Kategorijas «Sadzīve» arhīvs
Attēlā: laulība būs stipra kā mūris
Šodien pilsētas lauku teritorijā notiekošajās kāzās jaunais vīrs Fēlikss Ciments (24), mielasta sākumā uzrunājot sapulcējušos viesus, izteica dziļu pateicību sievastēvam Maigonim Paklānam (44) par jaunās sievas Adelaīdas Cimentes, dzim. Paklānes (20), audzināšanu. Pateicies, F. Ciments turpināja: «Paklānu ģimenes tradīcijas ir tas cements (smiekli zālē), kas satur kopā latviešu ģimeni un, līdz ar to, arī visu mūsu sabiedrību. Adiņa līdz ar mātes pienu ir iezīdusi vīriešu pārākuma koncepciju. Viņa tikai divas reizes mūžā ir iedrošinājusies iebilst tēvam, un otrajā reizē tas teju teju kļuva par pēdējo, ko viņa savā mūžā ir teikusi. Bet viss ir uz labu. Kopš tā laika ar manu mīļoto Adiņu vairs nav nekādu problēmu! Viņa bija ideāla līgava, kas nu ir kļuvusi man par ideālu sievu. Pareizi, Adiņ? Nedzirdu. Skaļāk. Skaļāk, es teicu!»
Jaunā pāra tuvumā sēdošie saklausīja kautrīgu «jā» un uzgavilēja «Rūgts, rūgts!» A. Cimente, paklausot vieglam vīra rokas mājienam, tūlīt pat piecēlās kājās un ļāvās brutālam, bet neapšaubāmi kaislīgam skūpstam.
PATIESI! korespondents bija liecinieks, kā vairāki precēti vīrieši, redzot šo ainu, nespēj novaldīt aizkustinājuma asaras. ▼
2006. gada 20. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: neprāta atvarā
Vakar vakarā divdesmit deviņus gadus vecais pilsētas lauku teritorijas narkologs Jurģis Strazdāns (29) noņēma no plosta savu četrgadīgo māsasdēlu Miķeli (4), toties mirkli vēlāk pats pievienojās citiem uz plosta esošajiem radiniekiem. Kā stāsta aculiecinieki, Strazdāns esot plostojis ar apskaužamu iedvesmu un meistarību.
Plosts peld dīķī, kas uzpludināts starp Strazdānu ģimenes māju un kaimiņu pļavu. Duļķaino un aizaugušo dīķa krastu dēļ vasarā plosts tika izmantots peldēšanai, saules vannām, makšķerēšanai un svētku svinēšanai. Iespējams, vakardienas masveida plostošana bija pēdējā šosezon.
Kā Strazdāns šorīt telefonsarunā apstiprināja PATIESI! korespondentam, Miķelis patiešām esot visjaunākā persona, ko viņam nācies noņemt no plosta. Miķeļa veselības stāvoklis šobrīd esot apmierinošs un plostošanas sekas praktiski vairs nav jūtamas. ▼
2006. gada 19. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Kā liecina sabiedriskās domas pētījums, 67% Latvijas bērnu ir ievērojuši, ka Ziemassvētku vecīša dāvanu maiss izskatās tieši tāpat kā lielie, melnie atkritumu maisi, kas glabājas virtuves skapītī, tomēr šo faktu par aizdomīgu uzskata tikai 2% bērnu. ▼
2006. gada 18. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs B. Strutbergs (65) beidzot īstenojis senloloto sapni: nu viņam ir trīs pudeles Mozeles vīna, mazs smaidošs foto, uz galda vāzē ziedošas krizantēmas, dārziņš, kur nesāp sirds, kā arī gumijas laiva izbraucieniem pa Gauju. ▼
2006. gada 16. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: cerot uz negaidītām dāvanām
Nevilšus ieskatījies kalendārā 6. oktobra vakarā, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Juris Kolosemoapals (18) pēkšņi apjauta, cik tuvu ir maģiskais mirklis, ko tā gaida gan liels, gan mazs, gan bagāts, gan nabags. Klāt ir brīdis, kad visi kļūst vienlīdzīgi. Kad pat visklusākā vēlēšanās var pārvērst pasauli. Kad papīra čaukstoņa skan skaļāk par visniknākajiem lielgabala dārdiem.
Tikai nieka 80 dienas, un klāt Ziemassvētki! Visgaidītākais mirklis gadā, kad visiem jāatceras par mīlestību, Kristus piedzimšanu un Pastardienā gaidāmo stāšanos Dieva priekšā.
«Cik labi, ka ir jau 6. oktobris, kad līdz īstajai štellei palicis tik nedaudz,» paziņoja J. Kolosemoapals, aplaizīdams Ziemassvētku vecītim sagatavoto vēstuli, lai tā kārtīgi turētos ciet, un iedomādamies papīra čaukstēšanu, kas dzirdama, kad tiek izsaiņotas zem eglītes saliktās dāvanas. ▼
2006. gada 7. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: šī bīstamā atkarība no mīkstajām rotaļlietām
Ilgus gadus lasot sieviešu žurnālus un interneta portālus, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Emīls Krēpe (41) ir izveidojis iespaidīgu sarakstu ar savām atkarībām. Pēc viņa domām, situācija ir sasniegusi kritisko punktu.
«Līdz šim man šķita, ka dzīvoju kā visi. Ēdu, dzeru, mīlu, guļu, strādāju, atpūšos… Bet pirms kādiem pieciem gadiem raksts žurnālā «Santa» man atvēra acis uz lietu patieso stāvokli. Kopš tā laika esmu par šo tēmu ļoti daudz interesējies. Izrādās, ka esmu neglābjami atkarīgs. Dzeru biežāk nekā reizi nedēļā, turklāt, lai noreibtu, man vairs nepietiek ar vienu kokteili, bet vajag divus — izveidojusies noturība, tātad tas ir alkoholisms pirmajā stadijā. Man garšo lazdu rieksti. Kad vakaros pie televizora dažus uzgraužu, jūtos daudz labāk. Esmu kļuvis atkarīgs no tiem. Esmu arī darbaholiķis, jo, kad biju bezdarbnieks, jutos šausmīgi. Nepaiet ne diena, kad es negulētu vismaz dažas stundas. Tā ir hroniska atkarība no miega. Man patīk klasiskā mūzika. Tā ir reti sastopama, īpaši slimīga atkarība. Agrāk es domāju, ka mīlu savu sievu, bet tagad, pateicoties psiholoģijas rubrikai portālā «Apollo», saprotu, ka viņa vienkārši ir viena no manām atkarībām. Es neko nespēju ar sevi padarīt — man patīk būt kopā ar viņu, un viss. Turklāt esmu kļuvis līdzatkarīgs visām viņas atkarībām. Piemēram, mēs regulāri kopā ejam uz veikalu. Tas pats ar meitu. Kad nezinu, kur viņa ir un ko dara, jūtu neizskaidrojamu nemieru. Esmu sapratis, ka manā dzīvē, izņemot atkarības, nekā cita nemaz nav. Turklāt tās ir vienīgais, no kā es spēju gūt prieku! Mana eksistence ir nožēlojama. Es vairs nevienu soli nesperu, savas brīvas gribas vadīts. Tāpēc nolēmu darīt tam visam galu,» Krēpe raksta savā pirmsnāves vēstulē. ▼
2006. gada 4. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: tetovējums
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Jānis Kasjānis (59) šodien pīppauzes laikā pavēstīja saviem darbabiedriem būvmateriālu noliktavā, ka viņš varbūt varētu pēc nāves kļūt par orgānu donoru, tomēr nejūtot pārliecību, ka normāls cilvēks šādus orgānus vēlēsies.
«Īsti nezinu, vai kāds gribēs sev nieres, kurās ir tik daudz akmeņu, ka varētu nobruģēt nelielu piemājas celiņu. Mana sirds jau kādu pusgadsimtu ir stabilā pirmsinfarkta stāvoklī. Un paskatieties uz šo roku,» viņš uzrotīja piedurkni, uz kuras bija redzams atbaidošā kvalitātē izpildīts tetovējums.
«Bet ja nu tomēr, tad es neiebildīšu. Kad man morgā izņems nieres un sirdi, vai pat griezīs nost šo pašu roku,» viņš noslēgumā teica, pavadot savus vārdus ar enerģisku žestu, «es neteikšu ne vārda.» ▼
2006. gada 22. septembris • Kategorija: Sadzīve • 2 komentāri
Attēlā: pagaidām interesantākais no kandidātiem
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Konstantīns Bolšteins (36) ir izdarījis negaidītu izvēli. Par spīti faktam, ka 9. Saeimas vēlēšanām iesniegti 19 saraksti, turklāt astoņu partiju pārstāvji vakar vakarā bija redzami TV ekrānos, debatējot pārraidē «Milžu cīņas», viņš par savu favorītu ir izvēlējies Hitleru.
«Tas bija tik garlaicīgi, ka es izturēju tikai desmit minūtes,» par vakar televīzijā redzēto stāsta Bolšteins. «Lai gan vēl nezinu, par ko balsot, neesmu gatavs sevi tā mocīt. Gan jau kaut ko izdomāšu, kad laiks nāks tuvāk. Bet neviens cits kanāls arī neko aizraujošu nerādīja. Savā izvēlē es visbeidzot apstājos pie «Discovery Civilization», kurā tika stāstīts par Ādolfa Hitlera seksuālajām novirzēm. Izrādās, ka viņam neesot bijis normālu attiecību ar sievietēm, toties esot bijusi ejakulācija katru reizi, kad viņš uzstājies pūļa priekšā. Tāpēc viņš savu runu laikā esot tik drausmīgā ekstāzē kliedzis. Žēl gan, ka «Milžu cīņās» pagaidām neko tādu nerāda. Mazliet ceru uz Repši.» ▼
2006. gada 15. septembris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: lūgums «novākt tos kvadrātus, kas man traucē normāli runāt» netika uzklausīts
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, kurš, palikdams anonīms, neskaitāmas reizes palīdzējis PATIESI! iegūt vērtīgu informāciju, nācis klajā ar paziņojumu, ka vairs nevēlas būt anonīms. «Visa atzinība, ko iegūstu par savām pūlēm, ir šie neko neizsakošie vārdi «vēlējās palikt anonīms». Kas tā par atzinību, ko? Nekāda dižā vis nav. Visi nopelni tiek citiem, vai ne? Tagad, kad PATIESI! popularitāte pieaug, es arī labprāt gūtu kādu godam nopelnītu daļiņu slavas,» iedzīvotājs intervijā izklāstīja savas ieceres.
Diemžēl, kā iedzīvotājs sarūgtināts secināja, viņa personība nevienu neinteresē. «Visiem redakcijā, ir, tā teikt, uzspļaut. Man pat netiek dota iespēja atklāt, vai esmu vīrietis vai sieviete,» situāciju raksturoja pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, kurš arī šoreiz palika anonīms. ▼
2006. gada 13. septembris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: 2005. gada pašvaldību vēlēšanas
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Aleksejs Odziņš (30) nonācis pie secinājuma, ka ir pēdējais Gaismas Spēku pārstāvis pasaulē.
«Kad Repše ienāca politikā un pastāstīja par Gaismas un Tumsas Spēkiem, man kā zvīņas nokrita no acīm. Tas ir tik vienkārši — tā kā es viennozīmīgi esmu Gaismas pusē, visas manas iepriekšējās ķibeles ir izskaidrojamas ar Tumsas Spēku cīņu pret mani! Arī fakts, ka neviens no apkārtējiem nenovērtē manas labās īpašības, nav nekāds brīnums. Būtu bezgala naivi no Tumšajiem prasīt tādu pašaizliedzīgu godīgumu!» pastāstīja treniņtērpā ģērbies, izstīdzējušais skolas saimniecības daļas vadītājs, kurš «Jaunā laika» sarakstā neveiksmīgi kandidēja pilsētas lauku teritorijas pašvaldības vēlēšanās.
Savas īsās politiskās karjeras laikā viņš guva jaunas atklāsmes, kas mainīja viņa viedokli: «Pagāja laiks, un Repše tika salauzts. Pamazām arī viņš padevās Tumsas varai. Tie viņa sātaniskie līdzgaitnieki, kas plosās ar dienesta automobiļiem, lobē biznesus Jūrmalā un raksta burtnīciņas gaļas kombinātos… Viņi ir nohipnotizējuši vai pat sazāļojuši manu Repši. Iespējams, tas notika toreiz, kad viņu Stokholmā uzvilināja uz jumta. Viņš vēl runā tāpat kā agrāk, bet tā ir tikai Tumsas viltība, jo iekšpuse visa jau ir melna. Ak, ja viņš jau pašā sākumā būtu par savu palīgu izvēlējies mani… Jā, tas nav viegli, kad sabrūk tāda autoritāte. Bet es izturēju. Jau kādu laiciņu es esmu palicis vienīgais Gaišais. Nu ja nu vienīgi vēl Ausma Kantāne-Ziedone, šī starojošā dvēsele! Jau vairākas nedēļas cenšos viņu sazvanīt, bet viņa uz maniem zvaniem neatbild. Baidos, ka Tumsas Spēki ir dabūjuši viņu savos nagos.» ▼
2006. gada 5. septembris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: vēl ir iespēja apstāties
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Juris Ķeizars (39) bija pirmais apmeklētājs, kuru sagaidīja nupat no jauna atvērtais restorāns un bārs «Light».
Kā jau ziņots, pēc restorānā «Light» baudītas maltītes pie nopietnas zarnu trakta infekcijas tika vairāki sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma apmeklētāji.
Tagad, pēc ilgstošām pārbaudēm un dezinfekcijas darbiem restorānā bārā «Light» izdevies apkarot salmonelozes baktērijas, un Juris Ķeizars bez bažām nobaudīja tunča salātus un karbonādi — ēdienus, kas ilgu laiku tika uzskatīti par galvenajiem saindēšanas izraisītājiem.
Diennakti pēc maltītes baudīšanas Jura Ķeizara pašsajūta ir normāla. «Nav nekādas vainas,» viņš tālruņa intervijā ziņoja no mājām. «Mana sieva jau saka — es varot ēst kaut vai ķieģeļus».
«Es nebaidos izmēģināt neko jaunu,» pastāstīja Juris Ķeizars, kas pilsētā bija ieradies darījumu vizītē. Pilsētas lauku teritorijā viņam pieder neliels galdniecības cehs. «Asas izjūtas man nav svešas kopš pusaudža gadiem. Esmu nodarbojies ar BMX, jau vēlāk — ar motobraukšanu, vairākkārt lēcis ar izpletni.»
Pilsētas lauku teritorijā viņš pazīstams kā liels drosminieks. «Nav tādas jaunas alus vai čipsu šķirnes, ko Juris nebūtu izmēģinājis pirmais,» atzina vietējā veikala pārdevēja Ludmila.
Un tāpēc viņš uzreiz izlēmis, ka jānobauda tieši liktenīgie salāti un karbonāde. «Par to nevarēja būt ne divu domu,» smej drosmīgais gardēdis. «Man patīk lietas, kas uzdzen asumiņu.» ▼
2006. gada 31. augusts • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: kadrs no filmas
Mūsdienu nervozajā pasaulē dažādas fobijas un iedomas sastopamas aizvien biežāk, turklāt, kā uzskata speciālisti, lielai daļai no tām cēlonis ir šausmu filmu radītās psiholoģiskās traumas.
Piemēram, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Bārbala Melne sarunā ar PATIESI! korespondentu pastāstīja par savām bailēm krist no slepkavas rokas, kas īpaši pastiprinājušās pēc filmas «Hostelis» noskatīšanās: «Man tā filma nu tā, ne pārāk. Tiklīdz sākās titri un atvērās durvis, laidos projām. Bet nākamajā rītā sākās… Piecēlusies, nomazgājos un devos uz virtuvi, bet, tiklīdz sāku baudīt savu rīta kafiju, kaut kāds milzīgs priekšmets ne nekurienes gāzās man virsū un notrieca gar zemi. Nekas tāds ar mani agrāk nebija noticis. Devos atpakaļ uz istabu, atlaidos gultā un sāku domāt, cik nereāli tas viss ir. Uzdevu sev jautājumu, vai gadījumā tā nav halucinācija. Mazliet nomierinājusies, sāku ēst cepumus no šķīvja, kas bija nolikts uz galdiņa pie gultas, bet jau nākamajā mirklī atkal kaut kas liels un melns metās man virsū ar pērkona dārdam līdzīgu troksni. Es neatskatīdamās metos projām no mājas. Visu šo laiku dzīvoju vienās bailēs.»
Kā var apliecināt korespondents, Bārbala Melne izskatījās ļoti nervoza. Šķita, ka viņa neatrod sev vietu. Tas bija ārkārtīgi kaitinoši. «Kā jums šķiet, vai kāds mani patiešām grib nogalināt, vai tās ir tikai iedomas?» viņa vaicāja.
Korespondents neko neatbildēja, un, paņēmis avīzi, nosita uzbāzīgo mušu. ▼
2006. gada 26. augusts • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: vai augšupejošā tendence būs noturīga?
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Aldonis Bernšteins (64), analizējot savu stāvokli, nule kā ir apkopojis operatīvo informāciju, ko dažādas organisma daļas sūta uz smadzenēm, un nonācis pie secinājuma, ka kopumā manāmas pozitīvas tendences, bet atsevišķās organisma vietās vērojams pat krass situācijas uzlabojums.
«Piemēram, ja vēl pulksten četros mana galva plīsa pušu no sāpēm, kuņģis bija apgriezies otrādi, kājas gāja meimuru meimuriem un sirds leca pa muti ārā, tad šobrīd abas galvas puses atkal ir savienojušās kopā, kuņģa pozicionālā nobīde ir samazinājusies līdz 30 grādiem, kāju kustību koordinācija ir atgriezusies, bet sirds rāmi soļo atpakaļ uz savu vietu krūšu kurvja kreisajā pusē,» ziņo analītiķis.
Tomēr konservatīvāk noskaņotie analītiķi, kuru vidū ir arī Bernšteina sieva, atgādina, ka optimisms, ko rada īslaicīga pašsajūtas indeksa celšanās, nekādā ziņā nav pielīdzināms labvēlīgai ilgtermiņa prognozei, tāpēc iesaka Bernšteinam pagaidām neiet uz veikalu pēc vēl vienas degvīna pudeles. ▼
2006. gada 21. augusts • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: redakciju pie redakcijas durvīm sagaidīja redakcijas aizslēgtās redakcijas durvis
Kā ziņo nepārbaudīti avoti, slēgta neatkarīgā medija PATIESI! redakcija. Tas noticis no redakcijas neatkarīgu iemeslu dēļ. No avotiem plūstošā informācija liecina, ka redakcija būs slēgta vismaz līdz pirmdienas rītam.
Uzzināt redakcijas patieso viedokli par redakcijas slēgšanu redakcijai līdz redakcijas slēgšanas brīdim neizdevās. ▼
2006. gada 18. augusts • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: nākamais veselībai bīstamākais Latvijas augs pēc latvāņa
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Alvis Konkols (31), ieturot maltīti tirdzniecības centra «Spice» sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā «Lido», vienas minūtes laikā novecojis par vairākiem desmitiem gadu.
«Esmu uzaudzis, līdz ar mātes pienu iezīžot pankroku. Līdz šim es kvēli ienīdu drausmīgo Latvijas šlāgermūziku un visus, kas to klausās, tāpēc tajā mirklī, kad sapratu, ka mana kāja nekontrolējami sit ritmu līdzi «Lido» skanošajām «Vecpiebalgas ūdensrozēm», es salūzu. Tā bija drausmīgākā minūte manā mūžā. Un tam bija jānotiek tieši tajā dienā, kad no rīta pamanīju savu pirmo sirmo matu! Vēl pirms mirkļa es biju kā trakulīgs pusaudzis, bet tagad esmu atjēdzies kā slims sirmgalvis. Man jāiemācās dzīvot no jauna, jāiemācās samierināties ar notikušo nelaimi,» viņš pastāstīja PATIESI! korespondentam.
Kad Konkols būs mazliet atguvis spēkus, viņš dosies kārtot formalitātes, kas saistītas ar priekšlaicīgu pensionēšanos veselības stāvokļa dēļ. ▼
2006. gada 8. augusts • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
