PATIESI!

Pēc garām diskusijām, vai Latvijā labāk būtu būvēt spēkstaciju, kas darbotos ar oglēm, vai tomēr atbalstīt jaunas atomelektrostacijas būvi Lietuvā, negaidītu atbalstu speciālistu vidū guvusi videi draudzīgā ideja par kurināmo izmantot atjaunojamos dabas resursus — pistāciju čaumalas. ▼

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Tautas partija šodien nav uzvarējusi nevienās vēlēšanās. ▼

Attēlā: Konstantīns Miezis atteicās komentēt notikušo

Kā PATIESI! uzzināja policijā, noziegums noticis vakar vakarā īsu brīdi pēc LNT ziņām. Saskaņā ar pagaidu informāciju, slepkavības motīvi ir politiski, jo slepkava, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Konstantīns Miezis (53), būdams partijas «Visu Latvijai!» kvēls atbalstītājs, Tautas partijas darbību bieži dēvējis par «nepiedodamu noziegumu pret latviešu tautu».

Akvelīna Mieze (44) PATIESI! korespondentam pavēstīja, ka viņas vīrs, noskatījies LNT ziņas, kurās tika pavēstīts par balsu skaitīšanas pabeigšanu un Tautas partijas pārliecinošo uzvaru vēlēšanās, esot paķēris pirmo nazi, kas gadījās pa rokai, un, nikni šņācot, meties ārā pa durvīm.

«Mani pārņēma nelabas priekšnojautas, bet bija bail stāties viņam ceļā,» viņa caur asarām stāstīja. «Līdz tiem galējiem rezultātiem Kostiņš vēl cerēja, ka dažos vēlēšanu iecirkņos «Visu Latvijai!» tomēr būs savākuši pietiekoši daudz balsu, lai pārvarētu piecu procentu barjeru. Dienas gaitā cerības pamazām zuda un Kostiņš kļuva aizvien jocīgāks. Ziņas vienkārši pielika visam punktu. Tikai pēc tam, kad izdzirdēju pirmos kviecienus, sapratu, kas viņam prātā. Es domāju, ka Kalvītis saldā miegā čučēja savā aizgaldā, kad Kostiņš uzklupa viņam un sāka durt. Tas bija šausmīgs jandāliņš, un nebrīnos, ka kaimiņi izsauca policiju. Bet palīdzība atbrauca par vēlu, jo Kalvītis vairs nekustējās. Bija tik jauks veprēns, cienīgs un ēdelīgs, tāpēc arī nosaucām viņu tādā vārdā. Tas viss ir tik šausmīgi… Kāda tagad būs karbonāde? Vienos caurumos!»

Pret K. Miezi ierosināta krimināllieta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. ▼

Attēlā: cerot uz negaidītām dāvanām

Nevilšus ieskatījies kalendārā 6. oktobra vakarā, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Juris Kolosemoapals (18) pēkšņi apjauta, cik tuvu ir maģiskais mirklis, ko tā gaida gan liels, gan mazs, gan bagāts, gan nabags. Klāt ir brīdis, kad visi kļūst vienlīdzīgi. Kad pat visklusākā vēlēšanās var pārvērst pasauli. Kad papīra čaukstoņa skan skaļāk par visniknākajiem lielgabala dārdiem.

Tikai nieka 80 dienas, un klāt Ziemassvētki! Visgaidītākais mirklis gadā, kad visiem jāatceras par mīlestību, Kristus piedzimšanu un Pastardienā gaidāmo stāšanos Dieva priekšā.

«Cik labi, ka ir jau 6. oktobris, kad līdz īstajai štellei palicis tik nedaudz,» paziņoja J. Kolosemoapals, aplaizīdams Ziemassvētku vecītim sagatavoto vēstuli, lai tā kārtīgi turētos ciet, un iedomādamies papīra čaukstēšanu, kas dzirdama, kad tiek izsaiņotas zem eglītes saliktās dāvanas. ▼

Attēlā: zvejniekciemu romantika

Ainažu pilsētas un pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājiem apnikusi vecā kapteiņa, kas «neiet sen jau uz kuģiem» jeb «vectēva» dziedāšana, kas naktīs dzirdama Ainažu kapsētā, vēsta Limbažu rajona laikraksts «Auseklis».

«Ilgus gadus mēs esam tajā klausījušies, tomēr šoreiz pacietības mērs ir pilns,» sašutumu neslēpj pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Vallija Renģe (71), «Nu cik tad var malt vienu un to pašu!» Iedzīvotāji sākuši pret vectēva dziedāšanu vākt parakstus.

Kā vēsta aculiecininieki, parasti no kapsētas dzirdamas marša ritmā izdziedātas rindas: «Odesa, Hamburga, Rīga, jūra un saule un vējš…»

«Vienīgais problēmas risinājums varētu būt pārapbedīšana,» paziņojis Ainažu domes priekšsēdētājs Ojārs Zvejnieks. Domē jau apspriesta pārapbedīšanas projekta izstrāde un nepieciešamā finansējuma piesaiste. «Tās tomēr nebūs mazas izmaksas,» norādījis O. Zvejnieks. «Nav zināms nedz vectēva vārds, nedz atdusas vieta, un tas nozīmē, ka būs jāveic izrakumi visā kapu teritorijā.»

Pats vectēvs vārdos bija visai skops. «Raidaida daidaida daidā,» viņš nodungoja, un pēc brīža no kapiem atkal atskanēja: «Odesa, Hamburga, Rīga…» ▼

Attēlā: izaugsme

Kaut gan finansējums pēdējo gadu laikā nemitīgi audzis un, salīdzinot ar laika posmu pirms trim gadiem, gandrīz dubultojies, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, divpadsmitās klases audzēknis Jēkabs Lizums uzskata, ka tas ir «koks ar diviem galiem». Lielu daļa piesaistītā finansējuma Jēkabam Lizumam tā arī nav izdevies apgūt.

Saskaņā ar ģimenē pieņemto kārtību, katru nedēļu Jēkabs Lizums saņem maksājumu, kas ir daļa no ģimenes kopējā budžeta. Maksājumi pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami auguši. «Maksājumu dinamika atspoguļo valstī notiekošos sociālekonomiskos procesus,» norādījis Jēkaba Lizuma tēvs Aivars Lizums (47). «Esam centušies ņemt vērā gan inflācijas pieaugumu, gan arī pozītīvās tendences valstī kopumā — piemēram, IKP pieaugumu».

Taču tagad, kad atklājies, ka gandrīz 70% no 2005. – 2006. gadā piešķirtā finansējuma Jēkabs Lizums nav spējis apgūt, Aivars Lizums ir gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus. «Domāju, būs jāapsver iespēja finansējumu apcirpt. Nav nekādas jēgas no tādas naudas, kas stāv cūciņā. Mans mērķis nav veicināt šādus uzkrājumus, bet gan attīstību kopumā. Protams, gaidīšu arī dēla ierosinājumus finansējuma apguvē. Ja netiks piedāvāti konstruktīvi risinājumi, būs jāpiemēro sankcijas».

Jēkabs Lizums pagaidām nevēlējās izpaust, kādi varētu būt piedāvātie finansējuma apguves plāni. ▼

Attēlā: šī bīstamā atkarība no mīkstajām rotaļlietām

Ilgus gadus lasot sieviešu žurnālus un interneta portālus, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Emīls Krēpe (41) ir izveidojis iespaidīgu sarakstu ar savām atkarībām. Pēc viņa domām, situācija ir sasniegusi kritisko punktu.

«Līdz šim man šķita, ka dzīvoju kā visi. Ēdu, dzeru, mīlu, guļu, strādāju, atpūšos… Bet pirms kādiem pieciem gadiem raksts žurnālā «Santa» man atvēra acis uz lietu patieso stāvokli. Kopš tā laika esmu par šo tēmu ļoti daudz interesējies. Izrādās, ka esmu neglābjami atkarīgs. Dzeru biežāk nekā reizi nedēļā, turklāt, lai noreibtu, man vairs nepietiek ar vienu kokteili, bet vajag divus — izveidojusies noturība, tātad tas ir alkoholisms pirmajā stadijā. Man garšo lazdu rieksti. Kad vakaros pie televizora dažus uzgraužu, jūtos daudz labāk. Esmu kļuvis atkarīgs no tiem. Esmu arī darbaholiķis, jo, kad biju bezdarbnieks, jutos šausmīgi. Nepaiet ne diena, kad es negulētu vismaz dažas stundas. Tā ir hroniska atkarība no miega. Man patīk klasiskā mūzika. Tā ir reti sastopama, īpaši slimīga atkarība. Agrāk es domāju, ka mīlu savu sievu, bet tagad, pateicoties psiholoģijas rubrikai portālā «Apollo», saprotu, ka viņa vienkārši ir viena no manām atkarībām. Es neko nespēju ar sevi padarīt — man patīk būt kopā ar viņu, un viss. Turklāt esmu kļuvis līdzatkarīgs visām viņas atkarībām. Piemēram, mēs regulāri kopā ejam uz veikalu. Tas pats ar meitu. Kad nezinu, kur viņa ir un ko dara, jūtu neizskaidrojamu nemieru. Esmu sapratis, ka manā dzīvē, izņemot atkarības, nekā cita nemaz nav. Turklāt tās ir vienīgais, no kā es spēju gūt prieku! Mana eksistence ir nožēlojama. Es vairs nevienu soli nesperu, savas brīvas gribas vadīts. Tāpēc nolēmu darīt tam visam galu,» Krēpe raksta savā pirmsnāves vēstulē. ▼

Attēlā: gotu meitenīte priecājas par nākotnes izredzēm

Ārzemju tūrists pēc Rīgā pavadītām vairākām nedēļas nogalēm novērtējis pašreizējo Latvijas tūrisma industrijas piedāvājumu un sniedzis prognozes turpmākajiem gadiem. Pēc ārzemju eksperta domām, nākamgad Rīga ārvalstu tūristus galvenokārt varētu piesaistīt ar mazām gotu meitenītēm.

Džuzepe Storensens (63) Rīgā viesojies jau vairākus gadus un uzskatāms par vienu no zinošākajiem ārvalstu ekspertiem šajā jomā. «Mazas gotu meitenītes noteikti būs 2007. gada tūrisma sezonas nagla,» pastāstīja omulīgais Storensens.

Pēc optimistiskām prognozēm jaunā modes tendence atsevišķos Rīgas rajonos noteikti varētu izraisīt IKP pieaugumu par vismaz 70%.

«Atceros, pirmajos gados, kad braucu, tie bija mazi netīri puišeļi,» atmiņās dalījās pieredzējušais tūrists. «Tendences ar katru gadu tomēr mainās. Paliek, protams, arī iepriekšējais piedāvājums, taču mūždien Rīgā parādās kas jauns, un tieši par to es šo pilsētu mīlu.»

Storensens jau šogad esot novērojis arvien pieaugošu mazu gotu meitenīšu populācijas pieaugumu Rīgas ielās, un nākamvasar varētu sākties īsts mazo gotu meitenīšu bums. «Protams, ne jau visiem viņas patīk,» realistiski spriež Storensens. «Taču tā tas ir ar jebkuru modi. Arī bikses ar paplatinātiem galiem iesākumā visiem nepatīk, pēc tam pēkšņi tās sāk valkāt ikviens». ▼

Attēlā: Ata un Džarra smejas par veco, labo joku «Cik teroristu nepieciešams, lai ieskrūvētu spuldzi?»

Atklātībā nonākušais šokējošais videoieraksts, kurā 11. septembra terora aktu organizētājs Mohammads Ata un to dalībnieks Zjads Džarra redzami, sarunājoties un smejoties, pierāda, ka viņi tomēr ir bijuši cilvēki.

«Par spīti baisajai necilvēcībai, ar kādu tika pastrādāti 11. septembra terora akti, mūsu līdzšinējā teorija, ka teroristi bija citplanētieši vai vismaz mutanti no Pārdaugavas, nu ir apgāzta,» atzina FIB direktors Roberts S. Millers III, «tāpēc nāksies pārskatīt līdz šim par absolūti drošu uzskatīto sistēmu lidostās, kas laiž cauri cilvēkus, bet pārbaudei aiztur citām sugām piederošus humanoīdus, vadoties pēc tādām uzskatāmām ārējām pazīmēm kā žaunas, trešā auss pieres vidū vai sarkanu gaismu izstarojošas acis.»

Līdz ar to aktualitāti atguvis jautājums, vai vispār ir iespējams identificēt cilvēkus, kas nolēmuši mirt, sev līdzi nāvē paņemot pēc iespējas vairāk līdzcilvēku. «Visreālākā no perspektīvajām metodēm ir bārdas esamības pārbaude. Abiem videoierakstā redzamajiem teroristiem ir bārda, tāpēc metode pagaidām izskatās 100% droša,» cerību nezaudēja Roberts S. Millers III. ▼

Attēlā: putniņš gatavojas pārknābt dzeloņdrāti

Saskaņā ar azartiska Latvijas dabas zīmju pētnieka, vairākkārtēja putnu dziesmu atšifrētāja, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Visvalža Zebiekstes (32) apkopotajiem šī gada akustiski melodiskajiem mērījumiem, lakstīgalas visos Latvijas novados, izņemot Olaines pilsētu un dažas apdzīvotās vietas Lielupes lejtecē, šogad mainījušas dziedāšanas stilu. Noskaņa esot kļuvusi izteikti depresīva.

Kā sarunā ar PATIESI! viņš raksturoja izmaiņas, «ja agrāk lakstīgalas dziedāja apmēram šādi: «Ak, nāc pie manis, mana kolosālā lakstīgaliņa, nodarbosimies ar trakulīgu seksu, lai dzimst forši bērneļi šajā pasakainajā novadā!», tad šogad dziesma skan kā: «Nu labi jau labi, velcies šurp, vecā. Kas mums cits atliek, te tāpat nekā cita nav, ko darīt, pirms pārcirsts nabadzības mezgls, ja gadījumā mēs nenomirsim vēl pirms tam.»»

Kā iemeslu dīvainajam faktam, ka lakstīgalas dažos Latvijas apvidos dziedājušas savādāk, talantīgais zinātnieks izvirzīja hipotēzi, ka Olainē kāds joprojām slepeni nodarbojas ar sintētisko narkotiku ražošanu un procesa blakusprodukti neattīrīti nonākot upju sistēmā. Iespējams, tas notiekot ar Gundara Bērziņa (TP) ziņu.

V. Zebiekste Saeimas vēlēšanās kandidē no LSDSP saraksta. ▼

Partijas «Jaunais laiks» preses sekretārs Sandis Sabajevs norādījis, ka «Jaunais laiks» negatīvi vērtē žurnālā «Republika» ievietoto «kustības par pozitīvo domu» «Pa saulei» veidoto un apmaksāto reklāmu, kurā Sandra Kalniete slavināta kā iespējamā nākamā Valsts Prezidente, un neatbalsta šo ideju.

Vairāk lasiet www.apollo.lv ▼

Attēlā: atturība

Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pašreizējās izredzes uz ANO ģenerālsekretāra amatu pēc viņas kandidatūras izvirzīšanas augstajam postenim 15. septembrī nav ne palielinājušās, ne samazinājušās, būdams pilnīgi skaidrā, paziņojis politologs Ivars Indāns. Viņš esot nolēmis atturēties no alkoholisku dzērienu un gaļas lietošanas uzturā, kā arī no seksuālām attiecībām, kamēr būs zināmi ANO ģenerālsekretāra vēlēšanu rezultāti.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa un Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš uzskata, ka pašreiz prezidentes izredzes uz ANO ģenerālsekretāra amatu vērtēt ir pāragri. Tāpat kā I. Indāns, viņi, sekojot jaunā ANO ģenerālsekretāra izraudzīšanas gaitai un domājot par Vairas Vīķes–Freibergas izredzēm, nolēmuši ievērot atturību.

Arī vairāki ārzemju eksperti Latvijas prezidentes izredžu vērtēšanā ievēro atturību. ▼

Attēlā: kadrs no reklāmas

Aizsardzības ministrijas sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis šodien preses konferencē informēja par jaunu, daudz plašāku reklāmas kampaņu, kas aicinās jauniešus pieteikties profesionālajā militārajā dienestā. Lai gan arī iepriekš veiktas līdzīga veida aktivitātes, pieteikušos kandidātu skaits un sagatavotības līmenis labākajā gadījumā nosaucams par apmierinošu. Tādēļ jaunā kampaņa aptvers lielāku skaitu mediju, to skaitā TV un internetu.

Reklāmas aģentūras «Džulbarss» izstrādātā kampaņa izmantos izpletņlēkšanas iespējas armijā. «Šī ekstrēmā sporta veida popularitāte aizvien pieaug. Jauni, fiziski spēcīgi un azartiski cilvēki, tieši tāda tipa cilvēki, kādi nepieciešami armijā, ir gatavi maksāt naudu par iespēju lēkt ar izpletni. Bet Nacionālajos bruņotajos spēkos to ne tikai var darīt bez maksas, bet vēl saņemt algu! Šis paradokss ir mūsu koncepcijas pamatā,» pastāstīja «Džulbarsа» radošais direktors Stīvs Žermēns Grāvītis.

Klipā redzams, kā jauns, skaists karavīrs virs Spilves lidostas izlec no lidmašīnas, atver izpletni un planē virs Daugavas. No augšas redzama Vecrīgas panorāma. Kamera strauji tuvojas Rīgas pilij, redzams, kā logā stāv Vairai Vīķei-Freibergai līdzīga sieviete un māj karavīram ar roku. Karavīrs, žilbinoši smaidot, atmāj pretī un piezemējas ūdenī. Kadri zem ūdens: fantastiski koraļļu rifi, krāsainas zivis. Karavīram piepeld apburoša nāra un izģērbj viņu. Abi saplūst skūpstā. Nākamais kadrs: karavīrs iznirst kails un iekāpj kuterī. Kamera kavējas pie viņa muskuļotā ķermeņa, kuru klāj ūdens lāšu pērlītes. Uz kutera klāja stāv ģenerālis, kurš pasniedz karavīram naudas paciņu. Karavīrs salutē, raugoties kamerā. Diktors: «Saņem naudu par neko! Piesakies profesionālajā militārajā dienestā!»

Internetā būs iespēja lejupielādēt spēli, kurā, vadot kuteri, būs jāglābj Daugavā krītoši izpletņlēcēji. Par katru izpletņlēcēju, kurš piezemēsies uz kutera, tiks piešķirti simt lati, par katru, kas tiks izvilkts no ūdens pilnā ekipējumā — desmit lati, par izglābtu ekipējumu — pieci lati, bet par izglābtu izpletņlēcēju bez ekipējuma — viens lats. Spēle beigsies mirklī, kad neizdosies izglābt trīs izpletņlēcējus. Spēles nobeigumā tiks parādīta nopelnītā nauda un kampaņas moto: «Saņem naudu par neko! Piesakies profesionālajā militārajā dienestā!» ▼

Attēlā: «Orbit» ir iegādājies reklāmas laukumu CVK logotipā

Kā preses pārstāvjiem šodien pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, komisija pēc katrām vēlēšanām saņem neskaitāmas sūdzības par rezultātu lēno apkopošanu, kas rada nevajadzīgu stresu gan deputātu kandidātiem, gan vēlētājiem. Tāpēc šogad komisijas darbā ir ieviestas radikālas izmaiņas un nekādas kavēšanās ar rezultātu izziņošanu vairs nebūs.

Pateicoties jaunajam programnodrošinājumam, kas izveidots sadarbībā ar «IBM Latvija», informāciju par summām, kas iemaksātas par dažādiem sarakstiem un konkrētiem kandidātiem, būs iespējams apstrādāt praktiski tajā pašā mirklī, kad iemaksu pieņemšana tiks pārtraukta, proti, 7. oktobrī pulksten 7.00, un attiecīgi aprēķinātie vēlēšanu rezultāti uzreiz būs pieejami CVK mājas lapā.

Nodemonstrējis žurnālistiem, ka programma patiešām darbojas reālā laika režīmā, A. Cimdars pauda savu gandarījumu: «Līdz šim rezultātu noskaidrošana bija nožēlojami lēna un neprecīza. Lai varētu pēdējā brīdī izlabot visas kļūdas, pat nācās izmantot tādu lētu triku kā «rezultātus no ārzemēm». Jaunā sistēma ir milzu solis uz priekšu, jo ļauj novērst visas neskaidrības, kas potenciāli var būt par cēloni nesaskaņām un nemieriem. Varbūt daži iebildīs, ka vēlētājiem tagad pazudīs motivācija iet uz balsošanas iecirkņiem. Kategoriski nepiekrītu: Latvijas vēlētāji nekad nav bijuši tik stulbi, lai domātu, ka viņu balsis kaut ko maina. Ies tāpat kā agrāk. A ko citu darīt?» ▼

Attēlā: tetovējums

Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Jānis Kasjānis (59) šodien pīppauzes laikā pavēstīja saviem darbabiedriem būvmateriālu noliktavā, ka viņš varbūt varētu pēc nāves kļūt par orgānu donoru, tomēr nejūtot pārliecību, ka normāls cilvēks šādus orgānus vēlēsies.

«Īsti nezinu, vai kāds gribēs sev nieres, kurās ir tik daudz akmeņu, ka varētu nobruģēt nelielu piemājas celiņu. Mana sirds jau kādu pusgadsimtu ir stabilā pirmsinfarkta stāvoklī. Un paskatieties uz šo roku,» viņš uzrotīja piedurkni, uz kuras bija redzams atbaidošā kvalitātē izpildīts tetovējums.

«Bet ja nu tomēr, tad es neiebildīšu. Kad man morgā izņems nieres un sirdi, vai pat griezīs nost šo pašu roku,» viņš noslēgumā teica, pavadot savus vārdus ar enerģisku žestu, «es neteikšu ne vārda.» ▼