PATIESI!

Īsumā

Saskaņā ar baumām, ko PATIESI! neoficiāli ir lūguši izplatīt KNAB pārstāvji, kas vēlējās palikt anonīmi, Ivars Godmanis ir pirmā ar speciāli izveidoto valdības komisiju saistītā amatpersona, ar kuru notiek šķietami nejaušs nelaimes gadījums. Nav izslēgts, ka līdzīgas neveiksmes varētu piemeklēt arī Saeimas deputātus, kas balsos par Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata. Oficiāli KNAB ir gatavs noliegt savu saistību gan ar šiem nelaimes gadījumiem, gan ar PATIESI!. ▼

Lietus izraisa humāno krīzi

Attēlā: plūdu draudi

Spēcīgais lietus otrdien pilnībā izpostījis daudzu pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāju ierasto dzīvi, liekot vilkt paralēles ar 2005. gada viesuļvētras Katrīna radīto plūdu katastrofu Ņūorleānā. Kā pastāstīja notikuma aculiecinieks Reinis J. (23), otrdienas priekšpusdienā viņš tikai laimīgas nejaušības dēļ spēja izsprukt cauri sausā, pašā pēdējā brīdī ieskrienot veikalā, kur jau bija patvērušies vairāki desmiti vietējo iedzīvotāju.

Piespiedu kārtā, bez pienācīgas medicīniskās aprūpes un piemērota apģērba viņi savā nožēlojamajā patvērumā pavadīja gandrīz pusotru stundu, būdami spiesti dalīt jau tā šauro telpu ar veselībai potenciāli bīstamas pārtikas kaudzēm. Neziņu un bailes vairojušas visdažādākās baumas. «Mums teica, ka varbūt te vajadzēs pat nakšņot,» jau pēcāk iespaidos dalījās pensionāre Velta N. (69).

Arī daudzbērnu māmiņai Ilzei V. (38) tikai par mata tiesu izdevies izvairīties no krietni vien lielākām nepatikšanām, jo sievietei jau pie pašas pilsētas lauku teritorijas poliklīnikas trāpījušas «vismaz divas lāses», kas tomēr nav bijušas tik lielas, lai radītu dzīvībai bīstamus ievainojumus nedz Ilzei, nedz trim viņas atvasēm. Izglābtie bērni drīz vien saņēmuši profesionālu mediķu sniegtu palīdzību.

Saņemtas ziņas arī par vairākiem pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājiem, kas kataklizmas brīdī bijuši «faktiski ieslodzīti» savās automašīnās. Pēc pirmās informācijas par pilsētas lauku teritoriju piemeklējušo stihiju vairākas pilsētnieku ģimenes paudušas gatavību uz notikuma vietu nosūtīt pārtiku, segas un medikamentus. ▼

Īsumā

Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Mareks Samohvalovs šorīt Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā «900 sekundes» uzslavēja gan PVD darbu, gan pats sevi. ▼

Īsumā

Ievērojamus panākumus ministra Mareka Segliņa (TP) vadībā sasniegusi Iekšlietu ministrija: pēdējo mēnešu laikā vairākas reizes samazinājies slēpju un ragaviņu zādzību skaits. ▼

Geji varētu izjaukt draudzības dienas

Attēlā: nekas nav mūžīgs

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Krišs Kuprums (35) paudis bažas saistībā ar draudzības dienu norisi Rīgā no 30. maija līdz 1. jūnijam. Viņaprāt, sarežģījumus varētu radīt seksuālo minoritāšu un to atbalstītāju apņemšanās šajā laikā rīkot savu gājienu.

«Domāju, ka tie ir vieni no skaistākajiem svētkiem gadā, tāpat kā draudzība ir viena no skaistākajām lietām dzīvē. Es ar draugiem tiekos regulāri un, jāsaka, tie ir brīži, kad jūtu, ka dzīvoju patiešām pilnvērtīgu dzīvi,» atzina Kuprums.

Diemžēl geju gājiena dēļ Kupruma un viņa draugu tikšanās Rīgā varētu tikt saprasta nepareizi. «Mēs vēl neesam izlēmuši, ko darīt, taču ticam, ka atradīsim risinājumu, kā izglābt mūsu svētkus,» cerību nezaudē Kuprums. «Jo īsta draudzība spēj darīt brīnumus.» ▼

Rosinās ieviest vienotu sistēmu dabisko vajadzību apzīmēšanai

Attēlā: nepārprotams apzīmējums

Vadošie valodas speciālisti Latvijā nākuši klajā ar iniciatīvu ieviest vienotu frazeoloģiju sabiedrībai būtiskajā, bet līdz šim pašplūsmā atstātajā jomā, kas saistīta ar dabisko vajadzību kārtošanu. «Ja viens saka, ka «aizies nokārtoties», bet otrs nesaprot, ka runa ir par «vietu, kur pat ķeizars kājām iet», var rasties ievērojamas komunikācijas problēmas, kas negatīvi ietekmē jau tā ne pārāk spīdošo sociālekonomisko situāciju valstī,» norādījis valodnieks Gaidis Smēde. «Nemaz nerunājot par grūtībām, kādas spiesti pārciest ārzemju investori, kas cenšas apgūt latviešu valodu.»

Pilnībā būtu jāatsakās no viegli pārprotamām vai divdomīgām formām, piemēram, teiciena «iziet», kas saprotams vienīgi noteiktā situācijā. Nevajadzētu aizrauties arī ar formām, kas nav nostiprinājušās plašās tautas masās un saprotamas vienīgi noslēgtā sabiedrības daļā, kā, piemēram, izteiciens «iet pie leišu rakstniekiem» vai Saeimas namā iesakņojies apzīmējums «apspriesties frakcijā».

Vienotas sistēmas ieviešana ļautu skaidri nošķirt teicienus, kas apzīmē vitāli svarīgās vajadzības, no visiem pārējiem, tādējādi novēršot nevajadzīgus pārpratumus, ikdienā sastopoties ar tādām frāzēm kā «parādīt garu degunu», «laist pa kreisi», «saņemt sevi rokās» vai «dzīt velnu». ▼

Eksperts: dārglietu zādzības nav nekas neparasts

Attēlā: dārglietas, kas nozagtas jau Senajā Ēģiptē

Kā norāda speciālisti, nav bijis grūti paredzēt pēdējo dienu šokējošos notikumus, kad tika aplaupīti vairāki juvelierizstrādājumu veikali. «Zagt lētas lietas kļūst arvien neizdevīgāk,» negaidītās zādzības skaidro Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis. «Pārfrāzējot pazīstamo teicienu, var teikt, ka lētu lietu zaglis zags divreiz.»

Izrādās, ka vērtīgas dārglietas to nelielā izmēra dēļ iespējams noslēpt, transportēt un pārdot melnajā tirgū par ievērojamu daļu no to tirgus cenas. Šī iemesla dēļ dārglietas kļūst par zagļu iekāres objektu daudz biežāk nekā lielas kravas lētu pārtikas produktu ar īsu realizācijas termiņu, ķīmiskie atkritumi, akmeņaina augsne vai augstvērtīga literatūra.

Būtiska loma ir arī dārglietu izskatam. «Zagļi kļūst aizvien gudrāki. Attiecīgi pieaug arī viņu prasības pret zogamās preces estētisko kvalitāti,» noziedzīgajā pasaulē valdošās tendences atmasko Ķuzis. Visu šo faktoru kopums vedinot domāt, ka zagļi arī turpmāk meklēšot iespējas, kā nozagt kādam dārglietas. ▼

Īsumā

Elektriskās strāvas piegādes traucējumus šorīt vairākos Rīgas rajonos izraisījis vai nu kaut kas, vai arī kāds. Kā pastāstīja ilggadējā Teikas iedzīvotāja Milda Jansone (68), jau no paša rīta gaisā bijis jūtams «kaut kas tāds». Arī viņas kaimiņi zināja stāstīt, ka «tur kaut kas bija». Linards Krūze (37) ierastajā laikā bija izvedis pastaigāties suni un tieši saprātīgais dzīvnieks vērsis saimnieka uzmanību uz savādajām norisēm. «Vai tur kāds ir? es prasīju,» šā rīta notikumus atceras Linards. «Taču man neviens neatbildēja. Tomēr gan es, gan suns to juta.» ▼

Igaunija atvēlēs tibetiešiem Munameģi

Attēlā: Tibeta

Jau ziņots, ka 17. maijā augstākajā Baltijas virsotnē — Munameģa kalnā tika iedegta lāpa Tibetas atbalstam. Šī akcija ievada kalna iekārtošanu tibetiešu politisko bēgļu nomitināšanai. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Igaunija ir sākusi aktīvi rīkoties, lai sniegtu palīdzību Tibetas neatkarības centienu atbalstītājiem, kas cieš no Ķīnas oficiālo varas iestāžu vajāšanas un varētu būt spiesti pamest savu dzimto zemi.

Munameģis ir izvēlēts kā vieta, kas visvairāk atgādina Tibetas kalnus, tomēr darba vēl ir daudz. Lai īstenotu apkārtnes tibetifikāciju, kalnā būs jāizcērt visi Baltijas klimatam raksturīgie koki, bet zeme jānoklāj ar akmeņiem. Nomaskētos podos tiks iestādīti Himalajiem raksturīgie augi: asas zāles puduri un dzelkšņu krūmi. Viesi no Tibetas, nemitīgi izjūtot pārtikas, ūdens un elementāru ērtību trūkumu, dzīvos brezenta teltīs, kuras visu gadu tiks apputinātas ar mākslīgo sniegu. Par ķīniešu karavīriem pārģērbušies igauņi regulāri veiks dokumentu pārbaudes un vismaz reizi mēnesī tibetiešus aizvedīs uz nopratināšanu.

«Darīsim visu, lai mūsu drosmīgie tibetiešu draugi Munameģī justos kā mājās,» medijiem apliecināja kustības «Brīvību Tibetai!» aktīvists Edgars Velbri. ▼

Īsumā

Latvijas zinātnieki atšifrējuši vairākus tūkstošus gadu senos uzrakstus, kas redzami uz vairākiem Latvijas laukakmeņiem — tā dēvētajiem upurakmeņiem. Uz akmeņiem esot atrodamas visas tās pašas gaudas, kas uz katra soļa dzirdamas arī mūsdienās, atzīst pētnieki. ▼

Īsumā

Protestējot pret cilvēktiesību pārkāpumiem Tibetā, invalīdu autostāvvietās pie lielveikaliem turpmāk būs aizliegts novietot automašīnas, kurās pārvietojas ķīniešu invalīdi. Par aizliegumu informēs uzlīmes «Ķīniešu invalīdiem — nē!». Paredzams, ka šis aizliegums būs tikpat efektīvs kā aicinājums boikotēt Ķīnā ražotās preces. ▼

Īsumā

Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns nav mainījis savu lēmumu un nepiedalīsies biedrības «Mozaīka» rīkotajā «Rīgas praida» gājienā. «Praids ir tipisks geju gājiens! Mums, heteroseksuāļiem, šādi gājieni nav raksturīgi,» uzsvēris ministrs. ▼

Apšauba jaunās e-lietu ministres spēju vest visu mūžu

Attēlā: kandidātu atlase

Pētnieks: vēl arvien dzīvojam PSRS

Attēlā: PSRS

Pilsētas lauku teritorijas paranormālo parādību eksperts Zigismunds Krauls (44) nācis klajā ar unikālu atklājumu. Saskaņā ar viņa novērojumiem, visas pazīmes liecina, ka mēs vēl arvien dzīvojam PSRS. Iezīmējot vērienīgo sazvērestību, pētnieks mudināja pievērst uzmanību, piemēram, masveida aizceļošanai uz Īriju.

«Ja jūs mēģināsiet ar šiem cilvēkiem sazināties, izrādīsies, ka nedz viņu, nedz tādas Īrijas nemaz nav,» spriež Krauls. «Šī 80. gadu nogalē izstrādātā sistēma darbojas līdzīgi tai, ko redzējām filmā «Matrix». Viss izskatās īsts, pat filma «Matrix», un neviens te pat nenojauš, ka tās sākums meklējams brīdī, kad PSRS TV ekrānos parādījās tā dēvētais ekstrasenss Kašpirovskis. Esmu pārliecināts — kompartijas vadība saprata, ka Baltijas neatkarība ir nenovēršama, tāpēc izmantoja šādas te metodes, lai uz visiem laikiem paturētu mūs PSRS sastāvā!»

«Bet kur ir visi tie Īrijas aizceļotāji un satiksmes negadījumos bojā gājušie? Protams, ka Sibīrijā!» rezumē unikālā pētījuma autors. ▼

Bezdarbniekus varētu nodarbināt pret pašu gribu

Attēlā: foto no Labklājības ministrijas darbinieku pieredzes apmaiņas brauciena

Labklājības ministrijā maijā sāks vērtēt ieceri par bezdarbnieku piespiedu nodarbināšanu. Speciālisti lēš, ka tas ļaus izveidot daudz jaunu darba vietu, jo ar bezdarbnieku nodarbināšanu varēs nodarboties katrs piektais līdz septītais bezdarbnieks.

«Nestrādāju jau trīs gadus. Pirms nepilna gada mēģināju atrast darbu, izgāju motivācijas programmu, taču neizturēju,» stāsta kāda rīdziniece, 29 gadu vecā Liene (vārds mainīts). Viņa pieļauj, ka piespiedu nodarbināšana, lai arī no bezdarbnieku puses izsauktu dusmas un pretošanos, varētu būtu efektīva. Līdzīgi domā arī piecdesmitgadīgais Gunārs, kurš jau pāris dienu iziet apmācību programmu Rīgas nodarbinātības centrā (RNC) un pats cer atbrīvoties no bezdarbnieka likteņa. Tā kā viņš centrā ir vienīgais no četru draugu bariņa, Gunārs atzīst — ja būtu piespiedu nodarbināšana, tad arī pārējie te atrastos un būtu mazāka varbūtība, ka pēc terapijas viņš atkal atsāks bezdarbnieka gaitas.

Ņemot vērā, ka bezdarbnieki lēmumus par stāšanos darbā pieņem lēni, Saeimas nodarbinātības apakškomisija pieprasījusi Labklājības ministrijai izvērtēt bezdarbnieku piespiedu nodarbināšanas plusus un mīnusus. Ministrijā drīzumā tiks izveidota speciāla darba grupa, kas nodarbosies ar šo jautājumu pētīšanu. Tikmēr speciālisti atzīst, ka vislielāko pozitīvo efektu tas atstātu uz jauniešiem, jo tie ar katru paaudzi kļūst aizvien slinkāki un bezkaunīgāki. ▼