PATIESI!

Attēlā: redakciju pie redakcijas durvīm sagaidīja redakcijas aizslēgtās redakcijas durvis

Kā ziņo nepārbaudīti avoti, slēgta neatkarīgā medija PATIESI! redakcija. Tas noticis no redakcijas neatkarīgu iemeslu dēļ. No avotiem plūstošā informācija liecina, ka redakcija būs slēgta vismaz līdz pirmdienas rītam.

Uzzināt redakcijas patieso viedokli par redakcijas slēgšanu redakcijai līdz redakcijas slēgšanas brīdim neizdevās. ▼

Attēlā: viena no konfiscētajām kasetēm

Līdz šim saistībā ar diplomātisko skandālu, ko izraisīja Baltkrievijas varasiestāžu veiktā kratīšana Latvijas diplomāta dīvoklī Minskā, publiskoti tikai abu valstu ārlietu ministriju oficiālie viedokļi. Jau ziņots, ka kratīšana Latvijas vēstniecības otrā sekretāra dzīvoklī veikta 25. jūlijā plkst. 3 naktī un atsavinātas vairākas kasetes. Baltkrievijas televīzija pārraidīja sižetu par šo kratīšanu un ar slēpto kameru nofilmētu homoseksuālu dzimumaktu, kurš it kā noticis šajā dzīvoklī pirms kratīšanas.

PATIESI! beidzot izdevies uzzināt pašas galvenās šajos notikumos iesaistītās personas, Latvijas vēstniecības Baltkrievijā 2. sekretāra Reimo Šmita, viedokli, kas, izrādās, ir visai atšķirīgs no Ārlietu ministrijas (ĀM) paustā.

«Tā bija daļa no plāna — gan pornogrāfiskie žurnāli, gan videokasetes,» pastāstīja Šmits.

ĀM jau vairākus gadus turpinoties darbs pie slepenas programmas ar kodēto nosaukumu «Dubultslazds». Programmas mērķis esot «kaimiņvalstu totalitāro režīmu vājināšana.» Par vienu no iedarbīgākajiem ieročiem ĀM speciālisti atzinuši «iedarbošanos uz jauniešu nenobriedušo psihi,» kas, kā zināms, ir Aukstā kara laikā pārbaudīts paņēmiens, Rietumvalstīm graujot PSRS politisko un ekonomisko sistēmu.

«Man regulāri pa diplomātisko pastu tika piesūtīti pārākie diski, viģiki un kasetes, stilīgas drēbes, importa dzērieni un forši žurnāli, kurus tad man vajadzēja izplatīt Baltkrievijas jauniešiem, tādējādi graujot Lukašenko režīmu,» atzīst Šmits. Tas viss pilnīgi noteikti esot noticis ne vien ar Ārlietu ministra, bet arī ar «daudz augstāku amatpersonu» ziņu. ▼

Attēlā: zombijus pievilina kapu smarža

Vismaz deviņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju varētu būt dzīvi miroņi jeb tā saucamie zombiji, nesen veiktā pētījumā secinājis britu antropologs sers Bendžamins Daunlouds. Pazīstamā zinātnieka uzmanību pērn, viesojoties Latvijā, piesaistījā mūsu zemē īpaši izkoptā kapu un mirušo piemiņas tradīciju kultūra. Īpaši paliekošu iespaidu uz pētnieku atstājis Gulbenes kapu svētku apmeklējums. Tas arī kļuvis par iedvesmas avotu pētījumam, kas nākammēnes tiks publicēts prestižajā žurnālā «Nature».

«Iesākumā biju cerējis, ka dzīvo miroņu īpatsvars sabiedrībā nepārsniegs 2–3 procentus, ko Rietumeiropas valstī varētu uzskatīt par normu, taču, kad ar jaunākās zinātniskās aparatūras palīdzību noskaidroju patieso dzīvo miroņu īpatsvaru, jāatzīst, biju šokēts,» stāsta sers Daunlouds.

«Viena no galvenajām zombiju pazīmēm — vismaz inkubācijas sākumposmā — ir tāda, ka viņi faktiski neatšķiras no dzīviem cilvēkiem,» skaidro pētnieks. «Viņu āriene un uzvedība nespeciālistam nevieš gandrīz nekādas aizdomas. Nonākot ar šādu personu kontaktā, var paiet ievērojams laiks, iekams atklājas personas patiesā identitāte, taču tad jau, visbiežāk, ir par vēlu, un inficēta ir vēl kāda persona. Nepatīkama smaka un citas blakus parādības parādās jau vēlāk.»

Masu saziņas līdzekļos vairākkārt jau ir izskanējuši apvainojumi «sabiedrības zombēšanā», taču līdz šim tam nebija gūts pienācīgs apstiprinājums.

«Meklēt kādu vienu vainīgo nu jau vairs nav jēgas,» norādījis sers Daunlouds. «Tagad jau runa ir par plašu epidēmiju, un zombiju nonākšana Lietuvā, Igaunijā vai Īrijā ir tikai laika jautājums.»

Inficēšanās parasti notiek ar ķermeņa izdalījumiem — siekalām, asinīm, sēklu vai sviedriem, taču neesot izslēgta arī iespēja, piemēram, inficēties, ieelpojot zombija kremēšanas laikā izdalījušos izgarojumus.

«Viena no galvenajām dzīvo miroņu pazīmēm ir brīvas gribas, spriestpējas un jebkādu emociju trūkums,» paskaidroja zinātnieks. «Zombijus vada barības meklēšanas alkas un neremdināms naids. Jo ir tik sāpīgi būt mirušam. Tagad es to labi zinu.» ▼

Attēlā: uzsākta līdzekļu vākšana

Šodien nodibināta jauna labdarības organizācija «Lablabs», kas par savu galveno mērķi pasludinājusi atbalstu vienai no mazturīgākajām sabiedrības daļām — labdarības organizācijām.

Tā kā nav ne mazāko šaubu, ka visus līdzekļus, kas nonāk labdarības organizāciju rīcībā, tās nesavtīgi nodod tālāk bāreņiem, slimniekiem, trūkumcietējiem un mazliet noskumušiem mājdzīvniekiem, rodas pamatotas bažas par šo organizāciju darbinieku un vadītāju dzīves apstākļiem un veselību. Jaunās organizācijas pamatuzdevums būs sekot tam, lai šiem cilvēkiem būtu nodrošināta naktsmītne, sezonai atbilstošs apģērbs un siltas pusdienas.

Nav izslēgts, ka citu labdarības organizāciju darbinieki atteiksies pieņemt naudu vai cita veida palīdzību no «Lablaba» vai, pieņēmuši to, steigsies nodot to tālāk kādam citam, kam tā, pēc viņu domām, varētu būt vairāk vajadzīga. Šādos gadījumos jaunā organizācija patur sev tiesības izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi un uzsākt piespiedu barošanu caur vēnu.

Visus, kam rūp šo cilvēku liktenis, lūdzam sūtīt naudu uz mūsu e-pasta adresi. ▼

Attēlā: kreisā kāja

Godinot Latvijas sportista Staņislava Olijara panākumus 110 metru barjeskrējienā (13,24 sekundes), izcīnot pirmo zelta medaļu Eiropas čempionātā vieglatlētikā kopš 1934. gada, populārā grupa «Prāta vētra» paziņojusi, ka ierakstīs šim notikumam īpaši veltītu dziesmu.

«Kad 1934. gadā Jānis Daliņš uzvarēja 50 km soļojumā, dzima tautā vēl arvien pazīstamā dziesma «Ak, kaut man Daliņa kājas būtu!». Ir pagājuši 72 gadi. Cik zīmīgs skaitlis!» par savu ieceri pastāstīja «Prāta vētras» līderis Renārs Kaupers.

Ievērojot tradīciju, jaunās dziesmas nosaukums būs «Ak, kaut man Olijara kājas būtu!». Dziesmas muzikālais materiāls un teksts tomēr ievērojami atšķiršoties no populārā 1934. gada hita.

Patlaban jau esot iesākts darbs pie jaunās kompozīcijas, un tās pirmatskaņojums varētu būt sagaidāms ap Ziemassvētkiem. ▼

Attēlā: bēgšanas vieta

Svētdien no Centrāltirgus izbēguši četri pārdevēji, PATIESI! informēja Centrāltirgus direktors Valdis Karnītis. Visi četri savulaik bijuši apsūdzēti par dažāda mēroga krāpšanos ar svariem un mazāka naudas atlikuma izdošanu pircējiem. Viens no viņiem ticis tiesāts par divu saldētu vistu zādzību.

Pārdevēji izbēguši, izrokot eju zem Rīgas kanāla. Kad tirgus apsardze pamanīja bēgļus un atklāja uguni, viņi jau skrēja pāri dzelzceļa sliedēm Vecrīgas virzienā.

Visi četri pārdevēji ir ļoti bīstami. Ja viņi tiks pieņemti darbā kādā lielveikalā, cietīs neskaitāmi nevainīgi pircēji, tāpēc gadījumā, ja pārdevēji būs aizbēguši uz Lietuvu, viņu izdošana netiks pieprasīta. ▼

Attēlā: burtnīciņas

Kamēr drošības policija (DP) solās apstiprināt vai noliegt presē publicēto telefonsarunu autentiskumu, kas vedina uz aizdomām par melnās kases iespējamību «Jaunajā laikā» (JL), partija jau pasteigusies izskaidrot notikušo un iepazīstināt ar melnās kases darbības mehānismu.

Jau ziņots, ka Gunta Piteronoka sarunās ar ietekmīgiem JL pārstāvjiem Kārli Šadurski un Grigoriju Krupņikovu figurē ne tikai mājieni par aplokšņu algām Rēzeknes gaļas kombinātā (RGK), bet arī mistiska «burtnīciņa», kurā rakstīti «izdevumiņi priekšvēlēšanu kampaņai».

JL līderis Einars Repše labprāt izrādīja savā rīcībā esošās burtnīciņas un norādīja, ka tādas esot sastopamas «visos līmeņos». Atšķirīgs esot galvenokārt tikai izskats. JL līderis priekšroku dodot nelielām firmas «Moleskin» burtnīciņām. «Es tikai nesaprotu, kāpēc tā jāsauc par melno kasi, jo šādas burtnīciņas ir visiem — partijām, ministrijām, ministru prezidentam. Viss valsts budžeta sadalījums arī tiek laists pārsvarā pa melno un pierakstīts šādās krāsainās burtnīciņās,» savu neizpratni pauda politiķis.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) savu burtnīciņu līdz darbadienas beigām vēl nebija atradis un nevarēja parādīt, tomēr atzina, ka tā tas patiesi esot. ▼

Attēlā: atkal nav, ar ko karot

Ņemot vērā to, ka no pirmdienas stājies pēkā ANO atbalstītais pamiera līgums, kas pārtrauc vairāk nekā mēnesi ilgušās sadursmes starp Izraēlas spēkiem un grupējuma «Hezbollah» kaujiniekiem, Latvija valsts amatpersonu neizlēmības dēļ visticamāk jau atkal ir nokavējusi iespēju iesaistīties vēl vienā militārajā konfliktā un atbalstīt kādu no karojošajām pusēm.

«Mēs no sākuma domājām drusku pavērot, kas un kā,» norādījis Ārlietu Ministrs Artis Pabriks (TP). «Kurš gan varēja iedomāties, ka tas viss tik ātri atrisināsies.»

Latvijas puse cerības nezaudēja vēl visu svētdienas nakti, kad turpinājās atsevišķas sadursmes, un Izraēlas spēki veica plašus gaisa spēkus uzlidojumus. Taču rīts atnesa vilšanos, jo saskaņā ar pamiera nosacījumiem, uguns tika pārtraukta, un Izraēla sāka savu spēku izvešanu no Libānas teritorijas.

Partijas «Jaunais laiks» vadītājs un kādreizējais Aizsardzības ministrs Einars Repše notikušo nodēvējis par «klaju neizdarību». «Valdības neizlēmība mūsu valsts militāri rūpnieciskajam kompleksam izmaksās vismaz miljonu, ja ne visus trīs,» savu sašutumu neslēpa Repše. ▼

Attēlā: Šūmaheru dzimtas jaunā F1 cerība

Mihaela Šūmahera un Ralfa Šūmahera tēvs Rolfs Šūmahers paziņojis, ka aktīvi trenējas, lai uzsāktu pats savu pirmās formulas karjeru.

«Mans vecākais dēls Mihaels šobrīd apsver, vai beigt piedalīties F1 čempionātā. Tāpēc var gadīties, ka uz sacīkšu starta līnijas drīzumā stāsies par vienu Šūmaheru mazāk. Es uzskatu, ka varu šo robu aizpildīt,» sirmais kungs pastāstīja intervijā vācu žurnālam «Express». «Sacīkšu braukšana man nav nekas svešs, veselība vēl turas un arī talanta pietiek. Varu pajokot, ka katram no maniem dēliem ir iedzimusi tikai puse no manām dotībām. Vai es jau stāstīju, ka mans vecākais dēls Mihaels šobrīd apsver, vai beigt piedalīties F1 čempionātā?» ▼

Attēlā: nāve, ar kuru ticis draudēts

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Klementijs Laidums (48) vērsies policijā, apgalvojot, ka ģimenes ārsts Teodors Šeturis esot viņam draudējis un pieprasījis pārtiku, cigaretes un alkoholu.

«Man ir sarunas ieraksts, kas to visu apliecina. Viņš man draudēja, ka es nebūšot dzīvotājs, ja nerīkošoties pēc viņa prāta. Viņš esot redzējis, kā ne viens vien vīrietis spēka gados viņa acu priekšā aiziet tāda sīkuma dēļ kā dažas paciņas cigarešu dienā vai pāris litru degvīna. Vēl viņš teica, lai es atceroties par viņu, pirms liekot uz šķīvja otru porciju ceptu kartupeļu un treknu karbonādi. Un tad atkal ņēmās stāstīt, ka es miršot lēnā un mokošā nāvē, ja nepieņemšot pareizu lēmumu. Šādi mājieni ir nepārprotami. Es visu nakti pēc tam murgoju. Bet no rīta pieņēmu lēmumu un nācu šurp. Lai tas šantāžists nemaz necer, ka es tik vienkārši atdošu viņam savas godīgi nopelnītās cigaretes,» policijā pastāstīja Laidums. ▼

Attēlā: ēdienu paraugi laboratorijā

Partiju priekšvēlēšanu cīņā šonedēļ uzvirmojušas vēl nepieredzētas kaislības, jo vairāku partiju Saeimas deputātiem radušās aizdomas par indēšanas mēģinājumiem Saeimas ēdnīcā.

Juris Dobelis (TB/LNNK) pastāstīja, ka viņu uzmanīgu darījusi aukstā zupa, kurai bijusi «savdabīga piegarša». Zupas paraugus deputāts nogādājis laboratorijā, kur noskaidrots, ka ēdienā ir paaugstināts urīnvielas saturs.

«Urīnvielas klātbūtne ēdienā nebija liela, taču pietiekama, lai nerastos šaubas, ka tā tur nav nokļuvusi nejauši,» PATIESI! tika paskaidrots E. Gulbja laboratorijā. «Šādu urīnvielas piejaukumu varētu iegūt, piemēram, nelielā ūdens daudzumā apmazgājot dzimumorgānus vai tīrot tualetes telpas.»

Juris Dobelis ir pārliecināts, ka vainīgi politiskie konkurenti un tas ir kārtējais politiskā cinisma un bezkaunības apliecinājums priekšvēlēšanu laikā. Partijas ir paziņojušas, ka norobežojas no šādu metožu izmantošanas priekšvēlēšanu cīņā. «Tie, kas sajūt mutē nelabu garšu, varbūt lai labāk vainu pameklē paši sevī,» norādījis Einars Repše (JL). Taču arī viņa partijas biedri nav bijuši pasargāti no indētāju uzbrukuma — Linda Mūrniece zināja stāstīt, ka vienudien «jocīgi garšoja» kafija. Dzintars Ābiķis (TP) bija pamanījis «kaut ko aizdomīgu» kotletē, savukārt Ināras Ostrovskas (ZZS) uzmanību piesaistījis ķīselis.

Kā novēroja PATIESI!, arvien vairāk deputātu pārtiek no līdzpaņemtām sviestmaizēm. Izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija lietas apstākļu noskaidrošanai. Deputāti jau vienojušies par novērošanas kameru uzstādīšanu Saeimas ēdnīcas virtuvē. ▼

Valmieras rajona Rūjienas apkārtnē ceturtdien rītā vairākas rajona Policijas pārvaldes dežūrekipāžas bloķēja ceļus un pārbaudīja autovadītājus, jo pārvaldei kāda sieviete bija ziņojusi par aizdomīgām personām Rūjienas degvielas uzpildes stacijā. Šīs personas izrādījās nevis no Rīgas Centrālcietuma izbēgušie cietumnieki, bet gan strādnieki no Rīgas.

Pārpublicēts no www.delfi.lv ▼

Attēlā: prezidente ir valsts seja

Partija «Jaunais laiks» (JL) nākusi klajā ar ierosinājumu, izvērtējot potenciālos nākamā valsts prezidenta kandidātus, pievērst pastiprinātu uzmanību kandidātu ārienei. «Nav šaubu, ka arī nākamajai valsts prezidentei jābūt sievietei,» norādījis JL vadītājs Einars Repše. «Tomēr nevajadzētu atkārtoti pieļaut tās pašās kļūdas, par kurām mēs visi jau esam tik dārgi samaksājuši. Ikviens labi atceras to kaunu, ko mums nācās pārdzīvot, kad par prezidenti tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga, un visa Latvija, visa pasaule ieraudzīja šo sievieti puķainā blūzē. Bija jāpieliek lieli stilistu pūliņi un jātērē valsts budžeta līdzekļi, lai prezidente varētu godam pārstāvēt mūsu valsti. Domāju, ka nākamajai prezidentei noteikti jābūt jaunākai un jāspēj iziet sabiedrībā tūliņ, un kaut vai peldkostīmā.»

JL ierosmi atzīnīgi novērtējušas un atbalstījušas arī pārējās varas partijas. «Vīrietim jau ārējais izskats nav tik svarīgs,» pastāstīja Ministru prezidents Aivars Kalvītis (TP). «Taču ar sievietēm ir pavisam citādi. Šajā gadījumā runa ir par valsts pirmo sievieti.» Ministru prezidents sacīja, ka labi varot iztēloties prezidentes amatā, piemēram, 1998. gada titula «Mrs. Globe» ieguvēju Ievu Bondari, piebilstot, ka nav mazsvarīgi arī tas, ka Ievas Bondares vīrs Mārtiņš Bondars ilgstoši bijis Valsts prezidentes kancelejas vadītājs.

Ainārs Šlesers (LPP) paziņojis, ka viņa partija kā prezidentes amata kandidāti varētu izvirzīt viņa dzīvesbiedri, Saeimas deputāti Inesi Šleseri (LPP), jo «viņai viss tur ir kārtībā.»

Zaļo un Zemnieku savienība nolēmusi palikt pie Ingrīdas Ūdres kandidatūras. «Esam Ūdres kundzes tēla izkopšanā mērķtiecīgi ieguldījuši visai prāvus līdzekļus,» norādīja LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Tomēr Einars Repše nav pārliecināts, vai par prezidentes kandidāti būtu virzāmas politiķes. «Man labāk patiktu prezidentes amatā redzēt kādu no mūsu talantīgajām aktrisēm — Rēziju Kalniņu, Agnesi Zeltiņu, kaut vai to pavisam jauniņo, no Valmieras teātra, neatceros viņas vārdu… Mums Latvijā taču ir tik daudz skaistu sieviešu,» atgādināja politiķis. ▼

Attēlā: šī zivs vēl pavisam nesen bija vesela

Apkopojot ekonomiskos rādītājus par pirmo pusgadu, Ekonomikas ministrija (EM) nonākusi pie ne visai iepriecinošiem rezultātiem. Atklājies, ka vairākās nozarēs vērojama dramatiska ekonomisko rādītāju lejupslīde. Tagad jāpārskata arī iepriekš visai rožainās prognozes par nacionālā kopprodukta pieaugumu. Saskaņā ar jaunākajiem EM datiem, šogad prognozējams nacionālā kopprodukta kritums par 72 procentiem.

«Domāju, vārds «krīze» būtu visprecīzākais apzīmējums. Ja neko neuzsāksim, tā jau visdrīzākajā laikā sāpīgi atbalsosies ikviena iedzīvotāja maciņā,» norādījis Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

Vissmagāk krīze skārusi pārtikas un vieglās rūpniecības nozares. Tas izskaidrojams ar vairāku mūsu valsts eksportam nozīmīgu produktu ražošanas apjomu samazināšanos. Pirmajā pusgadā aptuveni uz pusi sarukusi šprotu, ķilavu un voblu nozveja Baltijas jūrā. «Šprotes eļļā ir galvenais produkts visām Latvijas zivju konservu rūpnīcām. Tās ir pieprasītas Krievijā — Maskavā, Sanktpēterburgā un citos šīs valsts reģionos. Šobrīd nosūtām produkciju arī uz Kanādu,» pastāstīja Liepājas Zivju konservu kombināta direktors Eduards Sotņikovs. Kā viens no galvenajiem šprotu, ķilavu un voblu nozvejas sarukuma iemesliem tiek minēts Latvijas teritoriālo ūdeņu piesārņojums — galvenokārt no ādu apstrādes rūpnīcām.

Taču paradoksālā kārtā arī ādu apstrādes industrija pirmajā pusgadā cietusi ievērojamus zaudējumus. Tā, piemēram, vērtīgo zamšādu ieguve pirmajā pusgadā sarukusi uz pusi. Ādas apstrādes industrijas nedienu pamatā ir jau vairākus gadus vērojamā savvaļas zamšu populācijas samazināšanās un vairāku lielāko zamšaudzētavu slēgšana drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Kā paziņoja ekonomikas ministrs, EM ir sākusi krīzes novēršanas plāna izstrādi. ▼

Latvijas vienīgā kremēšanas pakalpojumu veicēja SIA «Rīgas krematorija» kopš marta darbojas nelegāli, jo Rīgas domes Īpašuma departaments nav pagarinājis pašvaldībai piederošo telpu īres līgumu. Tiesvedībā iesniegta prasība par krematorijas izlikšanu no telpām.

Pārpublicēts no www.tvnet.lv ▼