Kategorijas «Tehnoloģija» arhīvs

Latvijā ievērojami palielinās kiborgu skaits

325.jpg

Attēlā: pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja

Turpinoties informācijas tehnoloģiju revolūcijai, kiborgi, jeb cilvēki, kas spējīgi pieslēgties datortīkliem, izmantojot tiešu kontaktu ar smadzenēm, no zinātniskās fantastikas grāmatu varoņiem pārtapuši par realitāti.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes iegūtie dati, pagājušajā gadā no visām Latvijas mājsaimniecībām datori bija 41%, bet interneta pieslēgums — 42% mājsaimniecību. Tātad jau apmēram vienā procentā mājsaimniecību ir kāds, kurš spēj internetam piekļūt bez datora palīdzības. Salīdzinot šos datus ar 2005. gadu, kad kiborgi statistikā vēl neparādījās, pieaugums ir apbrīnojams.

Aptaujāto ekspertu domas par šo faktu dalās. No vienas puses, tas ļauj Latvijai kļūt par līderi cilvēka un mašīnas integrācijas jomā. No otras puses, pastāv pamatotas šaubas, vai mūsu sabiedrība ir gatava tik straujai kiborgu populācijas attīstībai. Bet vairums speciālistu piekrīt, ka par šī fenomena iemeslu ir kļuvis populārais «Lattelecom» interneta instalācijas komplekts «Pieslēdz pats!», kas nopērkams lielveikalos. Acīmredzot, vairums no tā pircējiem nav izlasījuši lietošanas instrukciju, kurā teikts, ka nepieciešams arī dators, un tā arī izdarījuši — pieslēguši internetu paši. ▼

Lietotājs palicis bez iekšām

324.jpg

Attēlā: pēc negadījuma

Pēc iepazīšanās ar PATIESI! jauno versiju eksplodējis apmeklētājs, kurš lietoja niku «Kārlis». Vairs nav iespējams noskaidrot, vai eksploziju izraisījusi sajūsma, dusmas vai kāds nezināms faktors. «Kārlis» pulksten 14.13 atstāja savu komentāru pie ziņas «Divus mazgadīgus bērnus aizsūta pie tēviem». Pulksten 14.14 viņš, neko tuvāk nepaskaidrojot, «Skype» čatā savam draugam Enriko uzrakstīja: «Bez iekšām var palikt!!! :D». Praktiski tajā pašā mirklī notika eksplozija, kas izkaisīja «Kārļa» atliekas trīsdesmit kvadrātmetru platībā un pilnībā iznīcināja viņa kabinetu Labklājības ministrijā.

Iespējams, nelaime notika tāpēc, ka «Kārlis» mēģināja īstenot ieteikumu, ko pats uzrakstīja savā pēdējā komentārā PATIESI!. Ar iepriekšējo PATIESI! versiju nekas tāds nebija iespējams, jo pievienot ziņām komentārus var tikai kopš aizvakardienas.

«Esam ārkārtīgi gandarīti par notikušo. Tā mūsu medijam ir lieliska reklāma,» ar līdzjūtību atzina PATIESI! galvenais redaktors. «Tagad ikviens vēlēsies pārbaudīt, vai mūsu jaunā versija uz viņu iedarbojas tāpat kā uz Kārli, vai kā nu tur viņu sauca.» ▼

Īsumā

Sakarā ar jaunas datorvīrusu paaudzes parādīšanos «Kaspersky Lab» iesaka lietotājiem regulāri veidot rezerves kopijas visiem datorā atrodamajiem vecajiem vīrusiem, citādi pastāv risks, ka kāds no tiem nejauši var tikt izdzēsts. ▼

Īsumā

Beidzot atklājies, kāpēc «Windows» operētājsistēmai ir sarakstīts tūkstošiem vīrusu, tārpu un Trojas zirgu, bet «Mac OS X» joprojām nav neviena: kaitīgo kodu raksta īpaša, slepena «Apple» nodaļa, bet «Microsoft» līdz tik vienkāršam konkurences paņēmienam vienkārši nav aizdomājies. ▼

Īsumā

Sakarā ar šomēnes apsolīto «Windows Vista» laišanu tirgū «Linux» «tēvs» Linuss Torvaldss paziņojis, ka jaunākā «Microsoft» operētājsistēma galda datoriem esot «labākais, ko viņš savā mūžā redzējis», «lieliski piemērota visplašākajam lietotāju lokam» un «patiešām revolucionāra». ▼

Īsumā

Policija aizturējusi 3. klases audzēkni, kurš pagājušā gada oktobrī kādu «Word» dokumentu skolas datorā noglabājis ar nosaukumu «Virus», tādējādi visā pasaulē nodarot vairāk nekā 100 miljonus dolāru lielus zaudējumus. ▼

«Vista» pret vistu

292.jpg

Attēlā: tādai bija jābūt «Microsoft» reklāmai

PATIESI! laboratorijās veiktajā salīdzinošajā vistu testā visos piecos punktos Ķekavas vista izrādījusies pārāka par «Windows Vista».

1. Pieejamība. Ķekavas vistas iespējams iegādāties gan mazos pārtikas veikaliņos, gan lielveikalu tīklos visā Latvijā, kamēr «Windows Vista» izplatīšana aprobežojas ar specializētiem datortehnikas veikaliem un datoru tirdzniecības uzņēmumiem.

2. Funkcionalitāte. Ķekavas vista spēs uzturēt jūs pie dzīvības vairākas dienas, bet «Windows Vista» kā pārtikas produkts ir pilnīgi nelietojama.

3. Dizains. Mātes dabas radītais Ķekavas vistas dizains ir triljoniem triljonu reižu pārbaudīts dzīvē un tiek uzlabots ar katru jaunu dējienu. Ķekavas vistas DNS ir atvērtais kods, kas joprojām ir visu programmētāju Svētais Grāls.

4. Lietošanas ērtums. Iepazīstoties ar nosacījumiem, kuriem jāatbilst datoram, uz kura var darbināt «Windows Vista», pārņem šoks, kuru spēj remdēt tikai apziņa, ka Ķekavas vistai pilnīgi pietiek ar ugunskuru, kas sakurts no mežā salasītiem vēja nolauztiem zariem.

5. Cena. Bez komentāriem. ▼

Īsumā

Pilsētas lauku teritorijas dārzniecības IT administrators Semjons Koliks (19), ziedojot neskaitāmas stundas sava laika, ir precīzi izmērījis dārzniecības interneta pieslēguma joslas platumu. Izrādās, tas ir 4,37 centimetri. ▼

«Mac» lietotāji nevēlas savā vidū redzēt «Windows PC» lietotājus

234.jpg

Attēlā: tas ir kā… nu, paši saprotat

Pēdējā laikā «Mac» («Apple» ražoto datoru) tirgus daļa strauji aug, un, piemēram, ASV tā jau ir vairāk nekā divkāršojusies, jo «Mac» ir sākuši izmantot ļoti daudzi līdzšinējie «Windows PC» lietotāji. Agrāk tik ekskluzīvo «Apple» produkciju Latvijā tagad var iegādāties pat lielveikalos.

Taču «Mac» lietotāji nebūt nav apmierināti ar šo situāciju. Pilsētas lauku teritorijas bezdarbnieks Ēriks Buka (36) ir sarūgtināts par sava elitārā statusa zaudēšanu: «Mans uzticamais, 1987. gadā ražotais «Mac Plus» vairs nav vienīgais makintošs ciemā. Es vairs nevaru noraudzīties uz visiem no augšas, jo trim kaimiņiem jau ir «iMac», diviem jaunais «MacBook» ar «Intel» procesoru, bet blakus kvartālā esot manīts pat «MacBook Pro» ar 17 collu ekrānu! Bet pie veikala mūždien slaistās kautkādi reperi ar «iPod» kabatās…»

Datorgrafiķis Jēkabs Ietums (25) baidās no drošības pasliktināšanās: «Ja agrāk tādus «Mac» vīrusus ne tikai netiku manījis, bet pat dzirdējis par tādiem nebiju, tagad «Mac» lietotāju rindas aug tik strauji, ka drīz kļūsim par ievērības cienīgu mērķi vīrusu rakstītājiem un hakeriem. Kam tas vajadzīgs? Tāpēc labāk, ja mūsu ir mazāk.»

Savukārt pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Konrāds Kalnaleja (13), sēžot pie tēva pirktā «MacBook Pro» ar 17 collu ekrānu, ir kategorisks: «Visi pīsisti ir aprobežotas pelēcības! Es ar tādiem tusēt netaisos!» To sakot, viņš it kā nejauši izvelk no galda atvilknes melnu «iPod» ar 80 GB cieto disku, pagroza to rokās un noliek labi redzamā vietā uz galda. ▼

Īsumā

Šodien, piektdienā, 13. datumā, jau otro reizi šī gada laikā visā pasaulē tiek atzīmēta Sistēmas administratora diena, ko pavada tradicionālās svinības — visu datu rezerves kopiju nejauša izdzēšana apvienojumā ar nesekmīgu servera programmatūras uzlabošanas mēģinājumu. ▼

TP: mēs nesaprotam, kāpēc JL neizmanto «Skype»

175.jpg

Attēlā: kāpēc izvēlēties nedrošus mobilos sakarus?

Pēc skandāla, ko izraisījusi LTV žurnālistes Ilzes Jaunalksnes un dažādu ar partiju «Jaunais laiks» saistītu politiķu un valsts amatpersonu tālruņa sarunu noklausīšanās, vairāku partiju pārstāvji pauduši neizpratni, kāpēc iesaistītās personas tik jutīgu jautājumu risināšanai izmantojuši tieši mobilos tālruņus, nevis kādu citu sakaru iespēju.

«Pats stulbākais ir tas, ka viņi paši ļoti labi apzinājās, ka viņus noklausās,» norādījis pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs ar «Skype» lietotājvārdu Andris (TP).

Andra teikto apliecina «Neatkarīgajā Rīta avīzē» publicēts noklausīto sarunu fragments, kurā teikts: «(..) visiem sveiciens, kas noklausās, īpaši Andrim un tā (..)»

Kā pastāstīja cits datorprogrammas «Skype» lietotājs ar lietotājvārdu Aigars, TP pārstāvji jau sen gandrīz pilnībā atteikušies no mobilo tālruņu lietošanas. «Nu jau tā ir pavisam normāla prakse. Nav noslēpums, ka šajā laikā Latvijā noklausās visi un visus. Ja nu tomēr iznāk runāt pa tālruni, mūsu partijā strikti noteikts, ka jācenšas iztikt ar tādiem vārdiem kā «jā» un «mhm». «Skype» pagaidām ir vienīgais sakaru līdzeklis, kuru nespēj pārtvert nedz KNAB, nedz SAB,» pastāstīja Aigars.

Kā zināms «Skype» ir uzņēmuma «Skype Technologies SA» izstrādāta datorprogramma, kas nodrošina teksta ziņojumu apmaiņu un balss sakaru pakalpojumus interneta vidē. «Skype Technologies SA» ir Londonā reģistrēts uzņēmums, kura globālo operāciju centrs atrodas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. PATIESI! korespondents, izmantojot programmu «Skype», mēģināja sazināties ar kādu no uzņēmuma pārstāvjiem un noskaidrot, vai patiesi programma ir tik droša, taču saņēma visai izvairīgas atbildes: «Hm, mhm, varbūt.» ▼

Apgrūtināti peidžeru sakari

104.jpg

Attēlā: sakaru iekārtas liktenis neskaidrs

Nepatīkamus brīžus nācies piedzīvot pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājam Gaidim Lejiņam (37), kuru sestdien negaidot pievīla «Baltkom Plus» peidžeru sistēma.

«Pēc ilgāka pārtraukuma nolēmu aizbraukt pamakšķerēt. Ceļā devos jau ap pusnakti,» pastāstīja G. Lejiņš. Līdzi viņš paņēma savu uzticamo firmas «Motorola» peidžeri. Ar sievu Ilonu viņi bija vienojušies, ka nākamajā dienā viņa uz peidžeri atsūtīs ziņu. Viņi bija sarunājuši, ka atbrauks sievas māte un tad kopā visi dosies apkopt kapus. Taču nekāda ziņa nepienāca, un tā nu G. Lejiņš visu svētdienu nodzīvoja pa ezeru.

Kad vakarā viņš atgriezās, izrādījās, ka sievas māte ieradusies jau priekšpusdienā, tad arī Ilona sūtījusi ziņu, taču izrādījies, ka peidžeru tīkls virs nemaz nedarbojas. «Var teikt, ka viņi man pataisīja par muļķi,» sašutumu neslēpj Gaidis Lejiņš. «Kā es varu zināt, ka viņi nestrādā jau kopš 2002. gada!» ▼

Apzog, izmantojot internetu

96.gif

Attēlā: vientieši internetā ir viegls loms ļaundariem

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Rūdolfa Dž. prombūtnes laikā notikusi zādzība viņam piederošajā dzīvoklī Dārzu ielā 9. Dzīvoklī iekļuvušais garnadzis paņēmis magnetofonu «Panasonic», pārtikas produktus, šaha spēles galdiņu, kafijas automātu un termofēnu, kuru kopējā vērtība ir 130 latu. Pagaidām nav noskaidrots, kā ļaundaris dzīvoklī iekļuvis. Iespējams, zādzība notikusi, izmantojot internetu. Izmeklēšana turpinās. ▼

Laipni lūdzam «Lattelecox»!

71.jpg

Attēlā: Nils Melngailis strauji virzās uz priekšu

«Lattelecom» sagādājis patīkamu pārsteigumu visiem, un visvairāk jau saviem tagadējiem klientiem, atkal mainot nosaukumu. Jaunais nosaukums būs «Lattelecox».

Kā presi informēja «Lattelecox» valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, nosaukuma atkārtotā maiņa ir atrisinājums intrigai, kāpēc «Lattelekom» savā nosaukumā izmainīja tikai vienu burtu: «Visi mūs līdz šim pazina kā visgarlaicīgāko uzņēmumu Latvijā. Tāpēc mēs ik pēc laika mainīsim nosaukumu — pa vienam burtam. Lai paliek noslēpums, kāds izskatīsies gala nosaukums. Iespējams, mēs paši to vēl nezinām.»

Par spīti tam, ka ideja ir radusies, pateicoties vairākas dienas ilgai dzeršanai kopā ar «Lattelecox» apkalpojošās reklāmas aģentūras vadošajiem darbiniekiem, ambīciju pārpilnais Amerikas latvietis apgalvo, ka visi lēmuma aspekti ir rūpīgi pārdomāti: «Interese, ko izraisīs šis process, daudzkārt atpelnīs «Lattelecox» logotipa, izkārtņu, blanku, automašīnu, vizītkaršu un tā tālāk daudzkārtēju pārveidošanu, jo šī realitātes šova PR vērtība gan Latvijā, gan pasaulē — un tieši starptautiskais tirgus ir gaidāmo «Lattelecox» panākumu augsne — būs neaprakstāma. Pēc mūsu aplēsēm, tie kā minimums ir simt miljoni dolāru. Paies tikai pāris mēneši, un mēs būsim apsteiguši Komercbanku, kas mainījusi nosaukumu tikai trīs reizes. Varat iedomāties, kas būs pēc gada? Beidzot kāds Latvijas uzņēmums manā vadībā būs spējis mārketinga jomā paveikt kaut ko pasaulē vēl nebijušu!» ▼

Gaismeni tomēr izdodas pabeigt

62.jpg

Attēlā: A. Eglona prezentācija starptautiskajā mūzikas gadatirgū Losandželosā

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Aloizs Eglons (36) beidzot pabeidzis darbu pie gaismas mūzikas iekārtas jeb tā dēvētās «gaismenes», kuras izstrādi bija sācis pirms divdesmit gadiem.

«Ta nu sanācis, ka tas man tāds mūža darbs,» neslēpjot savu sajūsmu, stāsta A. Eglons. Viņa istabā no lenšu magnetofona skan «Status Quo» skaņdarbs «In The Army Now», bet pie sienas mūzikas ritmā mirgo sarkanas, zilas un dzeltenas spuldžu virtenes.

Doma par «gaismenes» izveidi A. Eglonam dzimusi vēl 1986. gadā, drīz pēc epizodiska diskotēkas «Maratons» apmeklējuma: «Viņiem tur bija tās lampiņas, tās skrienošās gaismas, un es jau tad sāku prātot, kā gan to varētu dabūt gatavu.»

Sākotnēji Aloizs Eglons, kuram pirms tam nebija nekādu ar šo nozari saistītu priekšzināšanu, bija mēģinājis iekārtā izmantot tā dēvētos dienasgaismas spuldžu «starterus». «Pagāja zināms laiks, kamēr sapratu, ka ar tiem nav nekāda aršana,» pieredzē dalās A. Eglons. «Viņi tikai tās lampiņas mirkšķina uz labu laimi, nekādu sistēmu tur ieviest nav iespējams.» Bet laiks tikmēr neglābjami bija zaudēts.

Pēc daudziem neveiksmīgos mēģinājumos aizritējušiem gadiem A. Eglons laimīgas nejaušības rezultātā atrada vecu žurnāla «Моделист-Kонструктор» numuru. «Protams, ne viss no tā man derēja, šo to vajadzēja pielāgot, šo to izgudroju pats,» ne bez lepnuma tagad atzīst A. Eglons. Visus iekārtas uzbūves smalkumus viņš neizpauž, norādīdams, ka tas ir viņa komercnoslēpums.

«Tomēr pats galvenais noslēpums ir tas, ka ikviens sapnis reiz piepildās,» smej A. Eglons un ar vieglu rokas kustību izmaina istabā valdošo vizuāli-muzikālo noskaņu. ▼