Arhīvs: 2006. gada jūnijs
Attēlā: to nedrīkst pieļaut
Kā liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un Socioloģijas institūta jaunākie pētījumi, sabiedrības novecošana Latvijā iegūst aizvien šausminošākus apmērus. Izmērot šī procesa ātrumu, atklājās, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs katru gadu noveco aptuveni par 12 mēnešiem. Īstermiņā šīs pārmaiņas nav tik jūtamas, tomēr, raugoties vairāku gadu desmitu perspektīvā, valsts ekonomika tiks smagi iedragāta. Tagadējie pieaugušie cilvēki, jaunieši un pat bērni pamazām kļūs slimi un darbanespējīgi, uzveļot pārējai sabiedrībai rūpju nastu.
Lai apturētu šo procesu, zinātnieki ir izstrādājuši pasākumu kompleksu, kas paredz ikvienam 18 gadu vecumu sasniegušam Latvijas iedzīvotājam ik pēc diviem gadiem personas kodā un pasē mainīt dzimšanas datumu, pārceļot to par vienu gadu uz priekšu. Tādējādi būs iespējams ar minimālām izmaksām palēnināt novecošanas procesu valstī veselas divas reizes.
Kā pastāstīja institūta direktore, īst. loc. Dr. habil. filoz. Maija Kūle, jaunā ideja arī ārzemēs tiek uztverta ļoti atsaucīgi: «Nesen pabijām Krievijā. Kad pastāstījām par savu risinājumu, krievu kolēģi ārkārtīgi nopriecājās, un tūlīt pat vēlējās uzzināt par mums vairāk, apvaicājoties, vai mēs patiešām esam no Latvijas, nevis no Igaunijas.» ▼
2006. gada 30. jūnijs • Kategorija: Zinātne • Pievienot komentāru
Attēlā: rakstība pārmaiņu gaidās
Valsts valodas komisija, izvērtējusi valsts valodas situācijas pārmaiņas Latvijā un iepazinusies ar ārvalstu pieredzi, informē sabiedrību, ka steigšus jāmaina daudzu latviešu valodas vārdu rakstība.
Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs pavēstīja, ka «vismazāk mums būtu vajadzīgs nonākt angļu vai franču valodas bēdīgajā situācijā, kad izruna un rakstība atšķiras tik ļoti, ka runa jau ir par divām dažādām valodām».
Latviešu mutvārdu valodai dabiski attīstoties, rakstība ir palikusi uz vietas. Tā, piemēram, jau sen vairs netiek lietoti tādi vārdi kā «vajadzība», vairums skaitļa vārdu savienojumu, piemēram, «divdesmit divi», nedēļas dienu nosaukumi «piektdiena», «sestdiena», «svētdiena», ģeogrāfiskie nosaukumi, piemēram, «Sigulda». To vietā, kā katrs var pārliecināties pats, pamēģinot tos izrunāt un salīdzināt ar oficiālo rakstību, ir nākuši vārdi «vaicība», «diuzmidiu», «piegdiena», «sezdiena», «svēdiena» un «Sigūlda». Situācija ir kritiska. Tikai viens piemērs no daudziem: bijušā «četrdesmit» vietā paralēli izveidojušies veseli divi jauni vārdi — «čēzmit» un «čeēsmit».
Lai padarītu pārmaiņas kontrolējamas, Valsts valodas komisija ir nolēmusi sākt ar situācijas izvērtējumu un lūdz kultūras darbiniekus sūtīt uz e-pasta adresi valoda@president.lv visus latviešu valodas vārdus, kam rakstība atšķiras no izrunas, pievienojot ieteikumus jaunajai rakstībai. ▼
2006. gada 29. jūnijs • Kategorija: Kultūra • Pievienot komentāru
Attēlā: varbūtējā palīdzības vieta
Dievs paziņojis, ka beidzot palīdzēs latviešu tautai. Kā zināms, daudzus gadus skanējusī lūgšana
„Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,
Visai latviešu tautai,
Saved to mājās pie Daugavas krastiem,
Saved to mājās.»
ilgu laiku palika bez atbildes. Īpaši bieži tā bija dzirdama XX. gadsimta 80. gadu nogalē Ievas Akurāteres izpildījumā, taču Dieva viedokli tolaik uzzināt tā arī neizdevās.
«Visam savs laiks,» tagad paziņojis Tas Kungs un piebildis, ka pie palīdzēšanas ķeršoties jau «vistuvākajā laikā». «Nekas vēl nav nokavēts,» norādīts presei izsūtītā paziņojumā. «Tagad palīdzība ir nepieciešama vairāk nekā 80. gados. Šobrīd tik daudz latviešu mīt citās zemēs, piemēram, Īrijā, ka savešana mājās pie Daugavas krastiem ir uzskatāma par prioritāti numur viens.»
Dievs noliedza savu aktivitāšu saistību ar kādu no politiskajām partijām vai tuvajām Saeimas vēlēšanām, tomēr atzina, ka lēmumu mazliet pasteidzinājušas īru lūgšanas. ▼
2006. gada 28. jūnijs • Kategorija: Reliģija, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: gaidot jaunus, svarīgus signālus
Ārpuszemes saprāta meklēšanas institūts (SETI) beidzot atšifrējis tā dēvēto «Wow!» signālu, kas 1420 MHz frekvencē 1977. gadā tika uztverts Ohaio štata radioobservatorijā. Turpmāko gadu laikā visi mēģinājumi uztvert šo signālu atkārtoti bija veltīgi.
Aptuvenais signāla saturs ir šāds: «Sludinājums. Aicinām [nosacīts mūsu galaktikas apzīmējums] iedzīvotājus darbā par baktērijām mūsu [nesaprotams apzīmējums] solārās sfēras notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Darba pienākumi: attīrīt notekūdeņus no mūsu rases ekskrementiem — kristāliskā oglekļa [dimantiem], kas vienlaicīgi būs arī atalgojums par darbu. Uz darba interviju jāierodas pēc trim galaktiskajām dienām pa kreisi no [nosacīts mūsu galaktikas apzīmējums] centra melnā cauruma grupās pa desmit miljardiem. Ņemiet vērā, ka gribētāju ir pietiekoši daudz, tāpēc otrreiz neatkārtosim.» ▼
2006. gada 27. jūnijs • Kategorija: Ārzemēs, Zinātne • 1 komentārs
Attēlā: vēstniecības foto
Kā apstiprinājusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, vakardien Berlīnē notikuša incidenta laikā no ksenofobiski noskaņotu vāciešu uzbrukuma cietis mūsu valsts pilsonis, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Valts Šulcs, kurš bija devies uz Vāciju klātienē vērot Latvijas izlases sniegumu pasaules čempionātā futbolā un pierādīt, ka latviešu fani ir vislabākie pasaulē.
Šulcs neprot ne vācu, ne angļu valodu, bet viņam izdevās iegādāties lidmašīnas biļeti uz Berlīni, pateicoties aviokompānijas «EasyJet» mājaslapai internetā, kas pieejama arī latviski. Nokļuvis Berlīnē, viņš nespēja atrast vietu, kur nopirkt biļeti uz mūsu izlases spēli. Sapratis, ka vācieši ir naidīgi noskaņoti un nevēlas ne vien pārdot biļeti, bet pat atklāt spēles norises vietu, Šulcs nolēma pirms došanās atpakaļ uz lidostu uzmeklēt skulptūru «Čurājošā nāriņa» — slaveno Berlīnes simbolu, kuru viņš jau sen bija vēlējies apskatīt.
Kā mums pastāstīja Latvijas vēstniecībā Vācijā, incidents sācies drīz pēc tam, kad Šulcs vāciešiem, kas bārā skatījās futbola spēli, mēģināja uzskatāmi parādīt, kuru kultūras objektu viņš meklē.
Latvijas vēstnieks Mārtiņš Virsis iesniedzis protestu Vācijas valdībai, kā kompensāciju pieprasot piešķirt Šulcam bezmaksas biļeti uz kādu no Latvijas spēlēm čempionātā, kā arī nodrošināt apsardzi leģendārās skulptūras apmeklējuma laikā. ▼
2006. gada 26. jūnijs • Kategorija: Ārzemēs • Pievienot komentāru
Attēlā: Vaira Vīķe-Freiberga tusiņā kopā ar draudzenēm
Vīķe-Freiberga aicina šonakt dziedāt Jāņu dziesmas, jo «bez tā Līgo nebūs». Bet, lai atraisītos kā nākas, ar alu varot nepietikt. Tāpēc Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iesaka līgotājiem uzmanīties ar alus dzeršanu un nekādā gadījumā nesēsties pie stūres alkohola reibumā.
«Alus jau neko daudz nereibina. Iedzers vienu kausu, divus, trīs, bet nevienā acī, klāt jau rīts, un Jāņi pagalam,» viņa pastāstīja. «Ja dzert, tad kārtīgi, kā mums latviešiem kopš sendienām ierasts.»
«Es ieteiktu arī nesēsties pie stūres dzērumā,» teica prezidente, norādot, ka lēmums braukt dzērušam var būt traģisks: «Soda punkti, atņemta vadītāja apliecība, cietums… Es tajā neredzu nekā patīkama. Ir dažādi citi risinājumi, piemēram, mākslīgās narkotikas — metamfetamīns vai LSD, ko policija nespēs tik viegli konstatēt.»
Prezidente arī mudināja vecākus, it īpaši vīriešus svinību laikā uzmanīt un neizlaist no acīm atvases, bet tikai gadījumā, ja ir pārliecība, ka tie patiešām ir viņu īstie bērni. ▼
2006. gada 23. jūnijs • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: Nils Melngailis strauji virzās uz priekšu
«Lattelecom» sagādājis patīkamu pārsteigumu visiem, un visvairāk jau saviem tagadējiem klientiem, atkal mainot nosaukumu. Jaunais nosaukums būs «Lattelecox».
Kā presi informēja «Lattelecox» valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, nosaukuma atkārtotā maiņa ir atrisinājums intrigai, kāpēc «Lattelekom» savā nosaukumā izmainīja tikai vienu burtu: «Visi mūs līdz šim pazina kā visgarlaicīgāko uzņēmumu Latvijā. Tāpēc mēs ik pēc laika mainīsim nosaukumu — pa vienam burtam. Lai paliek noslēpums, kāds izskatīsies gala nosaukums. Iespējams, mēs paši to vēl nezinām.»
Par spīti tam, ka ideja ir radusies, pateicoties vairākas dienas ilgai dzeršanai kopā ar «Lattelecox» apkalpojošās reklāmas aģentūras vadošajiem darbiniekiem, ambīciju pārpilnais Amerikas latvietis apgalvo, ka visi lēmuma aspekti ir rūpīgi pārdomāti: «Interese, ko izraisīs šis process, daudzkārt atpelnīs «Lattelecox» logotipa, izkārtņu, blanku, automašīnu, vizītkaršu un tā tālāk daudzkārtēju pārveidošanu, jo šī realitātes šova PR vērtība gan Latvijā, gan pasaulē — un tieši starptautiskais tirgus ir gaidāmo «Lattelecox» panākumu augsne — būs neaprakstāma. Pēc mūsu aplēsēm, tie kā minimums ir simt miljoni dolāru. Paies tikai pāris mēneši, un mēs būsim apsteiguši Komercbanku, kas mainījusi nosaukumu tikai trīs reizes. Varat iedomāties, kas būs pēc gada? Beidzot kāds Latvijas uzņēmums manā vadībā būs spējis mārketinga jomā paveikt kaut ko pasaulē vēl nebijušu!» ▼
2006. gada 22. jūnijs • Kategorija: Ekonomika, Tehnoloģija • Pievienot komentāru
Attēlā: es nolieku savas vieglās dienas
Tautas partijas (TP) dibinātājs un tagad «ierindas biedrs ar biedra karti Nr. 270» Andris Šķēle, kas politikā jau ilgāku laiku aktīvi nedarbojas, tomēr izstrādāja TP vēlēšanu programmu, nupat pabeidzis darbu arī pie partiju «Jaunais laiks», Latvijas Pirmās partijas un savienības «Latvijas Ceļš» programmām.
Tomēr vasara Šķēlem aizritēšot spraigā darbā — līdz vēlēšanām jāpagūst izstrādāt arī partijas «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» programma, dienaskārtībā esot arī Zaļo un zemnieku savienības programma. ▼
2006. gada 21. jūnijs • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: tuvojas īpašas sirsnības laiks
Valsts veselības aprūpes iestāžu darbinieki ar nepacietību gaida gadskārtējo orgānu ražu, ko varētu nest Jāņu brīvdienas un tajās par tradīciju kļuvusī braukšana dzērumā. «Mums ir vairāki pacienti, kas gaida uz nieres pārstādīšanu, tāpat ir milzīgs skaits pacientu, kam nepieciešamas mazāk nozīmīgu orgānu vai audu transplantācijas,» PATIESI! pastāstīja Stradiņa klīniskās slimnīcas galvenais ārsts Māris Pļaviņš.
«Kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, tieši Jāņi ir vispateicīgākais transplantācijai izmantojamo orgānu pļaujas laiks. Pārsteidzošā kārtā visīsākajās gada naktīs ievāktie donoru audi un orgāni krietni vien retāk izraisa komplikācijas, un pacientu izveseļošanās procents pēc transplantācijas ir viens no augstākajiem, ja salīdzinām ar citu valstu praksi,» pastāstīja Pļaviņš. Piemēram, kā vēsta kāds nesens pētījums, ASV mediķi paļaujoties uz orgāniem, ko nodrošina jaunie autobraucēji, kas savus jaudīgos spēkratus visbiežāk tā pa īstam sāk iemēģināt vasaras sākumā, tomēr latviešu speciālisti uzskata, ka tā ir kļūda, jo «orgāniem jau arī tomēr jāļauj nobriest un nogatavoties. Tas ir gluži tāpat kā ar siena pļauju — neviens neiet pļavā jau maijā, bet nogaida līdz vasaras vidum.»
Kā PATIESI! noskaidroja LR Veselības ministrijas Katastrofu medicīnas centrā, Jāņu naktī un nākamajā dienā darbosies īpašs Orgānu štābs, kas koordinēs transplantācijai derīgo jauno orgānu ražas novākšanu, apstrādi un sadali pa veselības aizsardzības iestādēm.
Tāpat kā citus gadus, akciju popularizēs vērienīga reklāmas kampaņa «Dzer, brauc, pievienojies!» ▼
2006. gada 20. jūnijs • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: A. Loskutova skatiens
Vakar Kopenhāgenas lidostā KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs bezkaunīgi paskatījās acīs nejauši satiktam pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājam Jurim Zariņam (personas kods 060371-11615), kurš vēlējās palikt anonīms. Anonīmā persona sašutusi pastāstīja PATIESI!, ka «tas ir sīkums, ka Loskutovs paralēli KNAB vadīšanai kaut kā pamanās strādāt arī kā pasniedzējs, ka viņa politiskās simpātijas acīmredzami ietekmē viņa darbu un ka viņš pēdējā laikā ir pamatīgi pieņēmies svarā, kas mazliet nepiestāv tādas savā būtībā ātras un muskuļotas iestādes kā KNAB vadītājam. Tas mani neuztrauc, tāpat kā vairumu Latvijas iedzīvotāju. Bet, kad viņš tā kaut kā baigi ieskatās man acīs, it kā es būtu sazin kāds nešpetns korumpants, to es necietīšu!»
A. Loskutova okulista viedokli mums noskaidrot neizdevās. ▼
2006. gada 19. jūnijs • Kategorija: Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: debesu sfēras pārbaudē atklājās nepilnības
Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) uzdevis Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu vadītājiem līdz mēneša beigām sagatavot darbības plānu, lai sauktu pie atbildības Lielā Sprādziena sarīkotājus.
«Universālveikals «Centrs»? 11. septembris? Hirosima? Tie salīdzinājumā ir nieki! Lielā Sprādziena teorija ir pierādīta, bet saukt noziedzniekus pie atbildības neviens no iepriekšējiem iekšlietu ministriem nav uzskatījis par vajadzīgu. Būtu interesanti uzzināt, kāpēc? Kādas intereses šeit darbojas?» vaicā ministrs.
Jaundžeikars septiņu mēnešu laikā, kopš pilda savus pienākumus, esot novērtējis darbu iekšlietu sistēmā un uzskata, ka dienestu un struktūrvienību vadītājiem ir jābūt skaidram un uz taustāmām lietām balstītam redzējumam, ko nedrīkst aizmiglot abstraktas teorijas.
«Iedomājieties — policistam piedāvā kukuli. Vai šādā brīdī iekšlietu sistēmas darbinieks drīkst sākt prātot par to, ka Visums ir bezgalīgs un kukulis salīdzinājumā ar to ir vien tāds sīkums? Tas būtu «bezpreģels»! Pēc tā, ko samāca mūsu skolās, nav brīnums, ka Iekšlietu ministrijai paredzētie budžeta līdzekļi pazūd kā melnajā caurumā.»
Saskaņā ar Jaundžeikara ieceri, lai novērstu atkārtotu Lielo Sprādzienu, nepieciešams reorganizēt Visumu, sākot ar iekšlietu sistēmu. Drošāka Visuma centrā būs Zeme, ap kuru riņķos Saule, Mēness un planētas. Zemi aptvers ložu necauršaujama kristāla sfēra. Lai zvejniekiem, medniekiem un vācējiem tumšās naktīs būtu vieglāk atrast ceļu mājup, sfērā tiks iestiprinātas mazas gaismiņas — zvaigznes. ▼
Attēlā: vīna dārzā
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Kalnāgrūdējs, kurš jau gadu aizraujas ar vīnu degustāciju, ir pārliecināts, ka Austrālijas vīna «Kangaroo Ridge White Shiraz» bagātīgajā buķetē sajutis ķengura urīna noti. Lai veiktu šo brīnišķīgo atklājumu, vīnzinim bija nepieciešams rūpīgi degustēt četras pudeles dižciltīgā dzēriena.
«Es jau sen prātoju, kā rodas Austrālijas vīnu īpašā garša. Vīnoga taču arī Austrālijā ir vīnoga. Tātad garšu ietekmē unikāli vietējie apstākļi. Un kas tie būtu Austrālijā? Protams, ka ķenguri. Šie simpātiskie dzīvnieki pastaigājas starp vīnogulājiem un urinē uz tiem! Paceliet vīna glāzi pret gaismu un paskatieties uz šo piesātināto, zeltaino toni! Ne velti arī uz etiķetes ir redzams ķengurs, nevis vīnogu ķekari vai kāda Austrālijas ainava. 2002. gada vīnā šī smalkā garšas nianse ir īpaši skaidri jūtama. Esmu pārliecināts, ka togad kāds ķengurēns ielavījās vīnogu spiešanas cehā un ietaisīja tieši lielajā rezervuārā,» Kalnāgrūdējs piecos no rīta aizrautīgi stāstīja citiem vīnziņiem, kuri pie galda bija aizmiguši jau pirms kādas pusstundas. ▼
2006. gada 16. jūnijs • Kategorija: Daba, Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: tagadējie LNSO mūziķi 1926. gadā
Ielūkojies bezdibenī, kas Nacionālā teātra (NT) ieņēmumus šķir no izdevumiem un secinājis, ka teātris nespēj pats sevi uzturēt, Ojārs Rubenis apsver iespēju vairs neturpināt darbu NT direktora amatā. Ojāram Rubenim jau tikuši izteikti vairāki darba piedāvājumi, viens no tiem esot Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta amats.
Jau ziņots, ka aptaujā, kas koncertsezonas nobeigumā veikta LNSO mūziķu vidū, par turpmāko sadarbību ar diriģentu Gintu Glinku nobalsojuši tikai desmit no 84 aptaujas dalībniekiem. Neapmierinātie mūziķi Glinkam pārmetuši neizkoptu diriģēšanu, kas radot stresu mūziķiem mēģinājumos un koncertos. Strīds par kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) izraudzītā galvenā diriģenta palikšanu amatā vai atstādināšanu turpinās jau vairākas nedēļas.
Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātām ziņām konfliktam beidzot rasts risinājums. Gintam Glinkam no LNSO galvenā diriģenta amata ļaus aiziet, bet viņa vietā varētu stāties Ojārs Rubenis, kurš jau kopš darba operā esot «nopietni saslimis ar mūziku». Ar šādu risinājumu apmierināti ir arī vairums LNSO mūziķu. «Viņš tomēr ir sabiedrībā pazīstams cilvēks,» norādījis LNSO mākslinieciskās domes domnieks un trombonu grupas koncertmeistars, Vītola Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Boļeslavs Voļaks. ▼
2006. gada 15. jūnijs • Kategorija: Kultūra • Pievienot komentāru
Attēlā: A. Eglona prezentācija starptautiskajā mūzikas gadatirgū Losandželosā
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Aloizs Eglons (36) beidzot pabeidzis darbu pie gaismas mūzikas iekārtas jeb tā dēvētās «gaismenes», kuras izstrādi bija sācis pirms divdesmit gadiem.
«Ta nu sanācis, ka tas man tāds mūža darbs,» neslēpjot savu sajūsmu, stāsta A. Eglons. Viņa istabā no lenšu magnetofona skan «Status Quo» skaņdarbs «In The Army Now», bet pie sienas mūzikas ritmā mirgo sarkanas, zilas un dzeltenas spuldžu virtenes.
Doma par «gaismenes» izveidi A. Eglonam dzimusi vēl 1986. gadā, drīz pēc epizodiska diskotēkas «Maratons» apmeklējuma: «Viņiem tur bija tās lampiņas, tās skrienošās gaismas, un es jau tad sāku prātot, kā gan to varētu dabūt gatavu.»
Sākotnēji Aloizs Eglons, kuram pirms tam nebija nekādu ar šo nozari saistītu priekšzināšanu, bija mēģinājis iekārtā izmantot tā dēvētos dienasgaismas spuldžu «starterus». «Pagāja zināms laiks, kamēr sapratu, ka ar tiem nav nekāda aršana,» pieredzē dalās A. Eglons. «Viņi tikai tās lampiņas mirkšķina uz labu laimi, nekādu sistēmu tur ieviest nav iespējams.» Bet laiks tikmēr neglābjami bija zaudēts.
Pēc daudziem neveiksmīgos mēģinājumos aizritējušiem gadiem A. Eglons laimīgas nejaušības rezultātā atrada vecu žurnāla «Моделист-Kонструктор» numuru. «Protams, ne viss no tā man derēja, šo to vajadzēja pielāgot, šo to izgudroju pats,» ne bez lepnuma tagad atzīst A. Eglons. Visus iekārtas uzbūves smalkumus viņš neizpauž, norādīdams, ka tas ir viņa komercnoslēpums.
«Tomēr pats galvenais noslēpums ir tas, ka ikviens sapnis reiz piepildās,» smej A. Eglons un ar vieglu rokas kustību izmaina istabā valdošo vizuāli-muzikālo noskaņu. ▼
2006. gada 14. jūnijs • Kategorija: Mūzika, Tehnoloģija • 1 komentārs
Attēlā: ārsti glābj vīrusa upuri
Aizdomas par cilvēku inficēšanos ar datorvīrusu pirmoreiz radās jau tālajā 1997. gadā Honkongā. Toreiz 18 cilvēki tika inficēti ar noslēpumainu slimību, par kuru bija aizdomas, ka to izraisījis tas pats vīrusa «BD The Flu» celms, kas tobrīd bija paralizējis tūkstošiem datoru visā pasaulē. Kaut gan tieša datorvīrusa un cilvēku saslimšanas saistība netika pierādīta, sešiem no inficētajiem slimība beidzās letāli. Tālāki molekulāri ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka vīruss bija «pārlēcis» tieši no datoriem uz cilvēkiem. Tika novērota arī infekcijas pārnešana uz medicīnas darbiniekiem, tomēr tas neizraisīja smagu saslimšanu. Visu Honkongas datoru ātra iznīcināšana (aptuveni 1,5 miljoni datoru) trīs dienu laikā samazināja iespēju infekcijai izplatīties tālāk tieši uz cilvēkiem un, iespējams, novērsa pandēmiju.
Tomēr vīrusa draudi nav mazinājušies. Pērn Kanādā ar to inficējušies 5 cilvēki, kuriem konstatēts šī paša datorvīrusa izraisīts konjunktivīts. Ziņojumi par infekcijas uzliesmojumiem pienāk arī no Vjetnamas, Ķīnas, Indonēzijas un Taizemes. Kā zināms, tieši Austrumāzijas valstīs atrodas daudzas ar informācijas tehnoloģijām saistītas ražotnes. Taizemē šogad saslimšana ar bīstamo datorvīrusu konstatēta jau četriem cilvēkiem, no kuriem trīs ir miruši.
Pagaidām reģistrētais salīdzinoši mazais ar «BD The Flu» celma vīrusu saslimušo cilvēku skaits, salīdzinājumā ar ievērojamo inficēto datoru skaitu, liecina, ka pagaidām vēl vīrusa transmisija no datoriem uz cilvēkiem nav viegli iespējama. Tomēr infekcijas izplatīšanās datoru vidū palielina tiešas cilvēku inficēšanas iespēju. Tiek uzskatīts, ka labvēlīgi apstākļi, lai rastos antigēnu pārbīdes, ir vietās, kur cilvēki dzīvo tajās pašās telpās, kurās tiek izmantoti datori. Vakcīna pret «BD The Flu» celma izraisīto saslimšanu pagaidām vēl nav izstrādāta. ▼
2006. gada 13. jūnijs • Kategorija: Ārzemēs, Tehnoloģija • Pievienot komentāru
