PATIESI!

Īsumā

Laikā, kad Ceļu policijai būs jātaupa degviela, tiks veidoti tā saucamie kaujinieku posteņi. Posteņiem nebūs transporta līdzekļu, tāpēc lielāks uzsvars tiks likts uz ieročiem. «Lode kustas ātrāk par jebkuru pārkāpēju,» norādīja neoficiāls avots Ceļu policijā. ▼

Īsumā

Izglītības un zinātnes ministrijā tiek gatavoti ieteikumi labojumiem Latvijas skolām paredzētajās mācību grāmatās. Tie palīdzētu mazināt pesimismu attiecībā uz valsts ekonomikas stāvokli un novērstu panikas izcelšanās risku. Piemēram, vārdus «Ahilejs», «Galilejs», «Demokrīts» un «jubileja» grāmatās ieteikts nomainīt pret «Ahiaugšs», «Galiaugšs», «Democēls» un «jubiaugša». ▼

Īsumā

Lai labotu situāciju, kad Latvija pašnāvību skaita ziņā ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropas Savienībā, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) nācis klajā ar iniciatīvu izmaiņām Krimināllikumā, kas paredzētu bargu sodu par pašnāvības mēģinājumu — līdz pat nāves sodam. ▼

Īsumā

Nemiernieki Grieķijā, paužot savu sašutumu par policiju, kas demonstrācijas apspiešanas laikā nošāvusi pusaudzi, apņēmušies turpināt grautiņus, līdz tiks nogalināti vēl vismaz desmit pusaudži, ziņo ārzemju mediji. ▼

Ūdensblusu satiksmes ieviešana Rīgā uzlabotu satiksmes infrastruktūru

Attēlā: nākotnes transports

Ūdensblusu (Eurycercus lamellatus) satiksmes ieviešana Rīgā uzlabotu satiksmes infrastruktūru, uzskata SIA «Kanāla motorlaivu kompānijas» valdes loceklis Ainis Čaunāns. LSDSP rīkotajā forumā «Nākotnes Rīga — satiksme» Čaunāns norādīja, ka, atjaunojot Daugavā pasažieru satiksmi, Rīgā kopumā uzlabotos satiksmes infrastruktūra.

«Ūdensblusas ir ekoloģiskas apkārtējai videi un tās pat varētu konkurēt ar tramvajiem,» uzskata Čaunāns. Lai gan praktiskie izmēģinājumi vēl nav sākti, aprēķini liecina, ka viena cilvēka transportēšanai pa ūdens virsmu būtu nepieciešams aptuveni miljons ūdensblusu. Šis skaitlis šķiet liels, bet jāņem vērā, ka Rīgas pilsētas teritorijā esošajās ūdenstilpnēs dzīvo daudzi miljardi vai pat triljoni šo bezmugurkaulnieku, uzsver Čaunāns. ▼

Grūtnieču diskriminēšana vēršas plašumā

Attēlā: vai viņa ir pelnījusi šādu attieksmi?

Par spīti ievērojamajiem līdzekļiem, kas pēdējos gados ieguldīti informatīvajās kampaņās, likumdošanas sakārtošanā un metodiskajos līdzekļos, kam jāpalīdz mazināt diskrimināciju, joprojām ir vairākas iedzīvotāju grupas, kam nākas sastapties ar aizspriedumainu attieksmi un nevienlīdzīgām iespējām. Starp diskrimētajām grupām vispirms jāmin grūtnieces, jo viņu tiesības ar katru gadu tiek ierobežotas aizvien vairāk.

Paradoksāli, taču pat Padomju Savienībā grūtniecēm bija nesalīdzināmi vairāk iespēju nekā mūsdienās, kad it kā lepojamies ar tuvināšanos eiropeiskajai demokrātijai. Piemēram, 70. gados grūtnieces varēja bez jebkādiem ierobežojumiem smēķēt, lietot alkoholiskos dzērienus un strādāt smagu fizisko darbu. Šobrīd sieviete, kas, būdama stāvoklī, atklāti uzdrīkstas pati būt noteicēja pār savu dzīvi, cieš no apkārtējo nosodījuma, kas robežojas ar psiholoģisku vardarbību. Pat brīdinājuma uzrakstos par smēķēšanas kaitīgumu tiek izceltas tieši grūtnieces, lai gan par risku, ko smēķēšana rada tumšādainiem cilvēkiem, seksuālo minoritāšu pārstāvjiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tur nav teikts itin nekas. Nejaušība? Var iebilst, ka mēs šādā veidā rūpējamies par grūtniecēm, taču diskriminācija visos laikos ir slēpusies aiz cēliem nodomiem.

Diskriminācijas sekas ir nemitīgs stress, kas var kaitīgi atsaukties uz vēl nedzimušo bērniņu. Ne velti jaundzimušo veselības statistika mums ir viena no bēdīgākajām Eiropas Savienībā. Varbūt ir vērts apstāties un godīgi paraudzīties uz sevi no malas, pirms diskriminācija ir sasniegusi apmērus, pie kuriem šīm cilvēcīgajām būtnēm tiks liegta arī iespēja ēst treknus ēdienus, iet uz filmām, kuras nav ieteicamas vēl nedzimušiem bērniem, vai pat braukt sabiedriskajā transportā kopā ar «normālajiem» cilvēkiem, aizbildinoties ar gaisa pilienu infekcijas briesmām?

Līdz sāksim katrs ar sevi un nākamajā reizē, satiekot grūtnieci, piedāvāsim viņai cigareti vai glāzi degvīna, bez kā nav iedomājama normāla cilvēciska eksistence, nebūs nekādu cerību, ka kaut kas mainīsies arī sabiedrībā kopumā. Latvijai ejams vēl ļoti tāls ceļš līdz līdztiesībai, tomēr mēs nekad nenonāksim līdz mērķim, ja baidīsimies spert nākamo soli. ▼

Īsumā

Kā vēsta informēti avoti Finanšu ministrijā, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevums Latvijai varētu tikt novirzīts valstij akūti nepieciešamajai kosmosa izpētes programmai. Eksperti jau izteikuši bažas, ka iecere saistīta ar Andra Šķēles atkritumu biznesa paplašināšanu, apgūstot arī kosmisko atkritumu savākšanu. ▼

Policistu arodbiedrība neatbalsta grozījumus Dienesta gaitas likumā

Attēlā: gaita nerimst ne uz mirkli

«Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība» (LAPA) aicinājusi Saeimas frakcijas neatbalstīt Dienesta gaitas likuma grozījumu pieņemšanu pēdējā lasījumā. Policisti ir pārliecināti, ka šī likuma grozījumus iespējams virzīt tālāk vienīgi pēc būtiskām izmaiņām.

Arodbiedrību neapmierina iecere mainīt līdz šim raksturīgo policistu gaitu. Likumā ietverta prasība turpmāk ejot celt kājas tā, lai starp apaviem un zemi būtu vismaz 40 cm liels attālums, pirms katra trešā soļa speršanas jāietur pauze, turklāt augšstilbam attiecībā pret ķermeni jābūt vismaz 90 grādu leņķī.

Likuma autori norāda, ka policistu jaunā dienesta gaita liktu viņiem biežāk skatīties zem kājām, ļaujot pamanīt dažādus izmeklēšanai svarīgus, bet zemē nosviestus priekšmetus, kā arī novērstu paklupšanu pār tiem. ▼

Sākusies Ziemassvētku atlaižu sezona

Attēlā: kam skanēs svētku zvans?

Laika apstākļu rotaļas Latvijai atnesušas novembra beigām neraksturīgi biezu sniega segu. Arī tradicionālās Ziemassvētku atlaides ekonomiskās situācijas ietekmē šogad sāktas agrāk nekā citus gadus.

Darbinieki, no kuriem darba devēji vēlējās atbrīvoties, iepriekšējos gados tika atlaisti uzreiz pēc Ziemassvētku balles. Ļaujot nevēlamajam darbiniekam pamatīgi izpriecāties, un tikai pēc tam paziņojot par daudzsološo iespēju no Jaunā Gada sākt jaunu dzīvi, darba devējs mīkstināja gan savus sirdsapziņas pārmetumus, gan pret sevi vērsto naidu.

Tā kā šogad vairums uzņēmumu Ziemassvētku balli nerīkos vai arī aprobežosies ar simbolisku «atzīmēšanu» turpat darba vietā, gaidīt nav jēgas, tāpēc atlaides pilnā sparā sākušās jau tagad. ▼

AKKA/LAA rosina jaunas nodevas par likumu izmantošanu

Attēlā: Darba likuma nepilnību izmantošana

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autortiesību aģentūra (AKKA/LAA) rosina noteikt jaunu nodokli par visu veidu likumu piemērošanu, liecina PATIESI! rīcībā esošā informācija. Ar šādu ierosinājumu AKKA/LAA nākusi klajā pagājušajā nedēļā notikušajā Latvijas republikas dibināšanas 90. gadadienai veltītajā Saeimas sēdē.

AKKA/LAA rosina izmaiņas noteikumos, kas paredzētu jaunas nodevas. Aģentūra piedāvā noteikt atlīdzību par katru jebkura likuma un noteikuma piemērošanas gadījumu 1,5 lata apmērā par reizi, tajā skaitā arī par administratīvo sodu piemērošanu. Iekasētās atlīdzības, ieturot komisijas naudu par iekasēšanas administrēšanu, pēc tam tiktu uzglabātas AKKA/LAA kontā bankā. Pēc nenoteikta laika nenozīmīga daļa līdzekļu saskaņā ar pagaidām nedefinētu un komplicētu procedūru varētu tikt izmaksāta likumu autoriem.

AKKA/LAA norāda, ka likumi ir tāds pats intelektuālais īpašums kā, piemēram, mūzika, māksla vai literatūra, tāpēc autoratlīdzību jomā uz tiem nevajadzētu attiecināt nekādus tirgu kropļojošus izņēmumus. Personiskai lietošanai iedzīvotāji joprojām bez maksas varēs izmantot nerakstītos likumus, kā arī priekšrakstus, ko paredz reliģiskās tradīcijas vai tā dēvētās ētikas normas. ▼

Īsumā (papildināta)

Partija «Pilsoniskā savienība» (PS) pirmdien uzsākusi informatīvo kampaņu ar 20 vides reklāmām dažādās Rīgas vietās. Kampaņas uzdevums ir novērst nepatīkamo situāciju, kad daudzi ievērojami politiķi, deputāti un novadu pārstāvji, kuri neseko jaunumiem, vēl nezina vai jau ir aizmirsuši, ka kļuvuši par PS biedriem. Lai radītu lielāku intrigu, reklāmā norādītā interneta adrese www.rigasmers.lv nedarbojas (sāka darboties ne vēlāk kā 27. novembrī.) ▼

Mediji ceļ paniku par banku sektora nākotni

Attēlā: Putina

Kā šodien ziņo visi Latvijas mediji, izņemot PATIESI!, Latvijā putina un turpinās putināt vēl kādu laiku. Sniegtā informācija ir nepilnīga, taču visi pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji, kas prot lasīt starp rindām, ir izdarījuši skaidrus secinājumus. Valstī sākusies visaptveroša panika: sabiedriskais transports kursē neregulāri un autovadītāji cenšas izraisīt ceļu satiksmes negadījumus.

Rinalds Krauķis (29), iespējams, būdams skaidrā, norādīja, ka «ar «Parex» izputināšanu tā lieta jau nu nebeigsies». «Putēs i bankas, i valdība, i mēs paši,» viņam pievienojās Veltīte Zaidere (60). Tikai Leonīds Kuzmins (51) pauda pārliecību, ka Latvijā nekāda Putina nav, un tuvākajā laikā nebūs, jo «mūsu valdība nav cienīga viņam pat kājas nobučot».

Drošības policija jau atklājusi, no kurienes sākušas izplatīties nepatiesās baumas, un veikusi vērienīgus arestus Latvijas Vides, ģeoloģijas un metereoloģijas aģentūrā. ▼

Beidzot atrasts legāls pamats apklusināt Valteru un Kažu

Attēlā: putnu balle

Pēc ilgstošām tiesībsargājošo institūciju speciālistu konsultācijām, iespējams, beidzot atrasts likumīgs veids, kā apklusināt vienu no pēdējā laika atbaidošākajām parādībām latviešu popmūzikā — grupu «Putnu balle», tautā galvenokārt pazīstamu ar tās līderiem Valteru un Kažu.

Portāls jelgavniekiem.lv raksta, ka Drošības policija (DP) nopratinājusi vienu no «Putnu balles» dalībniekiem Valteru Frīdenbergu saistībā ar pagājušajā un šajā nedēļā sabiedrībā izplatītajām baumām par gaidāmo lata devalvāciju.

DP turpina pārbaudes par nepatiesas informācijas izplatīšanu, tai skaitā par visiem gadījumiem, kad televīzijā, presē, radio un internetā pieminēti Latvijas situācijai neatbilstošie vārdi «ekonomika», «valsts» un «nauda». ▼

Godmanis apņēmības pilns atrast KNAB šefu līdz Ziemassvētkiem

Attēlā: globālā sasilšana apgrūtina pretendentu ierašanos

Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) ir apņēmības pilns Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jauno priekšnieku atrast un apstiprināt līdz Ziemassvētkiem. ▼

Atjaunos Siguldas pilsdrupas

Attēlā: atbildīgais un grūtais drupu atjaunošanas darbs

Nākamgad plānots sākt Siguldas pilsdrupu rekonstrukciju, informē Siguldas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Kondratenko. Kā pastāstīja Kondratenko, objekts, kas vēsturiski tiek dēvēts par pilsdrupām, vairs neatbilst šim nosaukumam: pašlaik Siguldas pilsdrupās atrodas labiekārtota estrāde ar 2000 skatītāju sēdvietām, ir ierīkoti celiņi un nostiprinātas pils sienas.

«Cilvēka nenogurstošā darboties griba pilsdrupas ir pārvērtusi par diezgan patīkamu vietu. Vairs nav ne miņas no depresīvas postažas, atlūzu kaudzēm un akmeņiem, kas krīt cilvēkiem uz galvas. Ir izauguši koki, zaļo mauriņš. Pienācis laiks mazliet pastrādāt, lai iecienītais tūrisma objekts atkal pārvērstos par pilnvērtīgām drupām,» skaidroja speciāliste.

Lai gruveši izskatītos pēc iespējas autentiskāk, paredzēts sadarboties ar Zviedrijas un Krievijas artilērijas daļām, kuru priekšgājēji veica pilsdrupu sākotnējo izveidi Ziemeļu kara laikā. Rekonstrukcijas kopējais budžets ir 835 427 lati. ▼