PATIESI!

ASV mediju eksperti sašutuši par nekaunīgo TP reklāmu

Attēlā: Ruperts Vedlogs

Pagājušās nedēļas nogalē ASV laikrakstā «The New York Times» publicētais Annes Midgettes raksts «In Riga, Creating an Identity Through the Arts» (Rīgā, veidojot identitāti caur kultūru) izraisījis plašu sašutumu ASV mediju ekspertu vidū, kas to viennozīmīgi novērtējuši kā slēptu Tautas partijas (TP) reklāmu.

«Pievērsiet uzmanību, ka rakstā slavēta tikai TP pārstāvošā kultūras ministre Helēna Demakova,» tālruņa intervijā norādīja Vašingtonas universitātes mediju studiju katedras profesors Ruperts Vedlogs. «Turpretī ne ar vienu vārdu nav pieminēts izcilais Latvijas politiķis un talantīgais korupcijas apkarotājs Einars Repše, kuram ir nenovērtējama loma ārkārtīgi veiksmīgajā Latvijas nacionālās valūtas — lata atkārtotā ieviešanā, un kura vārds šogad Saeimas vēlēšanās būs atrodams sarakstā, ko vēlēšanām izvirza partija «Jaunais laiks» — praktiski vienīgā saprātīgi domājošo Latvijas pilsoņu izvēle! Mums šeit ir darīšana ar cinisku mēģinājumu piemuļķot «The New York Times» lastājus, noskaņojot tos par labu TP. Tas ir tipisks reklāmmraksts, pie kura būtu jābūt attiecīgām norādēm.»

Uz jautājumu, kāpēc TP būtu nepieciešams iespaidot ASV sabiedrību, Ruperts Vedlogs pagaidām nespēja atbildēt. «Domāju, ka tā ir kāda daļa no lielāka plāna. Iespējams, te iesaistīta «VEF banka».»

TP pārstāvju viedokli līdz redakcijas slēgšanas brīdim uzzināt neizdevās. ▼

Izraēlas sauszemes spēki turpina uzbrukumus Lībiešu krastā

Attēlā: Sīkrags pēc Izraēlas aviācijas trieciena

Dažas Izraēlas sauszemes spēku vienības trešdienas rītā sāka iebrukumu Kurzemes Lībiešu krasta dienvidos, lai veiktu uzbrukumus lībiešu kaujinieku grupējuma Līvu Republikāņu armija (LRA) posteņiem, paziņoja armija.

«Tie ir ierobežoti, precīzi tēmēti uzbrukumi,» sacīja armijas preses pārstāvis.

Izraēlas spēki pēdējās dienās ir vairākkārt iebrukuši Lībiešu krasta dienvidos, lai iznīcinātu LRA posteņus. Armija nav izslēgusi iespēju rīkot plašu sauszemes operāciju Lībiešu krastā.

Bruņotais konflikts aizsākās pagājušajā trešdienā. LRA kaujinieki iekļuva Izraēlas ziemeļos, uzbruka armijas patruļai, nošāva trīs karavīrus, bet divus nolaupīja. Šis uzbrukums izraisīja asiņainu Izraēlas iebrukumu Lībiešu krastā, kas ilgst jau septiņas dienas. ▼

Apzog, izmantojot internetu

Attēlā: vientieši internetā ir viegls loms ļaundariem

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Rūdolfa Dž. prombūtnes laikā notikusi zādzība viņam piederošajā dzīvoklī Dārzu ielā 9. Dzīvoklī iekļuvušais garnadzis paņēmis magnetofonu «Panasonic», pārtikas produktus, šaha spēles galdiņu, kafijas automātu un termofēnu, kuru kopējā vērtība ir 130 latu. Pagaidām nav noskaidrots, kā ļaundaris dzīvoklī iekļuvis. Iespējams, zādzība notikusi, izmantojot internetu. Izmeklēšana turpinās. ▼

Atceļ kļūdas dēļ ieviestos aizliegumus

Attēlā: ASV viceprezidents Diks Čeinijs

Pirmdien vēlu pēcpusdienā ticis atcelts Rīgas domes dokumentos iezagušās kļūdas dēļ ieviestais aizliegums sēdēt Rīgas apstādījumu zālienos, aizliegums publiskās vietās lietot alkoholiskos dzērienus, kā arī nupat pieņemtie smēķēšanas ierobežojumi.

«Tā vienkārši bija drukas kļūda,» PATIESI! paskaidroja domes deputāts, kas vēlējās palikt anonīms. «Nav jau noslēpums, ka neviens tos papīrus kārtīgi nelasa. Īpaši tagad vasarā. Pamēģiniet jūs izlasīt visas tās dokumentu mapes! Personīgi man jau pēc puslappuses uznāk miegs».

Kā pastāstīja deputāts, līdzīga prakse esot arī Saeimā un Ministru kabinetā. Vaicāts par atcelto aizliegumu un ierobežojumu tālāko likteni, deputāts apsolīja, ka «arī turpmāk darīsim visu, kas būs mūsu spēkos». ▼

Ziņas, kas vairs nav uzskatāmas par dīvainām

Kā apgalvo atzīta autoritāte dīvaino ziņu jomā Čaks Šeperds (www.newsoftheweird.com), neskaitāmi notikumi, kas kādreiz tika uzskatīti par ārkārtīgi dīvainiem, šobrīd atgadās tik bieži, ka vairs nav uzskatāmi par kaut ko ārkārtēju. Tiem no rubrikas «Neticami!» jāpārvietojas uz rubriku «Garlaicīgi!».
Uzskaitīsim tikai dažus no tiem.

1. Agrāk ilgus gadus reklamēts servisa «Sekss pa telefonu» numurs tiek piešķirts baznīcas vai labdarības līnijai.
2. Mieram un brālībai veltīta konference beidzas ar asinizliešanu.
3. Deputāta kandidāts nomirst, bet tik un tā uzvar vēlēšanās.
4. Narkomāns iesniedz policijā sūdzību, ka viņam pārdotas nekvalitatīvas narkotikas.
5. Demonstrējot ieroča drošību, tā īpašnieks nošaujas.
6. Nejauši uz televīzijas sarunu šovu uzaicināts noziedznieks, kurš izsludināts meklēšanā, piekrīt piedalīties un netīšām izpļāpājas.
7. Pie skābekļa aparāta pieslēgts pacients nolemj uzsmēķēt.
8. Japānis izdara pašnāvību, jo netiek galā ar darba pienākumiem.
9. Suns uzkāpj ierocim un nošauj saimnieku.
10. Dzīvnieki piedzeras.
11. Noziedznieks, bēgot no policijas, ielec upē un noslīkst.
12. Jauneklīga izskata pieaugušais izliekas par pusaudzi un atkal iet skolā.
13. Nevajadzīgo mantu izsolē netīšām pārdod urnu ar radinieka pelniem.
14. Vīrs atkal pieņem sievu pēc tam, kad viņa ir izcietusi sodu par vīra slepkavības mēģinājumu.
15. Tiesnesis jauniešiem kā sodu piespriež klausīties klasisko mūziku.
16. Smagās automašīnas šoferis nobrauc ievērojamu attālumu, nemanot notriekta gājēja līķi, kas aizķēries aiz mašīnas priekšgala.
17. Noziedznieks, kuru aplenkusi policija, sakož policijas suni.
18. Zaglis svaigi uzsnigušā sniegā atstāj pēdas, kas aizved tieši uz viņa mājām.
19. Cienījama vecuma pilsonis velti cenšas pārliecināt birokrātus, ka nav miris.
20. Precētie anonīmi meklē draugus internetā un iepazīstas viens ar otru.

Utt. ▼

Izdodas sagūstīt urlu

Attēlā: urla

Pēc ilgstošiem pūliņiem un neskaitāmiem nesekmīgiem mēģinājumiem Pasaules dabas fonda pārstāvjiem izdevies sagūstīt dzīvu urlu. Tas noticis naktī no svētdienas uz pirmdienu Ziepniekkalna apkaimē.

Kā pastāstīja Pasaules dabas fonda ekspedīcijas «Urla 2006» vadītājs Ziedonis Lācis, viena no šīs sugas raksturīgākajām iezīmēm ir mānīgi radīta sajūta par visai lielu populāciju. «Tad, kad nonākam līdz ķeršanai, atklājas, ka tie ir bijuši maldinoši signāli un bieži vien neatrodam pat pēdas.»

Ķērāju veiksmes pamatā arī šoreiz bijis drīzāk laimīgs gadījums. «Saņēmām signālu, ka manīta pāris īpatņu pulcēšanās skvēriņā,» pastāstīja Ziedonis Lācis. «Tālākais jau bija profesionalitātes jautājums. Būtiski ir bruņoties ar pacietību, jo kaut gan urlas aktīvas kļūst tieši diennakts tumšajās stundās, uz rīta pusi pienāk brīdis, kad tās kļūst miegainas, zaudē modrību, reizēm miegs robežojas ar samaņas zudumu. Tas tad ir īstais brīdis!» Pētniekiem bija uzsmaidījusi necerēta veiksme — skvēriņā bija vērojama divu jaunu urlu tēviņu un mātītes rotaļa. Nakts gaitā tā gan pārauga konfliktā, kura rezultātā viens no jaunuļiem iesita otram un ar mātīti nozuda no ķērāju redzes loka. Pamestais jaunulis ķildā bija nedaudz cietis, tāpēc to varēja notvert bez grūtībām.

Ziedonis Lācis uzskata, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs solis šīs sugas izpētē. «Viens no jautājumiem, kuru vēlamies mēģināt noskaidrot, ir, kāpēc aktīvāk vairojas tie īpatņi, kas kādu laiku pavadījuši nebrīvē.» ▼

Krievu vēsturnieki atšifrējuši Fabrīcija evaņģēliju

Attēlā: Puškinа vecvectētiņš

Pergamenta tīstoklis, kas glabājas Krievijas Valsts vēstures muzejā, gadsimtiem ticis uzskatīts par neatminamu mīklu. Kā vēsta muzeja arhīvs, tīstoklis gandrīz pusotru tūkstoti gadu bijis Bizantijas un vēlāk Etiopijas pareizticīgo relikvija, pirms to uz Krieviju atveda Puškina vecvectētiņš. Tagad atklājies, ka teksts ir latīņu valodā, bet pierakstīts, neatdalot vārdus un lietojot atšķirīgas rakstu zīmes, no kurām dažas gandrīz sakrīt ar feniķiešu alfabētā izmantotajām. Šī sakritība tad arī ļāva beidzot atrast šifra atslēgu.

Izrādījās, ka teksts ir evanģēlijs, ko sarakstījis Poncija Pilāta apsardzē dienošais romiešu leģionārs Fabrīcijs. Visvērtīgāko vēstures materiālu sniedz epizodes, kuru liecinieks Fabrīcijs ir bijis personīgi, piemēram, Jēzus un Poncija Pilāta tikšanās. Piedāvājam to mūsu lasītājiem.

«Poncijs Pilāts: Vārds?

Jēzus: Jēzus. Un jūsējais?

P: Poncijs Pilāts

J: Ārkārtīgi patīkami.

P: Jūs tā domājat?

J: Un kāpēc gan ne?

P: Jūs esat ebrejs?

J: Kāpēc tas jūs interesē?

P: Bet kāpēc jūs uz jautājumu atbildat ar pretjautājumu?

J: Jūs esat antisemīts?

P: Kāpēc lai tas jūs uztrauktu?

J: Bet kāpēc lai tas uztrauktu jūs?

P: Kurš jums teica, ka tas mani uztrauc?

J: Bet kāpēc tad jūs vaicājat?

P: Vai man būtu jādod paskaidrojumi, kāpēc es kādam kaut ko vaicāju?

J: Vai man būtu jādod atbildes uz neskaidriem jautājumiem, ko uzdod nezināma persona?

P: Vai jūs šaubāties par manām pilnvarām uzdot jums jautājumus? Jūs neticat, ka esmu Poncijs Pilāts, Jūdejas prokurators?

J: Vai jums ir pierādījumi?

P: Kāpēc man būtu kaut kas jāpierāda?

J: Bet kāpēc nē?

P: Bet kāpēc jā?

J: Bet kāpēc nē?

P: Jūdu pazīstat?

J: Man jāpazīst?

P: Jūs varat atbildēt uz jautājumu?

J: Bet jūs?

P: Tas bijāt jūs, kurš sprediķoja un paredzēja imperatora gāšanu?

J: Kurš jums to teica?

P: Vai tas attiecas uz lietu?

J: Vai tad pret mani ir ierosināta lieta?

P: Jums nešķiet, ka esat pārkāpis visas robežas?

J: Jūs tā domājat?

P: Vai tas bijāt jūs, kurš staigāja pa ūdeni kā pa zemi un izārstēja smagi slimos?

J: Bet ja mazliet ar galvu padomātu?

P: Vai tas bijāt jūs, kurš sevi dēvēja par Dieva dēlu?

J: Jūs ko, gribat, lai es uz tādu jautājumu dodu normālu atbildi?

P: Varbūt pasakiet patiesību?

J: Es izskatos pēc vājprātīgā?

P: Bet ja es likšu jūs sodīt ar nāvi? Sist krustā?

J: Interesanti gan, par ko?

P: Vai tad nepietiek ar visu iepriekš uzskaitīto?

J: Bet varbūt tikai tāpēc, ka esmu ebrejs?

P: Tātad jūs esat ebrejs?

J: Vai tad ne Dieva dēls?

P: Vai to var uzskatīt par atzīšanos?

J: Tā teicāt jūs, nevis es.

P: Vai tad es neatkārtoju jūsu vārdus?

J: Vai tad jūs tos dzirdējāt?

P: Kā lai es dzirdētu, ja manis nebija klāt?

J: Kā tad jūs varējāt tos dzirdēt?

P: Jūs domājat, ka man trūkst informatoru?

J: Bet vai jūs esat pārliecināts par viņu informētību?

P: Bet varbūt tomēr sist krustā?

J: Bet ja nu jūs vienkārši esat antisemīts?

P: Bet ja nu jūs esat ebrejs?

J: Kad es to esmu teicis?

P: Viss, jūs man esat apnicis. Sodīt viņu ar nāvi nekavējoties!

J: Antisemīts.»

Par šo un citiem interesantiem kaimiņvalsts pētnieku atklājumiem lasiet šeit. ▼

Pujats: gājiens apdraud manu tikumību

Attēlā: šim skatienam grēks nepaslīd garām nepamanīts

Garīgo lietu padomes sēdē Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats brīdinājis, ka seksuālo minoritāšu pasākumu «Rīgas praids 2006» nedrīkst atļaut, jo tas apdraud viņa tikumību. «Šāds gājiens var izrādīties pēdējais piliens manā pacietības kausā. Satversmē jau ir definēts, ka valsts aizstāv ģimeni, tādēļ nav jāatļauj rīkot pasākumus cilvēkiem, kas grib iemācīt citiem netikumus. Un vislielākā riska grupa šajā gadījumā ir tieši katoļu garīdznieki, jo mums celibāta dēļ ģimenes laime ir liegta. Neskaitāmi skandāli visās pasaules malās ir pierādījuši, ka šā iemesla dēļ mēs bieži savā starpā slepeni nododamies grēkam un nereti ievelkam tajā arī topošos katoļu garīdzniekus,» izteicās kardināls.

Premjers Aigars Kalvītis (TP) sēdē apstiprināja, ka Pujata bažas ir pamatotas: «Es nevēlētos būt Latvijas valdības vadītājs brīdī, kad garīdznieki neiztur kārdinājumu un kardināla vadībā masveidā pievienojas gājienam.» ▼

Atbildību par ugunsgrēku Arkādijas parkā uzņemas LRA

Attēlā: kameras jau pavasarī fiksējušas teroristu gatavošanos uzbrukumam

Atbildību par vakar notikušo ugunsgrēku Arkādijas parka bijušajā kinoteātra ēkā uzņēmusies pašpasludinātā Līvu republikāņu armija (LRA).

Kā jau ziņots, vakar neilgi pēc plkst. 15 ēkā izcēlās plašs ugunsgrēks. Ēkā sarkanais gailis plosījies aptuveni 350 kvadrātmetru platībā. Notikuma vietā strādāja piecas VUGD automašīnas. Notikuma vietas rajonā bija apgrūtināta satiksme. Ugunsgrēks izcēlies ēkas iekšpusē.

Dažas stundas pēc ugunsgrēka lokalizācijas vairāki masu saziņas līdzekļi saņēma elektronisku LRA paziņojumu, kurā atbildību par notikušo uzņēmies šis paramilitārais grupējums.
LRA paziņojumā pieprasīta oficiāla valsts valodas statusa piešķiršana līvu jeb lībiešu valodai, kā arī teritoriālas autonomijas nodrošināšana Kurzemes piekrastes novadiem, kuros vēsturiski dzīvojuši lībieši. Iepriekš LRA vairākkārt norādījuši, ka viņu darbības mērķis ir neatkarīgas Līvu valsts atjaunošana.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars paziņojis, ka nekādas pārrunas ar šo «teroristu saujiņu» nenotiks, un turpināsies nesaudzīga cīņa, kamēr vien «šī nožēlojamo gļēvuļu banda» netiks iznīcināta. ▼

Plāno aizliegt smēķēt Rīgas zoodārzā

Attēlā: sarkanvēdera ugunskrupis

Arvien plašāku izplatību gūst smēķēšanas aizliegumi un ierobežojumi. Drīzumā arī pie Rīgas zoodārza vārtiem varēsim skatīt pilsētā tik ierasto ainu — neatkarīgi no laika apstākļiem zem klajas debess savam kaitīgajam ieradumam laiku velta uzņēmumā vai iestādē strādājošie. Šonedēļ rīkotā reidā Veselības veicināšanas valsts aģentūras (VVVA) un Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) pārstāvji ar zoodārza vadību panākuši vienošanos, ka zoodārzā būtu jāaizliedz smēķēt. Tomēr ne visi par šo ierosmi ir sajūsmā.

«Mūsu profesija tomēr saistīta ar nepārtrauktu atrašanos darba vietā,» norādījis dzīvnieks, kas savu sugu nevēlējās izpaust. «Iedomājieties, tagad, lai uzsmēķētu, mums būs jāpamet darba vieta un jādodas vairāki simti metru līdz vārtiem. Ko par to teiks apmeklētāji? Jau tā mums nemitīgi jāuzklausa sūdzības, ka kāds no dzīvniekiem nav aplūkojams. Reizēm dzirdamas pat tik absurdas apsūdzības, it kā dažu sugu dzīvnieku zoodārzā nemaz nebūtu, bet tiktu uzturēti tikai tukši krātiņi.»

Sašutumu pauduši vairāku sugu pārstāvji. Pēc neoficiālām ziņām visaktīvākie protestētāji ir kamieļu mājā, iespējams, arī tapīri un zebras. Dzīvnieki izplatījuši vēstuli, kurā norāda, ka sāks parakstu vākšanas kampaņu pret ierobežojumu ieviešanu. Zoodārza personāla viedokli vakardien līdz redakcijas slēgšanas laikam uzzināt neizdevās. ▼

Bez vēsts pazūd bērni

Attēlā: viena no pēdējām Jānīša fotogrāfijām

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Veronika Lukšāne (77) vērsusies policijā ar iesniegumu par divu mazgadīgu bērnu pazušanu. Pensionāre nolēmusi celt trauksmi, jo bērni, kas dzīvo viņai kaimiņos, nav redzēti jau vairākus gadus. Ģimene, kurai bērni pazuduši, nav pieskaitāma pie nelabvēlīgajām, tomēr vecāki mēdzot šad un tad iedzert. Nereti ir gadījumi, kad ģimenes svinību laikā pie viņiem ierodas ciemiņi un dzied arī pēc pulksten 23. Par bērnu pazušanu neviens neliekoties ne zinis.

Jānis (8 gadi) un Elīna (5 gadi) agrāk mēdza rotaļāties pagalmā, ar savām jautrajām čalām sagādājot ne mazumu prieka vecajai sievietei: «Jānītis bija īsta zelta galva: gan matiņi gaiši, gan gudrs kā profesors! Bet Elīnīte vienmēr tik jauki smaidīja, kad lūdza man kādu bonbongu…»

Lukšāne policijai pauda aizdomas, ka zināms sakars ar bērnu pazušanu ir divām nepatīkamām personām, kas ievākušās kaimiņos pavisam nesen. Viena ir teju divmetrīgs skūtgalvis, kurš runā nesaprotamā žargonā un klausās mūziku, kas izklausās tā, it kā ciema kalējs dauzītu pa laktu un nepārtraukti lamātos. Jauneklis pagalmā skrūvē sarūsējušu auto, izmīda zāli un nolaista visas malas ar eļļu. Otra persona ir acīmredzami vieglas uzvedības meitene ar krāsotiem matiem un gredzeniem nāsīs, kura kopā ar viņai līdzīgām paziņām smēķē aiz mājas stūra un bāž izsmēķus Lukšānes rožu dobē. ▼

Ls 1000 jaunajiem pilsoņiem

Attēlā: Vilnis Jēkabsons izjūt patiesu lepnumu

Kā paziņojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, līdz 30. augustam visiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem, kas pārnāk no citas valsts pilsonības vai no nepilsoņa statusa, tiek piešķirta atlaide nodokļiem Ls 1000 apjomā jeb līdz Ls 100 gadā pirmos desmit gadus no pilsonības piešķiršanas brīža. Turklāt ir iespējams saglabāt iepriekšējo vārdu un uzvārdu!

Atlaide nodokļiem tiek aktivizēta no pirmā pilnā kalendārā gada. Neizlietotā nodokļu atlaide netiek pārnesta uz nākošo kalendāro gadu. Atlaide attiecas uz ienākumu nodokli. Nodokļu atlaides darbības laikā nav pieejamas citas atlaides, piemēram, nodokļu atlaide par attaisnotajiem medicīniskajiem vai mācību izdevumiem.

PMPL mums pastāstīja, ka vasara vienmēr ir bijusi «tukšais periods» naturalizēties gribētajiem, savukārt rudenī veidojas rindas, tāpēc sadarbībā ar VID un VSAA jau laikus iecerēta un pirmoreiz sekmīgi izveidota šāda akcija. Ideja esot aizgūta no mobilo sakaru operatoriem. «Mēs parēķinājām, ka, tāpat kā mobilo sakaru operatori, arī Latvijas valsts šādas akcijas laikā reāli nevienam neko nemaksās, bet summa izklausās iespaidīgi. Tad kāpēc gan neaktivizēt procesu?», retorisku jautājumu uzdeva PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons. ▼

Cer uz ES atbalstu

Attēlā: darāmā vēl daudz

Zemnieka Eižena Janelsiņa saimniecībā Dundagas pagastā rit vērienīgi darbi – rūc motorzāģi, šurpu turpu pārvietojas buldozeri un ekskavatori. Pamazām vien viņam piederošie zemes hektāri iemanto agrāko izskatu.

«Kad atguvu īpašumā savu vecvecāku zemi, te pavērās īsta bēdu ieleja,» stāsta Janelsiņš. «Kaut gan liela daļa teritorijas kopš padomju laikiem pasludināta par dabas liegumu, gadu gaitā īpašums aizaudzis ar mežu un krūmiem, bet skrajākās vietās sazēlusi pļava. Nekam tādam te nebūtu jābūt. Patiesībā šeit, kur mēs stāvam, ir senais jūras dibens, bet tur tālāk — tur esam atjaunojuši ceļojošās kāpas, kas padomju gados tika pilnībā iznīcinātas.» Janelsiņš ar lepnumu rāda smilšu paugurus, no kuriem pēc vairākus gadus ilguša neatlaidīga darba izdevies «izravēt,» kā viņš saka, visu gadsimtu gaitā saaugušo. Kaut gan paveikts jau daudz, pagaidām par pilnībā sakārtotu uzskatāma tikai kāda desmitā daļa no dabas lieguma teritorijas.

«Domāju, ka šim mērķim varētu piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus,» spriež Janelsiņš. Tikmēr vējš kāpās dziedošo smilšu mūzikas pavadībā griež trakulīgu deju. ▼

Vienkāršais cilvēks gatavs piedalīties

Attēlā: krāns paliek krāns, paši saprotat!

Atsaucoties uz Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vadītāja vietnieces Ingrīdas Brigitas Strodas aicinājumu Latvijas televīzijas (LTV) ziņu raidījumos biežāk iekļaut sižetus par vienkāršiem cilvēkiem, vienkāršais cilvēks Ēriks Klīve paudis gatavību sadarboties «kaut šodien».

«Vēl joprojām «Panorāma» ir Rīgas raidījums — ziņas parasti ir no Saeimas, valdības vai ministrijām. Vairāk nepieciešams rādīt, kā dzīvo mazais cilvēks,» uzskata Stroda.

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ēriks Klīve ir pārliecināts, ka nosauktajiem kritērijiem pilnībā atbilst. «Augums man ir, tā teikt, krietni zem vidējā.» Arī viņš uzskata, ka LTV ziņās ir «pārāk daudz ļauna». «Es negrasos sūkstīties,» norādījis Klīve, «Man nav, par ko sūdzēties. Kaut kā dzīvot jau var.»

Mediju eksperts Sergejs Kruks paudis viedokli, ka līdz šim LTV ziņās visbiežāk parādījušies «vietējie klūdziņu pinēji vai citi daiļamatnieki», un tas noticis tikai «ķeksīša dēļ».

«Uzreiz varu teikt — neesmu nedz klūdziņu pinējs, nedz daiļamatnieks. Ko domājies, es divdesmit piecus gadus uz krāna. Krāns paliek krāns, paši saprotat!» strikti paziņojis Klīve. «Arī par nekādu ķeksīti nevar būt ne runas! Ar ķeksīti vien būs par maz. Sausa runa, tā teikt.»

Par jautājumiem, kas attiecas uz nacionālā pasūtījuma izpildīšanu ziņu jomā, NRTP iecerējusi 13. jūlijā runāt ar LTV vadību. Tad arī tiks apspriestas iespējamās vienkāršā cilvēka kandidatūras. ▼

Vjetnamiešu jaunietis maina vārdu

Kā ziņo «Associated Press», kāds 19 gadus vecs vjetnamietis beidzot nomainījis vārdu. Līdz šim viņu sauca Mai Phat Sau Nghin Ruoi (samaksāju naudas sodu sešu tūkstošu un piecu simtu apmērā). Minētais naudas daudzums aptuveni līdzinās 60 ASV centiem. Vārda izvēle bija viņa tēva protests pret varas iestāžu bargo sodu, kad ģimenē piedzima piektais bērns. Vārda dēļ jaunietim gandrīz 20 gadus nācās ciest no vienaudžu ņirgām.
Vjetnamā, kurā mīt 83 miljoni iedzīvotāju, valda stingri likumi, kuru mērķis ir panākt, lai ģimenē būtu tikai divi bērni.
Vjetnamieša jaunais vārds ir Mai Hoang Long (zelta pūķis). ▼