PATIESI!

Rentgenu izgudrojis Rentgens

Attēlā: Rentgena rentgens

Kā var lasīt publikācijā prestižajā žurnālā «Nature», zinātnes vēsturnieki no Krievijas piedāvā svaigu skatījumu uz pasaulē bieži apšaubīto un ar neizpratni uzņemto faktu, ka rentgena iekārtas izgudrotājs ir bijis vācu zinātnieks Vilhelms Konrāds Rentgens (1845-1923), kurš veicis virkni pētījumu fizikā un saņēmis Nobela prēmiju par tā dēvēto X staru atklāšanu.

Lai gan ārvalstu izdevumos nav nekādu norāžu par bijušās PSRS teritorijā tik labi pazīstamās «rentgena iekārtas» izcelsmi, un vārds «rentgens» tiek saistīts tikai ar jonizējošā starojuma mērvienības nosaukumu, vēsturnieki veikuši šī jautājuma izpēti, izmantojot izslēgšanas metodi. Atmetot neticamās versijas, atliek tikai viena: neviens cits, izņemot Rentgenu, rentgenu nevar būt izgudrojis.

«Ja rentgenu būtu izgudrojis kāds cits, nevis Rentgens, kāpēc tad tas tika nosaukts par rentgenu?» rakstā tiek uzdots retorisks jautājums. ▼

Slimību izraisītājiem patīk higiēna

Attēlā: «Neisseria gonorrhoeae» lieliski jūtas frotē dvielī

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem, ko profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā veikuši britu bakteriologi, mums nāksies pārskatīt savus stereotipus par higiēnu.

Veicot analīzes vairākos simtos vannasistabu un tualešu, zinātnieki atklāja, ka visaugstākā slimības izraisošo mikroorganismu koncentrācija ir tieši priekšmetos, ar kuru palīdzību mēs mēģinām no šiem mikroorganismiem atbrīvoties: uz krāniem, izlietnēs, vannās, dvieļos un it īpaši ziepēs.

Pēdējo simt gadu laikā baktērijas ne tikai ir kļuvušas noturīgas pret ziepēs atrodamajām ķīmiskajām vielām, bet pat aktīvi izmanto tās kā placdarmu savai izplatībai. Veicot salīdzinošo pētījumu, atklājās, ka parastajās tualetes ziepēs tādas baktērijas kā «Staphylococcus», «Helicobacter pylori» un «Treponema pallidum» vairojas trīsreiz straujāk nekā vienkārši tīrā ūdenī. Tas izskaidrojams ar bagātīgo mitrumu un daudzveidīgo uzturu, ko nodrošina ziepju aizvien eksotiskākais sastāvs, kā arī no rokām ziepēs nonākošie sviedri, tauki un ādas daļiņas.

Ņemot vērā šo atklājumu, britu zinātnieki iesaka visiem, kas vēlas saglabāt veselību, vairs nemazgāties. Ja tomēr jāmazgājas, tad vislabāk to darīt bez ziepēm, nenovelkot apavus un nekādā gadījumā pēc tam neslaukoties. ▼

Īsumā

Britu zinātnieki profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā, kas bija devušies uz Himalajiem meklēt sniega cilvēku, tā vietā negaidīti ieguvuši pārliecinošus pierādījumus sniega necilvēka eksistencei. ▼

Latviešu zinātnieki atklājuši ūdeni, kur nevajag

Attēlā: ūdens pēdas uz Marsa

Kamēr turpinās ūdens meklējumi uz citām Saules sistēmas planētām, vairāki Latvijas zinātnieki, aizvadītās nedēļas nogalē kopīgi svinot sava kolēģa dzimšanas dienu kādā viesu mājā Cēsu rajonā, jau atklājuši ūdeni daudzās vietās, kur tam nevajadzētu būt.

Šo apbrīnojamo atradumu virkni aizsāka zinātniskais eksperiments, kura laikā tika pierādīts, ka degvīns reibina ievērojami mazāk nekā spirts. Kā izrādījās, notikušajam ir zinātnisks izskaidrojums: degvīnā ir veseli 60% ūdens.

Kad beidzās gan degvīns, gan spirts, tika veikts mēģinājums iedarbināt automašīnu, lai atvestu izejmateriālus eksperimenta turpināšanai, tomēr ūdens negaidīti tika atrasts vēl kādā vietā — automašīnas aizdedzē. Saskaņā ar izvirzīto hipotēzi, ūdens aizdedzē nokļuva, kad automašīnas šoferis šurpceļā nebremzējot iebrauca dziļā peļķē. Šīs pašas hipotēzes ietvaros tika secināts, ka ūdens lielā daudzumā atrodams arī šofera smadzenēs.

Pieņēmuši šos faktus kā objektīvu realitāti, zinātnieki devās pirtī, kur nolēma eksperimentālā kārtā pārbaudīt patiesumu uzrakstam «Ūdeni uz pirts akmeņiem neliet. Bīstami!», papildinātam ar galvaskausu un zibeni. Eksperiments pierādīja, ka uzraksts atbilst patiesībai, jo visā mājā, kā arī tuvākajā apkaimē pazuda elektrība. Svinības turpinājās sveču gaismā.

Vakara gaitā divi zinātnieki, izejot ārā, lai nokārtotu dabiskās vajadzības, neatkarīgi viens no otra veica vēl kādu pārsteidzošu atklājumu: izrādās, ka liels daudzums ūdens ir arī tumsā grūti pamanāmajā pirts dīķī. Īsu mirkli pēc šī atklājuma ūdens tika atrasts arī abu zinātnieku drēbēs, mobilajos tālruņos, makos un dokumentos.

Pamodušies nākamajā rītā, zinātnieki ūdens meklējumos metās ar divkāršu degsmi. Centība atmaksājās, jo tika atklāta divlitrīga pudele ar minerālūdeni. ▼

Īsumā

Latvijas zinātnieki pēc vairāk nekā desmit gadus ilgiem pētījumiem beidzot atraduši gēnu, no kura atkarīgs, vai laboratorijas peles mirstot norausta pakaļkājas vienu vai divas reizes. ▼

Zinātnieki: masturbēšana patiešām atmiekšķē smadzenes

Attēlā: izlaidības postošās sekas

Pēdējā laikā aizvien biežāk pārliecināmies, ka agrāk cilvēki zinājuši daudz vairāk nekā tagad. Tā britu zinātnieki profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā guvuši negaidītu apstiprinājumu senajai tautas gudrībai, ka masturbētājiem atmiekšķējas smadzenes.

Eksperimentā tika pārbaudītas smadzenes simt septiņdesmit cilvēkiem, par kuriem bija skaidri zināms, ka viņi vismaz vienu reizi ir masturbējuši. Daļa bija nule kā miruši un viņiem tika veikta sekcija, bet pārējiem veica operāciju — galvaskausa trepanāciju. Atklājās, ka visiem smadzenes masturbēšanas iespaidā ir kļuvušas mīkstas.

Kā žurnālā «Nature» raksta sers Daunlouds, «nebija neviena masturbētāja, kam smadzenes būtu uzrādījušas kaut nelielu cietību. Es personīgi ar pirkstu iebakstīju visās smadzenēs un visās mans pirksts iegāja iekšā gandrīz bez pretestības — kā tādā receklī. Ceru, ka mūsu atklājums liks pārskatīt tagadējo pārlieku liberālo attieksmi pret izlaidību.» ▼

Īsumā

Latvijas zinātnieki izstrādājuši jaunu metodi, kā atrisināt jenotsuņu problēmu Latvijas mežos: katrs noķertais jenotsuns tiek sadalīts, rezultātā iegūstot jenotu un suni. ▼

Atrisināts Visuma izplešanās noslēpums (papildināta)

Attēlā: histērija sasniegusi pat vistālākās galaktikas

Britu zinātnieki profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā atraduši atbildi uz vienu no fundamentālajiem fizikas jautājumiem: kāpēc Visuma izplešanās ātrums turpina pieaugt, lai gan gravitācijas spēka ietekmē tam būtu pakāpeniski jāsamazinās?

Saskaņā ar zinātnieku formulēto «pretīguma principu», Visums izplešas, jo ikviena tajā esošā elementārdaļiņa tiecas nokļūt pēc iespējas tālāk no Parisas Hiltones. Ar katru jaunu publikāciju par Hiltoni šī tieksme pieaug. Īpaši ievērojami izplešanās ātrums ir palielinājies pēc Hiltones albuma «Paris» iznākšanas. Mūsu zemeslode vēl nav izjukusi gabalos tikai tāpēc, ka materiālus objektus kopā saturošā gravitācija nelielos attālumos tomēr ir spēcīgāka par atgrūšanos no Hiltones.

Šis atklājums beidzot zinātniski pierāda faktu, kas pašai Hiltonei bija zināms jau sen: viņa patiešām ir Visuma centrs.

(Papildinājums: kā rakstīts britu zinātnieku paziņojumā, kas šodien izplatīts visām ziņu aģentūrām, Visuma paplašināšanās ātrums sācis samazināties. Tas tiek saistīts ar kādu Parisas Hiltones albuma «Paris» recenziju, kas internetā iegūst aizvien plašāku izplatību. Lai neiztraucētu šī procesa ietekmi uz Visumu, publicējam recenziju pilnībā un oriģinālvalodā:

The donkey not only has longer ears than the horse but also typically eats much less. Also, its fur is not waterproof. The domesticated animal, Equus asinus, can defend itself with a powerful kick from its hind legs. While present in early American society, the donkey’s popularity was not widespread until the Gold Rush, thanks to its social disposition and ability to carry tools. Many people consider the donkey a cute and comical animal, but it has a reputation for being stubborn. A popular German proverb contends that a donkey can dress up in a lion suit, but its ears will always stick out and reveal its true identity. The donkey is helpful in herding sheep, cattle or goats. The animal is also commonly known as a jackass, burro, jennet, hinny and ass. It has a loud, brassy voice that goes, «Hee-haw! Hee-haw! Hee-haw!»

Aidin Vaziri) ▼

Izdodas atklāt nezināmo

Attēlā: iespējams, ka nezināmais ir tieši aiz apvāršņa

Britu zinātnieku ekspedīcijai profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā kādā nezināmā vietā izdevies atklāt kaut ko nezināmu. Pagaidām skaidri zināms tikai tas, ka nezināmais noteikti ir. Atklājums ir īpaši nozīmīgs tādēļ, ka nezināmajam nezināmajā vietā nemaz nevajadzēja atrasties.

Nav zināms, kad noticis atklājums. Tāpat nav zināms, kā tieši atklājums veikts. Tomēr ekspedīcijas vadītājs darījis zināmu, ka atklājums ir «grandiozs», gan noliedzot, ka šis vārds varētu būt attiecināms uz tā fizisko izmēru. «Bet teikšu godīgi: kad naktīs iztēlojos, kas patiesībā varētu būt šis nezināmais, man kļūst mazliet bail,» viņš pastāstīja.

Kāds būs atklājuma tālākais liktenis, pagaidām nevar zināt, to atliekot «vienīgi minēt». ▼

Latvijas zinātni novērtē pasaulē

Attēlā: iregularitātes šķiedru struktūrā

Vairāki Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un celulozes un papīra rūpniecības speciālisti līdzdarbojas vērienīgā starptautiskā projektā, kura mērķis ir uzlabot visu planētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

«Iespējams, pirmajā brīdī tie var likties tikai skaļi vārdi, taču lietas būtība ir tieši tāda,» pastāstīja Latvijas zinātnieku grupas vadītājs Dr. chem. Jūlijs Vaidalāns. «Latvijā jau izsenis ir bijusi samērā attīstīta celulozes un papīra rūpniecība, kura aizsākusies jau aizpagājušajā gadu simtenī. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka problēmas risināšanai ārzemju kolēģi pieaicināja mūsu spožākos prātus no LZA un papīrrūpniecības nozares.»

Pētījumus par nepareizās vietās radušos pārrāvumu un plīšanas gadījumu novēršanu straujas kustības rezultātā (NVRPPGNSKR) pirms divarpus gadiem sāka britu zinātnieku grupa profesora sera Bendžamina Daunlouda vadībā.

«Šajā laikā tapušas ievērojamas iestrādes,» norādīja J. Vaidalāns. «Tomēr angļi saprata, ka ar pašu spēkiem vien NVRPPGNSKR problēmas risinājums varētu būt jāgaida vēl daudzus gadus. Tas ievērojami sadārdzinātu projekta izmaksas. Tā dzima ideja par starptautisku spēku iesaistīšanu.»

Vaicāts par NVRPPGNSKR pētījuma rezultātu praktisko pielietojumu, J. Vaidalāns ieteica iztēloties pavisam reālu dzīves situāciju. «Iedomājieties, ka esat tualetē. Un pienāk brīdis, kad nepieciešams tualetes papīrs. Jūs to paraujat, lai norautu nelielu gabaliņu. Tiktāl viss rit veiksmīgi. Taču tūliņ pēc tam izrādās, ka papīrs noplīsis pārāk tuvu pie rullīša un ieritinājies iekšā papīra turētājā. Ikviens no mums ir pavadījis nepatīkamus mirkļus, mēģinot atkal atrast papīra galu. Tieši šī problēma seru Daunloudu pamudināja ķerties pie NVRPPGNSKR.»

Darbs pie projekta turpinās. Ar pirmajiem izmēģinājuma paraugiem sabiedrība varētu tikt iepazīstināta nākamā gada pavasarī. ▼

90 procenti iedzīvotāju varētu būt zombiji

Attēlā: zombijus pievilina kapu smarža

Vismaz deviņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju varētu būt dzīvi miroņi jeb tā saucamie zombiji, nesen veiktā pētījumā secinājis britu antropologs sers Bendžamins Daunlouds. Pazīstamā zinātnieka uzmanību pērn, viesojoties Latvijā, piesaistījā mūsu zemē īpaši izkoptā kapu un mirušo piemiņas tradīciju kultūra. Īpaši paliekošu iespaidu uz pētnieku atstājis Gulbenes kapu svētku apmeklējums. Tas arī kļuvis par iedvesmas avotu pētījumam, kas nākammēnes tiks publicēts prestižajā žurnālā «Nature».

«Iesākumā biju cerējis, ka dzīvo miroņu īpatsvars sabiedrībā nepārsniegs 2–3 procentus, ko Rietumeiropas valstī varētu uzskatīt par normu, taču, kad ar jaunākās zinātniskās aparatūras palīdzību noskaidroju patieso dzīvo miroņu īpatsvaru, jāatzīst, biju šokēts,» stāsta sers Daunlouds.

«Viena no galvenajām zombiju pazīmēm — vismaz inkubācijas sākumposmā — ir tāda, ka viņi faktiski neatšķiras no dzīviem cilvēkiem,» skaidro pētnieks. «Viņu āriene un uzvedība nespeciālistam nevieš gandrīz nekādas aizdomas. Nonākot ar šādu personu kontaktā, var paiet ievērojams laiks, iekams atklājas personas patiesā identitāte, taču tad jau, visbiežāk, ir par vēlu, un inficēta ir vēl kāda persona. Nepatīkama smaka un citas blakus parādības parādās jau vēlāk.»

Masu saziņas līdzekļos vairākkārt jau ir izskanējuši apvainojumi «sabiedrības zombēšanā», taču līdz šim tam nebija gūts pienācīgs apstiprinājums.

«Meklēt kādu vienu vainīgo nu jau vairs nav jēgas,» norādījis sers Daunlouds. «Tagad jau runa ir par plašu epidēmiju, un zombiju nonākšana Lietuvā, Igaunijā vai Īrijā ir tikai laika jautājums.»

Inficēšanās parasti notiek ar ķermeņa izdalījumiem — siekalām, asinīm, sēklu vai sviedriem, taču neesot izslēgta arī iespēja, piemēram, inficēties, ieelpojot zombija kremēšanas laikā izdalījušos izgarojumus.

«Viena no galvenajām dzīvo miroņu pazīmēm ir brīvas gribas, spriestpējas un jebkādu emociju trūkums,» paskaidroja zinātnieks. «Zombijus vada barības meklēšanas alkas un neremdināms naids. Jo ir tik sāpīgi būt mirušam. Tagad es to labi zinu.» ▼

Zinātnieki: laba daudz nevajag

Attēlā: AKMDKB izveidojušie institūta darbinieki jau strādā pie disertācijām

Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) ķīmiķi radījuši revolucionāru narkotiku, kuras pamatā ir datorā modelēts proteīns. Narkotika sevī apvieno labāko no alkohola un kokaīna iedarbības, bet, kā apgalvo zinātnieki, ir nekaitīga veselībai un nerada atkarību. Tās iegūšanai tiek izmantota kāju sēnīte, kuras DNS, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ģenētiķiem, ticis papildināts ar gēnu, kas liek sēnītei izdalīt šo jauno vielu.

Narkotika ir nosaukta par AKMDKB. Tās pilnais ķīmiskais nosaukums ir «Ak, kaut man Daliņa kājas būtu». Tā kā iedarbīgās devas lielums ir tikai miljonā daļa grama, vajadzīgā efekta iegūšanai pietiek ieelpot caur zeķēm, kas bijušas kājās trīs dienas.

OSI direktors Ivars Kalniņš ir noskaņots optimistiski. «Pateicoties kolēģu savstarpējai izpalīdzībai, mēs praktiski katru dienu jūtam neaprakstāmu prieku par paveikto darbu. Vecajam teicienam, ka laba daudz nevajag, esam piešķīruši jaunu, mūsdienīgu skanējumu,» viņš možā balsī pavēstīja PATIESI! korespondentam. ▼

Zinātnieki: naids veicina vitamīna D veidošanos

Attēlā: veselīga dzīvesveida piekritēji

Latviešu zinātnieku grupa, kuras pētījumus finansiāli atbalsta Latvijas Pirmā partija, nākusi klajā ar sensacionālu atklājumu.

Kā skaidri parādīja sadarbībā ar Iekšlietu ministriju organizētais eksperiments, kura laikā tika salīdzināts vispārējais organisma stāvoklis cilvēkiem, kas piedalījās protestos pret geju un lesbiešu pulcēšanos, un kontroles grupai, kas tajā pat laikā sauļojās un peldējās, naids veicina vitamīna D veidošanos ādā daudz vairāk nekā saules gaisma.

Eksperimenta dalībnieku organismā naida un agresijas izvirduma rezultātā arī samazinājās «sliktā» holesterīna daudzums asinsvados, palielinājās sarkano asinsķermenīšu skaits un uzlabojās vispārējā pašsajūta.

Kā eksperimenta rezultātus komentēja Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, «tie ir tieši tie rezultāti, kurus mēs gaidījām, lai gan līdz šim nespējām zinātniski pamatot. Negribu noniecināt Gundara Bērziņa sasniegto veselības aizsardzības jomā, bet īstā tautas laimes atslēga ir tieši veselīgā naidā pret pidariem un visādiem citādiem nēģeriem.»

Tomēr zinātnieki uzskata, ka naids nebūt nav vienīgais sabiedrību pozitīvi ietekmējošais faktors, tāpēc jau vistuvākajā laikā ar LPP atbalstu eksperimentālā kārtā tiks organizētas arī masveida skaudības, pazemojuma un baiļu lēkmes. ▼

Krievu vēsturnieki atšifrējuši Fabrīcija evaņģēliju

Attēlā: Puškinа vecvectētiņš

Pergamenta tīstoklis, kas glabājas Krievijas Valsts vēstures muzejā, gadsimtiem ticis uzskatīts par neatminamu mīklu. Kā vēsta muzeja arhīvs, tīstoklis gandrīz pusotru tūkstoti gadu bijis Bizantijas un vēlāk Etiopijas pareizticīgo relikvija, pirms to uz Krieviju atveda Puškina vecvectētiņš. Tagad atklājies, ka teksts ir latīņu valodā, bet pierakstīts, neatdalot vārdus un lietojot atšķirīgas rakstu zīmes, no kurām dažas gandrīz sakrīt ar feniķiešu alfabētā izmantotajām. Šī sakritība tad arī ļāva beidzot atrast šifra atslēgu.

Izrādījās, ka teksts ir evanģēlijs, ko sarakstījis Poncija Pilāta apsardzē dienošais romiešu leģionārs Fabrīcijs. Visvērtīgāko vēstures materiālu sniedz epizodes, kuru liecinieks Fabrīcijs ir bijis personīgi, piemēram, Jēzus un Poncija Pilāta tikšanās. Piedāvājam to mūsu lasītājiem.

«Poncijs Pilāts: Vārds?

Jēzus: Jēzus. Un jūsējais?

P: Poncijs Pilāts

J: Ārkārtīgi patīkami.

P: Jūs tā domājat?

J: Un kāpēc gan ne?

P: Jūs esat ebrejs?

J: Kāpēc tas jūs interesē?

P: Bet kāpēc jūs uz jautājumu atbildat ar pretjautājumu?

J: Jūs esat antisemīts?

P: Kāpēc lai tas jūs uztrauktu?

J: Bet kāpēc lai tas uztrauktu jūs?

P: Kurš jums teica, ka tas mani uztrauc?

J: Bet kāpēc tad jūs vaicājat?

P: Vai man būtu jādod paskaidrojumi, kāpēc es kādam kaut ko vaicāju?

J: Vai man būtu jādod atbildes uz neskaidriem jautājumiem, ko uzdod nezināma persona?

P: Vai jūs šaubāties par manām pilnvarām uzdot jums jautājumus? Jūs neticat, ka esmu Poncijs Pilāts, Jūdejas prokurators?

J: Vai jums ir pierādījumi?

P: Kāpēc man būtu kaut kas jāpierāda?

J: Bet kāpēc nē?

P: Bet kāpēc jā?

J: Bet kāpēc nē?

P: Jūdu pazīstat?

J: Man jāpazīst?

P: Jūs varat atbildēt uz jautājumu?

J: Bet jūs?

P: Tas bijāt jūs, kurš sprediķoja un paredzēja imperatora gāšanu?

J: Kurš jums to teica?

P: Vai tas attiecas uz lietu?

J: Vai tad pret mani ir ierosināta lieta?

P: Jums nešķiet, ka esat pārkāpis visas robežas?

J: Jūs tā domājat?

P: Vai tas bijāt jūs, kurš staigāja pa ūdeni kā pa zemi un izārstēja smagi slimos?

J: Bet ja mazliet ar galvu padomātu?

P: Vai tas bijāt jūs, kurš sevi dēvēja par Dieva dēlu?

J: Jūs ko, gribat, lai es uz tādu jautājumu dodu normālu atbildi?

P: Varbūt pasakiet patiesību?

J: Es izskatos pēc vājprātīgā?

P: Bet ja es likšu jūs sodīt ar nāvi? Sist krustā?

J: Interesanti gan, par ko?

P: Vai tad nepietiek ar visu iepriekš uzskaitīto?

J: Bet varbūt tikai tāpēc, ka esmu ebrejs?

P: Tātad jūs esat ebrejs?

J: Vai tad ne Dieva dēls?

P: Vai to var uzskatīt par atzīšanos?

J: Tā teicāt jūs, nevis es.

P: Vai tad es neatkārtoju jūsu vārdus?

J: Vai tad jūs tos dzirdējāt?

P: Kā lai es dzirdētu, ja manis nebija klāt?

J: Kā tad jūs varējāt tos dzirdēt?

P: Jūs domājat, ka man trūkst informatoru?

J: Bet vai jūs esat pārliecināts par viņu informētību?

P: Bet varbūt tomēr sist krustā?

J: Bet ja nu jūs vienkārši esat antisemīts?

P: Bet ja nu jūs esat ebrejs?

J: Kad es to esmu teicis?

P: Viss, jūs man esat apnicis. Sodīt viņu ar nāvi nekavējoties!

J: Antisemīts.»

Par šo un citiem interesantiem kaimiņvalsts pētnieku atklājumiem lasiet šeit. ▼

Britu zinātnieki: dzeršana vienatnē nav dzeršana

Attēlā: zinātniski pētnieciskā laboratorija

Oksfordas universitātes profesors sers Bendžamins Daunlouds dzeršanai ir veltījis visu savu dzīvi. Britu zinātnieku vidū viņš tiek atzīts par vienu no labākajiem speciālistiem šajā nozarē. Pēc četrdesmit gadus ilgušiem pētījumiem viņš ir guvis neapstrīdamus pierādījumus, kas ļauj uz dzeršanu paraudzīties pavisam citā gaismā.

Savā publikācijā žurnālam «Nature» viņš raksta: «Pateicoties virknei faktoru, 99% gadījumu alkohola panesamība mājas apstākļu mierā un vienatnē ir labāka nekā ballīšu un krogu troksnī. Es iesaku dzert klusējot, jo ir pierādīts, ka aktīva sarunāšanās ir kā elpošanas vingrinājums, kas palielina smadzeņu apgādi ar skābekli, tādējādi vismaz par 50% pastiprinot alkohola iedarbību. Jūs būsiet gandrīz pilnībā pasargāti no noziegumiem, ko citi alkohola reibumā var pastrādāt pret jums, no potenciāli infekcioziem gadījuma sakariem, kā arī no negadījumiem mājupceļā. Jūsu garīgo veselību pozitīvi ietekmēs veikalā pirktā alkohola cena, kas ir daudzas reizes zemāka nekā bāros un kafejnīcās. Arī jūsu reputācija būs daudz lielākā drošībā, ja dzersiet viens, jo neviens nezinās, ka dzerat. Pieskaitiet tam alkohola relaksējošo un domu plūdumu stimulējošo iedarbību, kas ļauj nonākt pie jaunām, brīžiem ārkārtīgi vērtīgām idejām! Visu šo pozitīvo faktoru kumulatīvās iedarbības dēļ dzeršana vienatnē, atšķirībā no dzeršanas kompānijā, nevis grauj, bet būtiski uzlabo dzīves kvalitāti, un, stingri ņemot, nemaz nav uzskatāma par dzeršanu.» ▼