Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta otrdien nosūtījusi dāvanu Eināram Repšem un partijai «Jaunais laiks» — oficiālu sertifikātu, kas apliecina, ka «Jaunajam laikam» pieder zemes gabals uz Mēness, portālu «Delfi» informēja Jūrmalas domē.
Aizstrauta dāvanu pavadvēstulē pamato skaidrojot, ka pagājušajām Saeimas vēlēšanām gatavojoties, latviešu tauta, sametusi Repšem pusmiljonu latu, «lai viņš varētu normāli dzīvot un nodarboties ar politiku».
Repše naudu vēlāk ieguldījis jahtā un dažādos nekustamajos īpašumos, kurus visu laiku pērk un pārdod. «Šīs pirkšanas dēļ viņam neatliek laiks strādāt pozīcijā valdībā un realizēt savas partijas programmu,» norāda Aizstrauta.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja arī aicina «Repšes talanta cienītājus dāvāt viņam zemes gabalus uz Marsa un Mēness, lai atkristu smagais nekustamo īpašumu iegādes darbs, un viņš varētu nodoties politikai».
Aizstrauta pieļauj, ka saņemot dāvinātos Mēness un Marsa gabalus, Repšem, iespējams, «būtu vairāk iespēju iedziļināties tādās sentencēs, ka bez attīstības plāna nevar dzīvot neviena pašvaldība, pat ja attīstības plāna nepieņemšana partijai ir izdevīga priekšvēlēšanu kampaņā.»
Jūrmalas domes pārstāvji arī informē, ka sertifikātu par īpašumtiesībām izdevusi ASV reģistrētā Mēness vēstniecība (www.lunarembassy.com).
Līdz šim unikālo iespēju iegādāties sev gabaliņu mēness izmantojuši vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Tirdzniecība ar mēnesi kļuva iespējama 1980. gadā, kad amerikānis Deniss Houps (Dennis Hope), balstoties uz nepilnībām ASV un starptautiskajā likumdošanā, ieguva īpašuma tiesības uz Mēnesi.
Vidējais attālums no Mēness līdz Zemei ir 384 403 kilometri. Mēness diametrs ir 3476 kilometri. Mēness virsmas temperatūra ir no mīnus 170 līdz plus 130 grādiem pēc Celsija.
Pārpublicēts no www.delfi.lv ▼
Attēlā: zinātniski pētnieciskā laboratorija
Oksfordas universitātes profesors sers Bendžamins Daunlouds dzeršanai ir veltījis visu savu dzīvi. Britu zinātnieku vidū viņš tiek atzīts par vienu no labākajiem speciālistiem šajā nozarē. Pēc četrdesmit gadus ilgušiem pētījumiem viņš ir guvis neapstrīdamus pierādījumus, kas ļauj uz dzeršanu paraudzīties pavisam citā gaismā.
Savā publikācijā žurnālam «Nature» viņš raksta: «Pateicoties virknei faktoru, 99% gadījumu alkohola panesamība mājas apstākļu mierā un vienatnē ir labāka nekā ballīšu un krogu troksnī. Es iesaku dzert klusējot, jo ir pierādīts, ka aktīva sarunāšanās ir kā elpošanas vingrinājums, kas palielina smadzeņu apgādi ar skābekli, tādējādi vismaz par 50% pastiprinot alkohola iedarbību. Jūs būsiet gandrīz pilnībā pasargāti no noziegumiem, ko citi alkohola reibumā var pastrādāt pret jums, no potenciāli infekcioziem gadījuma sakariem, kā arī no negadījumiem mājupceļā. Jūsu garīgo veselību pozitīvi ietekmēs veikalā pirktā alkohola cena, kas ir daudzas reizes zemāka nekā bāros un kafejnīcās. Arī jūsu reputācija būs daudz lielākā drošībā, ja dzersiet viens, jo neviens nezinās, ka dzerat. Pieskaitiet tam alkohola relaksējošo un domu plūdumu stimulējošo iedarbību, kas ļauj nonākt pie jaunām, brīžiem ārkārtīgi vērtīgām idejām! Visu šo pozitīvo faktoru kumulatīvās iedarbības dēļ dzeršana vienatnē, atšķirībā no dzeršanas kompānijā, nevis grauj, bet būtiski uzlabo dzīves kvalitāti, un, stingri ņemot, nemaz nav uzskatāma par dzeršanu.» ▼
Attēlā: tikšanās, kādu to iztēlojies datormākslinieks
Kaut gan kuluāros šādas runas dzirdamas jau sen, oficiāls apstiprinājums tam, ka Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un uzņēmējs Andris Šķēle varētu būt viena un tā pati persona, pagaidām nav gūts.
PATIESI! rīcībā nonākuši jauni fakti, kas varētu apliecināt, ka tās tomēr nav tikai baumas. Kā pastāstīja pirmdien redakcijā ieradies aculiecinieks, kas vēlējās palikt anonīms, viņam vēl ne reizi neesot izdevies sastapt abus kungus vienlaicīgi. «Vienmēr ir tā, ka ja viens ieiet mājā, laukā iznāk otrs,» pastāstīja liecinieks. «Vai arī tas pats, kurš iegājis.» Aculiecinieks šīs problēmas pētīšanai jau esot veltījis vairākus gadus. Tāpat vairākkārt esot novērots, ka arī no automašīnām parasti izkāpj tieši tā pati persona, kas iekāpusi — vai nu Šķēle, vai Lembergs, bet nekad abi kopā.
Novērotājs pieļāva iespēju, ka varbūt runa patiesībā nemaz nav par Lembergu un Šķēli, bet gan par kādu «trešo personu», kas vienlīdz labi spēj izlikties gan par vienu, gan otru. Novērojumi turpinās. ▼
Attēlā: pārkāpējiem paredzēts naudassods līdz 500 latiem
Kā jau ziņots, no 1. augusta stāsies spēkā jauni pārtikas un dzērienu lietošanas ierobežojumi. Likumā «Par pārtikas un dzērienu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežojumu» noteikts, ka pārtiku un dzērienus, tai skaitā bezalkoholiskos, nedrīkst lietot kafejnīcās, restorānos un citos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kā arī kazino un spēļu zālēs.
Pārtiku un dzērienus varēs lietot tikai telpās, kas ir speciāli ierādītas to lietošanai vai telpās, kas ir īpaši nodalītas no pārējās teritorijas. Ierobežojumi attiecas arī uz vasaras kafejnīcām, kur būs atļauts ēst un dzert tikai īpaši ierādītās vietās. Saskaņā ar jauno likumu šajās vietās būs jāizvieto informatīvi uzraksti vai simboli par pārtikas un dzērienu lietošanas aizliegumu vai atļauju tos lietot. ▼
Attēlā: smieklīgā torte palika neapēsta
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja, 44 gadus vecā Emīlija Šprenglere pēkšņi nomirusi sava māsasdēla Paula Brekterbaha 18. dzimšanas dienas svinību laikā. Kā pastāstīja aculiecinieki, viņa pasniedza gaviļniekam dāvanu un kaut ko klusi teica. Nākamajā mirklī sieviete vienkārši saļima. Nekavējoties izsauktā neatliekamā medicīniskā palīdzība vairs neko nespēja palīdzēt.
Ekspertīze parādīja, ka Šprenglerei nav bijis problēmu ar veselību. «Tas izklausās dīvaini, bet viņas sirds, būdama pilnīgi vesela, vienkārši ņēma un apstājās,» pavēstīja dežūrējošais pilsētas lauku teritorijas slimnīcas ārsts.
Kad PATIESI! korespondents vaicāja satriektajam Brekterbaham, ko Šprenglere teica pirms nāves, viņš atbildēja: «Ai, parastās banālās lietas, ko jau šādās reizēs saka. Apsveica dzimšanas dienā un novēlēja, lai piepildās tas, ko es visvairāk vēloties.» ▼
Attēlā: to nedrīkst pieļaut
Kā liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un Socioloģijas institūta jaunākie pētījumi, sabiedrības novecošana Latvijā iegūst aizvien šausminošākus apmērus. Izmērot šī procesa ātrumu, atklājās, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs katru gadu noveco aptuveni par 12 mēnešiem. Īstermiņā šīs pārmaiņas nav tik jūtamas, tomēr, raugoties vairāku gadu desmitu perspektīvā, valsts ekonomika tiks smagi iedragāta. Tagadējie pieaugušie cilvēki, jaunieši un pat bērni pamazām kļūs slimi un darbanespējīgi, uzveļot pārējai sabiedrībai rūpju nastu.
Lai apturētu šo procesu, zinātnieki ir izstrādājuši pasākumu kompleksu, kas paredz ikvienam 18 gadu vecumu sasniegušam Latvijas iedzīvotājam ik pēc diviem gadiem personas kodā un pasē mainīt dzimšanas datumu, pārceļot to par vienu gadu uz priekšu. Tādējādi būs iespējams ar minimālām izmaksām palēnināt novecošanas procesu valstī veselas divas reizes.
Kā pastāstīja institūta direktore, īst. loc. Dr. habil. filoz. Maija Kūle, jaunā ideja arī ārzemēs tiek uztverta ļoti atsaucīgi: «Nesen pabijām Krievijā. Kad pastāstījām par savu risinājumu, krievu kolēģi ārkārtīgi nopriecājās, un tūlīt pat vēlējās uzzināt par mums vairāk, apvaicājoties, vai mēs patiešām esam no Latvijas, nevis no Igaunijas.» ▼
Attēlā: rakstība pārmaiņu gaidās
Valsts valodas komisija, izvērtējusi valsts valodas situācijas pārmaiņas Latvijā un iepazinusies ar ārvalstu pieredzi, informē sabiedrību, ka steigšus jāmaina daudzu latviešu valodas vārdu rakstība.
Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs pavēstīja, ka «vismazāk mums būtu vajadzīgs nonākt angļu vai franču valodas bēdīgajā situācijā, kad izruna un rakstība atšķiras tik ļoti, ka runa jau ir par divām dažādām valodām».
Latviešu mutvārdu valodai dabiski attīstoties, rakstība ir palikusi uz vietas. Tā, piemēram, jau sen vairs netiek lietoti tādi vārdi kā «vajadzība», vairums skaitļa vārdu savienojumu, piemēram, «divdesmit divi», nedēļas dienu nosaukumi «piektdiena», «sestdiena», «svētdiena», ģeogrāfiskie nosaukumi, piemēram, «Sigulda». To vietā, kā katrs var pārliecināties pats, pamēģinot tos izrunāt un salīdzināt ar oficiālo rakstību, ir nākuši vārdi «vaicība», «diuzmidiu», «piegdiena», «sezdiena», «svēdiena» un «Sigūlda». Situācija ir kritiska. Tikai viens piemērs no daudziem: bijušā «četrdesmit» vietā paralēli izveidojušies veseli divi jauni vārdi — «čēzmit» un «čeēsmit».
Lai padarītu pārmaiņas kontrolējamas, Valsts valodas komisija ir nolēmusi sākt ar situācijas izvērtējumu un lūdz kultūras darbiniekus sūtīt uz e-pasta adresi valoda@president.lv visus latviešu valodas vārdus, kam rakstība atšķiras no izrunas, pievienojot ieteikumus jaunajai rakstībai. ▼
Attēlā: varbūtējā palīdzības vieta
Dievs paziņojis, ka beidzot palīdzēs latviešu tautai. Kā zināms, daudzus gadus skanējusī lūgšana
„Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,
Visai latviešu tautai,
Saved to mājās pie Daugavas krastiem,
Saved to mājās.»
ilgu laiku palika bez atbildes. Īpaši bieži tā bija dzirdama XX. gadsimta 80. gadu nogalē Ievas Akurāteres izpildījumā, taču Dieva viedokli tolaik uzzināt tā arī neizdevās.
«Visam savs laiks,» tagad paziņojis Tas Kungs un piebildis, ka pie palīdzēšanas ķeršoties jau «vistuvākajā laikā». «Nekas vēl nav nokavēts,» norādīts presei izsūtītā paziņojumā. «Tagad palīdzība ir nepieciešama vairāk nekā 80. gados. Šobrīd tik daudz latviešu mīt citās zemēs, piemēram, Īrijā, ka savešana mājās pie Daugavas krastiem ir uzskatāma par prioritāti numur viens.»
Dievs noliedza savu aktivitāšu saistību ar kādu no politiskajām partijām vai tuvajām Saeimas vēlēšanām, tomēr atzina, ka lēmumu mazliet pasteidzinājušas īru lūgšanas. ▼
Attēlā: gaidot jaunus, svarīgus signālus
Ārpuszemes saprāta meklēšanas institūts (SETI) beidzot atšifrējis tā dēvēto «Wow!» signālu, kas 1420 MHz frekvencē 1977. gadā tika uztverts Ohaio štata radioobservatorijā. Turpmāko gadu laikā visi mēģinājumi uztvert šo signālu atkārtoti bija veltīgi.
Aptuvenais signāla saturs ir šāds: «Sludinājums. Aicinām [nosacīts mūsu galaktikas apzīmējums] iedzīvotājus darbā par baktērijām mūsu [nesaprotams apzīmējums] solārās sfēras notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Darba pienākumi: attīrīt notekūdeņus no mūsu rases ekskrementiem — kristāliskā oglekļa [dimantiem], kas vienlaicīgi būs arī atalgojums par darbu. Uz darba interviju jāierodas pēc trim galaktiskajām dienām pa kreisi no [nosacīts mūsu galaktikas apzīmējums] centra melnā cauruma grupās pa desmit miljardiem. Ņemiet vērā, ka gribētāju ir pietiekoši daudz, tāpēc otrreiz neatkārtosim.» ▼
Attēlā: vēstniecības foto
Kā apstiprinājusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, vakardien Berlīnē notikuša incidenta laikā no ksenofobiski noskaņotu vāciešu uzbrukuma cietis mūsu valsts pilsonis, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Valts Šulcs, kurš bija devies uz Vāciju klātienē vērot Latvijas izlases sniegumu pasaules čempionātā futbolā un pierādīt, ka latviešu fani ir vislabākie pasaulē.
Šulcs neprot ne vācu, ne angļu valodu, bet viņam izdevās iegādāties lidmašīnas biļeti uz Berlīni, pateicoties aviokompānijas «EasyJet» mājaslapai internetā, kas pieejama arī latviski. Nokļuvis Berlīnē, viņš nespēja atrast vietu, kur nopirkt biļeti uz mūsu izlases spēli. Sapratis, ka vācieši ir naidīgi noskaņoti un nevēlas ne vien pārdot biļeti, bet pat atklāt spēles norises vietu, Šulcs nolēma pirms došanās atpakaļ uz lidostu uzmeklēt skulptūru «Čurājošā nāriņa» — slaveno Berlīnes simbolu, kuru viņš jau sen bija vēlējies apskatīt.
Kā mums pastāstīja Latvijas vēstniecībā Vācijā, incidents sācies drīz pēc tam, kad Šulcs vāciešiem, kas bārā skatījās futbola spēli, mēģināja uzskatāmi parādīt, kuru kultūras objektu viņš meklē.
Latvijas vēstnieks Mārtiņš Virsis iesniedzis protestu Vācijas valdībai, kā kompensāciju pieprasot piešķirt Šulcam bezmaksas biļeti uz kādu no Latvijas spēlēm čempionātā, kā arī nodrošināt apsardzi leģendārās skulptūras apmeklējuma laikā. ▼
Attēlā: Vaira Vīķe-Freiberga tusiņā kopā ar draudzenēm
Vīķe-Freiberga aicina šonakt dziedāt Jāņu dziesmas, jo «bez tā Līgo nebūs». Bet, lai atraisītos kā nākas, ar alu varot nepietikt. Tāpēc Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iesaka līgotājiem uzmanīties ar alus dzeršanu un nekādā gadījumā nesēsties pie stūres alkohola reibumā.
«Alus jau neko daudz nereibina. Iedzers vienu kausu, divus, trīs, bet nevienā acī, klāt jau rīts, un Jāņi pagalam,» viņa pastāstīja. «Ja dzert, tad kārtīgi, kā mums latviešiem kopš sendienām ierasts.»
«Es ieteiktu arī nesēsties pie stūres dzērumā,» teica prezidente, norādot, ka lēmums braukt dzērušam var būt traģisks: «Soda punkti, atņemta vadītāja apliecība, cietums… Es tajā neredzu nekā patīkama. Ir dažādi citi risinājumi, piemēram, mākslīgās narkotikas — metamfetamīns vai LSD, ko policija nespēs tik viegli konstatēt.»
Prezidente arī mudināja vecākus, it īpaši vīriešus svinību laikā uzmanīt un neizlaist no acīm atvases, bet tikai gadījumā, ja ir pārliecība, ka tie patiešām ir viņu īstie bērni. ▼
Attēlā: Nils Melngailis strauji virzās uz priekšu
«Lattelecom» sagādājis patīkamu pārsteigumu visiem, un visvairāk jau saviem tagadējiem klientiem, atkal mainot nosaukumu. Jaunais nosaukums būs «Lattelecox».
Kā presi informēja «Lattelecox» valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, nosaukuma atkārtotā maiņa ir atrisinājums intrigai, kāpēc «Lattelekom» savā nosaukumā izmainīja tikai vienu burtu: «Visi mūs līdz šim pazina kā visgarlaicīgāko uzņēmumu Latvijā. Tāpēc mēs ik pēc laika mainīsim nosaukumu — pa vienam burtam. Lai paliek noslēpums, kāds izskatīsies gala nosaukums. Iespējams, mēs paši to vēl nezinām.»
Par spīti tam, ka ideja ir radusies, pateicoties vairākas dienas ilgai dzeršanai kopā ar «Lattelecox» apkalpojošās reklāmas aģentūras vadošajiem darbiniekiem, ambīciju pārpilnais Amerikas latvietis apgalvo, ka visi lēmuma aspekti ir rūpīgi pārdomāti: «Interese, ko izraisīs šis process, daudzkārt atpelnīs «Lattelecox» logotipa, izkārtņu, blanku, automašīnu, vizītkaršu un tā tālāk daudzkārtēju pārveidošanu, jo šī realitātes šova PR vērtība gan Latvijā, gan pasaulē — un tieši starptautiskais tirgus ir gaidāmo «Lattelecox» panākumu augsne — būs neaprakstāma. Pēc mūsu aplēsēm, tie kā minimums ir simt miljoni dolāru. Paies tikai pāris mēneši, un mēs būsim apsteiguši Komercbanku, kas mainījusi nosaukumu tikai trīs reizes. Varat iedomāties, kas būs pēc gada? Beidzot kāds Latvijas uzņēmums manā vadībā būs spējis mārketinga jomā paveikt kaut ko pasaulē vēl nebijušu!» ▼
Attēlā: es nolieku savas vieglās dienas
Tautas partijas (TP) dibinātājs un tagad «ierindas biedrs ar biedra karti Nr. 270» Andris Šķēle, kas politikā jau ilgāku laiku aktīvi nedarbojas, tomēr izstrādāja TP vēlēšanu programmu, nupat pabeidzis darbu arī pie partiju «Jaunais laiks», Latvijas Pirmās partijas un savienības «Latvijas Ceļš» programmām.
Tomēr vasara Šķēlem aizritēšot spraigā darbā — līdz vēlēšanām jāpagūst izstrādāt arī partijas «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» programma, dienaskārtībā esot arī Zaļo un zemnieku savienības programma. ▼
Attēlā: tuvojas īpašas sirsnības laiks
Valsts veselības aprūpes iestāžu darbinieki ar nepacietību gaida gadskārtējo orgānu ražu, ko varētu nest Jāņu brīvdienas un tajās par tradīciju kļuvusī braukšana dzērumā. «Mums ir vairāki pacienti, kas gaida uz nieres pārstādīšanu, tāpat ir milzīgs skaits pacientu, kam nepieciešamas mazāk nozīmīgu orgānu vai audu transplantācijas,» PATIESI! pastāstīja Stradiņa klīniskās slimnīcas galvenais ārsts Māris Pļaviņš.
«Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, tieši Jāņi ir vispateicīgākais transplantācijai izmantojamo orgānu pļaujas laiks. Pārsteidzošā kārtā visīsākajās gada naktīs ievāktie donoru audi un orgāni krietni vien retāk izraisa komplikācijas, un pacientu izveseļošanās procents pēc transplantācijas ir viens no augstākajiem, ja salīdzinām ar citu valstu praksi,» pastāstīja Pļaviņš. Piemēram, kā vēsta kāds nesens pētījums, ASV mediķi paļaujoties uz orgāniem, ko nodrošina jaunie autobraucēji, kas savus jaudīgos spēkratus visbiežāk tā pa īstam sāk iemēģināt vasaras sākumā, tomēr latviešu speciālisti uzskata, ka tā ir kļūda, jo «orgāniem jau arī tomēr jāļauj nobriest un nogatavoties. Tas ir gluži tāpat kā ar siena pļauju — neviens neiet pļavā jau maijā, bet nogaida līdz vasaras vidum.»
Kā PATIESI! noskaidroja LR Veselības ministrijas Katastrofu medicīnas centrā, Jāņu naktī un nākamajā dienā darbosies īpašs Orgānu štābs, kas koordinēs transplantācijai derīgo jauno orgānu ražas novākšanu, apstrādi un sadali pa veselības aizsardzības iestādēm.
Tāpat kā citus gadus, akciju popularizēs vērienīga reklāmas kampaņa «Dzer, brauc, pievienojies!» ▼
Attēlā: A. Loskutova skatiens
Vakar Kopenhāgenas lidostā KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs bezkaunīgi paskatījās acīs nejauši satiktam pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājam Jurim Zariņam (personas kods 060371-11615), kurš vēlējās palikt anonīms. Anonīmā persona sašutusi pastāstīja PATIESI!, ka «tas ir sīkums, ka Loskutovs paralēli KNAB vadīšanai kaut kā pamanās strādāt arī kā pasniedzējs, ka viņa politiskās simpātijas acīmredzami ietekmē viņa darbu un ka viņš pēdējā laikā ir pamatīgi pieņēmies svarā, kas mazliet nepiestāv tādas savā būtībā ātras un muskuļotas iestādes kā KNAB vadītājam. Tas mani neuztrauc, tāpat kā vairumu Latvijas iedzīvotāju. Bet, kad viņš tā kaut kā baigi ieskatās man acīs, it kā es būtu sazin kāds nešpetns korumpants, to es necietīšu!»
A. Loskutova okulista viedokli mums noskaidrot neizdevās. ▼
