Attēlā: debesu sfēras pārbaudē atklājās nepilnības
Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) uzdevis Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu vadītājiem līdz mēneša beigām sagatavot darbības plānu, lai sauktu pie atbildības Lielā Sprādziena sarīkotājus.
«Universālveikals «Centrs»? 11. septembris? Hirosima? Tie salīdzinājumā ir nieki! Lielā Sprādziena teorija ir pierādīta, bet saukt noziedzniekus pie atbildības neviens no iepriekšējiem iekšlietu ministriem nav uzskatījis par vajadzīgu. Būtu interesanti uzzināt, kāpēc? Kādas intereses šeit darbojas?» vaicā ministrs.
Jaundžeikars septiņu mēnešu laikā, kopš pilda savus pienākumus, esot novērtējis darbu iekšlietu sistēmā un uzskata, ka dienestu un struktūrvienību vadītājiem ir jābūt skaidram un uz taustāmām lietām balstītam redzējumam, ko nedrīkst aizmiglot abstraktas teorijas.
«Iedomājieties — policistam piedāvā kukuli. Vai šādā brīdī iekšlietu sistēmas darbinieks drīkst sākt prātot par to, ka Visums ir bezgalīgs un kukulis salīdzinājumā ar to ir vien tāds sīkums? Tas būtu «bezpreģels»! Pēc tā, ko samāca mūsu skolās, nav brīnums, ka Iekšlietu ministrijai paredzētie budžeta līdzekļi pazūd kā melnajā caurumā.»
Saskaņā ar Jaundžeikara ieceri, lai novērstu atkārtotu Lielo Sprādzienu, nepieciešams reorganizēt Visumu, sākot ar iekšlietu sistēmu. Drošāka Visuma centrā būs Zeme, ap kuru riņķos Saule, Mēness un planētas. Zemi aptvers ložu necauršaujama kristāla sfēra. Lai zvejniekiem, medniekiem un vācējiem tumšās naktīs būtu vieglāk atrast ceļu mājup, sfērā tiks iestiprinātas mazas gaismiņas — zvaigznes. ▼
Attēlā: vīna dārzā
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Arnis Kalnāgrūdējs, kurš jau gadu aizraujas ar vīnu degustāciju, ir pārliecināts, ka Austrālijas vīna «Kangaroo Ridge White Shiraz» bagātīgajā buķetē sajutis ķengura urīna noti. Lai veiktu šo brīnišķīgo atklājumu, vīnzinim bija nepieciešams rūpīgi degustēt četras pudeles dižciltīgā dzēriena.
«Es jau sen prātoju, kā rodas Austrālijas vīnu īpašā garša. Vīnoga taču arī Austrālijā ir vīnoga. Tātad garšu ietekmē unikāli vietējie apstākļi. Un kas tie būtu Austrālijā? Protams, ka ķenguri. Šie simpātiskie dzīvnieki pastaigājas starp vīnogulājiem un urinē uz tiem! Paceliet vīna glāzi pret gaismu un paskatieties uz šo piesātināto, zeltaino toni! Ne velti arī uz etiķetes ir redzams ķengurs, nevis vīnogu ķekari vai kāda Austrālijas ainava. 2002. gada vīnā šī smalkā garšas nianse ir īpaši skaidri jūtama. Esmu pārliecināts, ka togad kāds ķengurēns ielavījās vīnogu spiešanas cehā un ietaisīja tieši lielajā rezervuārā,» Kalnāgrūdējs piecos no rīta aizrautīgi stāstīja citiem vīnziņiem, kuri pie galda bija aizmiguši jau pirms kādas pusstundas. ▼
Attēlā: tagadējie LNSO mūziķi 1926. gadā
Ielūkojies bezdibenī, kas Nacionālā teātra (NT) ieņēmumus šķir no izdevumiem un secinājis, ka teātris nespēj pats sevi uzturēt, Ojārs Rubenis apsver iespēju vairs neturpināt darbu NT direktora amatā. Ojāram Rubenim jau tikuši izteikti vairāki darba piedāvājumi, viens no tiem esot Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta amats.
Jau ziņots, ka aptaujā, kas koncertsezonas nobeigumā veikta LNSO mūziķu vidū, par turpmāko sadarbību ar diriģentu Gintu Glinku nobalsojuši tikai desmit no 84 aptaujas dalībniekiem. Neapmierinātie mūziķi Glinkam pārmetuši neizkoptu diriģēšanu, kas radot stresu mūziķiem mēģinājumos un koncertos. Strīds par kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) izraudzītā galvenā diriģenta palikšanu amatā vai atstādināšanu turpinās jau vairākas nedēļas.
Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātām ziņām konfliktam beidzot rasts risinājums. Gintam Glinkam no LNSO galvenā diriģenta amata ļaus aiziet, bet viņa vietā varētu stāties Ojārs Rubenis, kurš jau kopš darba operā esot «nopietni saslimis ar mūziku». Ar šādu risinājumu apmierināti ir arī vairums LNSO mūziķu. «Viņš tomēr ir sabiedrībā pazīstams cilvēks,» norādījis LNSO mākslinieciskās domes domnieks un trombonu grupas koncertmeistars, Vītola Mūzikas akadēmijas asociētais profesors Boļeslavs Voļaks. ▼
Attēlā: A. Eglona prezentācija starptautiskajā mūzikas gadatirgū Losandželosā
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Aloizs Eglons (36) beidzot pabeidzis darbu pie gaismas mūzikas iekārtas jeb tā dēvētās «gaismenes», kuras izstrādi bija sācis pirms divdesmit gadiem.
«Ta nu sanācis, ka tas man tāds mūža darbs,» neslēpjot savu sajūsmu, stāsta A. Eglons. Viņa istabā no lenšu magnetofona skan «Status Quo» skaņdarbs «In The Army Now», bet pie sienas mūzikas ritmā mirgo sarkanas, zilas un dzeltenas spuldžu virtenes.
Doma par «gaismenes» izveidi A. Eglonam dzimusi vēl 1986. gadā, drīz pēc epizodiska diskotēkas «Maratons» apmeklējuma: «Viņiem tur bija tās lampiņas, tās skrienošās gaismas, un es jau tad sāku prātot, kā gan to varētu dabūt gatavu.»
Sākotnēji Aloizs Eglons, kuram pirms tam nebija nekādu ar šo nozari saistītu priekšzināšanu, bija mēģinājis iekārtā izmantot tā dēvētos dienasgaismas spuldžu «starterus». «Pagāja zināms laiks, kamēr sapratu, ka ar tiem nav nekāda aršana,» pieredzē dalās A. Eglons. «Viņi tikai tās lampiņas mirkšķina uz labu laimi, nekādu sistēmu tur ieviest nav iespējams.» Bet laiks tikmēr neglābjami bija zaudēts.
Pēc daudziem neveiksmīgos mēģinājumos aizritējušiem gadiem A. Eglons laimīgas nejaušības rezultātā atrada vecu žurnāla «Моделист-Kонструктор» numuru. «Protams, ne viss no tā man derēja, šo to vajadzēja pielāgot, šo to izgudroju pats,» ne bez lepnuma tagad atzīst A. Eglons. Visus iekārtas uzbūves smalkumus viņš neizpauž, norādīdams, ka tas ir viņa komercnoslēpums.
«Tomēr pats galvenais noslēpums ir tas, ka ikviens sapnis reiz piepildās,» smej A. Eglons un ar vieglu rokas kustību izmaina istabā valdošo vizuāli-muzikālo noskaņu. ▼
Attēlā: ārsti glābj vīrusa upuri
Aizdomas par cilvēku inficēšanos ar datorvīrusu pirmoreiz radās jau tālajā 1997. gadā Honkongā. Toreiz 18 cilvēki tika inficēti ar noslēpumainu slimību, par kuru bija aizdomas, ka to izraisījis tas pats vīrusa «BD The Flu» celms, kas tobrīd bija paralizējis tūkstošiem datoru visā pasaulē. Kaut gan tieša datorvīrusa un cilvēku saslimšanas saistība netika pierādīta, sešiem no inficētajiem slimība beidzās letāli. Tālāki molekulāri ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka vīruss bija «pārlēcis» tieši no datoriem uz cilvēkiem. Tika novērota arī infekcijas pārnešana uz medicīnas darbiniekiem, tomēr tas neizraisīja smagu saslimšanu. Visu Honkongas datoru ātra iznīcināšana (aptuveni 1,5 miljoni datoru) trīs dienu laikā samazināja iespēju infekcijai izplatīties tālāk tieši uz cilvēkiem un, iespējams, novērsa pandēmiju.
Tomēr vīrusa draudi nav mazinājušies. Pērn Kanādā ar to inficējušies 5 cilvēki, kuriem konstatēts šī paša datorvīrusa izraisīts konjunktivīts. Ziņojumi par infekcijas uzliesmojumiem pienāk arī no Vjetnamas, Ķīnas, Indonēzijas un Taizemes. Kā zināms, tieši Austrumāzijas valstīs atrodas daudzas ar informācijas tehnoloģijām saistītas ražotnes. Taizemē šogad saslimšana ar bīstamo datorvīrusu konstatēta jau četriem cilvēkiem, no kuriem trīs ir miruši.
Pagaidām reģistrētais salīdzinoši mazais ar «BD The Flu» celma vīrusu saslimušo cilvēku skaits, salīdzinājumā ar ievērojamo inficēto datoru skaitu, liecina, ka pagaidām vēl vīrusa transmisija no datoriem uz cilvēkiem nav viegli iespējama. Tomēr infekcijas izplatīšanās datoru vidū palielina tiešas cilvēku inficēšanas iespēju. Tiek uzskatīts, ka labvēlīgi apstākļi, lai rastos antigēnu pārbīdes, ir vietās, kur cilvēki dzīvo tajās pašās telpās, kurās tiek izmantoti datori. Vakcīna pret «BD The Flu» celma izraisīto saslimšanu pagaidām vēl nav izstrādāta. ▼
Attēlā: aizturētais nebija kokā
Rīgas kārtības policija vakar vēlu vakarā par miera traucēšanu aizturējusi Eiropas parlamenta deputātu Robertu Zīli. Policija jau iepriekš vairākkārt bija saņēmusi sūdzības par kādu bārdainu solīda izskata vīrieti, kas naktīs ar binokli rokās klīst ap tā dēvētajiem «jaunajiem projektiem» un kāpj kokos, lai nonāktu pēc iespējas tuvāk skatiem, kas paveras jauno namu tumšajos logos. Līdz šim viņu nebija izdevies aizturēt, jo vīrietis katru reizi uzdarbojās citā vietā.
Nonākt uz «logu vērotāja» pēdām ļāva TB/LNNK reklāmas materiāls, kas sestdien tika izplatīts kopā ar laikrakstu «Diena». Policijas uzmanību piesaistīja kāda frāze Zīles rakstītajā tekstā: «Kaut gan visapkārt slejas jaunas būves, vakaros to logi ir tumši.» Šāda informētība bija ļoti aizdomīga. Tā kā arī Zīles izskats fotogrāfijā atbilda meklētās personas aprakstam, svētdienas vakarā policijas darbinieki neuzkrītoši sekoja viņam un notvēra pārkāpuma izdarīšanas brīdī.
Milzu neapmierinātību par notikušo pauda sieviete, pie kuras pirmā stāva dzīvokļa loga Zīle tika aizturēts: «Es līdz šim ārkārtīgi augstu vērtēju Robertu Zīles kungu — gan kā politiķi, gan, ko tur slēpt, kā vīrieti. Tieši viņa dēļ es tajās Eiropas vēlēšanās balsoju par tēvzemiešiem. Mirklis, kad sapratu, ka pie mana loga ir tieši viņš, bija ļoti satraucošs. O, kā viņš skatījās ar savām tumšajām, nopietnajām acīm… Nav nekāds brīnums, ka sajutu pamatīgu uzbudinājumu, un roka pati zināja, kas jādara. Biju jau diezgan normāli iegājusi ritmā, kad uzkūlās policija un visu sabojāja.» ▼
Attēlā: pēc nāves
Kulturologu un teologu kopīgā zinātniskā pētījumā beidzot noskaidrots, kas ir paradīze. Rūpīgi analizējot vārda «paradīze» lietojumu dažādās sfērās, negaidīti atklājās, ka paradīze no debesīm ir pārcēlusies uz tirdzniecības telpām.
«Vai uz katra stūra atrodas tādas vietas kā «Aizkaru paradīze», «Dāvanu paradīze», «Cenu paradīze», «Biļešu paradīze» un pat īpaši radikālai gaumei paredzētā «Santehnikas paradīze»,» skaidroja zinātniskā pētījuma vadītājs A. Skoldiņš.
Tādējādi atrasta atbilde mūžīgajam teoloģiskajam strīdam par to, kuras konfesijas pārstāvji nokļūst paradīzē — acīmredzot tā paredzēta visiem, tikai iespējams dalījums pa nodaļām vai cenu grupām.
«Godīgi sakot, es vairs nealkstu nonākt paradīzē,» atbildot uz PATIESI! korespondenta lūgumu izteikt viedokli par atklājumu, atzina kāds katoļu priesteris, kurš vēlējās palikt anonīms. «Izrādās, tur valda neiedomājama šaurība, vienmuļība un garlaicība. Lai kas būtu ellē, tur nevar būt daudz ļaunāk. Tad kāpēc lai es laistu vējā visas brīnišķīgās iespējas pagrēkot?»
Šajā mirklī PATIESI! korespondentam kāds no muguras iesita pa galvu ar smagu priekšmetu. Kad korespondents atguva samaņu, viņš bija aplaupīts, izģērbts un apzīmēts ar dažādiem sātanistu simboliem. Iespējams, ar korespondentu bija veiktas arī cita veida darbības, bet viņš to atklāt atteicās. ▼
Attēlā: bļitkotājs
Katru gadu bļitkotāji, jeb zemledus makšķernieki, ignorējot ledus acīmredzamo trauslumu, fanātiski riskē ar savām dzīvībām. Vakar, 8. jūnijā, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no Ķīšezera virsmas beidzot nocēluši pēdējo zemledus makšķernieku. Tas izrādījies pensionēts virpotājs F. Fiļimonovs.
Kad izbrīnītie glābēji vaicāja Fiļimonovam, kā viņam izdevies noturēties uz ezera virsmas par spīti tam, ka ledus ir izkusis jau vairākus mēnešus, viņš atbildēja, ka tikai un vienīgi ar gribasspēka palīdzību.
«Savā būtībā esmu ticīgs cilvēks, tāpēc neredzu tur nekā neiespējama, bez tam pēdējās nedēļas raudas «ņēma» tā, ka par ledu vai neledu man vispār nebija laika uztraukties,» teica Fiļimonovs, palaizdams mazliet vaļīgāk plikādas kažoka apkakli. ▼
Attēlā: kareivim ilgstoši nebija iespējas apgriezt nagus
Igaunijā vēl arvien nav norimis Igaunijas presē par Latvijas lāčgeitu iesauktais spiegošanas skandāls, kas sākās pagājušajā nedēļā, kad Igaunijas robežsargi beidzot atmaskoja par Roņu salā ieklīdušu lāci uzskatīto personu.
Igaunijas masu saziņas līdzekļi ziņo, ka aizturētajai personai bijušas īpaši pagatavotas lāča ķepas. Kā tiek ziņots, tas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) speciālo uzdevumu vienības kareivis. Igaunijas puse līdz šim nav publiskojusi sagūstītās personas vārdu.
Kā norādīts Latvijas Ārlietu ministrijas sagatavotā notā, kurā lūgts gūstekni nekavējoši atbrīvot, NBS kareivis uz Igaunijas salas nonācis nejauši — izpletņlēkšanas mācību laikā pieļautas kļūdas dēļ. Negaidīti spēcīga vēja brāzma esot ierāvusi kareivi jūrā.
«Tad kādēļ gan viņam bija tās lāča ķepas un līdzi maisiņš ar lāča izkārnījumiem un spalvām?» ironiski vaicā Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Pēts. «Tas patiešām ir ļoti gudrs lācis. Mums ir darīšana ar klasisku diversiju. Ar lāci, kura uzdevums bija graut Igaunijas ekonomiku no iekšienes.» ▼
Attēlā: līvu kaujinieks
Atbildību par ugunsgrēku biroju ēkā VEF rajonā, kas sākās piektdien un turpinājās līdz pat sestdienai, uzņēmusies tā dēvētā Līvu republikāņu armija jeb LRA. Lai gan sākotnēji aizdomas par terorismu neradās un tika izvirzīta versija, ka sarkanais gailis sācis plosīties strādnieku neuzmanības dēļ, pirmdien vairākiem masu saziņas līdzekļiem izsūtīts LRA paziņojums, kurā atbildību par notikušo uzņēmies šis paramilitārais grupējums.
LRA paziņojumā pieprasīta oficiāla valsts valodas statusa piešķiršana līvu jeb lībiešu valodai, kā arī teritoriālas autonomijas nodrošināšana Kurzemes piekrastes novadiem, kuros vēsturiski dzīvojuši lībieši. Iepriekš LRA vairākkārt norādījuši, ka viņu darbības mērķis ir neatkarīgas Līvu valsts atjaunošana. Pēc VEF ugunsgrēka izplatītajā LRA paziņojumā tā autori atsaucas arī uz neseno Melnkalnes atdalīšanos no Serbijas.
VEF ugunsgrēks nav vienīgais LRA terora akts šogad — pavasarī visu Latviju satricināja neskaitāmi ļaundabīgas dedzināšanas gadījumi. Liesmas iznīcināja dzīvojamās mājas, saimnieciska rakstura būves un pat Brīvdabas muzeja Zemgales sētu.
LRA darbojas jau piecus gadus, par tās oficiālo dibināšanas dienu tiek uzskatīts 21. augusts, kad divi pārdroši grupējuma dalībnieki gandrīz paralizēja Valsts bruņoto spēku mācības Kurzemes piekrastē, ieņemdami vienu no mācību štābiem un sagūstīdami tajā esošās militārpersonas. Toreiz nodarījums gan tika traktēts kā dzērumā pastrādātas huligāniskas darbības.
Kā šodien sasauktā ārkārtas preses konferencē norādīja iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars, tiesībsargājošās institūcijas turpinās nesaudzīgu cīņu ar ikvienu, kas grasās apdraudēt Latvijas valsts teritoriālo vienotību. Saskaņā ar pirmdien akceptēto Drošības policijas Pretterorisma centra terorisma draudu brīdināšanas sistēmu, Latvijā izsludināts sarkanais jeb īpaši augstais terorisma draudu līmenis. ▼
Attēlā: režisors slēpjas
Jaunais kinorežisors Guntars Petjulkins (33) savu radošo karjeru bija iecerējis sākt ar vērienīgu un ambiciozu kinoprojektu, kas turpinātu jau līdzšinējās latviešu kino tradīcijas, vienlaikus filmu mākslā ienesot arī vēl nebijušas vēsmas. Viņš nenojauta, ka šī iecere jau itin drīz kļūs par nopietnu apdraudējumu viņa veselībai un pat dzīvībai.
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs un pašpasludināts «kino fanāts» Edmunds Vīgants (43) paziņojis, ka «tam vienreiz jāpieliek punkts». Par jaunā režisora galvu viņš ir izsludinājis atlīdzību — 300 latus. Jāpiebilst, ka tieši tādu summu G. Petjulkins pagājušajā mēnesī saņēma no Valsts Kultūrkapitāla fonda sava darba nākamās daļas scenārija rakstīšanai.
Pravietiski izrādījušies režisora vārdi, ka triloģija «Trīs lietas, labas lietas», kuru veidos trīs pilnmetrāžas filmas, būs «tik garlaicīga, ka no garlaicības varēs nomirt». Lai gan šobrīd pabeigta tikai pirmā triloģijas filma, pēc tās noskatīšanās režisoram jau izteikti draudi.
E. Vīgants pastāstīja, ka «arī daudzi līdzšinējie latviešu kino darbi man likuši apsvērt, kāpēc stundu, divas vai pat vēl ilgāku laiku no manas dzīves vajadzētu pavadīt kinozāles tumsā… Sūdīgi uzrakstīti dialogi, aktieri, kas neprot tēlot, režisori, kas neprot režisēt — es nesaprotu, kāpēc tas viss.» E. Vīgants vienīgo risinājumu saskata «klajā un nesaudzīgā cīņā ar visiem, kas iedomājas, ka spēj nodarboties ar kino».
Tomēr G. Petjulkins ir apņēmības pilns un neļaujas iebiedēšanai. «Es negrasos koķetēt ar skatītāju un pazemīgi izdabāt… Daži tomēr tās filmas noskatīties ir spējuši, kaut vai tikai darba pienākumu dēļ. Atsevišķiem indivīdiem šis projekts varbūt liksies neērts, taču esmu gatavs cīnīties,» norādījis apņēmīgais Kultūras akadēmijas beidzējs, kas drošības apsvērumu dēļ pārvietojas transporta līdzeklī bez pazīšanas zīmēm un naktis spiests pavadīt gadījuma rakstura mājokļos, par kuriem viņam pašam nav jausmas, kā tajos nokļuvis. ▼
Attēlā: joprojām vīrietis
Par spīti masu saziņas līdzekļos plaši izskanējušajām ziņām, ka Venstpils mērs Aivars Lembergs grasās mainīt dzimumu, tas neatbilst patiesībai. «Varat pat necerēt! Visas absurdās apsūdzības, kas sākušas gāzties pār mani, es sagaidīšu kā vīrietis,» pavēstīja politiķis. ▼
Attēlā: tipisks defekts
Kā secinājis tirdzniecības eksperts, pilsētas lauku teritorijas iedzīvotājs Pēteris P., veikali burtiski ir pārbāzti ar nekvalitatīvām precēm. Pētījums izlases veidā tika veikts lielveikala kosmētikas nodaļā, sadzīves elektrotehnikas veikalā un apavu veikalā.
Pēteris iesaka pircējiem būt uzmanīgiem un pirms pirkuma veikšanas rūpīgi izpētīt preci: «Piemēram, man ļoti iepatikās «Kenzo» smaržūdens, bet, ieraugot tā cenu, sapratu, ka aromātā skaidri jūtama kaut kāda ķīmiska pieskaņa. Veļas mazgājamā mašīna ar žāvētāju izskatījās pievilcīga, bet, kad izpētīju līzinga maksājumu grafiku, atklāju, ka šāda tipa veļas mašīnām žāvētāja funkcija darbojas nepilnīgi un mehāniskās daļas nav pietiekoši izturīgas. Apavu veikalā man pietika paņemt rokā pirmo sandaļu pāri, kas iekrita acīs, un izpētīt uzlīmi, lai nonāktu pie slēdziena, ka iekšpuse nav pietiekoši stingra, zole nav pietiekoši mīksta, bet dizaina nav kā tāda.»
Atbilstoši Pētera teorijai, individuālais psihoekonomiskais modelis tiecas uz līdzsvara stāvokli starp pirktspēju un pieprasījumu: «Man nav naudas, lai kaut ko nopirktu, tāpēc gandarījumu sagādā fakts, ka nav jau arī nekā prātīga, ko būtu jēga pirkt.» ▼
Attēlā: cerība
Pilsētas lauku teritorijas iedzīvotāji Liene un Kārlis ir precējušies jau trīs gadus. Abi ļoti vēlas bērnu, taču to nekādi neizdodas ieņemt, jo dzimumsakaru laikā konsekventi tiek lietots prezervatīvs.
«Speciālistu ieteikums vienmēr lietot prezervatīvu ir spēcīgāks par mums. Dažreiz mums izdodas gandrīz gandrīz saņemties, taču pēdējā brīdī vīra roka pati pastiepjas līdz atvilknei un atkal paņem to sasodīto prezervatīvu!» sūdzas Liene.
«No vienas puses, es ilgojos pēc bērna, taču, kad jāsāk dzimumakts, acu priekšā sāk griezties tās šausmīgās reklāmas par HIV un raksti par seksuāli transmisīvajām slimībām… Starp citu, jūs zinājāt, ka varbūtība dzimumceļā inficēties ar hepatītu ir daudz lielāka nekā ar HIV? Statistika rāda, ka gandrīz ikvienam no mums ir tāda vai cita dzimumceļā pārnēsājama infekcija, sēnīte vai vīruss. It kā jau mēs abi regulāri taisām analīzes, bet līdz galam drošs jau nekad nevar būt!» savos apsvērumos dalās Kārlis.
Liene ieskicē nākotnes perspektīvas: «Es vienā interneta lapā lasīju, ka prezervatīva kā kontracepcijas līdzekļa efektivitāte tomēr ir mazāka nekā 100%, tāpēc cerība vēl ir. Dzimumakta laikā es turu abu roku īkšķus, lai kāds mazs, brašs spermatozoīds tomēr brīnumainā kārtā izlauztos līdz manai makstij. Dažreiz pie sevis pat čukstu: go, go, go, go!»
Pāris ir interesējies par mākslīgās apaugļošanas iespēju, taču ģimenes ārsts, uzklausījis viņu problēmu, atteicās rakstīt nosūtījumu. Paši maksāt par šo procedūru laulātie nespēj. «Sabiedrībā valda neiejūtība un neinformētība,» secina Kārlis. ▼
Attēlā: nakts policijas iecirknī
Kaimiņu izsauktā policija aizturējusi laulātu pāri, kas, lasot horoskopu, aizgājis stipri par tālu.
Viss sācies ar to, ka sieva izlasījusi horoskopā par vīra gaidāmo «romantisko satikšanos» un, aizsvilusies greizsirdībā, pieprasījusi, lai laulenis izstāsta, ar ko tad viņš sarunājis tikšanos un kāpēc viņa par to uzzina tikai no avīzēm.
Vīrs savukārt norādījis, ka sievai pašai horoskopā rakstīts «mīļotā cilvēka ierobežošana ne pie kā laba nenovedīs».
Vārds pa vārdam, līdz abi sākuši palaist rokas… Sievai konstatēti asinsizplūdumi uz rokām, bet viņas trāpīgi mestā māla bļodiņa radījusi pamatīgu punu uz vīra pieres. Policija abus strīdniekus aizturējusi un uz nakti atstājusi iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā. PATIESI! rīcībā ir ziņas, ka šobrīd abi gatavo laulības šķiršanas pieteikumu.
«Acīmredzot horoskopiem ir zināma taisnība, jo vīra ierobežošana tiešām nevienam nav nākusi par labu,» atzina iecirkņa dežurējošais policists. Atbildot uz jautājumu, vai piepildījies arī pareģojums par vīra romantisko satikšanos, policists daudznozīmīgi pasmaidīja. ▼
