PATIESI!

Nolemj celt un necelt Nacionālo bibliotēku

Attēlā: tā kā bibliotēka, tā kā atkal nē

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) apstiprinājusi plānu tā kā celt, bet reizē arī tā kā necelt Nacionālo bibliotēku. Jaunais lēmums ļaus uz juridiski precīza pamata turpināt «de facto» uzsāktos darbus un dos ministrijas rokās izšķirošo argumentu gan sarunās ar ātrākas celšanas atbalstītājiem, gan sarunās ar celšanas pretiniekiem.

«Labāk skaidrs, kaut arī sāpīgs lēmums, nekā ilgstoša grimšana iluzorā optimismā. Šodien ir beigusies, atļausiet teikt, muļļāšanās ap Nacionālo bibliotēku, un simboliski tapis likts un nelikts mūsu Gaismas pils pamatakmens,» pastāstīja ministre.

Jau vistuvākajā laikā, īstenojot lēmumu, tiks ne līdz galam nojauktas ēkas, kas atrodas topošās bibliotēkas vietā, rokamo pamatu bedri no otra gala atkal bērs ciet, bet būvkonstrukcijas, ko ievedīs pa vārtiem vienā būvlaukuma pusē, pa vārtiem pretējā pusē atkal vedīs ārā. ▼

Lembergs mainīs dzimumu

Attēlā: vēl ar ūsām

Kā tapis zināms no drošiem avotiem, Ventspils mēra Aivara Lemberga līdzšinējā ilgstošā vilcināšanās nosaukt politiskos partnerus Saeimas vēlēšanām ir bijusi saistīta ar plāniem mainīt dzimumu. Sagatavošanās darbi dzimuma maiņas operācijai noritot jau krietnu laiku. Hormonu terapijas rezultātā būtiski samazinājies Lemberga sejas apmatojuma daudzums.

Dzimuma maiņas nolūks esot meklējams nevis Lemberga personības īpatnībās, bet politiskajās interesēs. Pirmkārt, kļūstot par Latvijas Sieviešu partijas jauno līderi, Aivai Lembergai būs iespējas iegūt nesalīdzināmi vairāk balsu, jo šobrīd vispopulārāko partiju reitings grozās ap 10 procentiem, kamēr sievietes Latvijā ir absolūtā vairākumā. Otrkārt, pasaulē aizvien skaļāk izskan viedoklis, ka par ANO ģenerālsekretāru jākļūst sievietei, un kandidātes no Latvijas līdz šim saņēmušas ievērojamu atbalstu. Treškārt, pat gadījumā, ja vēlēšanās neizdotos gūt tik labus rezultātus kā cerēts, dzimuma maiņa ļautu Aivai Lembergai norobežoties no «tā varaskārā un nodevīgā vīrieša ļaunajiem darbiem, ak, ja jūs zinātu, kā man viņa dēļ ir bijis jācieš…» un radītu arī pamatīgas juridiskas grūtības Aivas Lembergas saukšanā pie kriminālatbildības.

Gala lēmumu par operācijas veikšanu Lembergs vēl nav pieņēmis, bet laika paliek aizvien mazāk. ▼

Protestē pret eiro

Attēlā: eiro vērtība vairs neceļas

Šodien akcijas «Latiem būt!» ietvaros pie Latvijas Bankas ēkas Pils laukumā notika pikets. Eiro ieviešanas pretinieki turēja plakātus ar uzrakstiem «Eiro nav nauda!», «Celsim latiņu augstāk!», «Starp eiro, euro un eiru izvēlamies latu!» un dziedāja grupas «Līvi» dziesmas «Dzimtā valoda» piedziedājumu ar nelielām izmaiņām tekstā:

Dzimtā valūta ir lati, lati!
Dzimtā valūtā vīns vēl saldāks
Dzimtā valūta…
Pasmejies par sevi pats

Dziesmu skaņas no bankas ēkas izvilināja tās prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kura vārdi vīna saldumu baudījušajiem un iekarsušajiem piketa dalībniekiem bija kā auksta duša: «Pateicoties sekmīgai Latvijas Bankas, Saeimas un valdības politikai, ir panākta augsta inflācija, tāpēc eiro ieviešana mums tuvākajos gados nedraud. Jūs tikai dziedat pret eiro, bet mēs rīkojamies!» ▼

Pētnieks: Latvijas geji nemaz nav geji

Attēlā: ILGA laika gaitā uzskatīts par vienīgo Latvijas geju, bet patiesībā izrādījies vienīgais heteroseksuālis

Kaut gan Latvijā jau kuro gadu nenorimst diskusijas par geju un lesbiešu tiesībām, britu zinātnieki atklājuši, ka, iespējams, šīs diskusijas līdz šim notikušas «pa tukšo» un raduši cēloni tam, ka vēl arvien šajās diskusijās un strīdos nav izdevies nonākt pie kāda nozīmīga rezultāta. Lieku reizi šādus strīdus Latvijas sabiedrība varēja vērot trešdien Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?».

«Galvenā problēma ir tā, ka visu šo laiku par gejiem Latvijā tikuši uzskatīti cilvēki, kas nemaz nav geji,» paziņojis Oksfordas universitātes profesors sers Bendžamins Daunlouds, kura pētījums par Latvijas dzimumu lomām tiks publicēts Amerikas psihologu asociācijas žurnāla jūlija numurā. «Un tieši tāpat par heteroseksuālām personām uzskatītas personas, kas patiesībā nemaz nav heteroseksuālas.»

«Viss ir pilnīgi otrādāk,» norādījis sers Daunlouds. «Tie, kas Latvijā apgalvo, ka ir geji, patiesībā ir heteroseksuālas personas, bet tie, kas «it kā gejus» neatlaidīgi apkaro un uzskata sevi par heteroseksuāļiem, patiesībā ir geji.»

Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš, kas, kā pats apgalvo, «lietas sauc īstajos vārdos» un regulāri centies apkarot seksuālās minoritātes, pēc iepazīšanās ar lorda Daunlouda pētījumu vairs nebija sazvanāms. Viņa atrašanās vieta nav zināma.

Lorda Daunlouda un kolēģu atklājumam, domājams, būs tālejošas sekas, jo uz daudzām norisēm Latvijas sabiedrībā beidzot ļaus paraudzīties patiesības gaismā. ▼

Budžetā uzradusies šāda tāda nauda

Attēlā: naudas tērēšana nav nekāda izprieca

Šogad gan valsts pamatbudžetā, gan speciālajā budžetā nez no kurienes uzradusies diezgan nopietna nauda, tādējādi gada pirmajos četros mēnešos valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums ir 164,604 miljoni latu, informēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP).

«Nevienam nav īsti skaidrs, no kurienes šī nauda nāk. Pat vispieredzējušākie speciālisti rausta plecus. Bet nauda paliek nauda. Ceru, ka nebūs tāpat kā pirms pāris gadiem, kad atklājās, ka pārpalikums veidojas, jo valdība vienkārši ir aizmirsusi samaksāt rēķinus. Tagad jāsāk domāt, kā lai tos līdzekļus pēc iespējas ātrāk iztērē. Protams, tās ir pamatīgas rūpes, bet valdība nebaidās no šī izaicinājuma,» pastāstīja ministrs. ▼

Geji un baznīca apvienosies cīņā pret augļotājiem

Attēlā: augļotājs un viņa sieva

Latvijas Pirmās partijas (LPP) Rīgas domes frakcijas aicinājums pilsētas mēram Aivaram Aksenokam un izpilddirektoram Ērikam Škaparam aizliegt Rīgas pilsētas teritorijā nodarboties ar augļošanu guvis necerēti plašu piekrišanu un to, pārvarot līdzšinējās domstarpības, nolēmuši atbalstīt pat tādi līdz šim nesamierināmi oponenti kā kristīgā baznīca un Latvijas geju kopiena.

LPP frakcijas aicinājums ir atbildes reakcija uz dažu banku un kredītiestāžu ieceri jūlijā Rīgas ielās rīkot baņķieru gājienu jeb tā saukto praidu. Kā paskaidrojis gājiena rīkotājorganizācijas Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons, sabiedrībā esot vērojama arvien pieaugoša neiecietība pret baņķieriem. Viņš atgādināja par atsevišķiem gadījumiem, kad baņķieri viņiem raksturīgā apģērba vai uzvedības dēļ nav ielaisti sabiedriskās vietās un publiskos pasākumos.

Rīgas domes vicemērs, mācītājs Almers Ludviks uzsvēris, ka LPP ar aicinājumu «nevēršas pret augļotājiem un baņķieriem personiski un nosoda agresijas izpausmes pret jebkuru cilvēku», tāpēc ir gatavs aicināt visus kristiešus nevis protestēt, bet pulcēties kopīgā aizlūgumā, kas būtu vērsts pret augļotājiem un augļošanu: «Vienīgais augļošanas rezultāts ir sašķelta sabiedrība — tajos, kas naudu aizdevuši, un tajos, kas ir parādā. Lielākā daļa cilvēku pieder otrajai grupai.»

Vēršanos pret augļotājiem atbalsta un baņķieru praidu nosoda visu lielāko kristīgās baznīcas konfesiju pārstāvji. «Draudzēs tikai retajam nav kredītkarte vai debetkarte un tam vienreiz jāpieliek punkts,» norādījis Luterāņu baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, kardināls Jānis Pujats savukārt atzinis, ka tieši šī iemesla jau kopš deviņdesmito gadu sākuma uz kredītkartēm un citām norēķinu kartēm raudzījies ar aizdomām. «Kaut kas tur nebija tīrs, es nemaz nezinu, kā tās darbojas un nekad neesmu interesējies,» sacīja Pujāts.

«Augļotāji jeb, kā tagad saka, kreditori, baņķieri un līzinga kompānijas tiek reklamētas ik uz soļa. Taču ne velti daudzus gadsimtus Eiropā augļošana bija aizliegta un stingri apkarota. Augļotājiem jeb naudas mijējiem, ja vien tie neatteiksies no savas nodarbošanās un neizrādīs vēlmi nožēlot grēkus, baznīcā nav vietas. Ne velti Jēzus evaņģēlijā saka: «Nesiet to projām! Nepadarait Mana Tēva namu par tirgus namu!»» paskaidrojis Jānis Vanags.

LPP un baznīcas iniciatīvu atzinīgi vērtē arī Latvijas geju un lesbiešu organizācija «ILGA Latvija», kuras izplatītajā paziņojumā teikts, ka tā vienmēr atbalstījusi cīņu par cilvēcisku cieņu un demokrātiskām pamatvērtībām.

«Nav noslēpums, ka cilvēki ar netradicionālu seksuālo orientāciju no šiem naudas mijējiem un augļotājiem bieži vien cieš,» skaidroja organizācijas biedrs, kas savu vārdu tomēr nevēlējās izpaust. «Atliek tikai vienreiz aizņemties naudu no šāda augļotāja un laikā to neatdot, kad sākas represijas, vajāšanas, tiek aprēķināti soda procenti un uz atkārtotu aizdevumu nav vairs ne mazāko cerību. Tas veicina savstarpēju neuzticību cilvēku starpā, biežu naudas aizdevēju maiņu un mēģinājumus naudu aizņemties no gadījuma rakstura partneriem». Baņķieru praids esot «uzskatāms par deģenerātu lepošanos ar savām perversajām apziņām», jo «baņķieri ne tikai savos seifos uzurķē viens otram kontu, bet arī nekaunīgi un atklāti uzbāžas ar sava perversā dzīvesveida propagandu».

Tomēr geji neplānojot pret baņķieru praidu vērstas akcijas vai demonstrācijas, bet piedalīšoties kopīgajā ekumēniskajā dievkalpojumā. ▼

Čempionāta gaidās

Attēlā: «Arēna Rīga» tiek gatavota čempionātam

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Rihards Kāds vakar vakarā sāka piesardzīgi iztaujāt paziņas par iespējām iegādāties biļetes uz Latvijas komandas spēlēm pasaules čempionātā hokejā. Tā kā čempionāts, kā zināms, norisināsies Rīgā, Kāds paziņoja, ka negrib palaist garām unikālo iespēju vērot lielo hokeju klātienē un sajust īpašo, neatkārtojamo spēles gaisotni.

«Man nav naudas, lai brauktu uz čempionātu, kad tas notiek kaut kur citur. Un, pat ja būtu, es diez vai brauktu. Bet varu un gribu atbalstīt mūsējos, kad viņi spēlē tepat, Rīgā,» ar savu viedokli labprāt dalījās Kāds. Viņš atzina, ka līdz šim informācija masu medijos par gaidāmo čempionātu bijusi ārkārtīgi skopa, tāpēc jāsāk interesēties pašam.

Uzklausījis paziņu atbildes, Kāds secināja, ka arī pārējie pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji dzīvo informācijas badā un barojas no pretrunīgām baumām. Tā, piemēram, daži pat uzskatīja, ka čempionāts jau beidzies. Tomēr tas ir maz ticams, jo daļa domāja, ka par čempioniem kļuvusi Zviedrija, bet Latvija ieņēmusi desmito vietu, bet citi kā caur miglu atcerējās, ka Latvija palikusi vien sešpadsmitā, bet uzvarējusi Somija. ▼

ASV ar vēl nebijušu spēku plosās viesuļvētra

Attēlā: vētra satelītuzņēmumā

Floridas štata piekrastē jau vairākas dienas plosās Zenobija — visvājākā viesuļvētra, kādu jebkad reģistrējuši metereologi. Tai tuvojoties, simtiem tūkstošu cilvēku ir pametuši savas mājas, lai dotos uz darbu vai iepirktos.

Vētras spēks ir vēl nepieredzēts. Mērot tās stiprumu pēc Safira-Simpsona skalas, pietrūkst mērvienību, tāpēc metereologiem nācās ņemt talkā Boforta skalu, pēc kuras Zenobija sasniedz galējo stiprumu — 0.

Štatā izsludināts ārkārtas stāvoklis. Gubernators Džebs Bušs, vēršoties pie iedzīvotājiem, aicināja saglabāt mieru: «Esmu pārliecināts, ka šis pārbaudījums mūs nesalauzīs. Darīsim visu, kas mūsu spēkos! Es jau aizvakar piezvanīju brālim un pasūdzējos. Lūgsim Dievu, lai mūs drīz sasniegtu spirdzinošs vējiņš!»

Kīvestas iedzīvotājs Entonijs Bērds intervijā ziņu aģentūrai stāsta: «Zenobija ir izpostījusi manu dzīvi… Es jau trīs dienas neesmu bijis mājās, un man nav ne jausmas, kas tur notiek. Es jūtos ārkārtīgi slikti. Tas, ka visu šo laiku neesmu mazgājies, vēl ir nieks. Man ir beigusies nauda un drausmīgi sāp galva. Es vēlos pārvākties uz citu štatu, bet man nav nekādu izredžu par sakarīgu cenu pārdot manu būdu. Vienīgā cerība bija uz kārtīgu viesuļvētru, jo tad es saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, bet polises termiņš tūlīt būs cauri, un joprojām nekā. Zaudējumus, ko esmu cietis Zenobijas dēļ, ir gandrīz neiespējami aprēķināt, jo man vienmēr ir bijušas grūtības ar matemātiku.»

Diemžēl, kā vēsta laika prognoze, Zenobija tuvākajā laikā negrasās atkāpties. ▼

Dievs aicina neņemt par pilnu Pujatu

Attēlā: preses konferencē

Dievs uzskata, ka Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, kardināls Jānis Pujats, paziņojot, ka filma un grāmata «Da Vinči kods» ir Dieva zaimošana, «runājis par lietām, par kurām viņam nav ne mazākās saprašanas». Kā jau ziņots, Pujats izteicies, ka šajos darbos Dievam tiek piedēvētas cilvēka vājības un grēki.

Trešdien notikušā steigšus sasauktā preses konferencē Dievs norādīja, ka Pujats kritizējis grāmatu, kuru nav lasījis, un filmu, kuru nav redzējis. Tomēr Dievs piebilda, ka nekritizē pašu Pujatu, bet tikai viņa izteikumus. «Personīgi mēs neesam pazīstami,» atzina Dievs. «Mēs nekad neesam tikušies, un es ar viņu nekad neesmu runājis.» ▼

Pavāre: deputāti ēd labi

Attēlā: rit darbs komisijās

«Visu frakciju deputāti ēd labi,» pastāstīja Saeimas nama ēdnīcas pavāre, kas savu vārdu lūdza neizpaust. «Tomēr šādi tādi niķi jau piemīt. Piemēram, Dobelis drusku uzēd, un tad uzreiz jābļauj. Un šitā veselu mēnesi no vietas. Un tad atkal… vienā jaukā dienā sāk ēst normāli. Cits atkal — gluži otrādi, ēd tīri labi, bet tad pēkšņi izdomā, ka pudeli tomēr labāk.» ▼

Pilnībā aizliedz kreiso pagriezienu

Attēlā: labējais ekstrēmists

Kā šodien informēja Rīgas Domes Satiksmes departamenta vadītājs Ivars Zarumba, jau tuvākajā laikā Rīgas pilsētā kreisais pagrieziens tiks aizliegts pilnībā: «Eksperiments Brīvības gatvē parādīja, ka cilvēki ārkārtīgi saprotoši un pat ar sajūsmu uztver iespēju braukt vairākus liekus kilometrus, lai nokļūtu savās mājās, līdz kurām dažos gadījumos reāli palikuši tikai pārdesmit metri. Rezultātu iedvesmoti, mēs nākamajā eksperimentā gājām jau daudz tālāk — katram, kurš mazliet aizsapņojies un pabraucis garām Ulmaņa gatves atzaram, kas ved uz lidostu, nākamā iespēja apgriezties ir tikai uz pilsētas robežas! Bet arī šo apgriešanās vietu mēs drīzumā slēgsim! No aizlieguma iegūs gan Rīgas autobraucēji, kas varēs «ar vējiņu» izvizināties pa kvalitatīvu asfaltu veselus desmit kilometrus, gan pilsētas viesi, kam radīsies iespēja novērtēt Latvijas laukus un mežus. Un, kas zina, varbūt kāds pat nokavēs lidmašīnu un varēs ilgāk baudīt mūsu valsts viesmīlību!»

Uz jautājumu, vai pilnīgam kreisā pagrieziena aizliegumam ir kāds ekonomisks pamatojums, departamenta vadītājs atbildēja, ka nav gan. Protams, ka dārgās degvielas daudzums, kas tikšot izkūpināts gaisā, būšot neaptverams. «Bet tas nav salīdzināmi, jo tie būs cilvēku un uzņēmumu līdzekļi, atšķirībā no gadījuma, ja tiktu ierīkotas drošas kreisā pagrieziena un apgriešanās joslas. Te vietā būs vecā patiesība, ka ne visu iespējams novērtēt naudā. Lēmums aizliegt kreiso pagriezienu nav sīkumains aprēķins. Tas ir politisks solis, neizbēgams pašreizējai labējai koalīcijai pilsētas domē, kas pilda labējo vēlētāju gribu,» pacietīgi skaidroja Zarumba. ▼

Aculiecinieks: spēle bija ārkārtīgi garlaicīga

Attēlā: nenotiek nekas interesants

Kad pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, neliela gatera īpašnieks Valdemārs Lūsis (43) posās uz Rīgu apmeklēt vienu no Pasaules hokeja čempionāta augstākās līgas spēlēm, viņš vēl nenojauta, ka gaidāma pamatīga vilšanās. «Līdz šim biju hokeju skatījies tikai pa televizoru, un, jāsaka, iespaids bija izveidojies tāds patīkams.»

Pirmos nepatīkamos mirkļus Valdemāram Lūsim sagādāja atskārta, ka nav dzirdamas pazīstamās komentētāju balsis. «Man tomēr patīk skaidrība — gribas taču zināt, kas ir kas. Kurš spēlētājs ir ar ripu, citādi jau tai spēlei vispār nav iespējams izsekot. Tad vēl viņi dažkārt pieaicina kādu speciālistu, tā interesanti.»

Valdemāru Lūsi neapmierināja arī spēles pārredzamība. «Vispār redze man laba, tikai lasot mēdzu uzlikt brilles, taču tur nu pilnīgi neko nevarēja redzēt,» pēc spēles sūdzējās sarūgtinātais Lūsis. «Vienubrīd ripa bija mūsu laukuma pusē, bet jau nākamajā mirklī — pie pretinieku vārtiem, tam taču vispār nav iespējams ar neapbruņotu aci izsekot! Nav brīnums, ka lielākā daļa skatītāju par spēli bija zaudējuši jebkādu interesi, piedzērās un vienkārši kliedza,» Lūsis neslēpa savu sašutumu.

Nākamās dienas laikrakstos bija norādīts, ka spēle bijusi «aizraujoša» un «interesanta». «Tie ir klaji meli!» apgalvo aculiecinieks. «Televīzijas skatītājiem varbūt tāds iespaids arī radās.» Valdemārs Lūsis tomēr nenožēlo, ka apmeklējis garlaicīgo spēli. «Vienreiz jau par to vajadzēja pārliecināties paša acīm,» smej Lūsis. «Un man patīk izmēģināt visu kaut ko jaunu.» ▼

Pārdēvēs mēnešus

Attēlā: arhitektoniski bezvērtīga Vecrīgas ēka, kuras vietā iecerēts būvēt biroju un dzīvokļu kompleksu

Vakar Saeimas sēdē uzreiz visos lasījumos tika pieņemts likums, ka, sākot ar 2007. gadu, oktobris Latvijā sauksies «OCTAobris». Mēneša nosaukuma izruna nemainīsies. Nosaukuma maiņas atbalstītāji atsaucās uz senās Romas un Lielās Franču revolūcijas tradīcijām, kā arī uz lietuviešu mēnešu nosaukumiem, kam vispār nav nekā kopīga ar citās valstīs lietotajiem. «A kas — mēs nevaram, ko?», pārliecinoši argumentēja Valērijs Karpuškins (LPP).

Opozīcijas pārmetumus, ka valdību veidojošās partijas pēdējā mēneša laikā saņēmušas prāvus ziedojumus no Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Karpuškins nosauca par blēņām: «Pat vistai skaidrs, ka starp ziedojumiem un jauno likumu nav un nevar būt ne mazākās saistības! Oktobra nosaukuma maiņa ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Opozīcija rīkojas galēji nekonstruktīvi, bez domāšanas nomelnojot ikvienu priekšlikumu, kas nav nācis no viņiem!»

Nosaukuma maiņa valstij izmaksās aptuveni septiņus miljonus latu. Sagatavošanā ir vēl vairāki likumprojekti par mēnešu nosaukumu maiņu, piemēram, decembri ierosināts pārdēvēt par «Satriecošas Ziemassvētku atlaides — tikai RIMI lielveikalos!» ▼

Pētniece: mežābeles noslēpums gandrīz atklāts

Attēlā: vai tuneļa gals?

Kā ziņo pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja un čakla dabas parādību novērotāja Liene Grudule (97), ir pienācis «maijs un mežābeles zieds tik balts.» Tāpat kā citus gadus, mežābeles zieds un «vecs akmens sols un galds» zem tā viņu neatstāj vienaldzīgu. «Bij maijs un sēdējām mēs divatā. Uz vecā akmens sola tā,» norādījusi omulīgā pensionāre, kas nu jau vairākus gadus neiziet no mājas un novērojumus veic attālināti.

Novērojumi gadu gaitā pētniecei ļāvuši nonākt pie vairākiem nozīmīgiem atklājumiem. «Iet laiks un vairs neviens te neatnāk, pat akmens apsūnot jau sāk,» pastāstīja Grudules kundze, taču pašu galveno noslēpumu viņai vēl arvien nav izdevies atklāt: «Kam ziedi, mežābele rūgtā, tik balta, balta tu kā laime un kā prieks? Kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs?»

Pie šī jautājuma viņa atgriežas ik gadus, taču pagaidām atbildes nav. Novērojumi un pētījumi turpinās, un Grudules kundze apgalvo, ka jau redzot «gaismu tuneļa galā». ▼

Latvijas hokejā ledus sakustējies

Attēlā: sengaidītais mirklis

«Pēc vēsturiskās uzvaras pār Slovēniju un Latvijas izlases iekļūšanas pasaules čempionāta kvalifikācijas kārtā var uzskatīt, ka pilnībā pārvarēta olimpiādes neveiksmju radītā krīze. Ledus beidzot ir sakustējies! Ir sācies jauns Latvijas hokeja pavasaris! Skonto arēnas laukumā parādījušās pirmās plaisas, un drīzumā gaidāma ledus iešana. Turēsim īkšķus, lai šī varenā straume aiznestu mūsu puišus līdz pat medaļām!», šodien, vēršoties pie žurnālistiem, svinīgi pavēstīja SIA «Stadions» vadītājs Guntars Indriksons. ▼