E. Repše (JL) atzinies, ka pats izdomājis leģendu, ka ir marsietis: «Toreiz man šī ideja šķita labs ironisks PR gājiens pret maniem aprunātājiem, bet izrādījās, ka pārsteidzoši daudzi bija gatavi šo absurdo apgalvojumu uztvert kā baltu patiesību.» ▼
2006. gada 10. oktobris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Divi pagaidām vēl nenoskaidroti ļaundari, bruņojušies ar lāpstām, šovakar mēģinājuši nozagt spaini melnzemes no Zemessardzes 17. bataljona kazarmu teritorijas, bet, pateicoties dežūrējošo zemessargu operatīvajai rīcībai, uzbrucēji iztraucēti un zeme nosargāta. ▼
2006. gada 10. oktobris • Kategorija: Kriminālziņas • Pievienot komentāru
Attēlā: kultūrcitāts vai plaģiāts?
Mesija, jeb otrreiz atnākušais Jēzus Kristus, kurš piedzimis 2000. gada Ziemassvētkos, sarunā ar PATIESI! korespondentu pastāstīja, ka Viņa nākamā nāve būs kaut kas vēl nebijis: «Neslēpšu, ka Mana iepriekšējā nāve uzskatāma par izcilu dramaturģisku veiksmi, kas iedvesmojusi miljardus Manas mākslas cienītāju. Taču mūsdienās sišana krustā ir neglābjami novecojis māksliniecisks risinājums, ko atļaujas izmantot ikviens, kura budžets ir pietiekošs šāda tāda krusta izgatavošanai un sekojošo medicīnisko izdevumu apmaksai. Tāpēc Manai nākamajai beneficei esmu iecerējis tādas mocības, līdz kurām pat Holivudas šausmu filmu industrija, attīstoties līdzšinējā tempā, varētu nonākt ne ātrāk kā pēc vairākiem desmitiem gadu. Nenoliegšu, ka uz jauniem izaicinājumiem Mani lielā mērā ir pamudinājis seriāls «Dienvidparks» un žurnālā «Rīgas Laiks» lasāmās trāpīgās un spilgtās publikācijas.»
Lai gan nekādas sīkākas detaļas Viņš neatklāja, tomēr deva mājienu, ka iespaida sabiezināšanai gatavojas mirt nekristīts. «Iedomājieties tikai, pats Kristus riskē ar savu nemirstīgo dvēseli… Tas būs reāli ekstrēms izgājiens!» pastāstīja talantīgais sagatavošanās klases audzēknis, kurš steigšus atvadījās, jo atskanēja zvans, kas vēstīja par nodarbību sākumu. ▼
2006. gada 10. oktobris • Kategorija: Kultūra • Pievienot komentāru
Pēc tam, kad Latvijā oficiāli atļautas dzemdības mājas apstākļos, virkne ietekmīgu sirds slimnieku vēlas panākt, lai Latvijā mājas apstākļos tiktu atļauts veikt arī sirds pārstādīšanas operācijas. ▼
2006. gada 9. oktobris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Latvijas universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes pasniedzēji šovakar pl. 23 pie Raiņa pieminekļa Esplanādē izglītojošā nolūkā sadedzinās raganu — kādu nepatīkama izskata sievieti, kas mēdz vazāties šurpu turpu pa Merķeļa ielu. ▼
2006. gada 9. oktobris • Kategorija: Kultūra • Pievienot komentāru
Pēc garām diskusijām, vai Latvijā labāk būtu būvēt spēkstaciju, kas darbotos ar oglēm, vai tomēr atbalstīt jaunas atomelektrostacijas būvi Lietuvā, negaidītu atbalstu speciālistu vidū guvusi videi draudzīgā ideja par kurināmo izmantot atjaunojamos dabas resursus — pistāciju čaumalas. ▼
2006. gada 9. oktobris • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Tautas partija šodien nav uzvarējusi nevienās vēlēšanās. ▼
2006. gada 9. oktobris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: Konstantīns Miezis atteicās komentēt notikušo
Kā PATIESI! uzzināja policijā, noziegums noticis vakar vakarā īsu brīdi pēc LNT ziņām. Saskaņā ar pagaidu informāciju, slepkavības motīvi ir politiski, jo slepkava, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Konstantīns Miezis (53), būdams partijas «Visu Latvijai!» kvēls atbalstītājs, Tautas partijas darbību bieži dēvējis par «nepiedodamu noziegumu pret latviešu tautu».
Akvelīna Mieze (44) PATIESI! korespondentam pavēstīja, ka viņas vīrs, noskatījies LNT ziņas, kurās tika pavēstīts par balsu skaitīšanas pabeigšanu un Tautas partijas pārliecinošo uzvaru vēlēšanās, esot paķēris pirmo nazi, kas gadījās pa rokai, un, nikni šņācot, meties ārā pa durvīm.
«Mani pārņēma nelabas priekšnojautas, bet bija bail stāties viņam ceļā,» viņa caur asarām stāstīja. «Līdz tiem galējiem rezultātiem Kostiņš vēl cerēja, ka dažos vēlēšanu iecirkņos «Visu Latvijai!» tomēr būs savākuši pietiekoši daudz balsu, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Dienas gaitā cerības pamazām zuda un Kostiņš kļuva aizvien jocīgāks. Ziņas vienkārši pielika visam punktu. Tikai pēc tam, kad izdzirdēju pirmos kviecienus, sapratu, kas viņam prātā. Es domāju, ka Kalvītis saldā miegā čučēja savā aizgaldā, kad Kostiņš uzklupa viņam un sāka durt. Tas bija šausmīgs jandāliņš, un nebrīnos, ka kaimiņi izsauca policiju. Bet palīdzība atbrauca par vēlu, jo Kalvītis vairs nekustējās. Bija tik jauks veprēns, cienīgs un ēdelīgs, tāpēc arī nosaucām viņu tādā vārdā. Tas viss ir tik šausmīgi… Kāda tagad būs karbonāde? Vienos caurumos!»
Pret K. Miezi ierosināta krimināllieta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. ▼
2006. gada 9. oktobris • Kategorija: Kriminālziņas • Pievienot komentāru
Attēlā: cerot uz negaidītām dāvanām
Nevilšus ieskatījies kalendārā 6. oktobra vakarā, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Juris Kolosemoapals (18) pēkšņi apjauta, cik tuvu ir maģiskais mirklis, ko tā gaida gan liels, gan mazs, gan bagāts, gan nabags. Klāt ir brīdis, kad visi kļūst vienlīdzīgi. Kad pat visklusākā vēlēšanās var pārvērst pasauli. Kad papīra čaukstoņa skan skaļāk par visniknākajiem lielgabala dārdiem.
Tikai nieka 80 dienas, un klāt Ziemassvētki! Visgaidītākais mirklis gadā, kad visiem jāatceras par mīlestību, Kristus piedzimšanu un Pastardienā gaidāmo stāšanos Dieva priekšā.
«Cik labi, ka ir jau 6. oktobris, kad līdz īstajai štellei palicis tik nedaudz,» paziņoja J. Kolosemoapals, aplaizīdams Ziemassvētku vecītim sagatavoto vēstuli, lai tā kārtīgi turētos ciet, un iedomādamies papīra čaukstēšanu, kas dzirdama, kad tiek izsaiņotas zem eglītes saliktās dāvanas. ▼
2006. gada 7. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: zvejniekciemu romantika
Ainažu pilsētas un pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājiem apnikusi vecā kapteiņa, kas «neiet sen jau uz kuģiem» jeb «vectēva» dziedāšana, kas naktīs dzirdama Ainažu kapsētā, vēsta Limbažu rajona laikraksts «Auseklis».
«Ilgus gadus mēs esam tajā klausījušies, tomēr šoreiz pacietības mērs ir pilns,» sašutumu neslēpj pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Vallija Renģe (71), «Nu cik tad var malt vienu un to pašu!» Iedzīvotāji sākuši pret vectēva dziedāšanu vākt parakstus.
Kā vēsta aculiecininieki, parasti no kapsētas dzirdamas marša ritmā izdziedātas rindas: «Odesa, Hamburga, Rīga, jūra un saule un vējš…»
«Vienīgais problēmas risinājums varētu būt pārapbedīšana,» paziņojis Ainažu domes priekšsēdētājs Ojārs Zvejnieks. Domē jau apspriesta pārapbedīšanas projekta izstrāde un nepieciešamā finansējuma piesaiste. «Tās tomēr nebūs mazas izmaksas,» norādījis O. Zvejnieks. «Nav zināms nedz vectēva vārds, nedz atdusas vieta, un tas nozīmē, ka būs jāveic izrakumi visā kapu teritorijā.»
Pats vectēvs vārdos bija visai skops. «Raidaida daidaida daidā,» viņš nodungoja, un pēc brīža no kapiem atkal atskanēja: «Odesa, Hamburga, Rīga…» ▼
2006. gada 6. oktobris • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: izaugsme
Kaut gan finansējums pēdējo gadu laikā nemitīgi audzis un, salīdzinot ar laika posmu pirms trim gadiem, gandrīz dubultojies, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, divpadsmitās klases audzēknis Jēkabs Lizums uzskata, ka tas ir «koks ar diviem galiem». Lielu daļa piesaistītā finansējuma Jēkabam Lizumam tā arī nav izdevies apgūt.
Saskaņā ar ģimenē pieņemto kārtību, katru nedēļu Jēkabs Lizums saņem maksājumu, kas ir daļa no ģimenes kopējā budžeta. Maksājumi pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami auguši. «Maksājumu dinamika atspoguļo valstī notiekošos sociālekonomiskos procesus,» norādījis Jēkaba Lizuma tēvs Aivars Lizums (47). «Esam centušies ņemt vērā gan inflācijas pieaugumu, gan arī pozītīvās tendences valstī kopumā — piemēram, IKP pieaugumu».
Taču tagad, kad atklājies, ka gandrīz 70% no 2005. – 2006. gadā piešķirtā finansējuma Jēkabs Lizums nav spējis apgūt, Aivars Lizums ir gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus. «Domāju, būs jāapsver iespēja finansējumu apcirpt. Nav nekādas jēgas no tādas naudas, kas stāv cūciņā. Mans mērķis nav veicināt šādus uzkrājumus, bet gan attīstību kopumā. Protams, gaidīšu arī dēla ierosinājumus finansējuma apguvē. Ja netiks piedāvāti konstruktīvi risinājumi, būs jāpiemēro sankcijas».
Jēkabs Lizums pagaidām nevēlējās izpaust, kādi varētu būt piedāvātie finansējuma apguves plāni. ▼
2006. gada 5. oktobris • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Attēlā: šī bīstamā atkarība no mīkstajām rotaļlietām
Ilgus gadus lasot sieviešu žurnālus un interneta portālus, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Emīls Krēpe (41) ir izveidojis iespaidīgu sarakstu ar savām atkarībām. Pēc viņa domām, situācija ir sasniegusi kritisko punktu.
«Līdz šim man šķita, ka dzīvoju kā visi. Ēdu, dzeru, mīlu, guļu, strādāju, atpūšos… Bet pirms kādiem pieciem gadiem raksts žurnālā «Santa» man atvēra acis uz lietu patieso stāvokli. Kopš tā laika esmu par šo tēmu ļoti daudz interesējies. Izrādās, ka esmu neglābjami atkarīgs. Dzeru biežāk nekā reizi nedēļā, turklāt, lai noreibtu, man vairs nepietiek ar vienu kokteili, bet vajag divus — izveidojusies noturība, tātad tas ir alkoholisms pirmajā stadijā. Man garšo lazdu rieksti. Kad vakaros pie televizora dažus uzgraužu, jūtos daudz labāk. Esmu kļuvis atkarīgs no tiem. Esmu arī darbaholiķis, jo, kad biju bezdarbnieks, jutos šausmīgi. Nepaiet ne diena, kad es negulētu vismaz dažas stundas. Tā ir hroniska atkarība no miega. Man patīk klasiskā mūzika. Tā ir reti sastopama, īpaši slimīga atkarība. Agrāk es domāju, ka mīlu savu sievu, bet tagad, pateicoties psiholoģijas rubrikai portālā «Apollo», saprotu, ka viņa vienkārši ir viena no manām atkarībām. Es neko nespēju ar sevi padarīt — man patīk būt kopā ar viņu, un viss. Turklāt esmu kļuvis līdzatkarīgs visām viņas atkarībām. Piemēram, mēs regulāri kopā ejam uz veikalu. Tas pats ar meitu. Kad nezinu, kur viņa ir un ko dara, jūtu neizskaidrojamu nemieru. Esmu sapratis, ka manā dzīvē, izņemot atkarības, nekā cita nemaz nav. Turklāt tās ir vienīgais, no kā es spēju gūt prieku! Mana eksistence ir nožēlojama. Es vairs nevienu soli nesperu, savas brīvas gribas vadīts. Tāpēc nolēmu darīt tam visam galu,» Krēpe raksta savā pirmsnāves vēstulē. ▼
2006. gada 4. oktobris • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: gotu meitenīte priecājas par nākotnes izredzēm
Ārzemju tūrists pēc Rīgā pavadītām vairākām nedēļas nogalēm novērtējis pašreizējo Latvijas tūrisma industrijas piedāvājumu un sniedzis prognozes turpmākajiem gadiem. Pēc ārzemju eksperta domām, nākamgad Rīga ārvalstu tūristus galvenokārt varētu piesaistīt ar mazām gotu meitenītēm.
Džuzepe Storensens (63) Rīgā viesojies jau vairākus gadus un uzskatāms par vienu no zinošākajiem ārvalstu ekspertiem šajā jomā. «Mazas gotu meitenītes noteikti būs 2007. gada tūrisma sezonas nagla,» pastāstīja omulīgais Storensens.
Pēc optimistiskām prognozēm jaunā modes tendence atsevišķos Rīgas rajonos noteikti varētu izraisīt IKP pieaugumu par vismaz 70%.
«Atceros, pirmajos gados, kad braucu, tie bija mazi netīri puišeļi,» atmiņās dalījās pieredzējušais tūrists. «Tendences ar katru gadu tomēr mainās. Paliek, protams, arī iepriekšējais piedāvājums, taču mūždien Rīgā parādās kas jauns, un tieši par to es šo pilsētu mīlu.»
Storensens jau šogad esot novērojis arvien pieaugošu mazu gotu meitenīšu populācijas pieaugumu Rīgas ielās, un nākamvasar varētu sākties īsts mazo gotu meitenīšu bums. «Protams, ne jau visiem viņas patīk,» realistiski spriež Storensens. «Taču tā tas ir ar jebkuru modi. Arī bikses ar paplatinātiem galiem iesākumā visiem nepatīk, pēc tam pēkšņi tās sāk valkāt ikviens». ▼
2006. gada 3. oktobris • Kategorija: Ekonomika • Pievienot komentāru
Attēlā: Ata un Džarra smejas par veco, labo joku «Cik teroristu nepieciešams, lai ieskrūvētu spuldzi?»
Atklātībā nonākušais šokējošais videoieraksts, kurā 11. septembra terora aktu organizētājs Mohammads Ata un to dalībnieks Zjads Džarra redzami, sarunājoties un smejoties, pierāda, ka viņi tomēr ir bijuši cilvēki.
«Par spīti baisajai necilvēcībai, ar kādu tika pastrādāti 11. septembra terora akti, mūsu līdzšinējā teorija, ka teroristi bija citplanētieši vai vismaz mutanti no Pārdaugavas, nu ir apgāzta,» atzina FIB direktors Roberts S. Millers III, «tāpēc nāksies pārskatīt līdz šim par absolūti drošu uzskatīto sistēmu lidostās, kas laiž cauri cilvēkus, bet pārbaudei aiztur citām sugām piederošus humanoīdus, vadoties pēc tādām uzskatāmām ārējām pazīmēm kā žaunas, trešā auss pieres vidū vai sarkanu gaismu izstarojošas acis.»
Līdz ar to aktualitāti atguvis jautājums, vai vispār ir iespējams identificēt cilvēkus, kas nolēmuši mirt, sev līdzi nāvē paņemot pēc iespējas vairāk līdzcilvēku. «Visreālākā no perspektīvajām metodēm ir bārdas esamības pārbaude. Abiem videoierakstā redzamajiem teroristiem ir bārda, tāpēc metode pagaidām izskatās 100% droša,» cerību nezaudēja Roberts S. Millers III. ▼
2006. gada 2. oktobris • Kategorija: Ārzemēs • Pievienot komentāru
