PATIESI!

Īsumā

Atkārtotas izmeklēšanas gaitā beidzot noskaidrotas personības tiem diviem «paparaci», kas liktenīgajā 1997. gada 31. augusta vakarā Parīzē sekoja automašīnai, kurā brauca princese Diāna. Atklājies, ka motociklu vadīja krievu rakstnieks un tulkotājs Roalds Dobrovenskis, bet fotografēja latviešu literāte Velta Kaltiņa. ▼

Īsumā

9. oktobrī Rīgā, Martas ielā 7 norisinājās svinīga Lilitas Ozoliņas iemūrēšana uzņēmuma «Modern  City» attīstītās dzīvojamās mājas  pamatos. L. Ozoliņas aktiermeistarības pērli filmā «Ilgais ceļš kāpās» Martas lomā atceras daudzi. Aktrises klātesamība pamatos ir liels pagodinājums visiem potenciālajiem nama iedzīvotājiem. ▼

Īsumā

Ceturtdien, tūliņ pēc Latvijas sieviešu basketbola komandas uzvaras Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā, pieveicot Francijas komandu un tādējādi garantējot vismaz 4. vietu Eiropā un līdzdalību Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijā, premjerministrs Aigars Kalvītis pa tālruni nekavējoši sazinājās ar Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru un izteica atzinību par jauno operas «Karmena» uzvedumu, kuru diemžēl nevarēja apmeklēt, jo vakaru bija pavadījis pie televizora, atbalstot Latvijas basketbola izlasi. Lietišķā sarunā tika noskaidrots, ka operas «Karmena» pirmizrāde nav notikusi ceturtdien, bet ir paredzēta piektdien, 5. oktobrī. ▼

Atgādinājums festivāla «Baltijas Pele» apmeklētājiem

Attēlā: ja jūs šo redzat, tad varat apmeklēt festivālu

Rīgas Kongresu nams nenodrošina actiņas festivāla filmu redzēšanai, tādēļ lūdzam jūs savlaicīgi parūpēties par actiņu iegādi. Derīgas parastās actiņas. FESTIVĀLA DIREKCIJA NEUZŅEMAS ATBILDĪBU PAR FILMU ATTĒLA NENODROŠINĀŠANU gadījumā, ja skatītājs nav ņēmis vērā šo informāciju un ieradies uz seansa noskatīšanos BEZ ACTIŅĀM. ▼

Īsumā

Šodien Rīgā sākas starptautiskais kinoaktieru festivāls «Baltijas Pele». Par tā patronu vienbalsīgi ievēlēts Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS). ▼

Turpinās prāvas pret rakstniekiem par grāmatās izdarītiem noziegumiem

Attēlā: Džoannai Ketlīnai Roulingai izvirzīta apsūdzība vairākās slepkavībās

Poļu detektīvstāstu rakstnieks Kristians Bala notiesāts uz 25 gadiem cietumā pēc tam, kad izmeklētāji noskaidrojuši, ka viņš patiešām izdarījis slepkavību, ko apraksta vienā no saviem literārajiem trilleriem. Lai gan Bala tiesai apgalvoja, ka lietas detaļas viņš smēlies no publikācijām presē, bet pārējos stāsta aspektus esot vienkārši izdomājis, apsūdzība izrādījās pārliecinošāka.

Kā telefonintervijā PATIESI! pavēstīja Polijas prokuratūras pārstāvis, aizdomas par Balas noziedzīgo nodarījumu radušās pēc tam, kad šopavasar Latvijā kāds Polijas vēstniecības darbinieks izlasījis ziņu par līdzīgu likumpārkāpumu, kas izdarīts kāda latviešu rakstnieka darbā, un pastāstījis par to savam radiniekam Polijā, kurš strādā par izmeklētāju. Šobrīd līdzīgi procesi ierosināti arī daudzās citās valstīs. ▼

Atklāta mūziķu un mākslinieku koncentrācijas nometne

Attēlā: bilde.jpg

Darbu sākusi jauna koncentrācijas nometne, kurā tāpat kā citus gadus spaidu darbos tiks ieslodzīti mūziķi, mākslinieki un citas personas bez noteiktas nodarbošanās un pastāvīgiem ienākumu avotiem. Drošības apsvērumu dēļ nometne šogad pārcelta no Latvijas uz Austriju.

Ieslodzītajiem agrāk pāraudzināšanas nolūkos bijis jāapglezno audekls, keramika un mēbeles, jānodarbojas ar rokdarbiem un vienkāršiem amatniecības darbiem. Šogad ieslodzīto darbarokas tiks izmantotas koferu izgatavošanai. Nometnē jau nogādāti Zane Dombrovska, Igo, Mirta un Žeņa Krupeņini, Gvido Linga, Uldis Timoško, Varis Vētra un citi. Nometnei dots uzmundrinošs nosaukums «Bildes». ▼

Norvēģijā interese par latviešu rokdarbiem

Attēlā: latviešiem māksla ir rokā

No 22. līdz 30. maijam Norvēģijā bija sarīkotas Latvijas kultūras dienas. Pilsētas lauku teritorijas sieviešu apvienības delegācijā Limbažu rajona sieviešu klubus pārstāvēja Akvelīna Nīlberga. Latvijas sieviešu rokgrupa uzturējās mazā, gleznainā ciematiņā Skjoldenā un lauku amatniecības pilotprojekta ietvaros vietējā kultūras centrā iepazīstināja ar latviešu sieviešu darinājumiem roka stilā. ▼

Draudot ar pistolei līdzīgu priekšmetu, spiež pirkt grāmatas

Attēlā: drošības pēc nopērciet kādu grāmatu un vienmēr turiet to somā

Pēdējā laikā Bastejkalns kļuvis par bīstamu vietu visiem lasītnemīlētājiem. Kāds maskējies vīrietis, draudot ar pistolei līdzīgu priekšmetu, diennakts tumšajā laikā aptur garāmgājējus, lai noskaidrotu, vai tie lasa grāmatas. Gadījumā, ja upuru somās nav nevienas grāmatas, vai arī viņi nevar ātri nosaukt pēdējo grāmatu, ko lasījuši, ļaundaris no savas mugursomas izvelk vairākus latviešu literatūras darbus un piespiež kādu no tiem nopirkt.

Piedāvājumā ir ar gaumi izvēlēti pēdējā laikā izdoti romāni un stāstu krājumi, turklāt cenas ir zemākas nekā grāmatnīcās. Lai apmierinātu Rīgas multikulturālās vides augošās prasības, pieejami arī augstvērtīgi darbi krievu un angļu valodās.

Neviens grāmatu tirdzniecības uzņēmums nav atzinis, ka šis cilvēks darbotos viņu uzdevumā. Vīrieša pieklājīgā izturēšanās pret upuriem un labās valodu zināšanas liek domāt, ka tas varētu būt kāds rakstnieks, kura grāmatas netiek pirktas pietiekoši labi, tāpēc viņš iztikas līdzekļu trūkuma dēļ ir spiests ķerties pie galējiem līdzekļiem. Izmeklēšana turpinās. ▼

Aiztur par cietsirdīgu izturēšanos pret personāžiem

Attēlā: nozieguma līdzdalībnieks, kurš pagaidām vēl ir brīvībā

Pazīstams latviešu rakstnieks, kura vārds pagaidām netiek izpausts, vakar aizturēts par otrā plāna personāžu sērijveida slepkavībām un īpaši cietsirdīgu izturēšanos pret romāna galveno varoni.

Kā liecina sākotnējā izmeklēšana, romāna tapšanas gaitā rakstnieks nav spējis izlemt, ko īsti iesākt ar daiļdarba centrālo tēlu, tāpēc dažādās manuskripta versijās te nogalinājis to, te atkal atdzīvinājis. Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums galveno varoni tomēr atstāt dzīvu, viņš rakstnieka iztēlē pabija gan Malaizijas pirātu gūstā, gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, kur izcieta prātam neaptveramas mocības.

Rakstnieks tika aizturēts pēc tam, kad policija saņēma ziņojumu, kas bija parakstīts ar romāna galvenā varoņa vārdu un nosūtīts no viņa adreses, kas minēta literārajā darbā. Par spīti tam, ka šāda cilvēka Latvijas iedzīvotāju reģistrā nav, policija nolēma veikt pārbaudi, jo vairāki policisti, kas bija lasījuši minēto romānu, apstiprināja, ka tekstā patiešām sastopamas īpašas cietsirdības izpausmes. ▼

Slepkava: man vienmēr līdzās ir mūzika

Attēlā: Baņuta

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs un sērijveida slepkava Lainis Kūlenieks atzinis, ka bez klasiskās mūzikas viņa aizraušanās nemaz nebūtu iespējama. Kūlenieks, kurš regulāri ielaužas vientuļu cilvēku mājvietās, lai laupītu un slepkavotu, parasti izmanto skaļu opermūziku, lai nomaskētu upuru kliedzienus.

«Man kabatā vienmēr ir trīs lietas: nazis, izturīga aukla un dubultkompaktdisks ar Alfrēda Kalniņa operas «Baņuta» ierakstu. Lai visu nodarītu, parasti pietiek ar vienu disku. Es pārmaiņus lieku pirmo vai otro daļu, tāpēc varu teikt, ka esmu šo operu iepazinis ļoti labi: no galvas atceros, kad ir visas skaļākās vietas. Ar gandarījumu varu teikt, ka visi mani divpadsmit upuri ir miruši kā kulturāli cilvēki,» PATIESI! korespondentam stāstīja Kūlenieks, kurš šobrīd ir atbrīvots pret parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.

Mūzika vienmēr ir līdzās jaunajam vīrietim arī ikdienā. Bēthovena Piektais klavierkoncerts lieliski ļauj atbrīvot domas un atjaunot garīgo līdzsvaru pirms došanās darba gaitās. Savukārt labi padarīta darba patīkamo noskaņu akcentēt lieliski palīdzot vieglāki skaņdarbi, piemēram, Vivaldi «Gadalaiki» vai Mocarta «Mazā nakts mūzika». ▼

Īsumā

Lai gan vēl nav pabeigta Aigara Graubas filmas «Rīgas sargi» veidošana, režisors jau uzsācis darbu pie jauna projekta sagatavošanas. Topošajā filmā viņš atgriezīsies pie žanra, kurā tika uzņemta Graubas pirmā pilnmetrāžas spēļfilma «Baiga vasara» — pie psiholoģiskā šausmu kino. Jaunās kinolentes pagaidu nosaukums ir «Vasara bez alus». ▼

Cieš no priekšlaicīgas evakuācijas

Attēlā: nu īsts teātris!

Latvijas Nacionālā teātra aktieri un izrādes «Mihnauzena precības» apmeklētāji vakar vakarā cietuši no priekšlaicīgas evakuācijas. Kustības uz skatuves tika pārtrauktas pēc tam, kad negaidīti ieslēdzās ugunsdrošības signalizācija. Izrādes pirmais akts tika pārtraukts jau pusē, un visi cilvēki, kas atradās teātrī, galēja uzbudinājuma stāvoklī pameta ēku. PATIESI! korespondents novēroja, ka neviens no apmeklētājiem neizmantoja šādiem gadījumiem paredzētos drošības līdzekļus.

Izkļuvušas no teātra, vairākas sievietes neslēpa savu sašutumu. Kā izteicās pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Lolita Mīlmane (30), «kāda jēga no tādām precībām, kad ievads ir īss un es nemaz nepagūstu iejusties, bet pēc tam pēkšņi — babam! — evakuācija, un viss ir beidzies tik ātri, ka līdz kulminācijai vispār nav cerību tikt?» ▼

Īsumā

Lielveikala «Stockmann» pārtikas nodaļas kasiere uz Rituma Ivanova parakstīta čeka par pirkumu, kas veikts ar maksājumu karti, atklājusi neatkārtojamā mākslinieka rokrakstā veidotus grafiskus simbolus. ▼

Dome uzmet koncertzāli (papildināta)

Attēlā: uzmešana bija jāveic ārkārtīgi precīzi

Rīgas dome otrdien nolēma neatbalstīt Kultūras ministrijas plānu, un tā vietā uzmeta akustisko koncertzāli uz AB dambja. Par koncertzāles būvniecību balsoja 26 deputāti, pret — 22, bet atturējās viens. Balsojumam bija reģistrējušies 55 deputāti. Lai uzmešanas vietā atbalstītu būvniecības ieceri, bija jānobalso vismaz pusei no deputātiem, kas bija reģistrējušies balsojumam.

«Uzmest koncertzāli nemaz nav tik vienkārši kā izklausās. Tas ir milzīgs objekts, kas sver tūkstošiem tonnu. Tomēr uzmest var daudz ātrāk un par daudz mazākiem līdzekļiem nekā, būvējot ar tradicionālo metožu palīdzību. Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka «Jaunais laiks» nekādā veidā neiebilda pret koncertzāles ieceri. Iecere ir laba, tikai jāizvēlas pareizais risinājums reālajai dzīvei. Kamēr Demakovas kundze lidinās sapņos, mēs jau esam koncertzāli uzmetuši. Visi, kas vēlas, var doties uz AB dambi un paši apskatīt notikuma vietu. Koncertzāle uz dambja ir uzmesta profesionāli, ātri un ar minimālām izmaksām,» presei paskaidroja Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL).

(Papildinājums: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pārbaudot AB dambi, secinājusi, ka koncertzāle tur uzmesta tikai šķietami. Lai turpmāk šādas neveiklas situācijas neatkārtotos, RAPLM pārstāvji devušies uz Rīgas domi un izglītošanas nolūkos veikuši reālas uzmešanas paraugdemonstrējumu, bez pūlēm pierādot, ka dome patiesībā ir pieņēmusi pilnīgi citu lēmumu.) ▼