Kategorijas «Daba» arhīvs
Attēlā: dzīvnieks pozē PATIESI! korespondentam
Kā intervijā PATIESI! pastāstīja t. s. Roņu salas lācis, kurš šobrīd jau ir aizpeldējis līdz Kurzemes krastam un atjauno spēkus Dundagas apkaimē, līdzšinējie peldējumi ir bijuši tikai treniņš pašam galvenajam pārbaudījumam — posmam no Ventspils līdz Visbijai.
Limbažu pagastā dzimušais un augušais lācis savu jaunību ir pavadījis netālu no kādas lauku sētas, kurā mitinājušies grupas «Jumprava» daiļrades cienītāji. Praktiski katru dienu viss tuvējais mežs ir dārdējis dziesmas «Peldētājs» skaņās.
«Kā redzat, ciešā saskare ar cilvēkiem ir ļāvusi man iemācīties diezgan ciešami sazināties latviski. Starp citu, Igaunijā es piedzīvoju smagu lingvistisku vilšanos, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ pametu salu. Reizē ar latviešu valodas zināšanām manī deg vēlēšanās īstenot šo cēlo sapni — peldējumu pāri visai Baltijas jūrai!» ar lepnumu pavēstīja muskuļotais dzīvnieks. Tāpēc pagājušajā ziemā lācis ir uzdrošinājies pa ledu doties atklātā jūrā, lai pārbaudītu savas spējas.
Ņemot vērā ziemas tuvumu, lācis ir gatavs rīkoties pēc viena no diviem aprobētajiem scenārijiem: vai nu visas Baltijas jūras aizsalšanas gadījumā šoziem doties uz Gotlandi pa ledu un vajadzības gadījumā peldus pārvarēt tikai nelielus ceļa posmus, vai arī sagaidīt nākošo vasaru, lai peldētu pa siltu ūdeni. ▼
2006. gada 11. oktobris • Kategorija: Daba • 1 komentārs
Attēlā: putniņš gatavojas pārknābt dzeloņdrāti
Saskaņā ar azartiska Latvijas dabas zīmju pētnieka, vairākkārtēja putnu dziesmu atšifrētāja, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja Visvalža Zebiekstes (32) apkopotajiem šī gada akustiski melodiskajiem mērījumiem, lakstīgalas visos Latvijas novados, izņemot Olaines pilsētu un dažas apdzīvotās vietas Lielupes lejtecē, šogad mainījušas dziedāšanas stilu. Noskaņa esot kļuvusi izteikti depresīva.
Kā sarunā ar PATIESI! viņš raksturoja izmaiņas, «ja agrāk lakstīgalas dziedāja apmēram šādi: «Ak, nāc pie manis, mana kolosālā lakstīgaliņa, nodarbosimies ar trakulīgu seksu, lai dzimst forši bērneļi šajā pasakainajā novadā!», tad šogad dziesma skan kā: «Nu labi jau labi, velcies šurp, vecā. Kas mums cits atliek, te tāpat nekā cita nav, ko darīt, pirms pārcirsts nabadzības mezgls, ja gadījumā mēs nenomirsim vēl pirms tam.»»
Kā iemeslu dīvainajam faktam, ka lakstīgalas dažos Latvijas apvidos dziedājušas savādāk, talantīgais zinātnieks izvirzīja hipotēzi, ka Olainē kāds joprojām slepeni nodarbojas ar sintētisko narkotiku ražošanu un procesa blakusprodukti neattīrīti nonākot upju sistēmā. Iespējams, tas notiekot ar Gundara Bērziņa (TP) ziņu.
V. Zebiekste Saeimas vēlēšanās kandidē no LSDSP saraksta. ▼
2006. gada 30. septembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: lācis demonstrē pārsteidzošu cinismu
Par spīti laikraksta «Diena» pašreklāmā paustajām bažām par to, ka 9. Saeimas vēlētāji, bēgot no vilka, varētu uzskriet lācim, šīs briesmas Latvijas pilsoņiem nedraud, jo skaidri zināms, ka lācis ir Roņu salā. Turklāt tajā pašā laikraksta numurā un lappusē, kur redzama reklāma, var apskatīt ilustrētu rakstu, kas vēsta, ka lācis vairākas dienas redzēts pastaigājamies Ramatas pagasta centrā, tāpēc drošības dēļ iemidzināts un aizvests uz nomaļu vietu Limbažu rajonā pie Igaunijas robežas. Vēlētājiem atliek vien izvairīties kā no šī apvidus, tā arī no Roņu salas.
PATIESI! aptaujātie ārpolitikas eksperti gan norādīja, ka Ramatas lāča jaunās mājvietas izvēle pēc esot apšaubāma un varot radīt vēl vienu kutelīgu situāciju jau tā neskaidrajās attiecībās ar kaimiņvalsti.
(Papildinājums: 15. septembrī tapis zināms, ka lācis no Roņu salas jau kādu laiku esot pazudis. Notikumu hronoloģija ļauj secināt, ka «Dienas», Roņu salas un Ramatas lācis patiesībā ir viena un tā pati persona.) ▼
2006. gada 14. septembris • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: dzīvnieku vidū valda labs noskaņojums
Pēdējās nedēļas Rīgas zooloģiskajā dārzā kļūst aizvien trokšņaināk. Gandrīz nepārtraukti spiedz pērtiķi, rēc lāči un lauvas, bet hiēnas histēriski ķiķina.
Kā mums pastāstīja kāds zoodārza darbinieks, kurš savu vārdu atklāt nevēlējās, dzīvnieku satraukums saistīts ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām: «Vakar vakarā mēs atklājām, ka lauvu mītnes kaktā, kas apmeklētājiem nav redzams, ir noslēpts televizors. Pērtiķu būrī zem dzirdinātavas es atradu laikrakstu «Diena». Jau pirms vairākām dienām mēs noskaidrojām, ka hiēnas ar austiņām klausās Latvijas Radio pirmo programmu. Bet lāči tika pieķerti brīdī, kad viņi ar apmeklētājam nejauši izkritušu telefonu skatījās «wap» ziņas. Atkārtojas tas pats, kas pirms četriem gadiem. Izskatās, ka dzīvniekus ārkārtīgi uzjautrina viss, ko pirms vēlēšanām sola paveikt deputātu kandidāti.»
Tā kā vienīgais ļaunums no zvēru intereses par vēlēšanām ir lielāks troksnis krātiņos, zoodārza administrācija neveiks nekādas pretdarbības. «Galvenais, ka dzīvnieki labi jūtas. Ja viņiem patīk, lai jau mazliet ierēc,» secināja zoodārza darbinieks. ▼
2006. gada 25. augusts • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: aizturētais ir atteicies atbildēt uz izmeklētāju jautājumiem
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Rīgas pilsētas pārvaldes inspektori, veicot pārbaudi restorānā «Light», uz aizdomu pamata par ēdiena indēšanu aizturējuši tunci. Pēc restorāna «Light» ēdiena baudīšanas ar zarnu trakta infekciju inficējušies vairāki desmiti cilvēku. Tunča saistība ar pārkāpumiem tiek noskaidrota, taču jau šobrīd zināms, ka saindēšanās iemesls varētu būt bijuši tieši šī tunča salāti.
Kā jau ziņots, veicot pārbaudi restorānā, PVD inspektori sastapa tunci, kura uzvedība viesa aizdomas, ka viņam varētu būt beidzies derīguma termiņš. Visi uzņēmumā strādājošie liecināja, ka šo tunci nepazīstot. Faktā, ka tuncis savus salātus pievienojis apmeklētāju ēdienam, ir skaidri saskatāmas ļaunprātības pazīmes.
Restorānā konstatēta virkne būtisku neatbilstību, tādēļ uzņēmuma darbība uz laiku ir apturēta, bet par konstatētajiem pārkāpumiem uzņēmumam piemērots 250 latu naudas sods, informēja PVD. Restorāna īpašnieki šo lēmumu pārsūdzēs kā netaisnīgu, jo viņiem piemērots reāls sods, kamēr iespējamība, ka tiks notiesāts īstais vainīgais — tuncis, ir maz ticama.
Izmeklēšana turpinās. ▼
2006. gada 23. augusts • Kategorija: Daba, Kriminālziņas • Pievienot komentāru
Attēlā: zombijus pievilina kapu smarža
Vismaz deviņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju varētu būt dzīvi miroņi jeb tā saucamie zombiji, nesen veiktā pētījumā secinājis britu antropologs sers Bendžamins Daunlouds. Pazīstamā zinātnieka uzmanību pērn, viesojoties Latvijā, piesaistījā mūsu zemē īpaši izkoptā kapu un mirušo piemiņas tradīciju kultūra. Īpaši paliekošu iespaidu uz pētnieku atstājis Gulbenes kapu svētku apmeklējums. Tas arī kļuvis par iedvesmas avotu pētījumam, kas nākammēnes tiks publicēts prestižajā žurnālā «Nature».
«Iesākumā biju cerējis, ka dzīvo miroņu īpatsvars sabiedrībā nepārsniegs 2–3 procentus, ko Rietumeiropas valstī varētu uzskatīt par normu, taču, kad ar jaunākās zinātniskās aparatūras palīdzību noskaidroju patieso dzīvo miroņu īpatsvaru, jāatzīst, biju šokēts,» stāsta sers Daunlouds.
«Viena no galvenajām zombiju pazīmēm — vismaz inkubācijas sākumposmā — ir tāda, ka viņi faktiski neatšķiras no dzīviem cilvēkiem,» skaidro pētnieks. «Viņu āriene un uzvedība nespeciālistam nevieš gandrīz nekādas aizdomas. Nonākot ar šādu personu kontaktā, var paiet ievērojams laiks, iekams atklājas personas patiesā identitāte, taču tad jau, visbiežāk, ir par vēlu, un inficēta ir vēl kāda persona. Nepatīkama smaka un citas blakus parādības parādās jau vēlāk.»
Masu saziņas līdzekļos vairākkārt jau ir izskanējuši apvainojumi «sabiedrības zombēšanā», taču līdz šim tam nebija gūts pienācīgs apstiprinājums.
«Meklēt kādu vienu vainīgo nu jau vairs nav jēgas,» norādījis sers Daunlouds. «Tagad jau runa ir par plašu epidēmiju, un zombiju nonākšana Lietuvā, Igaunijā vai Īrijā ir tikai laika jautājums.»
Inficēšanās parasti notiek ar ķermeņa izdalījumiem — siekalām, asinīm, sēklu vai sviedriem, taču neesot izslēgta arī iespēja, piemēram, inficēties, ieelpojot zombija kremēšanas laikā izdalījušos izgarojumus.
«Viena no galvenajām dzīvo miroņu pazīmēm ir brīvas gribas, spriestpējas un jebkādu emociju trūkums,» paskaidroja zinātnieks. «Zombijus vada barības meklēšanas alkas un neremdināms naids. Jo ir tik sāpīgi būt mirušam. Tagad es to labi zinu.» ▼
2006. gada 16. augusts • Kategorija: Daba, Zinātne • 2 komentāri
Attēlā: urla
Pēc ilgstošiem pūliņiem un neskaitāmiem nesekmīgiem mēģinājumiem Pasaules dabas fonda pārstāvjiem izdevies sagūstīt dzīvu urlu. Tas noticis naktī no svētdienas uz pirmdienu Ziepniekkalna apkaimē.
Kā pastāstīja Pasaules dabas fonda ekspedīcijas «Urla 2006» vadītājs Ziedonis Lācis, viena no šīs sugas raksturīgākajām iezīmēm ir mānīgi radīta sajūta par visai lielu populāciju. «Tad, kad nonākam līdz ķeršanai, atklājas, ka tie ir bijuši maldinoši signāli un bieži vien neatrodam pat pēdas.»
Ķērāju veiksmes pamatā arī šoreiz bijis drīzāk laimīgs gadījums. «Saņēmām signālu, ka manīta pāris īpatņu pulcēšanās skvēriņā,» pastāstīja Ziedonis Lācis. «Tālākais jau bija profesionalitātes jautājums. Būtiski ir bruņoties ar pacietību, jo kaut gan urlas aktīvas kļūst tieši diennakts tumšajās stundās, uz rīta pusi pienāk brīdis, kad tās kļūst miegainas, zaudē modrību, reizēm miegs robežojas ar samaņas zudumu. Tas tad ir īstais brīdis!» Pētniekiem bija uzsmaidījusi necerēta veiksme — skvēriņā bija vērojama divu jaunu urlu tēviņu un mātītes rotaļa. Nakts gaitā tā gan pārauga konfliktā, kura rezultātā viens no jaunuļiem iesita otram un ar mātīti nozuda no ķērāju redzes loka. Pamestais jaunulis ķildā bija nedaudz cietis, tāpēc to varēja notvert bez grūtībām.
Ziedonis Lācis uzskata, ka šis ir ārkārtīgi nozīmīgs solis šīs sugas izpētē. «Viens no jautājumiem, kuru vēlamies mēģināt noskaidrot, ir, kāpēc aktīvāk vairojas tie īpatņi, kas kādu laiku pavadījuši nebrīvē.» ▼
2006. gada 17. jūlijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: sarkanvēdera ugunskrupis
Arvien plašāku izplatību gūst smēķēšanas aizliegumi un ierobežojumi. Drīzumā arī pie Rīgas zoodārza vārtiem varēsim skatīt pilsētā tik ierasto ainu — neatkarīgi no laika apstākļiem zem klajas debess savam kaitīgajam ieradumam laiku velta uzņēmumā vai iestādē strādājošie. Šonedēļ rīkotā reidā Veselības veicināšanas valsts aģentūras (VVVA) un Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) pārstāvji ar zoodārza vadību panākuši vienošanos, ka zoodārzā būtu jāaizliedz smēķēt. Tomēr ne visi par šo ierosmi ir sajūsmā.
«Mūsu profesija tomēr saistīta ar nepārtrauktu atrašanos darba vietā,» norādījis dzīvnieks, kas savu sugu nevēlējās izpaust. «Iedomājieties, tagad, lai uzsmēķētu, mums būs jāpamet darba vieta un jādodas vairāki simti metru līdz vārtiem. Ko par to teiks apmeklētāji? Jau tā mums nemitīgi jāuzklausa sūdzības, ka kāds no dzīvniekiem nav aplūkojams. Reizēm dzirdamas pat tik absurdas apsūdzības, it kā dažu sugu dzīvnieku zoodārzā nemaz nebūtu, bet tiktu uzturēti tikai tukši krātiņi.»
Sašutumu pauduši vairāku sugu pārstāvji. Pēc neoficiālām ziņām visaktīvākie protestētāji ir kamieļu mājā, iespējams, arī tapīri un zebras. Dzīvnieki izplatījuši vēstuli, kurā norāda, ka sāks parakstu vākšanas kampaņu pret ierobežojumu ieviešanu. Zoodārza personāla viedokli vakardien līdz redakcijas slēgšanas laikam uzzināt neizdevās. ▼
2006. gada 14. jūlijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: zāģu krāsa koalīcijā izsauca plašas debates
Ceturtdienas rītā Rīgas Botāniskajā dārzā notikušais asiņainais uzbrukums cilvēkiem sagrāvis trauslās cerības uz mieru un apstiprinājis pesimistisko viedokli, ka koku kaujinieku aktivitātes pašas no sevis nebeigsies. Koku uzbrukumā tikuši nogalināti ne mazāk kā 66, bet ievainoti ap 100 cilvēku. Tas bijis pats nežēlīgākais koku uzbrukums beidzamo nedēļu laikā.
Jau agrāk koki laiku pa laikam ir īstenojuši šādus plaša mēroga terora aktus, kā arī neskaitāmus mazākus uzbrukumus. Šīrīta traģēdija beidzot ir likusi Rīgas pilsētas domei ieklausīties rīdzinieku balsīs vairāk nekā koku iemidzinošajā šalkoņā. Pieņemts lēmums, ka jau uzsāktā cīņa ar kokiem pilsētā jāturpina ar daudzkārt lielākiem spēkiem nekā līdz šim.
Rīgas pašvaldības aģentūras «Rīgas dārzi un parki» pārstāvis Māris Kaminskis norādīja, ka dažu īpaši bīstamu koku iznīcināšana Kuldīgas ielā esot uzskatāma par izcilu panākumu, tomēr tas ir tikai cīņas sākums. Tieši tāpat esot nepieciešams uzvarēt visus pārējos kokus un krūmus: «Vai nu mēs, vai viņi. Cita ceļa nav, jo iesaistīties sarunās ar kokiem ir bezjēdzīgi: jau vairākus gadus veltīgi gaidām koku atbildi uz mūsu miermīlīgajiem priekšlikumiem.»
Cīņā iesaistītie cilvēki pastāstīja, ka esot noskaņoti optimistiski un ticot uzvarai. Pēdējā gada laikā esot arī krietni uzlabojusies apgāde. Kaujās tiek izmantoti pilnīgi jauna parauga motorzāģi un cirvji, kas sevi jau lieliski pierādījuši Brazīlijā — cīņās pret ārpus likuma pasludinātajām lietusmeža koku Zaļajām Brigādēm. ▼
2006. gada 6. jūlijs • Kategorija: Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: vīna dārzā
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Kalnāgrūdējs, kurš jau gadu aizraujas ar vīnu degustāciju, ir pārliecināts, ka Austrālijas vīna «Kangaroo Ridge White Shiraz» bagātīgajā buķetē sajutis ķengura urīna noti. Lai veiktu šo brīnišķīgo atklājumu, vīnzinim bija nepieciešams rūpīgi degustēt četras pudeles dižciltīgā dzēriena.
«Es jau sen prātoju, kā rodas Austrālijas vīnu īpašā garša. Vīnoga taču arī Austrālijā ir vīnoga. Tātad garšu ietekmē unikāli vietējie apstākļi. Un kas tie būtu Austrālijā? Protams, ka ķenguri. Šie simpātiskie dzīvnieki pastaigājas starp vīnogulājiem un urinē uz tiem! Paceliet vīna glāzi pret gaismu un paskatieties uz šo piesātināto, zeltaino toni! Ne velti arī uz etiķetes ir redzams ķengurs, nevis vīnogu ķekari vai kāda Austrālijas ainava. 2002. gada vīnā šī smalkā garšas nianse ir īpaši skaidri jūtama. Esmu pārliecināts, ka togad kāds ķengurēns ielavījās vīnogu spiešanas cehā un ietaisīja tieši lielajā rezervuārā,» Kalnāgrūdējs piecos no rīta aizrautīgi stāstīja citiem vīnziņiem, kuri pie galda bija aizmiguši jau pirms kādas pusstundas. ▼
2006. gada 16. jūnijs • Kategorija: Daba, Sadzīve • Pievienot komentāru
Attēlā: bļitkotājs
Katru gadu bļitkotāji, jeb zemledus makšķernieki, ignorējot ledus acīmredzamo trauslumu, fanātiski riskē ar savām dzīvībām. Vakar, 8. jūnijā, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no Ķīšezera virsmas beidzot nocēluši pēdējo zemledus makšķernieku. Tas izrādījies pensionēts virpotājs F. Fiļimonovs.
Kad izbrīnītie glābēji vaicāja Fiļimonovam, kā viņam izdevies noturēties uz ezera virsmas par spīti tam, ka ledus ir izkusis jau vairākus mēnešus, viņš atbildēja, ka tikai un vienīgi ar gribasspēka palīdzību.
«Savā būtībā esmu ticīgs cilvēks, tāpēc neredzu tur nekā neiespējama, bez tam pēdējās nedēļas raudas «ņēma» tā, ka par ledu vai neledu man vispār nebija laika uztraukties,» teica Fiļimonovs, palaizdams mazliet vaļīgāk plikādas kažoka apkakli. ▼
2006. gada 9. jūnijs • Kategorija: Daba, Sabiedrība • Pievienot komentāru
Attēlā: vētra satelītuzņēmumā
Floridas štata piekrastē jau vairākas dienas plosās Zenobija — visvājākā viesuļvētra, kādu jebkad reģistrējuši metereologi. Tai tuvojoties, simtiem tūkstošu cilvēku ir pametuši savas mājas, lai dotos uz darbu vai iepirktos.
Vētras spēks ir vēl nepieredzēts. Mērot tās stiprumu pēc Safira-Simpsona skalas, pietrūkst mērvienību, tāpēc metereologiem nācās ņemt talkā Boforta skalu, pēc kuras Zenobija sasniedz galējo stiprumu — 0.
Štatā izsludināts ārkārtas stāvoklis. Gubernators Džebs Bušs, vēršoties pie iedzīvotājiem, aicināja saglabāt mieru: «Esmu pārliecināts, ka šis pārbaudījums mūs nesalauzīs. Darīsim visu, kas mūsu spēkos! Es jau aizvakar piezvanīju brālim un pasūdzējos. Lūgsim Dievu, lai mūs drīz sasniegtu spirdzinošs vējiņš!»
Kīvestas iedzīvotājs Entonijs Bērds intervijā ziņu aģentūrai stāsta: «Zenobija ir izpostījusi manu dzīvi… Es jau trīs dienas neesmu bijis mājās, un man nav ne jausmas, kas tur notiek. Es jūtos ārkārtīgi slikti. Tas, ka visu šo laiku neesmu mazgājies, vēl ir nieks. Man ir beigusies nauda un drausmīgi sāp galva. Es vēlos pārvākties uz citu štatu, bet man nav nekādu izredžu par sakarīgu cenu pārdot manu būdu. Vienīgā cerība bija uz kārtīgu viesuļvētru, jo tad es saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, bet polises termiņš tūlīt būs cauri, un joprojām nekā. Zaudējumus, ko esmu cietis Zenobijas dēļ, ir gandrīz neiespējami aprēķināt, jo man vienmēr ir bijušas grūtības ar matemātiku.»
Diemžēl, kā vēsta laika prognoze, Zenobija tuvākajā laikā negrasās atkāpties. ▼
2006. gada 19. maijs • Kategorija: Ārzemēs, Daba • Pievienot komentāru
Attēlā: vai tuneļa gals?
Kā ziņo pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāja un čakla dabas parādību novērotāja Liene Grudule (97), ir pienācis «maijs un mežābeles zieds tik balts.» Tāpat kā citus gadus, mežābeles zieds un «vecs akmens sols un galds» zem tā viņu neatstāj vienaldzīgu. «Bij maijs un sēdējām mēs divatā. Uz vecā akmens sola tā,» norādījusi omulīgā pensionāre, kas nu jau vairākus gadus neiziet no mājas un novērojumus veic attālināti.
Novērojumi gadu gaitā pētniecei ļāvuši nonākt pie vairākiem nozīmīgiem atklājumiem. «Iet laiks un vairs neviens te neatnāk, pat akmens apsūnot jau sāk,» pastāstīja Grudules kundze, taču pašu galveno noslēpumu viņai vēl arvien nav izdevies atklāt: «Kam ziedi, mežābele rūgtā, tik balta, balta tu kā laime un kā prieks? Kam ziedi tu un nobirsti kā sniegs?»
Pie šī jautājuma viņa atgriežas ik gadus, taču pagaidām atbildes nav. Novērojumi un pētījumi turpinās, un Grudules kundze apgalvo, ka jau redzot «gaismu tuneļa galā». ▼
2006. gada 11. maijs • Kategorija: Daba, Kultūra • Pievienot komentāru
Attēlā: seriāla darbības vieta
Šonedēļ uzsākta jauna pašmāju televīzijas seriāla «Šūnakmens stāsti» uzņemšana. Turpinot vislabākās tradīcijas, arī šajā seriālā nekas nenotiks. Sižeta līnija vērpsies ap kādas latviešu dzimtas vēsturi, sākot ar trīs miljardus gadu senu pagātni, proti, mirkli, kad mūsu valsts teritorijā radās dzīvība. Tā kā pat pēc seriāla veidotāju mērauklas vienšūņu dzīve tagadējās Latvijas teritorijā tolaik nebija īpaši notikumiem bagāta, katra no pirmajām divām seriāla sezonām tiks veltīta laika posmam, kas atbilst vienam miljardam gadu.
Katrā vienu stundu garajā sērijā tiks atainota vienas Latvijas šūnas dalīšanās. Sēriju pēc sērijas skatītāji varēs vērot aizraujošās pārmaiņas, primitīvajiem Latvijas vienšūņiem mutējot un pamazām pārtopot par Latvijas vienšūnu aļģēm, kas enerģijas ražošanai izmanto gaismu. Pēc seriāla autoru domām, tieši šajā laikā sacerētas pirmās latvju dainas par Sauli.
Par otrajā seriāla sezonā gaidāmo autori pagaidām nestāsta, bet mēs uzdrošināmies minēt, ka televīzijas skatītājiem tiks dota iespēja sekot līdzi vienšūņu apvienošanai kolonijās, pamazām veidojot pirmos Latvijas daudzšūņus. Ņemot vērā latviešu individuālistisko mentalitāti, kas izpaudusies arī salīdzinoši nesenajos kolektivizācijas gados, otrajā seriāla sezonā notikumi varētu būt tikpat spraigi kā pirmajā. ▼
2006. gada 10. maijs • Kategorija: Daba, Izklaide • Pievienot komentāru
Attēlā: …bet vectēvs klusēja
Britu zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem no Latvijas Zinātņu akadēmijas noskaidrojuši, kāpēc ik pavasari visā Latvijas teritorijā vērojama pērnās kūlas aizdegšanās. «Ilgu laiku mēs uzskatījām, ka iemesls ir cilvēku vieglprātība un slinkums,» norādījis britu zinātnieks Zbigņevs Cibuļskis. Tomēr lauka pētījumos, kas ilguši trīs gadus, starptautiskā zinātnieku komanda nonākusi pie pārsteidzoša atklājuma.
«Mēs pievērsām uzmanību tam, ka gandrīz ikreiz, kad notikusi kūlas aizdegšanās, turpat dzīvību zaudējusi arī kāda vecāka gadagājuma persona,» atklājumam veltītajā preses konferencē pastāstīja profesors Cibuļskis. Izmantojot nakts redzamības novērošanas kameras un citas mūsdienu tehnoloģijas, pētnieki pārliecinājās, ka sadegušie pensionāri nav kūlas ugunsgrēku upuri, bet gan to izraisītāji. «Pagaidām visai neskaidru bioķīmisku procesu rezultātā mēs varam vērot to, ko pieņemts dēvēt par cilvēku spontāno pašaizdegšanos jeb CSP,» teikts starptautiskā zinātnieku kolektīva atzinumā, kas nākamnedēļ tiks publicēts žurnālā «Nature». «Šāds pensionārs sausā kūlā ir gluži kā dzirkstele pulvera mucā,» norādījis Cibuļskis.
Kaut gan pērnās kūlas dedzināšana nodara lielu kaitējumu apkārtējai videi, zinātnieku atklājums liek paraudzīties uz šo fenomenu ar citām acīm: pensionāru CSP nevienā citā valstī nav novērota, līdz ar to uzskatāma par unikālu Latvijas un visas pasaules ekosistēmas daļu. ▼
2006. gada 19. aprīlis • Kategorija: Daba, Sabiedrība, Zinātne • Pievienot komentāru
