Kategorijas «Sadzīve» arhīvs
Attēlā: girls
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Jūlijs Mētra (55) savas dzimšanas dienas svinību laikā 9. jūlijā uz mirkli zaudējis kontroli pār divus gadus veco dārza grilu, turpmāk visu svinību laiku pavadījis tā tuvumā un dzimšanas dienas viesiem bijis «pilnīgi zudis», vēsta aculiecinieki.
Viesi Jūlija Mētras piemājas dārzā sākuši ierasties ap astoņiem vakarā, kad norimis lietus un atspīdējusi saule. «Viss liecināja, ka būs patīkami dārza svētki,» pieredzētajā dalījās Jūlija dzīvesbiedre Natālija.
«Neviens no viesiem pat iedomāties nespēja, ka jau pēc brīža par viesību patieso degpunktu kļūs grils, un Jūlijs līdz pat vēlai naktij no tā neatkāpsies ne soli,» atceroties vakara traģiskos notikumus, Natālijas balss ietrīsas.
Lai gan aculiecinieku stāstītais nedaudz atšķiras, PATIESI! ir izdevies restaurēt vakara dramatiskos notikumus. Viss sācies ar grila ogļu aizdedzināšanu. Drīz pēc tam jubilārs uzticējis grila uzraudzību 12 gadus vecajam mazdēlam Oļģertam, bet pats pievienojies viesu pulkam. Pēc kopīgas alkoholisko dzērienu lietošanas, kas ilgusi, iespējams, pusotru stundu, Jūlijs atgriezies pie grila un ar nepatiku atklājis, ka ogles izdegušas un grils jau atdzisis.
«Tas tad arī bija vakara lūzuma moments,» ir pārliecināta Natālija. Bez mazākās žēlastības iekaustījis mazdēlu, Jūlijs grila kurināšanu pārņēma savā ziņā. Kā vēsta aculiecinieki, grilēšanai sagatavotā gaļa tovakar tā arī uz uguns nav nonākusi. «Viņš tikai bēra klāt arvien jaunas un jaunas ogles un laistījās ar degšķidrumu,» ar šausmām atminas kāds no viesiem, kas drošības pēc lūdza savu vārdu neminēt.
Jūlija Mētras viedokli līdz redakcijas slēgšanai neizdevās uzzināt. ▼
2007. gada 12. jūlijs • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: Maxima
Saņemtas satraucošas vēstis: pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Aina Skrimsle (50) vairāk nekā trīs gadus nostrādājusi lielveikalā «Maxima» bez darba līguma un nesaņemot nekādu atalgojumu.
Krāpšana atklājās, veikala vadītājam veicot pārbaudi pēc tam, kad viņš ievēroja vārdu «Zenta Mauriņa», kas rakstīts uz Skrimsles pārdevējas nozīmes, un atcerējās, ka šāda sieviete aizgājusi no darba jau 2004. gada martā. «Tolaik mainījās liela daļa cilvēku, ieskaitot veikala vadību. Jaunie nezināja, kā izskatās īstā Zenta Mauriņa, bet pārējie vienkārši nodomāja, ka viņas ir vārdamāsas. Zenta Mauriņa jau tāds izplatīts vārds,» teica apmulsušais veikala vadītājs.
Visu šo laiku viltvārde bija nākusi uz darbu un godprātīgi strādājusi pie kases. «Man visu mūžu ir gribējies būt pārdevējai, tāpēc, kad pie veikala atradu pamestu maisiņu ar pārdevējas formas tērpu un nozīmi, sapratu, ka iespēja ir debesu sūtīta. Tualetē pārģērbos un vienkārši sāku strādāt,» savā paskaidrojumā raksta Skrimsle. Lai gan viņa nesaņēma algu, nekustamo īpašumu bizness, ar ko sieviete nodarbojās ārpus darba laika, ļāva viņai pilnībā finansēt savu vaļasprieku.
Kā atklājies pārbaudēs, kas pēc šī gadījuma veiktas visā «Maxima» veikalu tīklā, Skrimsle nebūt nav vienīgā, kas izliekas par pārdevēju. Izrādījies, ka apmēram trešā daļa pārdevēju patiesībā ir nepiederošas personas. ▼
2007. gada 11. jūlijs • Kategorija: Ekonomika, Sadzīve • 2 komentāri
Attēlā: pateicoties ticības spēkam, mūkiem izdevās lejupielādēt pornogrāfisku video, neizmantojot interneta pieslēgumu
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Klāvs Andriķēns (26), jau piecus gadus katru dienu ar personīgo auto braucot uz Rīgas centru, netīšām atklājis austrumu reliģijām raksturīgā pasaules skatījuma priekšrocības.
«Ja tā parēķina, tad pa šiem gadiem man kopumā ir sanācis kādas simt dienas nosēdēt mašīnā, gandrīz neko nedarot. No sākuma es uztraucos un dusmojos, bet tad sapratu, ka no tā tikai jūtos sliktāk. Nu, un tad es sāku prātot par to, cik mazsvarīgs patiesībā ir uz ielām notiekošais, salīdzinot ar manu iekšējo pasauli un arī pasaules bezgalību. Es centos domāt gaišas, labas domas. Un gandrīz uzreiz sajutu, ka korķis sāk kustēties ātrāk, un arī cilvēki apkārt sāk izskatīties labsirdīgāki. Tas man bija liels brīnums! Kāpēc gan agrāk neviens to nebija iedomājies?» savu pārsteigumu pauda Andriķēns, kuram savulaik tā arī neizdevās beigt pamatskolu. «Domāju, ka mans atklājums palīdzēs pasaulei kļūt labākai!» ▼
2007. gada 1. jūlijs • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: jaunstrāvnieks
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Valters Bunde (29) šorīt nav ieradies darbā, jo gulējis kā nosists, ziņo PATIESI! korespondents. Pēc Bundes radinieku vārdiem, nekas tāds agrāk ar viņu nebija noticis. Par spīti īsajām Jāņu brīvdienām, vakardien Bundem nav bijis nekādu problēmu laikus piecelties un kā vienam no pirmajiem ierasties savā darbavietā — elektrotehnikas veikalā «Jaunā strāva».
«Fakts, ka viņš guļ kā nosists, ir vēl jo dīvaināks, ja ņemam vērā, ka patiesībā viņš ir nevis nosists, bet gan noslīcis, vakar vakarā vienatnē peldoties, un tikai pirms stundas izvilkts no ūdens,» neizprotamos notikumus pilsētas lauku teritorijā komentēja Bundes sievasmāte. ▼
2007. gada 26. jūnijs • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Pilsētas lauku teritorijas mednieku un makšķernieku biedrības sapulces laikā vairāki pieredzējuši mednieki, dzerot kafiju, atšāvuši mazos pirkstiņus. ▼
2007. gada 21. jūnijs • Kategorija: Sadzīve • 4 komentāri
Attēlā: bīstamās spēles
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Viktors Arhangelovs (23) šodien pēc vairākiem mēģinājumiem runāt mīklās nogādāts reanimācijā.
Arhangelovs, kuram šobrīd ir atvaļinājums, bija sācis savu vārdadienu svinēt jau vakar, un turpināja to darīt arī šodien jau kopš paša rīta. Iespējams, tieši tādēļ viņam ienāca prātā doma «pajokot», iebāžot galvu mīklās un mēģinot tajās parunāt. Mīklas bija divu veidu: pankūku un pīrādziņu, un tās, gatavojot svētku mielastu, bija iejaukusi Arhangelova māte.
Runāšana pankūku mīklā izdevās diezgan labi, jo šī mīkla bija salīdzinoši šķidra, un balss skanēja ļoti smieklīgi. Toties mēģinājums runāt biezajā pīrādziņu mīklā gandrīz beidzās traģiski, jo mīkla iekļuva gaviļnieka elpvados, un viņš sāka smakt. Mediķiem tikai ar lielām pūlēm izdevās glābt Arhangelova dzīvību. ▼
2007. gada 19. jūnijs • Kategorija: Sadzīve • 2 komentāri
Attēlā: viens ātrs mērciens, un viss skaidrs!
Pēdējā mēneša laikā PATIESI! saņem aizvien vairāk sūdzību, ka ēdnīcās, restorānos un kompleksos pieejamo auksto zupu virtuves darbinieki izmanto, lai atvēsinātos.
«Es nesaprotu tādas sūdzības, jo šī prakse sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir vispārpieņemta jau gadu desmitiem ilgi,» savus komentārus neliedza kāda uzņēmuma ēdnīcas pavārs, kurš vēlējās palikt anonīms. «Zupas temperatūra receptē ir skaidri noteikta: pieci grādi plus mīnus divi grādi , tāpēc gadījumos, ja zupa pirms pasniegšanas ir pārāk auksta, tā mazliet jāuzsilda. Karstajās vasaras dienās lietderīgi jāizmanto visu aukstumu, ko vien ledusskapis spēj saražot, tāpēc virtuvē strādājošie laiku pa laikam uz mirkli iemērc galvu aukstās zupas katlā, lai pasildītu zupu un paši atsvaidzinātos.»
Uz jautājumu, kā tad tiek noteikta pareizā zupas temperatūra, pavārs atbildēja: «Pieredzējis mērītājs izmanto jutīgāko ķermeņa daļu, nevis paļaujas uz mērinstrumentu rādījumiem vai, vēl trakāk, savu pirkstu.»
Kad vēlējāmies uzzināt, vai tas nav nehigiēniski, pavārs ironizēja: «Neviens taču neprotestē pret vīniem, kas iegūti no vīnogām, kuras spaida ar netīrām kājām. Tad kāpēc gan tāds tracis? Aukstajā zupā uz dažām sekundes desmitdaļām tiek iegremdēta tikai dažas stundas pirms tam tīri nomazgāta ķermeņa daļa. Lai bakterioloģiskā ziņā salīdzina mūsu zupu ar jebkuru durvju rokturi, un pēc tam parunāsim!»
Arī citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbinieki atzina, ka bez šī personīgā pieskāriena aukstā zupa nemaz nesanākot tik garšīga, kādai tai jābūt, un visas sūdzības, visticamāk, esot karsto maižu pārdevēju sazvērēstība. ▼
2007. gada 15. jūnijs • Kategorija: Sadzīve • 1 komentārs
Attēlā: vaļīgi sasietu lencīšu patvaļa
Pagaidām nenoskaidrots «garderobes negadījums» šodien ap pusdienlaiku gandrīz uz divām stundām paralizējis satiksmi Rīgā uz Barona ielas posmā no Dzirnavu līdz Ģertrūdes ielai. Tieši tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai šo attālumu veiktu no pilsētas lauku teritorijas Rīgā iebraukusī vidusskolniece Gunta Lauberte.
«Man nekas cits neatlika kā vien iet tālāk,» paskaidroja Lauberte. «Garderobes negadījumu» viņa bija pamanījusi visai drīz, iznākot no «Narvesen» veikala, un, novērtējusi radušos situāciju, steigusies pie Ģertrūdes ielā dzīvojošās māsīcas Egitas cerībā negadījumu novērst.
Tomēr Lauberte acīmredzot nebija pietiekami precīzi novērtējusi radušos situāciju un viņas piecpadsmit minūšu skrējiens izraisīja iepriekš neparedzamas sekas. Tikai laimīgas nejaušības dēļ neviens nav cietis. Notikuma vietā turpina strādāt glābšanas dienesti.
«Tādu gājienu nu neviens nebija gaidījis,» notikušo PATIESI! komentēja aculiecinieks Valdis. ▼
2007. gada 12. jūnijs • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: Vilis Stampkēvičs demonstrē pašizgatavoto vizuli
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Visvaldis Kronenbergs (25) līdz šim uzskatīja, ka makšķerēšana ir nesaprotams un pat muļķīgs vaļasprieks. Tomēr šorīt no rīta, kopā ar draugu Vili Stampkēviču aizbraucis makšķerēt, viņš saprata, ka āķis ir lūpā.
Sēžot rindā pie ārsta, viņš piezvanīja PATIESI! korespondentam un īsumā raksturoja situāciju: «Laikam es biju nostājies pārāk tuvu Vilim. Es nepaguvu pat sagatavoties makšķerēšanai, kad Vilis atvēzējās metienam un viņa spininga vizulis trāpīja man pa seju. Tagad es beidzot esmu sapratis, ko makšķernieki domā, kad viņi runā par āķi lūpā, turklāt smaida tādu jocīgu, iešķību smaidu.» ▼
2007. gada 6. jūnijs • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: kurš būs blakus brīdī, kad neviena nebūs blakus?
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, iepriekš tiesātais Imants Duksis (44), kurš jau agrāk ir pamanīts, izsekojot nepilngadīgo Irēnu Strongholdi (mazāk par 18) gan diennakts tumšajā, gan gaišajā laikā, vakar naktī pieķerts, slapstoties ap māju, kurā meitene dzīvo.
Paskaidrojot savu rīcību Irēnas tēvam, kurš bija iznācis laukā uzsmēķēt un pamanīja Imantu sēžam kokā blakus mājai, izsekotājs atzinās, ka viņam ir pamatotas bažas par Irēnas drošību, tāpēc viņš ar vislabākajiem nodomiem pilda brīvprātīgā miesassarga funkciju. «Ieslodzījuma laikā es uzzināju, kādi briesmoņi mēdz gadīties pat šķietami jauku cilvēku vidū, tāpēc, kad nesen uz tumšas ielas satiku Irēnu, kas nāca mājās no deju kursiem, mana sirds burtiski sažņaudzās. Kopš tā laika mani neliek mierā doma, ka kāds monstrs varētu viņai kaut ko nodarīt, un tikai mirkļos, kad es redzu Irēnu mierīgi izģērbjamies savā istabā, es varu justies mazliet mierīgāk,» Duksis neslēpa aizkustinājumu.
Tomēr nokāpt no koka un pieņemt no Irēnas tēva pateicības rokasspiedienu Duksis atteicās, tāpēc situācijas atrisināšanai bija nepieciešams izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus, kuri jau agrāk no šī paša koka bija vairākkārt nocēluši Strongholdu ģimenes runci Šprici. ▼
2007. gada 5. jūnijs • Kategorija: Sadzīve • 3 komentāri
Attēlā: 1924. gadā Vācijā ar inflācijas dēļ vērtību zaudējušo naudu kurināja krāsnis
Bauskas pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji Dainis un Rūta Jančevski savam pirmdzimtajam, kas pasaulē pieteicies pagājušās nedēļas nogalē, devuši «laikmeta garam» atbilstošu vārdu, kas «spilgti iezīmēs brīdi, kad puisēns nācis pasaulē».
Jaundzimušo, kas pēc «pārsteidzoši vieglām» dzemdībām nāca pasaulē sestdienas vakarā, vecāki nosaukuši par Oligarhu Jančevski.
«Vārda došana ir nopietns pasākums,» PATIESI! argumentēja laimīgais tēvs. «Ar tādu vārdu, kādu tev iedod, cilvēkam jādzīvo visu atlikušo mūžu. Tieši tāpēc mēs ar sieviņu negribējam vienu no tiem parastajiem vārdiem, kādi ir visiem, bet kaut ko, kas vienlaikus atspoguļo gan šo laiku, gan skaidri iezīmē mūsu dēla nākotnes dzīves ceļu.»
Vecāki bija nolēmuši līdz pat pēdējam brīdim paturēt noslēpumā bērna dzimumu, līdz ar to bija gatavi arī meitas piedzimšanai. «Par meitas vārdu mums gan bija nelielas domstarpības,» pastāstīja jaunā māmiņa. «Man likās, ka labāks vārds būtu Inflācija, bet Dainim — Devalvācija.»
Tā kā piedzima puika, domstarpības atrisinājās pašas no sevis. «Ir pilnīgi skaidrs, ka pati daba nāca mums palīgā,» smej laimīgā Rūta. ▼
2007. gada 30. maijs • Kategorija: Sadzīve • 1 komentārs
Tikai deviņus mēnešus vecais pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ivo Soplivo vecāku nolaidības dēļ jau izjutis azartspēļu garšu: kārava kalpam ir nograuzts stūris, bet pīķa dāma apēsta gandrīz pilnībā. ▼
2007. gada 26. maijs • Kategorija: Sadzīve • 1 komentārs
Attēlā: gaidot
Tikai laimīga nejaušība izglābusi pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Cēzara Salates (33) dzīvību. Šodien izlasot pagājušās nedēļas nogales laikrakstus un uzzinot, ka piektdien visā Latvijā tika izmēģinātas trauksmes sirēnas, Salate saprata, ka neko nav dzirdējis, tāpēc gadījumā, ja tā būtu bijusi nevis mācību, bet gan reāla trauksme, viņš ar lielu varbūtību jau būtu miris.
«Tagad man katru mīļu mirkli jādzīvo ar domu, ka visur aizgūtnēm kauc brīdinājuma taures, jo beidzot ir sabrucis Pļaviņu HES dambis, uzgājis gaisā hlora rezervuārs Ventspilī, turklāt Zemei virsū triecas asteroīds, bet es neko nedzirdu, tāpēc neieslēdzu ne televizoru, ne radio, un tā arī neuzzinu, kā tieši man jāglābjas! Kā pierādīja piektdiena, tas ir ļoti pat iespējams,» PATIESI! informēja civilās aizsardzības entuziasts.
Par iespēju, ka drīzumā iedzīvotājus par draudošajām briesmām varētu apziņot ar mobilo telefonu īsziņām, Salate bija ārkārtīgi skeptisks, norādot, ka neviens nebūs ar mieru par katru pienākušās īsziņas signālu uztraukties, vai gadījumā tas nav pēdējais signāls viņa dzīvē, tāpēc mobilo telefonu lietotāji īsziņu saņemšanu vienkārši atslēgs. ▼
2007. gada 21. maijs • Kategorija: Sadzīve • Pievienot komentāru
Pilsētas laiku teritorijas iedzīvotājs Žerārs Krievuškāns (20) šorīt nācis klajā ar paziņojumu, ka viņa gatavība vakarnakt ielaisties gadījuma sakaros ar jebkuru sievieti, kas vien tam piekristu, bijusi «vieglprātība, kas tikai laimīgas sagadīšanās dēļ nebeidzās ar traģēdiju», un viņa augstie standarti dzimumpartnera izvēlē šobrīd «ir pilnībā atjaunoti». ▼
2007. gada 12. maijs • Kategorija: Sadzīve • 3 komentāri
Attēlā: sporta tērps
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Akvelīna Strupceļa (34) uzrakstījusi pateicības vēstuli amerikāņu reperim Māršalam Brūsam Matersam III (34), pazīstamam arī kā Eminems.
Kā teikts vēstulē, «es paužu savu visdziļāko pateicību Jums, ser, par to, ka esat slavens reperis. Jo manā bērnībā staigāt pa ielu sporta tērpā bija kauns. Tā rīkojās tikai krievi, kam nereti kaklā bija zelta ķēdītes, turklāt viņi grauza saulespuķu sēklas un spļāva čaumalas visur, kur pagadās. Kad parādījās tas reps vai hiphops, un visi tā saucamie afroamerikāņu izpildītāji arī bija sporta tērpos un ar ķēdēm, manās acīs minētais ģērbšanās stils bija vēl viens pierādījums šīs mūzikas pretīgumam. Bet tad uzradāties Jūs un kļuvāt nu ļoti populārs, būdams baltādainais, un tāpēc tagad es varu nekaunoties saģērbt savus abus dēlus uz skolu lētos sporta tērpos kā tādus reperus, tādējādi būtiski ietaupot uz normālām drēbēm un atļaujoties vismaz reizi pāris gados ar «Ryanair» aizlidot uz kādu jauku Eiropas pilsētu. Paldies!»
Lai gan vēstule ir rakstīta latviski, Strupceļa ir pārliecināta, ka viņas un Eminema sirdis sitas vienā ritmā, un nekādas nesaprašanās nebūs. ▼
2007. gada 5. maijs • Kategorija: Sadzīve • 1 komentārs
