PATIESI!

«Da Vinči koda» saknes meklējamas Rīgā

Attēlā: aktieri zināja sižeta noslēpumu, tāpēc viņu sejas filmā izskatījās izcili muļķīgi

Pagājušās nedēļas nogalē Dens Brauns, pēdējo gadu vispopulārākā romāna «Da Vinči kods» autors, sniedzot interviju izdevumam «The Christian Science Monitor», atklājis jaunus, interesantus faktus par romāna sižeta tapšanu.

Par to, ka patiešām pastāv tāda katoļu organizācija «Opus Dei», kas grāmatā attēlota visai drūmās krāsās, Brauns esot uzzinājis tikai pēc romāna pabeigšanas. «Tā bija neticama sagadīšanās, kas no publicitātes viedokļa nostrādāja mums par labu, bet literārā gandarījuma ziņā man atstāja pamatīgas mieles,» atzīst rakstnieks.

Patiesībā iedvesmu šādas organizācijas aprakstam viņš esot guvis, pirms daudziem gadiem viesojoties Rīgā un nejauši satiekoties ar Latgales priekšpilsētas krieviski runājošo jauniešu pagrīdes kustību «Gansov bei». Jauniešu uzticība organizācijas mērķiem un atsvešināšanās no realitātes «bija izšķirošais impulss grāmatas tapšanai». Romāna viengabalainības vārdā Brauns organizācijas darbību pārcēla citā vidē un izdomāja tai citu, bet līdzīgu nosaukumu.

Uz «The Christian Science Monitor» jautājumu, kādas tēmas dominēs rakstnieka nākamajos darbos, viņš atbildēja: «Protams, ka to es atklāt nedrīkstu. Varu pateikt tikai to, ka viesošanās Rīgā ir devusi man materiālu vēl vismaz desmit sensacionālām grāmatām.» ▼

Sākas jautrais saulgriežu laiks

Attēlā: svētkiem viss sagatavots

Tuvojoties gadumijai, latvieši aizvien ar prieku piekopj senos Ziemassvētku rituālus: nažu mešanu cūkā, skriešanu ar kvēlojošu kadiķkoka ogli biksēs, lēkšanu ar aizsietām acīm no staļļa jumta, tautasdziesmu dziedāšanu ar vircas mucā iemērktu galvu, kā arī dažādu dzīvnieku balsu atdarināšanu ar bezdieniem. Īpaši jāizceļ svina ēšanas tradīcija, kas latviešu valodai devusi vārdu «svinēšana».

Šīs tūkstošiem gadu senās tradīcijas pēc kristietības ieviešanas Latvijā ir tikušas dēvētas par barbariskām un pagāniskām, dažādos veidos apkarotas un noliegtas. Tomēr, kā atzīst etnogrāfi, mūsdienās šajās vienkāršajās un dabiskajās izpriecās ir grūti saskatīt kaut ko nosodāmu. Tāpēc, atgriežoties no Ziemassvētku dievkalpojuma, mēģināsim trāpīt ar nazi cūkai acī, apskriesim pāris riņķus apkārt kvartālam, priecīgi kliedzot un izbaudot īpašo, neatkārtojamo sajūtu, ko sniedz degoša ogle apakšbiksēs, kā arī saēdīsimies zirņus un mēģināsim ar apakšgalu izpūst lakstīgalas treļļus vai maut kā govs.

Nekautrēsimies no savām latviskajām paražām, jo tās ir unikāla daļa no Eiropas un pasaules kultūras bagātības. Priecīgus svētkus! ▼

Grāmatas un raķetes apmainās ar mājām

Attēlā: sapieri Ādažos neitralizē bīstamo literatūru

Noslēgusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grāmatu krātuves — repozitārija — izveide Rīgas rajona Ropažu pagasta Silakrogā, kur apdzīvotā vietā priežu mežā bija slepens padomju armijas militārs objekts ar dažādām būvēm — arī maskētiem pazemes bunkuriem, kuros glabātas kaujas raķetes un citi ieroči.

Jau drīzumā bunkurā tiks izvietotas retās un nepieprasītās grāmatas, savukārt kaujas raķetes un citi ieroči pārvesti uz Rīgu un novietoti zem jaunceļamās LNB ēkas Pārdaugavā. ▼

Īsumā

Literatūrkritiķis Haralds Jaunspējnieks (28) latviešu autora Zinta Zeltiņa (59) iepriekšējo romānu «Gadsimtu duna», kuru pirms diviem gadiem nosauca par vissliktāko, kas jebkad tapis latviešu valodā, savā pēdējā recenzijā tomēr atzinis par desmitkārt labāku nekā Z. Zeltiņa jauno garadarbu «Senais bruģis». ▼

Nākamā Sašas Barona Koena filma būs par Latviju

Attēlā: filmēšanas grupa

Pretrunīgi vērtētais britu komiķis Saša Barons Koens, kas plašu atzinību guvis, iemiesojoties tādu tēlu kā Ali G, Bruno un Borata lomās, paziņojis, ka viņa nākamās pilnmetrāžas filmas darbība risināsies Latvijā un viņš iejutīsies «tipiska latvieša» Daiņa lomā.

Kā zināms, viņa filma «Borats» pamatīgi saniknojusi Kazahstānas iedzīvotājus, kas uzskata, ka Sašas Barona Koena radītais Kazahstānas žurnālista Borata Sagdijeva tēls grauj valsts prestižu.

Izklāstot savas nākotnes ieceres, Saša Barons Koens norādījis, ka līdz šim presē izskanējusī informācija par to, ka viņš ir Lielbritānijā dzimis ebrejs, nav patiesa. «Manās dzīslās rit latviešu asinis,» apgalvo Koens. Tieši no latviešu senčiem esot mantots viņa uzvārds Barons. «Es zinu, ka tāds pats uzvārds ir arī vienam slavenam latviešu kontrabandistam. Vai varbūt suteneram, īsti neatceros.»

Jaunajā filmā Koens atveidos bārdainu latvieti Daini no Bauskas un, tāpat kā iepriekšējos darbos, arī filmā «Dainis» viņš nevairīšoties no potenciāli skandaloza humora. «Filmā būs visa Latvijas vēsture, itin viss, kur vien piedalījušies latvieši. Sākot ar revolūciju Krievijā, turpinot ar holokaustu, un beidzot ar Irākas mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu,» smej ievērojamais komiķis. ▼

Īsumā

Tehnisku iemeslu dēļ atcelta šodien paredzētā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra uzstāšanas Rogovku ciemā, jo vietējā būvfirma ir izrakusi pārāk dziļu orķestra bedri. ▼

Mesija: «Mana nākamā nāve būs patiešām grandioza»

Attēlā: kultūrcitāts vai plaģiāts?

Mesija, jeb otrreiz atnākušais Jēzus Kristus, kurš piedzimis 2000. gada Ziemassvētkos, sarunā ar PATIESI! korespondentu pastāstīja, ka Viņa nākamā nāve būs kaut kas vēl nebijis: «Neslēpšu, ka Mana iepriekšējā nāve uzskatāma par izcilu dramaturģisku veiksmi, kas iedvesmojusi miljardus Manas mākslas cienītāju. Taču mūsdienās sišana krustā ir neglābjami novecojis māksliniecisks risinājums, ko atļaujas izmantot ikviens, kura budžets ir pietiekošs šāda tāda krusta izgatavošanai un sekojošo medicīnisko izdevumu apmaksai. Tāpēc Manai nākamajai beneficei esmu iecerējis tādas mocības, līdz kurām pat Holivudas šausmu filmu industrija, attīstoties līdzšinējā tempā, varētu nonākt ne ātrāk kā pēc vairākiem desmitiem gadu. Nenoliegšu, ka uz jauniem izaicinājumiem Mani lielā mērā ir pamudinājis seriāls «Dienvidparks» un žurnālā «Rīgas Laiks» lasāmās trāpīgās un spilgtās publikācijas.»

Lai gan nekādas sīkākas detaļas Viņš neatklāja, tomēr deva mājienu, ka iespaida sabiezināšanai gatavojas mirt nekristīts. «Iedomājieties tikai, pats Kristus riskē ar savu nemirstīgo dvēseli… Tas būs reāli ekstrēms izgājiens!» pastāstīja talantīgais sagatavošanās klases audzēknis, kurš steigšus atvadījās, jo atskanēja zvans, kas vēstīja par nodarbību sākumu. ▼

Īsumā

Latvijas universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes pasniedzēji šovakar pl. 23 pie Raiņa pieminekļa Esplanādē izglītojošā nolūkā sadedzinās raganu — kādu nepatīkama izskata sievieti, kas mēdz vazāties šurpu turpu pa Merķeļa ielu. ▼

Brieži: filma kultivē aizspriedumus

Attēlā: protestētāji iziet stigās

Pirmdien briežu pārstāvji pauduši sašutumu par briežu minoritātes atainojumu režisora Viestura Kairiša filmā «Tumšie brieži», kas veidota pēc Ingas Ābeles lugas ar tādu pašu nosaukumu.

«Filma kārtējo reizi apliecina cilvēku ierobežoto un aizspriedumu pilno priekšstatu par Latvijas briežu populāciju,» norādīts presei izplatītajā briežu vēstulē. «Jau atkal tiek kultivēti vecie mīti un puspatiesības — sāls laizīšana no staba, badīšanās un majestātiskas pastaigas pa pļavām rīta agrumā.»

Tomēr briežu vislielāko sašutumu izraisījušas filmā nepārprotami rodamās norādes, ka brieži Latvijā dzīvo tikai nebrīvē, tā sauktajos «briežu dārzos».

«Tie ir klaji meli un nevēlēšanās skatīties patiesībai acīs,» savu sašutumu neslēpa viens no vēstules autoriem, trīsgadīgs bullis no Tērvetes apkaimes.

«Ņemot vērā, ka filmā atainoti arī no Vācijas iebraukuši briežu slepkavas, nebūtu brīnums, ja filmu demonstrētu arī ārpus Latvijas robežām. Kādu gan iespaidu ārzemnieki gūs par Latvijas briežiem?» retoriski vaicā saniknotais dzīvnieks.

Briežu iebildumus raisījušas arī filmas noslēguma ainas, kurās brieži tiek nogalināti un sadedzināti. «Nav saprotams, kāpēc būtu jārāda tāda zvērība. Latvijā jau gadsimtiem brieži un cilvēki ir dzīvojuši saskaņā. Šādas attiecības starp briežiem un cilvēkiem nebūt nav tipiskas, lai gan filmas veidotāji droši vien uzskata, ka ir. Tas, ko mēs redzam, ir cilvēku savstarpējo attiecību modeļa mākslīga uzspiešana cilvēku un briežu attiecībām,» norādījusi eksperte, kas mājo Ķemeru apkaimes mežos.

Brieži ir apņēmības pilni pieprasīt filmas veidotāju paskaidrojumus. ▼

Vīlušies skatītāji iesūdz tiesā «Baltijas pērli»

Attēlā: Baltijas jūras pirāti jeb viltus pērles lāsts

Vīlušos kino skatītāju grupa, kuru pārstāv pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Laima Grīziņa (39), izplatījusi paziņojumu par apņēmību tiesas ceļā vērsties pret kino festivāla «Baltijas pērle» organizētājiem, pieprasot atmaksāt par ieejas biļetēm iztērēto naudu un piešķirt kompensāciju par «vilšanās izraisītu morālo kaitējumu».

«Es jums teikšu atklāti — te ir darīšana ar atklātu un bezkaunīgu krāpšanu,» sašutumu neslēpj L. Grīziņa. «Filmu anotācijās viņi ieraksta kaut ko vienu, bet kad aizej uz seansu, izrādās — filma ir par kaut ko pavisam citu. Piemēram, viņiem tur bija rakstīts: «Vīrs pavada vakaru ar prostitūtu, sieva ar draudzenēm dodas uz diskotēku piedzīvojumu meklējumos.» Normāli, vai ne? Un ko mēs redzam? Kaut kādu melnbaltu filmu ar sliktu skaņu, pilnīgi nesaprotamiem dialogiem un darbību, kam nav iespējams izsekot. Es, piemēram, nevarēju pateikt, kur tur prostitūta, kur diskotēka! Nav brīnums, ka daudzi no seansa gāja prom. Balsoja, tā teikt, ar kājām.»

Festivāla rīkotāju viedokli PATIESI! neizdevās uzzināt.

L. Grīziņa ir apņēmības pilna uzraudzīt arī kino foruma «Arsenāls» norisi: «Nevar tak pieļaut tādu cilvēku māžošanu!» ▼

Jaunietis atklāj uguni (papildināta)

Attēlā: vienīgais zināmais Prometejeva fotouzņēmums

Vakar vakarā iecirkņa inspektors Antons Pērkons aizturējis pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāju Andreju Andrejevu (18). Andrejevs tiek apsūdzēts par uguns atklāšanu diennakts veikala telpās. Cietušo nav.

Kā noskaidrojusi izmeklēšana, incidenta iemesls bijusi pārdevējas atteikšanās pārdot Andrejevam bezalkoholisko alu pēc pulksten desmitiem vakarā. Uguns iebiedēšanas nolūkā atklāta no pašdarinātas pistoles, ko Andrejevam pirms dažām dienām uzdāvinājis bulgāru izcelsmes Grieķijas pilsonis Bogobors Prometejevs.

Policija, mēģinot noskaidrot Prometejeva tagadējo atrašanās vietu, uzzināja, ka viņš aknu slimības saasinājuma dēļ hospitalizēts un atrodas Rīgas pilsētas 1. slimnīcā. Pārbaudot Promotejeva personību, policija noskaidroja, ka viņš ir saistīts ar teroristisko grupējumu «Pyrros» un Grieķijā tiek meklēts par mēģinājumu gāzt pastāvošo iekārtu. Tiklīdz tiks saņemts tiesiskās palīdzības lūgums, Prometejevu izdos grieķu kolēģiem.

(Papildinājums: pirms stundas pie apsargātā Prometejeva slimnīcā ir ieradies sabiedrisko attiecību speciālists Ainārs Ērglis. Policija noskaidro, kā Ērglis uzzinājis par Prometejevu, un kāds ir vizītes mērķis.) ▼

Meklē pazudušu zēnu

Attēlā: neatstājiet darbarīkus bez uzraudzības!

Tiek meklēts garīgi slims zēns, kurš aizgājis no mājām pilsētas lauku teritorijā. Īpašas pazīmes — basas kājas un cepure, kas ir vairākus izmērus par lielu. Kā stāsta radinieki, zēns halucinācijās redzot dažādus tēlus, kas ar viņu sarunājas.

Viens no iespējamajiem bēgšanas iemesliem ir apvainošanās uz ģimeni par nievājošo iesauku, kādā viņu dēvē radinieki. Cits, ticamāks izskaidrojums varētu būt nodoms ātri kļūt bagātam. Gadījumā, ja jūs šo zēnu satiekat, esiet uzmanīgi, jo viņš mēdz nēsāt līdzi asus dārza darbarīkus, ar kuriem rīkojas apbrīnojami veikli.

Lai gan zēns ir pazudis jau kopš XIX gadsimta beigām, pastāv cerība, ka viņš joprojām ir dzīvs. Pēc neapstiprinātām ziņām, viņš pēdējoreiz redzēts Īrijā, netālu no Korkas pilsētas. ▼

Sakaujas pazīstami publicisti

Attēlā: Eidi? Vēl nekas nav beidzies.

Kā ziņo PATIESI! korespondents, vakar vakarā viņš kļuvis par liecinieku divu valstī labi pazīstamu publicistu strīdam, kas izvērties par neveiklu un, kā apgalvo korespondents, ārkārtīgi smieklīgu kautiņu.

Strīdam, kas notika kādā Rīgas centra restorāna bārā, par iemeslu bija nespēja vienoties, kurš no šiem kultūras darbiniekiem pēc Eduarda Pāvula aiziešanas pirmais rakstīs grāmatu par viņu.

Radošo personību konflikta laikā ar apvainojošu nolūku tika izmantotas tēlainas metaforas «maitasputns», «doktors Mengele» un «sabiedrisko attiecību speciālists».

Kā liecina attīstīto rietumvalstu un arī nesenā Latvijas pieredze, grāmatas par nesen mirušiem pazīstamiem cilvēkiem ir viena no grāmatu pircēju iecienītākajām precēm un nes garantētu peļņu. ▼

Mainīs latviešu valodas rakstību

Attēlā: rakstība pārmaiņu gaidās

Valsts valodas komisija, izvērtējusi valsts valodas situācijas pārmaiņas Latvijā un iepazinusies ar ārvalstu pieredzi, informē sabiedrību, ka steigšus jāmaina daudzu latviešu valodas vārdu rakstība.

Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs pavēstīja, ka «vismazāk mums būtu vajadzīgs nonākt angļu vai franču valodas bēdīgajā situācijā, kad izruna un rakstība atšķiras tik ļoti, ka runa jau ir par divām dažādām valodām».

Latviešu mutvārdu valodai dabiski attīstoties, rakstība ir palikusi uz vietas. Tā, piemēram, jau sen vairs netiek lietoti tādi vārdi kā «vajadzība», vairums skaitļa vārdu savienojumu, piemēram, «divdesmit divi», nedēļas dienu nosaukumi «piektdiena», «sestdiena», «svētdiena», ģeogrāfiskie nosaukumi, piemēram, «Sigulda». To vietā, kā katrs var pārliecināties pats, pamēģinot tos izrunāt un salīdzināt ar oficiālo rakstību, ir nākuši vārdi «vaicība», «diuzmidiu», «piegdiena», «sezdiena», «svēdiena» un «Sigūlda». Situācija ir kritiska. Tikai viens piemērs no daudziem: bijušā «četrdesmit» vietā paralēli izveidojušies veseli divi jauni vārdi — «čēzmit» un «čeēsmit».

Lai padarītu pārmaiņas kontrolējamas, Valsts valodas komisija ir nolēmusi sākt ar situācijas izvērtējumu un lūdz kultūras darbiniekus sūtīt uz e-pasta adresi valoda@president.lv visus latviešu valodas vārdus, kam rakstība atšķiras no izrunas, pievienojot ieteikumus jaunajai rakstībai. ▼

Rubenis varētu kļūt par LNSO diriģentu

Attēlā: tagadējie LNSO mūziķi 1926. gadā

Ielūkojies bezdibenī, kas Nacionālā teātra (NT) ieņēmumus šķir no izdevumiem un secinājis, ka teātris nespēj pats sevi uzturēt, Ojārs Rubenis apsver iespēju vairs neturpināt darbu NT direktora amatā. Ojāram Rubenim jau tikuši izteikti vairāki darba piedāvājumi, viens no tiem esot Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta amats.

Jau ziņots, ka aptaujā, kas koncertsezonas nobeigumā veikta LNSO mūziķu vidū, par turpmāko sadarbību ar diriģentu Gintu Glinku nobalsojuši tikai desmit no 84 aptaujas dalībniekiem. Neapmierinātie mūziķi Glinkam pārmetuši neizkoptu diriģēšanu, kas radot stresu mūziķiem mēģinājumos un koncertos. Strīds par kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) izraudzītā galvenā diriģenta palikšanu amatā vai atstādināšanu turpinās jau vairākas nedēļas.

Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātām ziņām konfliktam beidzot rasts risinājums. Gintam Glinkam no LNSO galvenā diriģenta amata ļaus aiziet, bet viņa vietā varētu stāties Ojārs Rubenis, kurš jau kopš darba operā esot «nopietni saslimis ar mūziku». Ar šādu risinājumu apmierināti ir arī vairums LNSO mūziķu. «Viņš tomēr ir sabiedrībā pazīstams cilvēks,» norādījis LNSO mākslinieciskās domes domnieks un trombonu grupas koncertmeistars, Vītola Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Boļeslavs Voļaks. ▼