēja, ka līdzšinējam īpašniekam pastarpināti piederošo uzņēmuma akciju kontrolpaketi iegādājusies investīciju sabiedrība «INPO 7», kuras vienīgā īpašniece ir SIA «Privāto aktīvu pārvalde», kas savukārt pieder Šķēlem līdzīgai personai.
Kā uzskata PATIESI! aptaujātie eksperti, Šķēlem līdzīgajai personai, visticamāk, nav ne mazākā sakara ar Šķēli, un, pat ja šāds sakars pastāv, to pierādīt tāpat nebūs iespējams, tāpēc nemaz neesot vērts mēģināt. ▼
2007. gada 25. maijs • Kategorija: Ekonomika • 4 komentāri
Attēlā: skatieties uzmanīgi
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Armands Runčels (69) iztērējis visu savu naudu, vairākkārtīgi aplūkojot konta bilanci bankas automātā. Lai gan viņš ir «Hansabankas» klients, pie pilsētas lauku teritorijas veikala ir tikai «SEB Unibankas» bankas automāts. Pirms iepirkties, Runčels parasti pārbauda, cik daudz naudas palicis uz kartes.
Tā viņš rīkojās arī šodien un noskaidroja, ka kontā ir vēl lats un deviņi santīmi. Veikalā rūpīgi izvēlējies preces, kuru kopējā vērtība bija lats un deviņi santīmi, Runčels devās pie kases, kur viņu gaidīja ne vien kasiere, bet arī nepatīkams pārsteigums: kontā naudas nepietika. Arī atkārtots mēģinājums autorizēt pirkumu bija nesekmīgs.
Atstājis preču groziņu veikalā, Runčels izgāja ārā, lai pārbaudītu bilanci. Tā izrādījās tikai deviņdesmit deviņi santīmi! Nesaprazdams, kas notiek, viņš devās atpakaļ veikalā un izvēlējās preces par deviņdesmit deviņiem santīmiem, bet kontā atkal nepietika naudas! Par spīti kasieres neapmierinātībai, Runčels devās vēlreiz aplūkot bilanci bankas automātā. Tā bija astoņdesmit deviņi santīmi… Nauda burtiski kusa. Neveiksmju sērija ar to nebeidzās. Vēl astoņas reizes mērojis ceļu no veikala uz bankas automātu un beidzamajā reizē izvēlējies konfekti par deviņiem santīmiem, Runčels nespēja nopirkt pat to. Aplūkojis konta atlikumu, viņš ieraudzīja, ka tas ir mīnus viens santīms.
«Patiešām nesaprotu. Agrāk varēju skatīties, cik tik uziet, un nekas tāds nenotika. Bet tagad — kaut kāda mistika… Kas gan notiek ar šo pasauli?» Runčels pauda savu izbrīnu. ▼
2007. gada 22. maijs • Kategorija: Ekonomika • 3 komentāri
Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» lidmašīnas no Rīgas uz Liepāju lidos trīsreiz retāk nekā no Liepājas uz Rīgu. Tas izskaidrojams ar atšķirīgajiem lidostu nodokļiem. ▼
2007. gada 7. maijs • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Pēc robežlīguma parakstīšanas ar Krieviju aktīvās atpūtas organizēšanas uzņēmums «Eži» ir saskatījis jaunas biznesa perspektīvas, kuru apgūšanai holdinga ietvaros ticis nodibināts jauns uzņēmums, kas darbosies sabiedrisko attiecību sfērā. Kā teikts radoši veidotajā darba sludinājumā, «vakanto vietu tīkotājiem ar PR iekšzināšanām PR iekšrocības». Jaunā uzņēmuma nosaukums būs «PR eži». ▼
2007. gada 30. marts • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Attēlā: iedomas
Kā PATIESI! uzzināja Valsts ieņēmumu dienestā, turpmāk ieņēmumu deklarācija obligāti būs jāaizpilda tikai tām personām, kuru ieņēmumi pārsniedz noteiktu summu.
Personu iedomas par pašu ieņēmumiem nav pārbaudāmas, tāpēc vienīgais veids, kā dokumentāli fiksēt faktu, ka personas ieņēmumi pārsniedz vai nepārsniedz noteikto summu, ir ieņēmumu deklarācija. Ieņēmumu deklarācija būs jāaizpilda visiem, bet tām personām, kuru ieņēmumi būs mazāki nekā noteiktā summa, deklarācija šajā gadā otrreiz nebūs jāaizpilda. Savukārt personām, kuru ieņēmumi pārsniedz noteikto summu, ieņēmumu deklarācija šajā gadā otrreiz arī nebūs jāaizpilda. ▼
2007. gada 21. marts • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Jau vistuvākajā laikā pie Ministru kabineta ieejas tiks uzstādīts kiosks, kurā būs iespējams iegādāties suvenīrus (T-kreklus, cepurītes, krūzītes utt.) ar populāro uzrakstu «Inflācijas samazināšanas plāns». Ieņēmumi no suvenīru pārdošanas tiks izmantoti, lai segtu valdības izdevumus, kas radīsies pēc nodokļu palielināšanas luksusa klases automobiļiem. ▼
2007. gada 14. marts • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Tā kā ievērojama daļa no Latvijas veikalos nopērkamajām pazīstamu zīmolu precēm patiesībā ir viltojumi, kurus nav iespējams atšķirt no oriģinālajām precēm, Ekonomikas policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs iesaka pārstāt tās pirkt vispār. ▼
2007. gada 7. marts • Kategorija: Ekonomika • 4 komentāri
