PATIESI!

Nestrādājam naudas dēļ

Attēlā: viss varēja būt arī tā

Noslēgusies vērienīga aptauja, kuras mērķis bijis noskaidrot, kāpēc vairums darbaspējīgā vecumā esošo Latvijas iedzīvotāju strādā. Kā pieļauj pēc PATIESI! pasūtījuma aptauju veikušās firmas «Latvijas fakti» direktors Aigars Freimanis, līdzšinējos priekšstatus nāksies radikāli pārskatīt.

Atbildot uz jautājumu, «Kas jūs motivē izvēlēties darba devēju?», vairums aptaujāto vispirms minējuši iespēju nesteidzoties un bez maksas lietot ātru internetu.

Tai seko atbildes «Garlaicības kliedēšana», «Iespēja iepazīties ar seksa partneriem», «Iespēja uz laiku aizbēgt no ģimenes», «Sevis pierādīšana» un «Visi tā dara». Pārējās atbildes saņēmušas vien dažus procentus balsu. «Nauda» ir četrpadsmitajā vietā ar 2,7% atbilžu.

Kā norāda Freimanis, aptaujas rezultāti izskaidro salīdzinoši straujo atalgojuma pieaugumu, kas ievērojami pārsniedz darba ražīguma augšanu: «Darba devēji nesaprot, kas patiesi motivē darba ņēmējus, tāpēc vienkārši ceļ algas, pretī prasot lielāku atdevi. Bet rezultāta nav! Aug inflācija, efektivitāte samazinās, bet darbinieki kā bija neapmierināti, tā arī ir, un pie pirmās iespējas maina darbavietu! Piedāvājot izklaides iespējas, bezmaksas alkoholu un atļaujot vairāk brīvības seksa ziņā (piemēram, iekārtojot īpašas telpas), ar daudz mazākiem tēriņiem varētu panākt, ka cilvēki rautin rautos strādāt un darītu visu, lai tikai nezaudētu savu darbu.» ▼

«Bite» joprojām bez klientiem

Attēlā: logotipa sākotnējā versija

Par spīti milzu summām, kas iztērētas tīkla veidošanai un reklāmai, jaunajam mobilo sakaru operatoram «Bite» līdz pat šim brīdim nav izdevies piesaistīt nevienu reālu klientu. Lai gan šis fakts tiek rūpīgi slēpts, neatkarīgais tirgus pētījums, ko iepriekšējās nedēļas laikā veica PATIESI!, parādīja, ka neviens no aptaujātajiem mobilo sakaru lietotājiem neizmanto «Bites» pakalpojumus, turklāt arī nepazīst nevienu, kas izmantotu.

Pētījuma laikā vairākas personas atzinās, ka lietojot mobilo sakaru priekšapmaksas karti «Toxic», tomēr tie nav uzskatāmi par klientiem šī vārda pilnā nozīmē, jo lieto «Toxic» tikai tādēļ, ka saņēmuši to ar īpašiem noteikumiem, un var zvanīt un sūtīt īsziņas pilnīgi bez maksas. Līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka «Bites» ieņēmumi pagaidām ir nulle latu, nulle santīmu.

Kā atzina mūsu aptaujātie eksperti, «Bites» liktenis šobrīd jau ir skaidrs: tai nāksies atteikties no darbības Latvijā un pārdot izveidoto bāzes staciju tīklu «Tele2», kas līdz ar to varētu uzlabot savu pārklājumu — no reklamētajiem 96% Latvijas teritorijas līdz kārtīgiem 80%. ▼

Īsumā

Saglabājoties straujai ekonomikas izaugsmei, būtu jādomā par to, kā mazināt vietējā nekustamo īpašumu spekulanta Ivo Ņukas (47) optimismu, vienlaikus novēršot pakāršanās risku, teikts pilsētas lauku teritorijas mikroekonomikas apskatā. ▼

Īsumā

Pēc garām diskusijām, vai Latvijā labāk būtu būvēt spēkstaciju, kas darbotos ar oglēm, vai tomēr atbalstīt jaunas atomelektrostacijas būvi Lietuvā, negaidītu atbalstu speciālistu vidū guvusi videi draudzīgā ideja par kurināmo izmantot atjaunojamos dabas resursus — pistāciju čaumalas. ▼

Nespēj apgūt piesaistīto finansējumu

Attēlā: izaugsme

Kaut gan finansējums pēdējo gadu laikā nemitīgi audzis un, salīdzinot ar laika posmu pirms trim gadiem, gandrīz dubultojies, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs, divpadsmitās klases audzēknis Jēkabs Lizums uzskata, ka tas ir «koks ar diviem galiem». Lielu daļa piesaistītā finansējuma Jēkabam Lizumam tā arī nav izdevies apgūt.

Saskaņā ar ģimenē pieņemto kārtību, katru nedēļu Jēkabs Lizums saņem maksājumu, kas ir daļa no ģimenes kopējā budžeta. Maksājumi pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami auguši. «Maksājumu dinamika atspoguļo valstī notiekošos sociālekonomiskos procesus,» norādījis Jēkaba Lizuma tēvs Aivars Lizums (47). «Esam centušies ņemt vērā gan inflācijas pieaugumu, gan arī pozītīvās tendences valstī kopumā — piemēram, IKP pieaugumu».

Taču tagad, kad atklājies, ka gandrīz 70% no 2005. – 2006. gadā piešķirtā finansējuma Jēkabs Lizums nav spējis apgūt, Aivars Lizums ir gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus. «Domāju, būs jāapsver iespēja finansējumu apcirpt. Nav nekādas jēgas no tādas naudas, kas stāv cūciņā. Mans mērķis nav veicināt šādus uzkrājumus, bet gan attīstību kopumā. Protams, gaidīšu arī dēla ierosinājumus finansējuma apguvē. Ja netiks piedāvāti konstruktīvi risinājumi, būs jāpiemēro sankcijas».

Jēkabs Lizums pagaidām nevēlējās izpaust, kādi varētu būt piedāvātie finansējuma apguves plāni. ▼

Tūrists: modē būs mazas gotu meitenītes

Attēlā: gotu meitenīte priecājas par nākotnes izredzēm

Ārzemju tūrists pēc Rīgā pavadītām vairākām nedēļas nogalēm novērtējis pašreizējo Latvijas tūrisma industrijas piedāvājumu un sniedzis prognozes turpmākajiem gadiem. Pēc ārzemju eksperta domām, nākamgad Rīga ārvalstu tūristus galvenokārt varētu piesaistīt ar mazām gotu meitenītēm.

Džuzepe Storensens (63) Rīgā viesojies jau vairākus gadus un uzskatāms par vienu no zinošākajiem ārvalstu ekspertiem šajā jomā. «Mazas gotu meitenītes noteikti būs 2007. gada tūrisma sezonas nagla,» pastāstīja omulīgais Storensens.

Pēc optimistiskām prognozēm jaunā modes tendence atsevišķos Rīgas rajonos noteikti varētu izraisīt IKP pieaugumu par vismaz 70%.

«Atceros, pirmajos gados, kad braucu, tie bija mazi netīri puišeļi,» atmiņās dalījās pieredzējušais tūrists. «Tendences ar katru gadu tomēr mainās. Paliek, protams, arī iepriekšējais piedāvājums, taču mūždien Rīgā parādās kas jauns, un tieši par to es šo pilsētu mīlu.»

Storensens jau šogad esot novērojis arvien pieaugošu mazu gotu meitenīšu populācijas pieaugumu Rīgas ielās, un nākamvasar varētu sākties īsts mazo gotu meitenīšu bums. «Protams, ne jau visiem viņas patīk,» realistiski spriež Storensens. «Taču tā tas ir ar jebkuru modi. Arī bikses ar paplatinātiem galiem iesākumā visiem nepatīk, pēc tam pēkšņi tās sāk valkāt ikviens». ▼

Apjomīgs darījums morālā kaitējuma tirgū

Attēlā: 300 000 latu ir aptuveni puse no šādas kaudzes

Latvijas televīzijas žurnāliste Ilze Jaunalksne no valsts vēlas piedzīt 300 000 latu atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu saistībā ar noklausīto telefona sarunu publiskošanu. Tā apmēru I. Jaunalksne rēķinājusi, ņemot vērā, ka kopumā ar pretlikumīgi publiskoto telefonsarunu saturu varētu būt iepazinušies aptuveni 300 000 cilvēku. Tātad par morālo kaitējumu, ko I. Jaunalksnei nodara viens cilvēks, kurš iepazinies ar sarunu saturu, viņa vēlas tikai vienu latu.

Par spīti šķietami zemajai cenai, par kādu žurnāliste ir gatava pārdot savu morālo kaitējumu, brīdinām lasītājus: neļaujieties kārdinājumam un nesteidzieties viņu pazemot, turot maksāšanai gatavībā viena lata monētu! Kā noskaidroja PATIESI!, minētā cena ir tik izdevīga, pateicoties ievērojamai atlaidei par vairumu. Morālā kaitējuma mazumtirdzniecības cena tirgū joprojām stabili turas iepriekšējā līmenī un nav gaidāms, ka tā kritīsies zemāk par četrciparu skaitli. ▼

Krīze vairākās nozarēs

Attēlā: šī zivs vēl pavisam nesen bija vesela

Apkopojot ekonomiskos rādītājus par pirmo pusgadu, Ekonomikas ministrija (EM) nonākusi pie ne visai iepriecinošiem rezultātiem. Atklājies, ka vairākās nozarēs vērojama dramatiska ekonomisko rādītāju lejupslīde. Tagad jāpārskata arī iepriekš visai rožainās prognozes par nacionālā kopprodukta pieaugumu. Saskaņā ar jaunākajiem EM datiem, šogad prognozējams nacionālā kopprodukta kritums par 72 procentiem.

«Domāju, vārds «krīze» būtu visprecīzākais apzīmējums. Ja neko neuzsāksim, tā jau visdrīzākajā laikā sāpīgi atbalsosies ikviena iedzīvotāja maciņā,» norādījis Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs (TP).

Vissmagāk krīze skārusi pārtikas un vieglās rūpniecības nozares. Tas izskaidrojams ar vairāku mūsu valsts eksportam nozīmīgu produktu ražošanas apjomu samazināšanos. Pirmajā pusgadā aptuveni uz pusi sarukusi šprotu, ķilavu un voblu nozveja Baltijas jūrā. «Šprotes eļļā ir galvenais produkts visām Latvijas zivju konservu rūpnīcām. Tās ir pieprasītas Krievijā — Maskavā, Sanktpēterburgā un citos šīs valsts reģionos. Šobrīd nosūtām produkciju arī uz Kanādu,» pastāstīja Liepājas Zivju konservu kombināta direktors Eduards Sotņikovs. Kā viens no galvenajiem šprotu, ķilavu un voblu nozvejas sarukuma iemesliem tiek minēts Latvijas teritoriālo ūdeņu piesārņojums — galvenokārt no ādu apstrādes rūpnīcām.

Taču paradoksālā kārtā arī ādu apstrādes industrija pirmajā pusgadā cietusi ievērojamus zaudējumus. Tā, piemēram, vērtīgo zamšādu ieguve pirmajā pusgadā sarukusi uz pusi. Ādas apstrādes industrijas nedienu pamatā ir jau vairākus gadus vērojamā savvaļas zamšu populācijas samazināšanās un vairāku lielāko zamšaudzētavu slēgšana drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Kā paziņoja ekonomikas ministrs, EM ir sākusi krīzes novēršanas plāna izstrādi. ▼

Konkurences padome soda valdošās koalīcijas partijas

Attēlā: taisnīgu lēmumu kalve

Konkurences padome (KP) 31. jūlijā pieņēma lēmumu konstatēt aizliegtu vienošanos valdošajā koalīcijā un par konstatēto pārkāpumu uzlikt naudas sodu 5,14 miljardu latu apmērā.

KP lietu ierosināja šī gada janvārī pēc pašiniciatīvas, jo, veicot politiskās vides uzraudzību, tika iegūta informācija par iespējamo vienošanos starp vairākām partijām. Jebkāda vienošanās starp politiskajiem konkurentiem ir uzskatāma par horizontālā karteļa vienošanos un kvalificējama kā sevišķi smags konkurences tiesību pārkāpums.

Partijas, izveidojot valdību, sadalot ietekmes sfēras starp tā dēvētajām ministrijām un koordinējot to darbību, ir izkropļojušas politiskās konkurences situāciju un izveidojušas varas monopolu, kura darbības laikā pagājušajā gadā vien budžeta ieņēmumos iekasēti 2,57 miljardi latu. Naudas sods uzlikts divkāršā apmērā no šīs summas, un 3 dienu laikā jāatmaksā valsts budžetā. ▼

Neveselīgos produktus varētu tirgot aptiekās

Attēlā: «Coca-Cola» jaunā reklāma

Kā norādījuši kompānijas «Coca-Cola HBC Baltics» un Latvijas uzņēmumu pārstāvji, aizliegums mācību iestādēs tirgot neveselīgus produktus nav problēmas risinājums. Dzērienu ražotājs aicina Veselības ministriju (VM) pārtraukt tās izstrādātā likumprojekta virzību valdībai, iesakot īstenot savu programmu — karbonizētus saldinātus dzērienus turpmāk tirgot tikai aptiekās, iespējams, kā recepšu medikamentus.

Jau iepriekš ziņots, ka satraukumu par VM ierosmi skolās aizliegt neveselīgu produktu, tai skaitā kokakolas tirdzniecību, vēstulē Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai paudusi arī arī kādreizējā ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita, kuras pārstāvētā biznesa konsultāciju uzņēmuma klients ir kompānija «Coca-Cola».

«Es domāju, ka šāds risinājums (neveselīgo produktu tirdzniecība aptiekās — red.) varētu būt apmierinošs visām iesaistītajām pusēm,» norādījusi Vaira Vīķe-Freiberga. «Ja atceramies vēsturi, XIX gadsimtenī, kad kokakola tika radīta, tā tika pārdota aptiekā kā zāles pret caureju, galvassāpēm un pat impotenci. Mēs apspriedāmies ar Olbraitas kundzi un nonācām pie secinājuma, ka būtu tikai pareizi šādas zāles tirgot tām paredzētās vietās, nevis, piemēram, skolās.» ▼

Veikalos ieviesīs «vizītkaršu» sistēmu

Attēlā: mērs iedziļinās rīdzinieku problēmās

Cenšoties novērst īpaši vasaras mēnešos vērojamo neapmierinošo situāciju Rīgas pilsētas veikalos, kad iebraucēji no citām pilsētām vai pat ārzemnieki izpērk rīdziniekiem paredzētās preces, Rīgas dome jau tuvākajā laikā varētu ieviest tā saukto «vizītkaršu sistēmu».

«Situācija ir ārkārtīgi nepatīkama: ārzemju viesi savās valstīs saņem daudz lielākas algas, un, pērkot mūsu salīdzinoši lētās preces, iedzīvojas divtik,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL), «Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais». Kā zināms, līdzīga sistēma daudzviet Latvijā tika ieviesta 80. gadu beigās. Pilsētu iedzīvotājiem tika izsniegtas īpaša parauga apliecības jeb «vizītkartes», kas dāvāja tiesības attiecīgās pilsētas veikalos iegādāties paaugstināta pieprasījuma preces.

Kā pastāstīja Aivars Aksenoks, lēmums par vizītkaršu ieviešanu steidzamības kārtā varētu tikt pieņemts jau šonedēļ. Domājams, vizītkartes pēc izskata atgādinās autovadītāja apliecības — uz tām būs īpašnieka fotoattēls, vārds, uzvārds un personas kods. Vizītkartēs būs iestrādāta aizsardzība pret viltošanu. ▼

Cer uz ES atbalstu

Attēlā: darāmā vēl daudz

Zemnieka Eižena Janelsiņa saimniecībā Dundagas pagastā rit vērienīgi darbi – rūc motorzāģi, šurpu turpu pārvietojas buldozeri un ekskavatori. Pamazām vien viņam piederošie zemes hektāri iemanto agrāko izskatu.

«Kad atguvu īpašumā savu vecvecāku zemi, te pavērās īsta bēdu ieleja,» stāsta Janelsiņš. «Kaut gan liela daļa teritorijas kopš padomju laikiem pasludināta par dabas liegumu, gadu gaitā īpašums aizaudzis ar mežu un krūmiem, bet skrajākās vietās sazēlusi pļava. Nekam tādam te nebūtu jābūt. Patiesībā šeit, kur mēs stāvam, ir senais jūras dibens, bet tur tālāk — tur esam atjaunojuši ceļojošās kāpas, kas padomju gados tika pilnībā iznīcinātas.» Janelsiņš ar lepnumu rāda smilšu paugurus, no kuriem pēc vairākus gadus ilguša neatlaidīga darba izdevies «izravēt,» kā viņš saka, visu gadsimtu gaitā saaugušo. Kaut gan paveikts jau daudz, pagaidām par pilnībā sakārtotu uzskatāma tikai kāda desmitā daļa no dabas lieguma teritorijas.

«Domāju, ka šim mērķim varētu piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus,» spriež Janelsiņš. Tikmēr vējš kāpās dziedošo smilšu mūzikas pavadībā griež trakulīgu deju. ▼

Laipni lūdzam «Lattelecox»!

Attēlā: Nils Melngailis strauji virzās uz priekšu

«Lattelecom» sagādājis patīkamu pārsteigumu visiem, un visvairāk jau saviem tagadējiem klientiem, atkal mainot nosaukumu. Jaunais nosaukums būs «Lattelecox».

Kā presi informēja «Lattelecox» valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, nosaukuma atkārtotā maiņa ir atrisinājums intrigai, kāpēc «Lattelekom» savā nosaukumā izmainīja tikai vienu burtu: «Visi mūs līdz šim pazina kā visgarlaicīgāko uzņēmumu Latvijā. Tāpēc mēs ik pēc laika mainīsim nosaukumu — pa vienam burtam. Lai paliek noslēpums, kāds izskatīsies gala nosaukums. Iespējams, mēs paši to vēl nezinām.»

Par spīti tam, ka ideja ir radusies, pateicoties vairākas dienas ilgai dzeršanai kopā ar «Lattelecox» apkalpojošās reklāmas aģentūras vadošajiem darbiniekiem, ambīciju pārpilnais Amerikas latvietis apgalvo, ka visi lēmuma aspekti ir rūpīgi pārdomāti: «Interese, ko izraisīs šis process, daudzkārt atpelnīs «Lattelecox» logotipa, izkārtņu, blanku, automašīnu, vizītkaršu un tā tālāk daudzkārtēju pārveidošanu, jo šī realitātes šova PR vērtība gan Latvijā, gan pasaulē — un tieši starptautiskais tirgus ir gaidāmo «Lattelecox» panākumu augsne — būs neaprakstāma. Pēc mūsu aplēsēm, tie kā minimums ir simt miljoni dolāru. Paies tikai pāris mēneši, un mēs būsim apsteiguši Komercbanku, kas mainījusi nosaukumu tikai trīs reizes. Varat iedomāties, kas būs pēc gada? Beidzot kāds Latvijas uzņēmums manā vadībā būs spējis mārketinga jomā paveikt kaut ko pasaulē vēl nebijušu!» ▼

Atklāj preču defektus

Attēlā: tipisks defekts

Kā secinājis tirdzniecības eksperts, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Pēteris P., veikali burtiski ir pārbāzti ar nekvalitatīvām precēm. Pētījums izlases veidā tika veikts lielveikala kosmētikas nodaļā, sadzīves elektrotehnikas veikalā un apavu veikalā.

Pēteris iesaka pircējiem būt uzmanīgiem un pirms pirkuma veikšanas rūpīgi izpētīt preci: «Piemēram, man ļoti iepatikās «Kenzo» smaržūdens, bet, ieraugot tā cenu, sapratu, ka aromātā skaidri jūtama kaut kāda ķīmiska pieskaņa. Veļas mazgājamā mašīna ar žāvētāju izskatījās pievilcīga, bet, kad izpētīju līzinga maksājumu grafiku, atklāju, ka šāda tipa veļas mašīnām žāvētāja funkcija darbojas nepilnīgi un mehāniskās daļas nav pietiekoši izturīgas. Apavu veikalā man pietika paņemt rokā pirmo sandaļu pāri, kas iekrita acīs, un izpētīt uzlīmi, lai nonāktu pie slēdziena, ka iekšpuse nav pietiekoši stingra, zole nav pietiekoši mīksta, bet dizaina nav kā tāda.»

Atbilstoši Pētera teorijai, individuālais psihoekonomiskais modelis tiecas uz līdzsvara stāvokli starp pirktspēju un pieprasījumu: «Man nav naudas, lai kaut ko nopirktu, tāpēc gandarījumu sagādā fakts, ka nav jau arī nekā prātīga, ko būtu jēga pirkt.» ▼

Protestē pret eiro

Attēlā: eiro vērtība vairs neceļas

Šodien akcijas «Latiem būt!» ietvaros pie Latvijas Bankas ēkas Pils laukumā notika pikets. Eiro ieviešanas pretinieki turēja plakātus ar uzrakstiem «Eiro nav nauda!», «Celsim latiņu augstāk!», «Starp eiro, euro un eiru izvēlamies latu!» un dziedāja grupas «Līvi» dziesmas «Dzimtā valoda» piedziedājumu ar nelielām izmaiņām tekstā:

Dzimtā valūta ir lati, lati!
Dzimtā valūtā vīns vēl saldāks
Dzimtā valūta…
Pasmejies par sevi pats

Dziesmu skaņas no bankas ēkas izvilināja tās prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kura vārdi vīna saldumu baudījušajiem un iekarsušajiem piketa dalībniekiem bija kā auksta duša: «Pateicoties sekmīgai Latvijas Bankas, Saeimas un valdības politikai, ir panākta augsta inflācija, tāpēc eiro ieviešana mums tuvākajos gados nedraud. Jūs tikai dziedat pret eiro, bet mēs rīkojamies!» ▼