2006. gada 10. maijs

Seriāls solās būt aizgrābjošs

34.jpg

Attēlā: seriāla darbības vieta

Šonedēļ uzsākta jauna pašmāju televīzijas seriāla «Šūnakmens stāsti» uzņemšana. Turpinot vislabākās tradīcijas, arī šajā seriālā nekas nenotiks. Sižeta līnija vērpsies ap kādas latviešu dzimtas vēsturi, sākot ar trīs miljardus gadu senu pagātni, proti, mirkli, kad mūsu valsts teritorijā radās dzīvība. Tā kā pat pēc seriāla veidotāju mērauklas vienšūņu dzīve tagadējās Latvijas teritorijā tolaik nebija īpaši notikumiem bagāta, katra no pirmajām divām seriāla sezonām tiks veltīta laika posmam, kas atbilst vienam miljardam gadu.

Katrā vienu stundu garajā sērijā tiks atainota vienas Latvijas šūnas dalīšanās. Sēriju pēc sērijas skatītāji varēs vērot aizraujošās pārmaiņas, primitīvajiem Latvijas vienšūņiem mutējot un pamazām pārtopot par Latvijas vienšūnu aļģēm, kas enerģijas ražošanai izmanto gaismu. Pēc seriāla autoru domām, tieši šajā laikā sacerētas pirmās latvju dainas par Sauli.

Par otrajā seriāla sezonā gaidāmo autori pagaidām nestāsta, bet mēs uzdrošināmies minēt, ka televīzijas skatītājiem tiks dota iespēja sekot līdzi vienšūņu apvienošanai kolonijās, pamazām veidojot pirmos Latvijas daudzšūņus. Ņemot vērā latviešu individuālistisko mentalitāti, kas izpaudusies arī salīdzinoši nesenajos kolektivizācijas gados, otrajā seriāla sezonā notikumi varētu būt tikpat spraigi kā pirmajā. ▼

2006. gada 8. maijs

Strauji izplatās bebru gripa

33.jpg

Attēlā: bebru gripas vīruss nenobriedušā stadijā

Pārtikas un veterinārais dienests Latvijā konstatējis jaunu, īpaši bīstamu bebru gripas paveidu, kas spēj izplatīties arī no cilvēka uz cilvēku. Ja iepriekš saslimšana ar bebru gripu izpaudās salīdzinoši vieglā formā — kā sarkanu svītrveida izsitumu parādīšanās uz sejas, nedroša gaita un psihiskas dabas novirzes, tad jaunais paveids pārkārto organismu ģenētiskā līmenī, radot izmaiņas galvas formā, izmērā un apmatojumā. Priekšzobiem vairākkārt palielinoties izmērā, smadzenes, tieši pretēji, izžūst. Nereti slimniekam izaug pat aste.

Bīstamais bebru gripas paveids visbiežāk konstatēts Vecrīgā un Skanstes ielas rajonā. Slimnieki, kāda neizskaidrojama instinkta vadīti, cenšas nokļūt vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, piemēram, hallēs, kur norisinās pasaules čempionāts hokejā.

PVD darbinieki, izliekoties par apsargiem un bruņojušies ar pistolēm, kas aprīkotas ar klusinātājiem un pielādētas ar anestezējošām lodēm, kopš piektdienas ir neitralizējuši jau vairākus desmitus bīstamās infekcijas izplatītāju.

Vakar vakarā Arēnā Rīga notiekošās hokeja spēles Latvija–Somija laikā mums izdevās pārmīt dažus vārdus ar PVD ģenerāldirektoru Vinetu Veldri. «Pats svarīgākais ir konstatēt saslimšanu jau laikus, negaidot, kamēr bebrveidīgās pārmaiņas kļuvušas neatgriezeniskas. Mēs cenšamies neradīt paniku. Pēc tam, kad slimnieks ir iemidzināts, mēs to klusītēm iznesam ārā un nogādājam slimnīcā. Re, kur vienu nes!», viņš norādīja uz diviem apsargiem, kas vilka šķietami piedzērušos hokeja fanu. «Atvainojiet, man šķiet, ka es blakus sektorā pamanīju…», Veldre neuzkrītoši pārlādēja pistoli un pazuda pūlī. ▼

2006. gada 5. maijs

Cīnīsies pret vardarbību un pornogrāfiju

31.jpg

Attēlā: Spānijas apavražotāju piedāvājums

Kā jau ziņots, pēdējā laikā aktualizējušās tādas problēmas kā vardarbību atainojošu videomateriālu un bērnu pornogrāfijas publiskošana dažādos interneta portālos.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija, rūpējoties par bērniem draudzīgas interneta vides izveidi, izplatījusi paziņojumu, ka pienācis laiks problēmas «galīgam atrisinājumam». Šim nolūkam tiks izmantotas tādas senaizmirstas metodes kā vilkšana uz rata, spīdzināšana ar karstu dzelzi, kā arī «dzelzs jaunava» un «spāņu zābaks». Taču vislielākās cerības ministrijas amatpersonas saista ar pāraudzināšanas metodi, kas izpelnījusies nosaukumu «spēle».

Par vardarbību atainojošu videomateriālu un bērnu pornogrāfijas publiskošanu interneta portālos vainīgajām personām tiks piemērots ieslodzījums kādā no īpaši šim nolūkam izveidotām ieslodzījuma nometnēm — Kalnciemā, Mārupē vai Liepājā. «Mēs tās negribētu dēvēt par koncentrācijas nometnēm, tomēr to būtība ir tieši tāda,» norādījuši risinājuma autori. «Personām, kas slavina pornogrāfiju un vardarbību, nav vietas normālā sabiedrībā.»

Ieslodzītie nonāks «tādā kā psihiatriskās dziednīcas palātā», un viņiem tiks dots uzdevums izkļūt brīvībā. Sākotnēji vienīgais viņu ierocis būs neliels lauznis, tautā dēvēts par «moņķirovku». Spēles gaitā ieslodzītajiem būs iespējams papildināt ieroču arsenālu un viņiem, cīnoties vienam ar otru, būs jāpārvar visdažādākie šķēršļi — sākot ar grīdā apslēptām lamatām un beidzot ar tā dēvētajām «durvīm — pušu pārgriezējām». Ja tomēr ieslodzītais nokļūs līdz spēles pēdējam līmenim, tur viņu gaidīs nepatīkams pārsteigums — ar VAS «Latvenergo» atbalstu tapis elektriskais krēsls.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs, mācītājs Ainars Baštiks (LPP) atzinis, ka galvenais galīgā risinājuma iedvesmas avots bijušas filmas «Zāģis» un «Zāģis II». «Spēli» tiešsaistē varēs vērot Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā. ▼

Normunds Sējējs: čehiem būs problēmas ar dzeršanu

32.jpg

Attēlā: bēdīgā pagātnes pieredze

Bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs Normunds Sējējs, kurš savas spēlētāja karjeras laikā vairākas sezonas dzēris Čehijas klubos, uzskata, ka mūsu valstsvienības pirmajiem pretiniekiem pasaules čempionātā čehiem varētu būt problēmas ar dzeršanu.

«Cik man zināms, tad pārbaudes dzeršanās čehi ar panākumiem neizcēlās, un pēdējā brīdī viņiem pamainījās liela daļa dzērāju. Līdz ar to Čehijai šodien varētu būt problēmas ar to, ka hokejisti nebūs pietiekoši piedzērušies,» uzskata pieredzējušais aizsargs, cerot, ka Latvijas izlase pratīs izmantot pretinieku vājās vietas.

Sējējs prognozēja, ka Čehijas izlase dzers savus tradicionālos dzērienus un spēcīgs ierocis mūsējo rokās varētu būt disciplinēta dzeršana vidējā zonā.

«Ja mūsējie šodien dzers tāpat kā pret Šveici, tad pretiniekiem būs problēmas,» domā Sējējs.

Viņš gan atturējās prognozēt iespējamo dzeršanas iznākumu, vien piebilstot tradicionālo frāzi, ka dzeršana sākas ar iemetienu. «Gribētos, protams, lai mēs piedzeramies, bet būs grūti.»

(Sadarbībā ar DELFI.) ▼

2006. gada 3. maijs

Lilastes mistērija atrisināta

30.jpg

Attēlā: dīvaina parādība Lilastē

Jau vairākus mēnešus Lilastes apkārtnes iedzīvotājus biedē savāds, rīboņai līdzīgs troksnis un neartikulēti kliedzieni, kas dzirdami jūras tuvumā.

Kā atklāja PATIESI! veiktā izmeklēšana, šai mistērijai ir ārkārtīgi vienkāršs izskaidrojums: Andra Šķēles (TP) tagadējā rezidencē «Mākoņi», kas apjozta ar skaistu žogu, katru dienu notiek ierindas mācības, kuras vada atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Otomārs Dūkurs.

Kad sazinājāmies ar Dūkuru, viņš uzsvēra, ka Andris Šķēle neieņem nevienu amatu, tāpēc soļo ierindā, jo vēlas labāk iejusties Tautas partijas ierindas biedra statusā. Turklāt tas nākot par labu arī veselībai.

Lai apgūtu ierindas mācību kopā ar Šķēli, uz «Mākoņiem» braucot daudzi dažādu partiju biedri, kas ieņem ierindas amatus Saeimā, Ministru kabinetā, pašvaldībās un privatizējamos valsts uzņēmumos. «Kas tad tā būtu par ierindu, ja Šķēle soļotu viens pats?» sarunas noslēgumā nosmēja staltā militārpersona. ▼

2006. gada 2. maijs

Jauns produkts bērniem

29.jpg

Attēlā: mūsdienīgs dizains

Tuvojoties vasarai, «CIDO Pārtikas Grupa» ir parūpējusies par jauku pārsteigumu mūsu mazuļiem — klajā tiek laists jauns dzēriens «E-xtāze». Tas ne tikai ir gards, atspirdzinošs, iepildīts ērtās plastmasas pudelītēs ar visās varavīksnes krāsās zaigojošu etiķeti, bet arī demonstrē jaunu, kvalitatīvi daudz augstāku līmeni produktu izstrādē, ko uzņēmums sasniedzis pēdējos gados.

«CIDO Pārtikas Grupas» mārketinga direktors Dmitrijs Tairovs ar gandarījumu saka: «Beidzot arī mūsu piedāvājumā ir gardums, kura sastāvā, atskaitot ūdeni, ir tikai un vienīgi E! Mūsu ceļš uz šo sasniegumu nebija viegls. Ja izpētīsiet mūsu ražotā, jauniešu auditorijai paredzētā sulas dzēriena «Fruts Active» sastāvu, tajā atradīsiet E122, E124, E155, E202 un E211. Mums bija skaidrs — lai izveidotu dzērienu, kas atbilst pavisam mazu bērnu augstajām prasībām, ar piecām E sastāvdaļām noteikti būs par maz. «E-xtāzes» jautrās krāsu spēles nodrošina E104, E129, E131 un E142. Saldo garšu veido E959, E260, E341 un E625. Dzērienam ilgāk saglabāties svaigam ļauj E211, E309, E250, E322, E325 un E403. Par jaukajiem burbulīšiem un maigajām putām gādā E290 un E1505. Un, visbeidzot, īpaša rozīnīte sastāvā ir E341(II), kas cietina, un E341(III), kas irdina.

«E-xtāze» ir domāta bērniem, sākot no viena gada vecuma, bet, tā kā visas sastāvdaļas ir atļautas ar Ministru kabineta 1997. gada 6. maija noteikumiem nr. 170, to veselīgums nerada nekādas šaubas, tāpēc mazuļi šo dzērienu droši var lietot jau kopš pirmās dzīves dienas. Kā mēdz teikt mūsu uzņēmumā, no dabas — dabai! Protams, ka gaidāma masīva reklāmas kampaņa ar animācijas klipiem, kas ieskaņoti ar smieklīgām balsīm, kā arī pārdošanas veicināšanas akcijas lielveikalos, kuru laikā visi mazie pircēji saņems dāvanā rotaļlietas, ar kurām iespējams aizrīties.»

PATIESI! visiem mazajiem lasītājiem novēl — lai labi garšo! ▼

2006. gada 1. maijs

Jaunietis iepazīstina ar nākotnes plāniem

28.jpg

Attēlā: visgarākais

Pilsētas lauku teritorijas pamatskolas astotās klases skolnieks Raitis Vucāns improvizētā preses konferencē iepazīstinājis ar saviem nākotnes plāniem. Pasākums, kas notika skolas fizkultūras ģērbtuvēs, bija sapulcējis gan viņa klasesbiedrus, gan interesentus no citām klasēm.

Kā ziņo skolas laikraksta «Strīpa» korespondents, septītās klases audzēknis Jānis Ozoliņš, prezentācijas ievadā Raitis Vucāns paziņoja, ka beidzot esot «nobriedis to izdarīt». Uz dažu klausītāju iebildumiem viņš atbildēja, lai tie «pieverot žaunas», «nediršot» un «aizveroties».

«Viņa pati man lūgsies,» norādījis Vucāns un informējis, ka ir gatavs skolotāju Aizstrautu «izpist visos caurumos». Ilona Aizstrauta jau divus gadus ir pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, kas skolēnu starpā pazīstama ar savu reizēm visai izaicinošo ģērbšanās stilu. Jānis Ozoliņš zināja stāstīt, ka viņa regulāri valkājot ļoti īsus svārkus un dažkārt «visu varot redzēt».

«Viņa pati to grib, es zinu,» izteicies Vucāns. «Jūs jau visi gribētu, bet jums nevienam nav iekšā.» Uz žurnālista Ozoliņa jautājumu, vai Vucāns jau ir mēģinājis «to darīt ar sievieti», jaunietis atbildēja apstiprinoši, teikto paspilgtinot ar atbilstošu žestu: «Desmitiem reižu. Viņas uz mani ir kā trakas. Pašas skrien pakaļ. Jo zina, kuram te ir visgarākais.»

Jānis Ozoliņš paziņoja, ka turpināšot sekot notikumu attīstībai. ▼

2006. gada 28. aprīlis

Noskaidrota Grūtupa saistība ar «Slepenajām lietām»

27.jpg

Attēlā: seriāla varonis raksta šo un to

Kaut gan jau vairākus gadus sabiedrībā cirkulējušas baumas par pazīstamā advokāta Andra Grūtupa saistību ar pirms vairākiem gadiem populāro televīzijas seriālu «Slepenās lietas» (jeb «X faili»), līdz šim tam nebija izdevies gūt apstiprinājumu.

Tagad atklātībā nonākuši jauni fakti. 9. aprīlī LTV 1. programmā tika demonstrēts raidījums «Vakara intervija». Tajā Andris Grūtups atbildēja uz žurnālista Ginta Grūbes jautājumiem. Taču kā pamanīja vērīgākie televīzijas skatīji, raidījums bija aizdomīgi īss, jautājumu tajā bija maz un vēl mazāk atbilžu.

Pagaidām nezināmos apstākļos raidījums ticis saīsināts, un ārpus ētera palikusi lielākā daļa intervijas — arī tā, kurā Andris Grūtups stāsta par «Slepenajām lietām».

Vairāki mediju eksperti atzinuši, ka pastāv nepārprotama līdzība starp Andri Grūtupu un seriālā «Slepenās lietas» sastopamo varoni, kas plašāk pazīstams kā «Cigaretes smēķējošais vīrs». Cigaretes smēķējošais vīrs ir ar literāta ambīcijām apveltīta noslēpumaina persona ar ārkārtīgi lielu ietekmi, kas parasti tomēr cenšas palikt ēnā. Seriāla pirmo trīs sezonu sērijās par Cigaretes smēķējošā vīra nepiepildītajām literārajām ambīcijām nekas nav zināms — tās atspoguļotas jau krietni vēlāk, ceturtajā sezonā, kad skatītājiem par viņu jau izveidojies noteikts priekšstats.

«Cilvēki man teikuši, ka arī aktieris esot piemeklēts man līdzīgs,» norādījis advokāts un aizsmēķējis. «Es jau nezinu, cilvēki mēdz izdomāt visu ko.» ▼

2006. gada 27. aprīlis

Dienvidu tilts iekļauts UNESCO sarakstā

26.jpg

Attēlā: UNESCO saraksts

Saskaņā ar Kultūras ministrijas sniegto informāciju Dienvidu tilts nule kā ticis iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā. UNESCO slēdzienā teikts, ka vēl neuzceltais Dienvidu tilts, kas jau kļuvis leģendārs un tiek saukts par «Daugavas zobiem», ir viens no spilgtākajiem savdabīgās un citu valstu iedzīvotājiem grūti izprotamās Latvijas arhitektūras paraugiem. Tam steigšus jāpalīdz, jo līdz šim uzbūvētās tilta daļas jau gandrīz ir sagrāvusi nepieredzēta dabas stihiju plosīšanās.

Kā mēs uzzinājām pilnsabiedrībā «Dienvidu tilts», celtnieki ir šokēti par ekstremālajiem apstākļiem, kas jāiztur tiltam: «Balsti nepārtraukti ir ūdenī! Mēs lasām par šopavasar applūdušajām Eiropas pilsētām, bet tas ir nieks. Vietā, kur atrodas Dienvidu tilts, neapturami plūdi ir visu gadu! Grūti iedomāties celtni, kas varētu ko tādu izturēt. Ūdens ir spēcīgs dabisks šķīdinātājs. Pastāvīgais mitrums iesūcas betonā un šķīdina to. Bet tas ir tikai sākums.

Mūs neviens nebrīdināja par temperatūras svārstībām, kādas jāiztur tilta konstrukcijām. Gada laikā tās var sasniegt gandrīz 80 grādus! To, cik šis skaitlis ir milzīgs, var iedomāties, pieskaitot to istabas temperatūrai. Zupu var vārīt! Betonā, ko pārmaiņus karsē un dzesē, izplešanās un saraušanās dēļ veidojas mikroskopiskas plaisas, kas vēl paātrina ūdens veikto posta darbu, un betons burtiski sairst putekļos.

DIENVIDU tilts? Drīzāk polārais! Saplaisājušajos balstos esošais mitrums Latvijas bargajās ziemās sasalst un izplešas. Ja balsti būtu no gumijas, tie paplestos, bet tie ir no viskvalitatīvākā un viscietākā betona, tāpēc sals plēš tos ar sprādzienam līdzīgu spēku. Ja pa dienu ir atkusnis, bet naktī sals, plēšana atkārtojas katru vakaru. Visbeidzot, arī pati Daugavas virsma sala iespaidā sacietē, veidojot naža asmenim līdzīgu cieta materiāla kārtu, tā saukto ledu. Tas, līdz ar plūdiem kustoties garām balstiem, kā zāģis iegraužas betonā.

UNESCO atbalsts nāk īstajā brīdī. Vēl daži mēneši bez restaurācijas, un tilta balsti vienkārši iebruktu Daugavā.» ▼

2006. gada 26. aprīlis

Sajūt patiesības rūgto garšu

25.gif

Attēlā: ilūzija

Pilsētas lauku rajona iedzīvotāja Jolanta B. (vārds mainīts) pēc daudziem gadiem, kas pavadīti ilūziju pasaulē, beidzot nonākusi pie nepatīkamas patiesības.

«Man ir pieci bērni, taču ne man, ne manam vīram nav darba. Tā nu sanāk, ka iztiekam ar bērnu pabalstu. Mēs visu laiku gaidījām, bet neviens par mums nelikās ne zinis, tāpēc līdz šim uzskatīju, ka manās un manas ģimenes nelaimēs vainojama valdība.»

Ilgstošu pārdomu rezultātā Jolanta B. tomēr secinājusi, ka šis pieņēmums nav gluži patiess: «Būsim reāli, mums ar vīru nav nekādas izglītības. Uldis (vārds mainīts), mans vīrs, pabeidza tikai pamatskolu, un tā nu tai dzīvē sanāca, ka tālāk nemācījās. Es biju domājusi iet pa konditorijas līniju, bet piedzima pirmais bērns, un paliku mājās. Patiesību sakot, mēs neko neprotam. Tā nu tas ir.»

Tomēr Jolanta B. ir gandarīta, ka beidzot nonākusi pie patiesības, un atzīst, ka tagad viņa «nesapņos par desu, bet vispirms uz maizes uzliks sviestu», «nesauks nesasniedzamās vīnogas par zaļām», kā arī, «sakot «halva», vairs negaidīs, ka uz mēles kļūs salds». ▼

2006. gada 25. aprīlis

Pazūd premjeram tuvu stāvoša persona

24.jpg

Attēlā: tuvu stāvošā persona jau daļēji pazudusi

Atklātībā nākusi informācija, ka persona, kas tikšanās laikā atradusies ļoti tuvu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), pamazām pazudusi. Tumšmatainais vīrietis smilšu krāsas uzvalkā, kura vārdu tiesībsargājošās institūcijas neizpauž, stāvēja premjeram labajā pusē. Kā stāstīja liecinieki, vispirms pazuda vīrieša labais sāns, kājas, viduklis un krūtis, tad seja. Visilgāk bija redzama viņa galvas augšpuse un kreisais plecs. Tad vīrietis izgaisa pavisam. Fenomena gaitu nejauši fiksēja fotoreportiera kamera. Pats Kalvītis notiekošo nepamanīja.

Vēsturnieki var apstiprināt, ka augstu stāvošām personām tuvu stāvošas personas ir pazudušas neskaitāmas reizes, tomēr šis ir viens no vislabāk dokumentētajiem gadījumiem. Izmeklēšana turpinās. ▼

2006. gada 24. aprīlis

Repše glābj Visumu

22.jpg

Attēlā: dominēs neilgi

No drošiem avotiem tapis zināms, ka Einars Repše (JL) atgriezies fizikā. Uz šo soli viņu esot pamudinājis populārzinātniskā žurnāla «Terra» marta-aprīļa numurs. Žurnālā stāstīts par tā saucamo tumšo matēriju, kas, kā izrādās, veido lielāko daļu Visuma. Pēc žurnāla izlasīšanas Repše esot dalījies sašutumā ar tuvākajiem līdzgaitniekiem: «Kad es mācījos, par tādu tumšo matēriju vai enerģiju neviens nebija pat dzirdējis! Tā uzradusies pēdējos gados! Es to nojautu, un tā arī ir — mums uzbrūk tumsas spēki!»

Repše esot apņēmies izveidot matērijas konvertoru, kas tumšo matēriju pārveidos parastajā, jeb, nosacīti runājot, gaišajā. Iespējams, šis darbs turpmāk prasīs visu viņa laiku, un Repšes ieguldījums «Jaunā laika» priekšvēlēšanu kampaņā būs mazāks nekā cerēts, taču Visuma glābšanai ir daudz augstāka prioritāte.

Pirmie Repšes eksperimentu rezultāti esot daudzsološi. Tiesa, ierobežotās konvertora jaudas dēļ tumšo matēriju pagaidām iespējams likvidēt tikai nelielos daudzumos. Vispirms tas tikšot izdarīts Repšes nekustamajos īpašumos. Tas, pēc ekspremjera ieceres, neizsakāmi cels īpašumu vērtību un ļaus beidzot izkļūt no parādiem.

Kad vaicājām kādam pazīstamam zinātniekam, vai Repšem izdosies izglābt Visumu, viedoklis bija kategorisks: «Visiem tumsas spēkiem varam ieteikt pakot mantiņas un meklēt sev kādu citu Visumu. Repše līdz šim ar fantastiskiem panākumiem ir darbojies sfērās, par kurām viņam nav gandrīz nekādas sajēgas. Iedomājieties tikai, uz ko viņš būs spējīgs, strādājot specialitātē, kurā ieguvis augstāko izglītību!» ▼

Eksperts: tas draņķis vienkārši čakarējas

23.jpg

Attēlā: kad nepieciešams eksperta slēdziens

Kad pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Genādija Žukovska uzticamajai 1986. gada izlaiduma automašīnai BMW tuvojās ikgadējās tehniskās apskates termiņš, vīrieti pārņēma savādas priekšnojautas. «Patiesībā mēs esam saauguši kopā, esam kā viens vesels,» Genādijs, runādams par savu uzticamo spēkratu, neslēpj aizkustinājumu. «Vienmēr esmu centies to uzturēt labākajā tehniskajā kārtībā. Ne velti cilvēki saka, ka man ir zelta rokas. Tomēr šoreiz sapratu, ka mani spēki būs par vājiem.» Genādijs bija nobažījies par «dīvainiem trokšņiem» automašīnas transmisijā. Nespēdams rast trokšņiem izskaidrojumu, viņš nekavējoties devās pie speciālistiem.

Autoservisa «Poligons» darbinieki veica rūpīgu Genādija automašīnas pārbaudi, taču nekādus būtiskus defektus neatklāja. Kā norādīja no blakus boksa pieaicinātais eksperts, pieredzējušais mehāniķis Leonīds Kuzmins, «tas draņķis vienkārši čakarējas, un viss!» ▼

2006. gada 23. aprīlis

Jautājums par Līvu laukumu neskaidrs

21.jpg

Attēlā: Rīgas mērs gaida nopietnas sarunas sākumu

Kā paziņojis Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL), daudziem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem tik būtiskais jautājums par vasaras kafejnīcām Līvu laukumā līdz šim ticis pārāk neskaidri uzdots, tāpēc pagaidām nekāds risinājums nav rasts.

Aksenoks uzsvēra, ka ir par kafejnīcu atrašanos Līvu laukumā, jo «kafejnīcas piedod savu šarmu,» taču pagaidām vienīgais jautājums, ko viņš par kafejnīcām dzirdējis, esot izklausījies pēc «pasfg jktknbap bļugvarn» vai «kaut kā tamlīdzīgi». Viņš kā jurists varot apgalvot: kamēr nebūs skaidri uzdota jautājuma, nebūs arī atbildes. ▼

2006. gada 20. aprīlis

Beidzies Tuvo Austrumu konflikts

20.jpg

Attēlā:
turpmāk viņiem vairs nebūs jāslēpjas

Pirms divām nedēļām Izraēlas zinātniskais žurnāls «PhysicaPlus» publicēja Telavivas universitātes lingvistikas departamenta līdzstrādnieces Miras Arielas rakstu, kurā pierādīts, ka arābu valoda un ivrīts ne tikai pieder pie vienas apakšgrupas — centrālsemītu valodām, bet patiesībā ir viena un tā pati valoda, kam atšķiras tikai rakstība un izrunas īpatnības. Atklājums apliecina, ka arābi un ebreji ir viena tauta, kas vēsturiski sašķelta teoloģisku ķildu un ārējo ienaidnieku darbības rezultātā. Šis raksts tika pārpublicēts vairumā Izraēlas un arābu valstu preses izdevumu, kā arī apspriests sinagogās, mošejās un interneta čatā. It visur ideja par apvienoto arābu ebreju tautu tika uztverta ar nedalītu sajūsumu, un Tuvo Austrumu konflikts visās tā izpausmēs beidzās pats no sevis.

Lai svinētu miera iestāšanos un jaunās savienības dzimšanu, Izraēlas un Palestīnas ielās vakar izgāja simti tūkstoši arābu un ebreju. Viņi apskāvās un sarunājās, pārsteigti, ka saprot viens otru no pusvārda!

Ichāks Rubinšteins, partijas «Degel HaTorah» biedrs, raudot prieka asaras, stāstīja PATIESI! korespondentei: «Līdz šim es nesapratu arābus, jo mans saprāts gāja maldu ceļus. Pat ja vārdi šķita pazīstami, es pie sevis tikai mēdījos «grrr, grrr, grrr» un aizspiedu ausis. Tagad pār mani ir nākusi patiesības gaisma, un esmu atradis savus brāļus, kas godā Ābramu tāpat kā es! Pat radītāja vārdu mēs izrunājam līdzīgi!»

Blakus stāvošais Abdulla Abu Hasans, «Al-Kaida» atbalstītājs, izdzirdis Ichāka vārdus, piemetināja: «Lai slavēts Allāhs! Naida siena ir kritusi, jo kvēlam musulmanim ir daudz vairāk kopīga ar dievbijīgu Ņujorkas hasīdu nekā ar Kairas neticīgo, kas tikai valkā arāba vārdu. Tagad mēs apvienosim arābu un ebreju ietekmi, mūsu kopējās bagātības un zināšanas, lai visas pasaules neticīgie… (nobeigumu apkārt valdošā trokšņa dēļ neizdevās saklausīt)».

Arābu un ebreju garīgie līderi no tribīnēm aicināja dievbijīgākos trešās Ābrama reliģijas — kristiešu pārstāvjus pievienoties reliģiskās atdzimšanas kustībai, bet brīdināja, ka vēstures rats ir pagriezies, un gļēvām pārdomām nav laika. Vēlāk vakarā ar gavilēm tika sagaidīta ziņa no Vatikāna, ka pāvests Benedikts XIV izteicis gatavību «augstākā labuma vārdā iet vienu ceļu ar visiem, kas tic radītājam». ▼