Attēlā: urla
Pēc ilgstošiem pūliņiem un neskaitāmiem nesekmīgiem mēģinājumiem Pasaules dabas fonda pārstāvjiem izdevies sagūstīt dzīvu urlu. Tas noticis naktī no svētdienas uz pirmdienu Ziepniekkalna apkaimē.
Kā pastāstīja Pasaules dabas fonda ekspedīcijas «Urla 2006» vadītājs Ziedonis Lācis, viena no šīs sugas raksturīgākajām iezīmēm ir mānīgi radīta sajūta par visai lielu populāciju. «Tad, kad nonākam līdz ķeršanai, atklājas, ka tie ir bijuši maldinoši signāli un bieži vien neatrodam pat pēdas.»
Ķērāju veiksmes pamatā arī šoreiz bijis drīzāk laimīgs gadījums. «Saņēmām signālu, ka manīta pāris īpatņu pulcēšanās skvēriņā,» pastāstīja Ziedonis Lācis. «Tālākais jau bija profesionalitātes jautājums. Būtiski ir bruņoties ar pacietību, jo kaut gan urlas aktīvas kļūst tieši diennakts tumšajās stundās, uz rīta pusi pienāk brīdis, kad tās kļūst miegainas, zaudē modrību, reizēm miegs robežojas ar samaņas zudumu. Tas tad ir īstais brīdis!» Pētniekiem bija uzsmaidījusi necerēta veiksme — skvēriņā bija vērojama divu jaunu urlu tēviņu un mātītes rotaļa. Nakts gaitā tā gan pārauga konfliktā, kura rezultātā viens no jaunuļiem iesita otram un ar mātīti nozuda no ķērāju redzes loka. Pamestais jaunulis ķildā bija nedaudz cietis, tāpēc to varēja notvert bez grūtībām.
Ziedonis Lācis uzskata, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs solis šīs sugas izpētē. «Viens no jautājumiem, kuru vēlamies mēģināt noskaidrot, ir, kāpēc aktīvāk vairojas tie īpatņi, kas kādu laiku pavadījuši nebrīvē.» ▼
Attēlā: Puškinа vecvectētiņš
Pergamenta tīstoklis, kas glabājas Krievijas Valsts vēstures muzejā, gadsimtiem ticis uzskatīts par neatminamu mīklu. Kā vēsta muzeja arhīvs, tīstoklis gandrīz pusotru tūkstoti gadu bijis Bizantijas un vēlāk Etiopijas pareizticīgo relikvija, pirms to uz Krieviju atveda Puškina vecvectētiņš. Tagad atklājies, ka teksts ir latīņu valodā, bet pierakstīts, neatdalot vārdus un lietojot atšķirīgas rakstu zīmes, no kurām dažas gandrīz sakrīt ar feniķiešu alfabētā izmantotajām. Šī sakritība tad arī ļāva beidzot atrast šifra atslēgu.
Izrādījās, ka teksts ir evanģēlijs, ko sarakstījis Poncija Pilāta apsardzē dienošais romiešu leģionārs Fabrīcijs. Visvērtīgāko vēstures materiālu sniedz epizodes, kuru liecinieks Fabrīcijs ir bijis personīgi, piemēram, Jēzus un Poncija Pilāta tikšanās. Piedāvājam to mūsu lasītājiem.
«Poncijs Pilāts: Vārds?
Jēzus: Jēzus. Un jūsējais?
P: Poncijs Pilāts
J: Ārkārtīgi patīkami.
P: Jūs tā domājat?
J: Un kāpēc gan ne?
P: Jūs esat ebrejs?
J: Kāpēc tas jūs interesē?
P: Bet kāpēc jūs uz jautājumu atbildat ar pretjautājumu?
J: Jūs esat antisemīts?
P: Kāpēc lai tas jūs uztrauktu?
J: Bet kāpēc lai tas uztrauktu jūs?
P: Kurš jums teica, ka tas mani uztrauc?
J: Bet kāpēc tad jūs vaicājat?
P: Vai man būtu jādod paskaidrojumi, kāpēc es kādam kaut ko vaicāju?
J: Vai man būtu jādod atbildes uz neskaidriem jautājumiem, ko uzdod nezināma persona?
P: Vai jūs šaubāties par manām pilnvarām uzdot jums jautājumus? Jūs neticat, ka esmu Poncijs Pilāts, Jūdejas prokurators?
J: Vai jums ir pierādījumi?
P: Kāpēc man būtu kaut kas jāpierāda?
J: Bet kāpēc nē?
P: Bet kāpēc jā?
J: Bet kāpēc nē?
P: Jūdu pazīstat?
J: Man jāpazīst?
P: Jūs varat atbildēt uz jautājumu?
J: Bet jūs?
P: Tas bijāt jūs, kurš sprediķoja un paredzēja imperatora gāšanu?
J: Kurš jums to teica?
P: Vai tas attiecas uz lietu?
J: Vai tad pret mani ir ierosināta lieta?
P: Jums nešķiet, ka esat pārkāpis visas robežas?
J: Jūs tā domājat?
P: Vai tas bijāt jūs, kurš staigāja pa ūdeni kā pa zemi un izārstēja smagi slimos?
J: Bet ja mazliet ar galvu padomātu?
P: Vai tas bijāt jūs, kurš sevi dēvēja par Dieva dēlu?
J: Jūs ko, gribat, lai es uz tādu jautājumu dodu normālu atbildi?
P: Varbūt pasakiet patiesību?
J: Es izskatos pēc vājprātīgā?
P: Bet ja es likšu jūs sodīt ar nāvi? Sist krustā?
J: Interesanti gan, par ko?
P: Vai tad nepietiek ar visu iepriekš uzskaitīto?
J: Bet varbūt tikai tāpēc, ka esmu ebrejs?
P: Tātad jūs esat ebrejs?
J: Vai tad ne Dieva dēls?
P: Vai to var uzskatīt par atzīšanos?
J: Tā teicāt jūs, nevis es.
P: Vai tad es neatkārtoju jūsu vārdus?
J: Vai tad jūs tos dzirdējāt?
P: Kā lai es dzirdētu, ja manis nebija klāt?
J: Kā tad jūs varējāt tos dzirdēt?
P: Jūs domājat, ka man trūkst informatoru?
J: Bet vai jūs esat pārliecināts par viņu informētību?
P: Bet varbūt tomēr sist krustā?
J: Bet ja nu jūs vienkārši esat antisemīts?
P: Bet ja nu jūs esat ebrejs?
J: Kad es to esmu teicis?
P: Viss, jūs man esat apnicis. Sodīt viņu ar nāvi nekavējoties!
J: Antisemīts.»
Par šo un citiem interesantiem kaimiņvalsts pētnieku atklājumiem lasiet šeit. ▼
Attēlā: šim skatienam grēks nepaslīd garām nepamanīts
Garīgo lietu padomes sēdē Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats brīdinājis, ka seksuālo minoritāšu pasākumu «Rīgas praids 2006» nedrīkst atļaut, jo tas apdraud viņa tikumību. «Šāds gājiens var izrādīties pēdējais piliens manā pacietības kausā. Satversmē jau ir definēts, ka valsts aizstāv ģimeni, tādēļ nav jāatļauj rīkot pasākumus cilvēkiem, kas grib iemācīt citiem netikumus. Un vislielākā riska grupa šajā gadījumā ir tieši katoļu garīdznieki, jo mums celibāta dēļ ģimenes laime ir liegta. Neskaitāmi skandāli visās pasaules malās ir pierādījuši, ka šā iemesla dēļ mēs bieži savā starpā slepeni nododamies grēkam un nereti ievelkam tajā arī topošos katoļu garīdzniekus,» izteicās kardināls.
Premjers Aigars Kalvītis (TP) sēdē apstiprināja, ka Pujata bažas ir pamatotas: «Es nevēlētos būt Latvijas valdības vadītājs brīdī, kad garīdznieki neiztur kārdinājumu un kardināla vadībā masveidā pievienojas gājienam.» ▼
Attēlā: kameras jau pavasarī fiksējušas teroristu gatavošanos uzbrukumam
Atbildību par vakar notikušo ugunsgrēku Arkādijas parka bijušajā kinoteātra ēkā uzņēmusies pašpasludinātā Līvu republikāņu armija (LRA).
Kā jau ziņots, vakar neilgi pēc plkst. 15 ēkā izcēlās plašs ugunsgrēks. Ēkā sarkanais gailis plosījies aptuveni 350 kvadrātmetru platībā. Notikuma vietā strādāja piecas VUGD automašīnas. Notikuma vietas rajonā bija apgrūtināta satiksme. Ugunsgrēks izcēlies ēkas iekšpusē.
Dažas stundas pēc ugunsgrēka lokalizācijas vairāki masu saziņas līdzekļi saņēma elektronisku LRA paziņojumu, kurā atbildību par notikušo uzņēmies šis paramilitārais grupējums.
LRA paziņojumā pieprasīta oficiāla valsts valodas statusa piešķiršana līvu jeb lībiešu valodai, kā arī teritoriālas autonomijas nodrošināšana Kurzemes piekrastes novadiem, kuros vēsturiski dzīvojuši lībieši. Iepriekš LRA vairākkārt norādījuši, ka viņu darbības mērķis ir neatkarīgas Līvu valsts atjaunošana.
Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars paziņojis, ka nekādas pārrunas ar šo «teroristu saujiņu» nenotiks, un turpināsies nesaudzīga cīņa, kamēr vien «šī nožēlojamo gļēvuļu banda» netiks iznīcināta. ▼
Attēlā: sarkanvēdera ugunskrupis
Arvien plašāku izplatību gūst smēķēšanas aizliegumi un ierobežojumi. Drīzumā arī pie Rīgas zoodārza vārtiem varēsim skatīt pilsētā tik ierasto ainu — neatkarīgi no laika apstākļiem zem klajas debess savam kaitīgajam ieradumam laiku velta uzņēmumā vai iestādē strādājošie. Šonedēļ rīkotā reidā Veselības veicināšanas valsts aģentūras (VVVA) un Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) pārstāvji ar zoodārza vadību panākuši vienošanos, ka zoodārzā būtu jāaizliedz smēķēt. Tomēr ne visi par šo ierosmi ir sajūsmā.
«Mūsu profesija tomēr saistīta ar nepārtrauktu atrašanos darba vietā,» norādījis dzīvnieks, kas savu sugu nevēlējās izpaust. «Iedomājieties, tagad, lai uzsmēķētu, mums būs jāpamet darba vieta un jādodas vairāki simti metru līdz vārtiem. Ko par to teiks apmeklētāji? Jau tā mums nemitīgi jāuzklausa sūdzības, ka kāds no dzīvniekiem nav aplūkojams. Reizēm dzirdamas pat tik absurdas apsūdzības, it kā dažu sugu dzīvnieku zoodārzā nemaz nebūtu, bet tiktu uzturēti tikai tukši krātiņi.»
Sašutumu pauduši vairāku sugu pārstāvji. Pēc neoficiālām ziņām visaktīvākie protestētāji ir kamieļu mājā, iespējams, arī tapīri un zebras. Dzīvnieki izplatījuši vēstuli, kurā norāda, ka sāks parakstu vākšanas kampaņu pret ierobežojumu ieviešanu. Zoodārza personāla viedokli vakardien līdz redakcijas slēgšanas laikam uzzināt neizdevās. ▼
Attēlā: viena no pēdējām Jānīša fotogrāfijām
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Veronika Lukšāne (77) vērsusies policijā ar iesniegumu par divu mazgadīgu bērnu pazušanu. Pensionāre nolēmusi celt trauksmi, jo bērni, kas dzīvo viņai kaimiņos, nav redzēti jau vairākus gadus. Ģimene, kurai bērni pazuduši, nav pieskaitāma pie nelabvēlīgajām, tomēr vecāki mēdzot šad un tad iedzert. Nereti ir gadījumi, kad ģimenes svinību laikā pie viņiem ierodas ciemiņi un dzied arī pēc pulksten 23. Par bērnu pazušanu neviens neliekoties ne zinis.
Jānis (8 gadi) un Elīna (5 gadi) agrāk mēdza rotaļāties pagalmā, ar savām jautrajām čalām sagādājot ne mazumu prieka vecajai sievietei: «Jānītis bija īsta zelta galva: gan matiņi gaiši, gan gudrs kā profesors! Bet Elīnīte vienmēr tik jauki smaidīja, kad lūdza man kādu bonbongu…»
Lukšāne policijai pauda aizdomas, ka zināms sakars ar bērnu pazušanu ir divām nepatīkamām personām, kas ievākušās kaimiņos pavisam nesen. Viena ir teju divmetrīgs skūtgalvis, kurš runā nesaprotamā žargonā un klausās mūziku, kas izklausās tā, it kā ciema kalējs dauzītu pa laktu un nepārtraukti lamātos. Jauneklis pagalmā skrūvē sarūsējušu auto, izmīda zāli un nolaista visas malas ar eļļu. Otra persona ir acīmredzami vieglas uzvedības meitene ar krāsotiem matiem un gredzeniem nāsīs, kura kopā ar viņai līdzīgām paziņām smēķē aiz mājas stūra un bāž izsmēķus Lukšānes rožu dobē. ▼
Attēlā: Vilnis Jēkabsons izjūt patiesu lepnumu
Kā paziņojusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, līdz 30. augustam visiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem, kas pārnāk no citas valsts pilsonības vai no nepilsoņa statusa, tiek piešķirta atlaide nodokļiem Ls 1000 apjomā jeb līdz Ls 100 gadā pirmos desmit gadus no pilsonības piešķiršanas brīža. Turklāt ir iespējams saglabāt iepriekšējo vārdu un uzvārdu!
Atlaide nodokļiem tiek aktivizēta no pirmā pilnā kalendārā gada. Neizlietotā nodokļu atlaide netiek pārnesta uz nākošo kalendāro gadu. Atlaide attiecas uz ienākumu nodokli. Nodokļu atlaides darbības laikā nav pieejamas citas atlaides, piemēram, nodokļu atlaide par attaisnotajiem medicīniskajiem vai mācību izdevumiem.
PMPL mums pastāstīja, ka vasara vienmēr ir bijusi «tukšais periods» naturalizēties gribētajiem, savukārt rudenī veidojas rindas, tāpēc sadarbībā ar VID un VSAA jau laikus iecerēta un pirmoreiz sekmīgi izveidota šāda akcija. Ideja esot aizgūta no mobilo sakaru operatoriem. «Mēs parēķinājām, ka, tāpat kā mobilo sakaru operatori, arī Latvijas valsts šādas akcijas laikā reāli nevienam neko nemaksās, bet summa izklausās iespaidīgi. Tad kāpēc gan neaktivizēt procesu?», retorisku jautājumu uzdeva PMLP priekšnieks Vilnis Jēkabsons. ▼
Attēlā: darāmā vēl daudz
Zemnieka Eižena Janelsiņa saimniecībā Dundagas pagastā rit vērienīgi darbi – rūc motorzāģi, šurpu turpu pārvietojas buldozeri un ekskavatori. Pamazām vien viņam piederošie zemes hektāri iemanto agrāko izskatu.
«Kad atguvu īpašumā savu vecvecāku zemi, te pavērās īsta bēdu ieleja,» stāsta Janelsiņš. «Kaut gan liela daļa teritorijas kopš padomju laikiem pasludināta par dabas liegumu, gadu gaitā īpašums aizaudzis ar mežu un krūmiem, bet skrajākās vietās sazēlusi pļava. Nekam tādam te nebūtu jābūt. Patiesībā šeit, kur mēs stāvam, ir senais jūras dibens, bet tur tālāk — tur esam atjaunojuši ceļojošās kāpas, kas padomju gados tika pilnībā iznīcinātas.» Janelsiņš ar lepnumu rāda smilšu paugurus, no kuriem pēc vairākus gadus ilguša neatlaidīga darba izdevies «izravēt,» kā viņš saka, visu gadsimtu gaitā saaugušo. Kaut gan paveikts jau daudz, pagaidām par pilnībā sakārtotu uzskatāma tikai kāda desmitā daļa no dabas lieguma teritorijas.
«Domāju, ka šim mērķim varētu piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus,» spriež Janelsiņš. Tikmēr vējš kāpās dziedošo smilšu mūzikas pavadībā griež trakulīgu deju. ▼
Attēlā: krāns paliek krāns, paši saprotat!
Atsaucoties uz Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vadītāja vietnieces Ingrīdas Brigitas Strodas aicinājumu Latvijas televīzijas (LTV) ziņu raidījumos biežāk iekļaut sižetus par vienkāršiem cilvēkiem, vienkāršais cilvēks Ēriks Klīve paudis gatavību sadarboties «kaut šodien».
«Vēl joprojām «Panorāma» ir Rīgas raidījums — ziņas parasti ir no Saeimas, valdības vai ministrijām. Vairāk nepieciešams rādīt, kā dzīvo mazais cilvēks,» uzskata Stroda.
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Ēriks Klīve ir pārliecināts, ka nosauktajiem kritērijiem pilnībā atbilst. «Augums man ir, tā teikt, krietni zem vidējā.» Arī viņš uzskata, ka LTV ziņās ir «pārāk daudz ļauna». «Es negrasos sūkstīties,» norādījis Klīve, «Man nav, par ko sūdzēties. Kaut kā dzīvot jau var.»
Mediju eksperts Sergejs Kruks paudis viedokli, ka līdz šim LTV ziņās visbiežāk parādījušies «vietējie klūdziņu pinēji vai citi daiļamatnieki», un tas noticis tikai «ķeksīša dēļ».
«Uzreiz varu teikt — neesmu nedz klūdziņu pinējs, nedz daiļamatnieks. Ko domājies, es divdesmit piecus gadus uz krāna. Krāns paliek krāns, paši saprotat!» strikti paziņojis Klīve. «Arī par nekādu ķeksīti nevar būt ne runas! Ar ķeksīti vien būs par maz. Sausa runa, tā teikt.»
Par jautājumiem, kas attiecas uz nacionālā pasūtījuma izpildīšanu ziņu jomā, NRTP iecerējusi 13. jūlijā runāt ar LTV vadību. Tad arī tiks apspriestas iespējamās vienkāršā cilvēka kandidatūras. ▼
Kā ziņo «Associated Press», kāds 19 gadus vecs vjetnamietis beidzot nomainījis vārdu. Līdz šim viņu sauca Mai Phat Sau Nghin Ruoi (samaksāju naudas sodu sešu tūkstošu un piecu simtu apmērā). Minētais naudas daudzums aptuveni līdzinās 60 ASV centiem. Vārda izvēle bija viņa tēva protests pret varas iestāžu bargo sodu, kad ģimenē piedzima piektais bērns. Vārda dēļ jaunietim gandrīz 20 gadus nācās ciest no vienaudžu ņirgām.
Vjetnamā, kurā mīt 83 miljoni iedzīvotāju, valda stingri likumi, kuru mērķis ir panākt, lai ģimenē būtu tikai divi bērni.
Vjetnamieša jaunais vārds ir Mai Hoang Long (zelta pūķis). ▼
Attēlā: trase atkal gaida rīdziniekus
9. jūlijā Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) atklāja vasaras sezonu pirmajā mākslīgā sniega slēpošanas trasē Rīgā, Uzvaras parkā. Šī ir pirmā slēpošanas trase pasaulē, kas darbosies tik karstā laikā.
Trases darbības atjaunošanu finansējusi Rīgas dome, piešķirot vairāk nekā 700 tūkstošus latu. Nauda izmantota ārkārtīgi jaudīgu sniega ražošanas un apkārtējās vides dzesēšanas iekārtu, trašu sagatavošanas tehnikas un slēpošanas inventāra iegādei, kā arī trases uzturēšanas izmaksu segšanai. Mākslīgās trases atjaunošanas mērķis ir dot iespēju pilsētas iedzīvotājiem arī vasarā fiziski aktīvi atpūsties netālu no mājām, nebraucot uz eksotiskiem slēpošanas kūrortiem.
Trasē mākslīgi izveidoti pacēlumi un kritumi, lai slēpošana nebūtu tik vienmuļa. Trases garums ir 1,5 km. Tāpat ierīkots inventāra nomas punkts, ģērbtuves un dušas telpas, bet tiem, kam laika apstākļi vēl nešķiet pietiekoši ekstrēmi — pirts.
Laipni aicināti visi interesenti un slēpotgribētāji! ▼
Attēlā: kvalitatīvi ceļi Latvijā vēl ir retums
Jaunajiem ceļiem turpmāk būs nepieciešama stingrāka kontrole un uzraudzība, piektdien, apmeklējot Kaļķu ielu un Bulduru pludmali, secināja Satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP). Ministrs līdz šim saņēmis jau vairākas sūdzības par ceļu kvalitāti, tāpēc klātienē apmeklēja vietas, kur meiteņu ceļus var redzēt īpaši lielā skaitā.
Atklājās, ka bērnībā nepietiekami uzņemtā kalcija un vitamīnu dēļ meiteņu ceļi atsevišķās vietās deformējas un to ārmalas nav nostiprinātas, tāpēc gaita ir nestabila.
Peters žurnālistiem uzsvēra, ka pašlaik nav nepieciešams meklēt kādu vainīgo, bet kopīgi risināt situāciju un panākt uzlabojumus nākotnē. Turpmāk būšot nepieciešama stingrāka kontrole un iekšējās konkurences paaugstināšana.
Ministram jau notikusi tikšanās ar ES valstu vēstniekiem, lai iepazīstinātu ar vietējo nozari un rosinātu ārvalstu kompāniju piedalīšanos vietējos ceļu projektos. «Iespējamā ārvalstu kompāniju piesaistīšana nav pašmērķis. Mēs gribam konkurences un kvalitātes palielināšanos vietējā ceļu tirgū,» uzsvēra ministrs. ▼
Attēlā: praida jaunais karogs
TB/LNNK valde šodien pieņēmusi geju un lesbiešu organizācijas «Mozaīka» priekšlikumu kļūt par Rīgas praida ģenerālsponsoru. Kā mums pastāstīja tēvzemiešu birojā, galvenais iemesls šādam lēmumam ir bijusi iespēja sasniegt gandrīz visus partijas atbalstītājus, iztērējot salīdzinoši nelielu summu.
«Ar to mēs negribam teikt, ka mūsu elektorāts ir geji un lesbietes. Tieši otrādi! Bet mēs esam pārliecināti, ka mūsējie ar īpašu degsmi sekos līdzi notikumiem praida laikā un nepalaidīs garām pat vissīkāko detaļu,» skaidroja TB/LNNK valdes loceklis Pēteris Tabūns.
PATIESI! vaicāja Tabūna kungam, vai tiesa, ka TB/LNNK ir apsteidzis Latvijas Pirmo partiju, kas arī vēlējās kļūt par ģenerālsponsoru un izmantot violeto krāsu, bet nespēja panākt vienošanos ar «Mozaīku», jo gribēja šo krāsu pārcelt uz karoga vidu.
«Es par to neko nezinu. Bet, ja tas tā patiešām ir, tad es nebrīnīšos, ja LPP mēģinās izgāzt dusmas par neveiksmi, visādi noķengājot praidu,» secināja Tabūns. ▼
Kā ziņo «Reuters», Indijas pilsētā Kolkatā 25 gadus vecajam elektriķim Sambhu Rojam atdalījusies galvaskausa augšpuse. Simtiem cilvēku ir sapulcējušies slimnīcā, lai vērotu, kā Sambhu ar roku pietur kaulu, neļaujot tam nokrist pavisam.
Pagājušajā gada oktobrī indietis saņēma augstsprieguma sitienu, kas apdedzināja viņa galvas augšpusi. Apdegušajā vietā asinsapgāde apstājās, tāpēc skalps atmira un nokrita. Vēlāk apdegušajā vietā atmira arī kauli un kļuva vaļīgi. Tā kā kaulu veidojošā plēve ir saglabājusies, tagad zem vecā kaula sācis augt jauns. Mediķi apgalvo, ka notikušais nav nekas neiespējams, bet tā notiekot ārkārtīgi reti.
Sambhu ir nolēmis neatdot veco kaulu slimnīcai. «Mans galvaskauss padarīja mani slavenu!», viņš teica ziņu aģentūrai. ▼
Attēlā: zāģu krāsa koalīcijā izsauca plašas debates
Ceturtdienas rītā Rīgas Botāniskajā dārzā notikušais asiņainais uzbrukums cilvēkiem sagrāvis trauslās cerības uz mieru un apstiprinājis pesimistisko viedokli, ka koku kaujinieku aktivitātes pašas no sevis nebeigsies. Koku uzbrukumā tikuši nogalināti ne mazāk kā 66, bet ievainoti ap 100 cilvēku. Tas bijis pats nežēlīgākais koku uzbrukums beidzamo nedēļu laikā.
Jau agrāk koki laiku pa laikam ir īstenojuši šādus plaša mēroga terora aktus, kā arī neskaitāmus mazākus uzbrukumus. Šīrīta traģēdija beidzot ir likusi Rīgas pilsētas domei ieklausīties rīdzinieku balsīs vairāk nekā koku iemidzinošajā šalkoņā. Pieņemts lēmums, ka jau uzsāktā cīņa ar kokiem pilsētā jāturpina ar daudzkārt lielākiem spēkiem nekā līdz šim.
Rīgas pašvaldības aģentūras «Rīgas dārzi un parki» pārstāvis Māris Kaminskis norādīja, ka dažu īpaši bīstamu koku iznīcināšana Kuldīgas ielā esot uzskatāma par izcilu panākumu, tomēr tas ir tikai cīņas sākums. Tieši tāpat esot nepieciešams uzvarēt visus pārējos kokus un krūmus: «Vai nu mēs, vai viņi. Cita ceļa nav, jo iesaistīties sarunās ar kokiem ir bezjēdzīgi: jau vairākus gadus veltīgi gaidām koku atbildi uz mūsu miermīlīgajiem priekšlikumiem.»
Cīņā iesaistītie cilvēki pastāstīja, ka esot noskaņoti optimistiski un ticot uzvarai. Pēdējā gada laikā esot arī krietni uzlabojusies apgāde. Kaujās tiek izmantoti pilnīgi jauna parauga motorzāģi un cirvji, kas sevi jau lieliski pierādījuši Brazīlijā — cīņās pret ārpus likuma pasludinātajām lietusmeža koku Zaļajām Brigādēm. ▼
