PATIESI!

Attēlā: rezultāts debatēm par prezidenta amata kandidātiem

Jēkaba ielā 11, Saeimas ēkā darbu uzsācis pērļu ieguves uzņēmums «Latpērle». Saskaņā ar līgumu starp uzņēmumu un Saeimas kanceleju, «Latpērle» ir ieguvusi tiesības savākt, apstrādāt un pārdot pērles, ko bārsta deputāti. Par šo iespēju uzņēmums maksās kancelejai pusi no peļņas.

Kā pastāstīja «Latpērles» direktore Marianna Mazāzivs, agrāk pērles Latvijā ieguva no gliemenēm, tā saucamajām upespērlenēm. Intensīvas pērļu ieguves rezultātā upespērlenes tika gandrīz iznīcinātas. Tāpēc jo iepriecinošāka ir iespēja atgriezt Latvijas vārdu starp pasaules pērļu lielvalstīm, turklāt nozares potenciāls ir gandrīz neizsmeļams. «Lai mēs veiksmīgi darbotos, pietiktu pat ar vienu pašu Dobeli. Viņam nu tādas pērles nāk laukā!» paskaidroja Mazāzivs. ▼

Trešdien (6. jūnijā) SIA «Getliņi 2» poligonā sāka iznīcināt 71 195 litrus šķidruma ar alkoholam raksturīgu smaku. Iznīcināšanas process ilgs 2 dienas.

(No db.lv.) ▼

Ventspils tranzītbiznesa firmas «Beleggingsmaatschappij GEIT B. V.» nosaukums tulkojumā nozīmē «Ieguldījumu kompānija aitām», raksta «Dienas Bizness».

«GEIT B. V.» ir vairāku Ventspils tranzītbiznesā ietekmīgu uzņēmumu kapitāldaļu turētāja, piemēram, «Kālija Parkā», «Ventspils Tirdzniecības Ostā», «Ostas Flotē» u. c. Iepriekš presē izskanējušas versijas, ka aiz šī Nīderlandē reģistrētā uzņēmuma slēpjas Latvijas tranzītbiznesā pazīstami uzņēmēji. «Beleggingsmaatschappij», kas tulkojumā nozīmē «investīciju kompānija», parādot kompānijas mērķi — investēt naudu, sacīja firmas pārstāvis Rūdolfs Meroni.

Latvijas biznesā jau vairākkārt bijusi sastopama parādība ar interesantiem un pretrunīgiem uzņēmumu nosaukumiem. Viens no skaļākajiem gadījumiem bija ar bēdīgi slaveno uzņēmumu SIA «Agalas» (lasot no otra gala — salaga), kas bija liels valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas iemaksu parādnieks.

Uzņēmumu reģistrā vēl pieteikti tādi uzņēmumi kā IU «Atgriešanās pie Dieva», SIA «Nu un», SIA «Gailīšu siltums», SIA «Diena pirms Jāņu nakts», SIA «Dīvainītis», SIA «Čečenijas republikas jaunie horizonti», SIA «Kaujas Cimdi», SIA «Kodiens», SIA «Begemots» u. c. ▼

Attēlā: Vilis Stampkēvičs demonstrē pašizgatavoto vizuli

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Visvaldis Kronenbergs (25) līdz šim uzskatīja, ka makšķerēšana ir nesaprotams un pat muļķīgs vaļasprieks. Tomēr šorīt no rīta, kopā ar draugu Vili Stampkēviču aizbraucis makšķerēt, viņš saprata, ka āķis ir lūpā.

Sēžot rindā pie ārsta, viņš piezvanīja PATIESI! korespondentam un īsumā raksturoja situāciju: «Laikam es biju nostājies pārāk tuvu Vilim. Es nepaguvu pat sagatavoties makšķerēšanai, kad Vilis atvēzējās metienam un viņa spininga vizulis trāpīja man pa seju. Tagad es beidzot esmu sapratis, ko makšķernieki domā, kad viņi runā par āķi lūpā, turklāt smaida tādu jocīgu, iešķību smaidu.» ▼

Krievijā diviem cilvēkiem piespriests trīs gadu cietumsods par prezidenta Putina nomelnošanu. Kādās svinībās viņi, visiem dzirdot, smējās par neģēlīgo izdomājumu, ka arī Putins kārto dabiskās vajadzības. ▼

Attēlā: kurš būs blakus brīdī, kad neviena nebūs blakus?

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, iepriekš tiesātais Imants Duksis (44), kurš jau agrāk ir pamanīts, izsekojot nepilngadīgo Irēnu Strongholdi (mazāk par 18) gan diennakts tumšajā, gan gaišajā laikā, vakar naktī pieķerts, slapstoties ap māju, kurā meitene dzīvo.

Paskaidrojot savu rīcību Irēnas tēvam, kurš bija iznācis laukā uzsmēķēt un pamanīja Imantu sēžam kokā blakus mājai, izsekotājs atzinās, ka viņam ir pamatotas bažas par Irēnas drošību, tāpēc viņš ar vislabākajiem nodomiem pilda brīvprātīgā miesassarga funkciju. «Ieslodzījuma laikā es uzzināju, kādi briesmoņi mēdz gadīties pat šķietami jauku cilvēku vidū, tāpēc, kad nesen uz tumšas ielas satiku Irēnu, kas nāca mājās no deju kursiem, mana sirds burtiski sažņaudzās. Kopš tā laika mani neliek mierā doma, ka kāds monstrs varētu viņai kaut ko nodarīt, un tikai mirkļos, kad es redzu Irēnu mierīgi izģērbjamies savā istabā, es varu justies mazliet mierīgāk,» Duksis neslēpa aizkustinājumu.

Tomēr nokāpt no koka un pieņemt no Irēnas tēva pateicības rokasspiedienu Duksis atteicās, tāpēc situācijas atrisināšanai bija nepieciešams izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus, kuri jau agrāk no šī paša koka bija vairākkārt nocēluši Strongholdu ģimenes runci Šprici. ▼

Lai gan internetā ir atrodama informācija, ka skaņai «la» atbilst takts frekvence 440 Hz, pilsētas lauku teritorijas datortīklu speciālistam Zigmundam Draiskim (22) joprojām nav izdevies noskaidrot, ar kādu operētējsistēmu darbojas viņa māsas čells un kāda skaņas karte izmantota tā konstrukcijā. ▼

Attēlā: kāja

Kā atklājusi Valda Zatlera sieva Lilita, nākamais Latvijas prezidents negaidīti atstiepis kājas. Atnākot mājās no darba, viņa ieraudzījusi divas kājas, kas noliktas virtuvē uz galda.

Pēc apstākļu noskaidrošanas atklājies, ka Zatlers, pat būdams atvaļinājumā, joprojām turpina strādāt, bet laika trūkuma dēļ ir spiests ņemt darbu uz mājām. Uz virtuves galda atrastās kājas izrādījušās divas pilnīgi jauna veida protēzes, ko Zatlers atstiepis no slimnīcas, lai pamatīgi tās izpētītu. ▼

Attēlā: labi nolikta karote

Pēc «gariem un pazemojuma pilniem gadiem» vēloties «pamatīgi iegriezt» saviem kaimiņiem, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Solveigs Rauda (58) smagi ievainojis vairākus blakus māju iedzīvotājus.

Kā ar pārgrieztām acīm pastāstīja cietušie sirmgalvji un bērni, Rauda jau agrāk izteicies, ka labprāt viņiem novilktu ādu pār acīm, iedotu pa koko un pat samaltu miltos, bet visi uzskatījuši, ka šie vārdi ir tikai tukšu salmu kulšana.

Konflikts sācies vēl padomju laikos, kad kaimiņi bieži nākuši pie Raudas, lai aizņemtos galda piederumus, bet nekad nav nolikuši tos atpakaļ. «Ceru, ka tagad kāds no viņiem beidzot noliks karoti,» sarunā ar PATIESI! korespondentu nosmīkņāja Rauda.

Ir cietušie. ▼

Attēlā: brālis

Kā PATIESI! uzzinājis no uzticamiem avotiem, partijas «Jaunais laiks» izvirzītā prezidenta amata kandidāte Sandra Kalniete savu kandidatūru atsaukusi tāpēc, ka nejūtot nekādu steigu. Kalniete Latvijā no Skotijas ir ieradusies jau XIX gadsimtā, tolaik vēl ar savu īsto uzvārdu — Makleoda. Nomainot to uz latvisko «Kalniete», viņa veiksmīgi iekļāvās mūsu zemes sabiedriski politiskajā dzīvē. Tā kā viņa iecerējusi Latvijā pavadīt vēl dažus gadsimtus, agri vai vēlu radīšoties jauna iespēja kļūt par prezidenti. ▼

Attēlā: organizācijas logo

Lai apvienotu visus labās gribas cilvēkus, kam apnikušas nepiedienīgās, ar tūpli visciešākajā veidā saistītās un pretrunā ar kristīgo morāli esošās sabiedrības mazākuma izdarības un šo izdarību uzspiešana pārējai sabiedrībai, nodibināta jauna kustība ar vietni internetā www.nopirde.lv.

Organizācija noliedz, ka pirdieni ir dabiska un ģenētiski iedzimta parādība, kas sastopama gan dzīvnieku pasaulē, gan visās sabiedrībās, turklāt dažkārt vēsturē tikusi uzskatīta par pieņemamu uzvedību gan vīriešu, gan sieviešu vidū.

«Domāju, ka visiem pirdējiem vajadzētu ņemt un aizšūt taisno zarnu. Ja šo izvirtuļu izdarības netiks apturētas, latviešu tautai draud izmiršana. Tā vienkārši nosmaks!» sarunā stāsta portāla dibinātājs Vēsmonis Rožlapa. «Ja vēl katrs to darītu savās mājās, bet nē! Vairums no viņiem nekautrējas savas novirzes demonstrēt arī uz ielas un sabiedriskās vietās, tādējādi rādot atbaidošu piemēru jaunatnei un sabojājot vispārpieņemto atmosfēru. Tāpēc mēs esam nolēmuši apvienoties, lai pret šādām masveida pirdēm vērstos vienotā frontē, izmantojot pat tādus radikālus līdzekļus kā gaisa atsvaidzinātājus.»

Par spīti «NoPirde» apņēmībai, gāzu izdalīšanās nepieļaušana novedusi dažus tās dalībniekus līdz slimnīcas gultai. «Protams, iemācīties apspiest sevī šo dzīvniecisko vajadzību nav viegli,» atzīst Rožlapa. ▼

«Paši uzprasījās, iedodot ciematam tādu nosaukumu,» lakonisks bija pilsētas lauku teritorijas privātmāju rajona «Pazemes bunkurs» iedzīvotājs Druvis Kurmis (40), komentējot notikumus Garkalnes pagasta privātmāju rajonā «Padebeši», kur stiprs vējš nolauzis vairāk nekā simt priedes, kas kritušas uz māju jumtiem, sētām un automašīnām. ▼

Attēlā: Rīgas rajona sadzīves pakalpojumu kombināta direktors, komunists ar 24 gadu stāžu tiekas ar NATO ģenerālsekretāru (foto no www.nato.int)

Jau gandrīz aizmirstā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nākusi klajā ar paziņojumu, ka prezidenta amata kandidātu Aivaru Endziņu izvirzījusi partija, kuras lojalitāte Latvijai ir apšaubāma, turklāt viņš ilgstoši darbojies komunistiskajā partijā.

«Tas sanāk nu gluži kā man! Mani izvirzīja Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas arī bija promaskaviski orientēta, bet to, paldies Dievam, visi jau ir aizmirsuši. Turklāt esmu sadarbojusies ar VDK, ko gan nekad neatzīšu, un diez vai kāds arī to spēs pierādīt. Tādā ziņā Endziņa kungs ir tikpat labs kandidāts kā es, vai pat vēl labāks, jo uzreiz godīgi atzīst, ko darījis,» secināja prezidente. ▼

Attēlā: 1924. gadā Vācijā ar inflācijas dēļ vērtību zaudējušo naudu kurināja krāsnis

Bauskas pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji Dainis un Rūta Jančevski savam pirmdzimtajam, kas pasaulē pieteicies pagājušās nedēļas nogalē, devuši «laikmeta garam» atbilstošu vārdu, kas «spilgti iezīmēs brīdi, kad puisēns nācis pasaulē».

Jaundzimušo, kas pēc «pārsteidzoši vieglām» dzemdībām nāca pasaulē sestdienas vakarā, vecāki nosaukuši par Oligarhu Jančevski.

«Vārda došana ir nopietns pasākums,» PATIESI! argumentēja laimīgais tēvs. «Ar tādu vārdu, kādu tev iedod, cilvēkam jādzīvo visu atlikušo mūžu. Tieši tāpēc mēs ar sieviņu negribējam vienu no tiem parastajiem vārdiem, kādi ir visiem, bet kaut ko, kas vienlaikus atspoguļo gan šo laiku, gan skaidri iezīmē mūsu dēla nākotnes dzīves ceļu.»

Vecāki bija nolēmuši līdz pat pēdējam brīdim paturēt noslēpumā bērna dzimumu, līdz ar to bija gatavi arī meitas piedzimšanai. «Par meitas vārdu mums gan bija nelielas domstarpības,» pastāstīja jaunā māmiņa. «Man likās, ka labāks vārds būtu Inflācija, bet Dainim — Devalvācija.»

Tā kā piedzima puika, domstarpības atrisinājās pašas no sevis. «Ir pilnīgi skaidrs, ka pati daba nāca mums palīgā,» smej laimīgā Rūta. ▼

Attēlā: nepielūdzams antikomunists

Kubas līderis Fidels Kastro savā kārtējā rakstā apsūdzējis laiku par vēlmi viņu nogalināt. «Es neesmu ne pirmais, ne pēdējais, kuram laiks licis atņemt dzīvību, vai arī no tiem, kurus tas ierosinājis nogalināt vienu vai lielā grupā,» teikts pirmdien izplatītajā rakstā.

Rakstā «Idejas nevar nogalināt» Kastro norāda, ka laiku par viņa Kubas politiku izvaicājusi «svarīga persona» un laiks esot atbildējis, ka «es tikai gaidu Kastro nāvi». ▼